48. GADAGĀJUMS
2003. GADA DECEMBRIS
4. (235) NUMURS

    IN THIS ISSUE

JG ziemas numura vāku rotā tāda kā leduspuķe, tāds kā sidraba šķidrauts mākslinieka Haralda Norīša izpildījumā. Šķiet, ka tas labi saskan ar šai numurā iespiestajā Astrīdas Stahnkes stāstā “Restaurētājs” citētajiem Aspazijas vārdiem, “Vasara ir ziemas sapnis”. Runa ir par atmodu, kas nāk pēc miega un par to, ka šodienas darbs ir rītdienas piemineklis. Stāsts ir par autores iepazīšanos Rīgā, 1983. gadā, ar tautieti vārdā Vello Remets kas toreiz vadījis kādu “Radošās jaunatnes klubu”. Klubs nodarbojies ar kultūrvēsturisku pieminekļu restaurācijām un tā paša gada rudenī simtiem cilvēku veselu mēnesi brīvprātīgi piestrādājuši, lai atjaunotu Vānes baznīcu (starp Tukumu un Kuldīgu). Stāsts ir par to kā naktī uz dienu kad bija izsludināts baznīcas atklāšanas koncerts Vello Remets restaurētās baznīcas torņa galā saskāries ar mūžību.

Vēstures nodaļā Rolfs Ekmanis sniedz izvērstu informāciju par starptautiskiem radioraidījumiem latviešu valodā 20. gs. otrā pusē. Šai numurā ir galvenokārt par Amerikas Balsi. Turpinājumos būs par VOA [Voice of America], latviešu Radio Vatican raidījumiem, par Madrides un Frankfurtes raidījumiem un Radio Brīvību/Radio Brīvo Eiropu.

Latvijas Universitātes doktorandes Evas Eglājas-Kristsones raksts ir par "PSRS okupētās Latvijas literātiem veltīto sarīkojumu savdabību Trimdas latviešu auditorijās: Saistība ar Kultūras Sakaru komiteju". Aprakstīta ir Arvīda Griguļa 1972.g., Jāņa Petera 1976.g. un Imanta Ziedoņa 1977. g. viesošanās ASV/Kanadā. Savu aprakstu autore noslēdz ar kāda nacionalisma pētnieka citātu: "Nacionālisms, gluži kā hameleons, pielāgojas konteksta krāstonim." Jānis Krēsliņš atsevišķā pavadrakstā papildina Eglājas-Kristsones novērojumus un Arveda Švābes vārdos pasaka: "Ja tu dzīvo vilku barā, tad tev jākauc līdz ar vilkiem". Krēsliņš kritizē autori, ka viņa daļēji pieņēmusi "Latvijā oficiālās aprindās ilgi sludinātās klišejas, ka trimdas jaunie alkatīgi gribējuši sadarboties ar Padlatvijas ļaudīm un ka vecākā, senīlā paaudze, klibodama un Latvijas karodziņus plivinot protestējuši pret 'kultūrņiku' delegācijām."

Ar Ērika Raistera Piemiņas balvas laureāti Birutu Sūrmani intervijas ceļā iepazīstina Rolfs Ekmanis. Ekmanis paskaidro, ka Sūrmanes radošās potences ir ilgus gadus izpaudušās gan radiožurnalismā gan rakstu presē tik pat kā visos iedomājamos trimdas laikrakstos un žurnālos, to skaitā arī Jaunajā Gaitā, kur viņa ir viena no redaktorēm.

Šai JG numurā atklāta jauna nodaļa "Dienasgrāmata" ar ķīmijas profesora Makgila (McGill) Universitātē Alfreda Tauriņa (1904 - 1986) dienasgrāmatas pirmo daļu, "Trimdas odisejas pirmās 35 dienas". Stāstījums ir lakonisks, lietišķs un dzīvs.

Franks Gordons Mākslas nodaļā savu rakstu par arhitektiem Gunāru Birkertu, Danielu Libeskindu, un Albertu Špēru junioru" ievada tā: "Par salīdzinošo jeb komparatīvo metodi tautu un cilvēku gaitu izpētē nekas nav teikts VK(b)P vēstures īsā kursa IV nodaļas 2. apakšnodaļā - "Par dialektisko un vēsturisko materiālismu," ... un tomēr manai necilajai personai šī metode šķiet itin noderīga, rosinot garu, vedinot uz pārdomām." Par Latvijas "Gaismas pils" arhitektu Gunāru Birkertu Gordons atzīmē, ka "vecais labais Zigmunds Freids" priecātos par tik uzskatāmu "Fall" jeb "case" kā viņa dēlu amerikāņu literatūrkritiķi Svenu Birkertu, grāmatas My Sky Blue Trades autoru. Arhitekts Lībeskinds ir uzvarējis konkursā par jauno Pasaules Tirdzniecības centra celtni Ņujorkā ar konceptu, ko daži vērtējot kā reizē elitāru un populāru ("Šādu raksturojumu izpelnīties nudien nav viegli..."). Un Alberts Špērs III, Hitlera arhitekta Alberta Špēra pēctecis izteicies: "Taisni tāpēc es izpildu pasūtinājumus jebkurā pasaules pilsētā - tikai ne Berlīnē, jo tur manu vārdu automātiski saistīs gan ar tēvu, gan ar Hitleru!" Beigās Gordons nopriecājas: "Nu, vai komparatīvā jeb salīdzinošā metode nevedina uz pārdomām?"

