Jaunā Gaita nr. 223, decembris 2000

 

Ziņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiem

 

 

GSM/SMS ĪSZIŅU FENOMENS

 

Jau sen novēroju īpatnēju fenomenu Latvijā − cilvēku dzīvē nopietnu vietu savstarpējās attiecībās ieņem Mobilo telefonu (GSM: Global System for Mobile Communications) īsziņas jeb SMS: Short Message Service. Ja kāds nezin − tā ir vienkārša iespēja no viena mobilā telefona sūtīt citam mobilajam telefonam īsas (160 zīmes) rakstītas ziņas. Tās var sūtīt arī caur Internetu un uz e-pastiem. Šis ērtais komunikācijas veids kļūst aizvien populārāks. Man ir aizdomas, ka tam pamatā ir arī psīcholoģiskais faktors − rakstot var pateikt vairāk, nekā runājot... Līdzīgi kā e-pastā. Cilvēki ir spējīgi būt atklātāki, drošāki. Tai pašā laikā ar šīm domām, atšķirībā no e-pasta un Interneta, var apmainīties ļoti operatīvi. Daudzi mani paziņas tās raksta sēžot pat pie (!!!!!!) auto stūres. Un, atrodoties ārzemēs, tas ir pavisam lēts veids kā uzturēt sakarus ar mājām, mīļotajiem cilvēkiem, kollēgām.

Mazliet īpatnēji likās paziņu stāstītais, ka ASV tas neesot īpaši populāri. Ja tas tiešām ir taisnība, tad iesaku kādam šo lietu mēģināt attīstīt. Paredzu, ka tā ir zelta dzīsla. Kaut vai uzpērkat Mobilo telefonu operatoru akcijas un pēc tam piespiežot šo operatoru aktīvi reklamēt SMS priekšrocības. Domājams, ka še varētu būt iespēja nopelnīt miljonus. Latvijas operators LMT to kādreiz izdarīja − vienu mēnesi ļāva sūtīt īsziņas bez maksas. Tagad to dara gandrīz visi − ieskaitot mājsaimnieces un omītes, kas tradicionāli nesajūsminās par digitālās elektronikas priekšrocībām. To nevar izstāstīt, to var tikai sajust − esmu redzējis cilvēkus, kam SMS ir gandrīz vai kā narkotika. Nedomāju, ka amīši ar kaut ko īpaši atšķirtos šai psīcholoģiskajā ziņā.

Delfi mājas lapā šodien lasīju sekojošu ziņu:

Briti apsēsti ar mobilā tālruņa īsziņām
<www.DELFI.lv>
1. septembris 2000 13:55
Gandrīz ceturtā daļa Lielbritānijas iedzīvotāju regulāri izmanto savus mobilos tālruņus, lai sūtītu īsziņas saviem draugiem un paziņām, ziņo britu tabloīds
The Mirror. Viņuprāt, sūtīt īsziņas ir daudz lētāk un ērtāk, nekā zvanīt pa tālruni. Briti uzskata, ka ar īsziņu palīdzību var vienkārši un skaidri izteikt savas emocijas − gandrīz ceturtā daļa aptaujāto ir vismaz reizi nosūtījuši uz citu mobilo tālruni vārdus Es tevi mīlu. Tieši tikpat daudz šā pakalpojuma izmantotāju īsziņas sūta flirtēšanas nolūkos, bet vairāk nekā puse šādi atvainojas. Vislielākais īsziņu sūtītāju pulks ir vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem. Puse aptaujāto katru dienu nosūta kaut vienu īsziņu, bet vairāk nekā 80 procenti ar īsziņu palīdzību organizē savu sociālo dzīvi.

Tikai piebildīšu, ka Somijā situācija ir vēl fantastiskāka. Tur to dara gandrīz visi! Nemitīgi viens otram kaut ko raksta pa mobilo telefonu!

SMS ir ideāls e-pasta, peiģera un mobilā telefona apvienojums jeb sintēze. Esmu dzirdējis, ka Amerikā sākuši aizrauties ar kaut kādiem mazajiem kabatas kompjuteriem. SMS tos izkonkurēs viena piegājiena!

Mārtiņš Barkovskis <Jon.Plunt@gmx.li>

 

 

 

Amerikāņi ir gan dīvaiņi. Lieto savas abonentu kartītes un ne dzirdēt negrib par mobilajiem. Tāpēc nekāds SMS tur neies. Pie tam, lielākā daļa mobilo nav GSM, bet gan kaut kāda analogā draza. Toties, gods kam gods, interneta attīstībā amerikāņi gan ir Eiropai priekšā.

Gints Kiršteins <GKirstei@exchange.telekom.lv>

 

 

 

Ir tikai divi iemesli, kāpēc mājsaimnieces un omītes nesajūsminās par digitālās elektronikas priekšrocībām −

1. internetā netiek gādāts par viņu interesēm. 2. nav pieejams dators.

Lai šis kontingents savu attieksmi mainītu, vajadzīgs –

1. izveidot plašu interneta veikalu tīklu. 2. radīt internetam tikpat lētu pieeju kā radio un TV.

Ausma Ābele (omīte) <aabele@madona.lv>

 

 

Sveika, omīte Ausma

SMS sūtīšana nav Interneta būšana, tādēļ Internetu nevajag pielāgot šai gadījumā omītēm. Somu un citas omītes, ja tikai redze atļauj, jau sen sūta SMS uz nebēdu.