Kiberkambara "Ziņās un neziņās no tīkliem un tīmekļiem" saruna ir par demokrātisko vēlēšanu loģiku un Latvijas tautietis Normunds Svidzinskis raksta: "Kas gan tā par demokrātijas priekšzīmi, ko amerikāņi rāda pasaulei?". Vents Zvaigzne un šo rindiņu rakstītājs cenšas tautieti apgaismot.

Dzejas nodaļā ir Lara Saliņa, Jura Zommera, Martas Landmanes un Džona Elsberga dzejoļi. Džons Elsbergs ir amerikāņu dzejnieks kura tēvs dzimis liepājnieks. Latviešu dzejnieks Jānis Elsbergs, pats no Liepājas, viņu uzgājis vispasaules tīmeklī, vēlāk noskaidrojis, ka vārda brālis neesot tomēr tiešs radinieks. Viens no Jāņa Elsberga tulkotajiem Džona Elsberga dzejoļiem ir par savu attieksmi pret tēvu, jūrnieku, kas pirmā pasaules kara laikā pametis kuģi lai apmestos Amerikā:

...
Sērās vienmēr slēpjas kārdinājums.

Mīlestība kā cerība
uz savstarpēju apņemšanos.
Zaudējums kā pilnīga
atteikšanās pat iedomāties
to nepildīt.
...

Mākslas nodaļā ir iespiesta Lara Strunkes un Kārļa Kronberga gleznu reprodukcijas. Par Strunki Gundega Cēbere raksta: "[Viņa] darbos tveŗas vistiešākā saskare un saistība ar Skandināvijas dabu un vidi gan garīgi, gan fiziski." Par Kronbergu Voldemārs Avens raksta, ka viņš savas karjeras pamatus licis Parīzē, bet tad uz dzīvi apmeties Kanadā, rīkodams un piedalīdamies izstādēs gan kanadiešu gan latviešu.

Foto mākslu šai numurā pārstāv Sibila Savidža ar uzņēmumu "Elza cep maizi". Helena Hofmane par mākslinieci raksta, ka viņa dzīvodama Kalifornijā daudzos foto uzņēmumos dokumentējusi savu vecvecāku dzīves posmu no pensionēšanās līdz aiziešanas aizsaulē, un šeit publicētais attēls esot labs piemērs no tiem.

Anita Liepiņa iepazīstina ar kino režisoru Ansi Epneri (1937 - 2003). Vairums viņa darbu esot dokumentālfilmas, taču pat sporta filmās viņš esot pratis iepīt dzeju.

Laimonis Mieriņš par Rīgas mākslas dzīvi 2003. gadā liecina, ka tā ir aktīva un daudzpusīga. Privātām galerijām jāiztur spēcīga konkurence bet esot labs skaits arī tādu ar nostabilizētu reputāciju. Mākslas dzīve esot aktīva arī provinces pilsētās un lauku centros.

Grāmatu nodaļā ir piecas recenzijas. Inta Ezergaile par Ulda (Ulža?) Bērziņa Maijs debešos: "Negribu atstāt iespaidu, ka Bērziņš ir tik grūts dzejnieks, ka pret to jābrīdina." Juris Silenieks par Jaunās literatūras žurnālu Luna 9 (2002) un Luna 10 (2003: "'Īsta kultūra var attīstīties tikai krustcelēs', tā apgalvoja franču antropologs Levi -Strauss. Abi aplūkojamie Lunas numuri ierosina pārdomas par šāda teiciena problemātiku." Biruta Sūrmane par Marģera Grīna Latviešu senā dievestība un tās atjaunojums - dievturība: "... labs ceļvedis dievtuŗu domāšanā un darbībā...". Anita Liepiņa par Ontona Zvīdra Dvēseles ilgas un sōpes. Dzejūli: "Šis ir autora trešais dzeju krājums... Bet, kā to norāda grāmatiņas nosaukums, tā apraksta personīgas izjūtas, kas radušās vairāk dzīves novakarē." Madara Krūmiņa par Gundara Ķeniņa Kinga Amerikas pieredze uzņēmumu vadībai: "Viens no galvenajiem aspektiem... ir profesora spēja veicināt lasītājus uz pārdomām un pārrunām par grāmatā apskatītajiem jautājumiem."

Vēl ir nodaļa Dažos vārdos ar īsziņām un piezīmēm par latviešu aktualitātēm visā pasaulē, un arī Lasītāju vēstules.

Juris Žagariņš

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...