Mārtiņš Barkovskis

 

 

 

Mums omītēm vai nu internets, vai SMS − iespēju ziņā tie paši vēži, tikai citā kulītē.

Ausma

 

 

 

Gluži tā vis nav. Piemēram, SMS daudz lietoju ne tikai es (arī vectēvs, gan „technikas cilvēks” būdams), bet arī mana sieva, kuŗa ne visai mīl techniku. Zīmīšu sūtīšana caur SMS ir lēta, droša un vienkārša. Ja adresāta mobilais telefons ir izslēgts, tad zīmīte neiet zudumā − parasti līdz vienai diennaktij tā glabājas provaidera sistēmas atmiņā un tiek noraidīta, tiklīdz vajadzīgā abonenta telefons piereģistrējas kādā no apkalpes zonām (t.i., tikko ieslēdz telefonu vai tikko ierodas vietā, kuŗa ir GSM zonā). Tas attiecas arī uz ārzemēm. Ja mobilajam telefonam ir starptautiskais pieslēgums un provaiderim − attiecīgs līgums ar „turienes” provaideri, tad SMS zīmītes tur saņems tikpat operatīvi kā Latvijā. SMS ir lētākais veids, kā no ārzemju komandējuma operatīvi sazināties ar tuviniekiem − iznāk taču momentālas piegādes zibenstelegramma līdz 150 zīmēm par 7 santīmiem, lai kur arī atrastos sūtītājs un adresāts. Turklāt SMS ir viegli izmantojams abos virzienos caur Internet. Viens no praktiskajiem blakus efektiem ir tāds, ka var automātiski sūtīt kādus paziņojumus no techniskām sistēmām to administratoriem vai citām atbildīgām personām. Piemēram, „Atlicis kritiski maz vietas uz pasta servera diska” vai „Veikalā nostrādājusi signalizācija.”

Caur SMS Latvijā pieejami dažādi servisa veidi. Populārākie laikam ir vārda dienu paziņojumi un laika ziņas. Katrs no šiem servisiem, piemēram LMT, maksā veselus 7 santīmus mēnesī − pirmajā datumā jāatjauno parakstīšanās uz tiem, protams, tāpat nosūtot SMS zīmīti apkalpes centram. Vienīgi jāņem vērā, ka ziņu sūtīšana notiek reālā laikā, tātad, piem., LMT astoņos no rīta izsūtīta laika ziņu prognoze Denverā esošam LMT abonentam pienāk pusnaktī.

SMS ir ļoti populāri ārpus ASV − visur, kur mobilie telefoni darbojas pēc GSM standarta. Pašā ASV mobilajiem telefoniem ir vairākas dažādas, savstarpēji nesavienojamas sistēmas (pēdējā laikā gan sāk nedaudz ieviesties arī GSM, bet īpašā 1900 MHz diapazonā, kuŗš nav iebūvēts vairumā Eiropas telefonu), un ASV tie vispār tiek uzlūkoti gandrīz vai par greznuma lietu. Cenu struktūra ASV mobilo sakaru provaideriem no mana Eiropas Standartiem pieraduša skatījuma ir pavisam „kreisa,” piemēram jāmaksā arī par ienākošiem zvaniem, ne tikai par tiem, ko pats zvanījis. Tas viss iznāk dārgi. SMS vairumā gadījumu neiet pat no vienas ASV sistēmas uz otru, kur nu vēl citām valstīm...

Mobilie sakari un to papildservisi, kā SMS, ir spilgti veiksmīgas techniskas attīstības piemēri Latvijā. Lietosim visi, un būt par vectēvu vai omīti nav nekāds šķērslis.

Visu labu, Harijs <hbush@madona.lv>

 

 

 

Rakstītam pret pateikto ir tā priekšrocība, ka rakstīto pirms nosūtīšanas tu vēl vari pārlasīt un nepieciešamības gadījumā palabot, bet kas pateikts, tas pateikts. Vēl viena priekšrocība − var sūtīt ziņu, nebaidoties, ka cilvēks tiks atrauts no kādas svarīgas nodarbes, sapulces utt. Savukārt saņēmējam tiek dots laiks apdomāt atbildi. Un ir arī izvēle − atbildēt/neatbildēt uz doto ziņu, kas ir konkrētāk, nekā vienkārša zvana gadījumā. Vienkāršs piemērs − piezvanot un mēģinot vienoties par randiņu ar meiteni, ja viņa tobrīd ir kopā ar kādu citu, tu viņu nostādi nedaudz neērtā situācijā, bet SMS ir diskrēti.

MARIO ar interesi sekojot technikas attīstībai šai lauciņā <mario@piens.apollo.lv>

 

 

 

Absolūti piekrītu Harija rakstītajam. Esmu vienkārši sajūsmā par iespējām. Manā pakļautībā ir kādi 50 darbinieki un vēl viena prāva daļa kolēģu. Steidzamus un operatīvus ziņojumus visām atbildīgajām personām mēdzu nosūtīt tikai ar vienu (!) SMS, kaut vai visiem uzreiz. Visi darbinieki saņem šo ziņu gandrīz uzreiz, vienalga kur viņi būtu, ka tik telefons ieslēgts vai būs ieslēgts. Citreiz man komunikācijai vajadzētu simts reizes vairāk laika. Ja nav pie e-pasta, tad mēģini sazvanīt, ja sēž sapulcē vai kur citur un neceļ telefona trubu, arī neko nevar padarīt. Un tad tikai zvani, zvani, raksti, raksti, gaidi, gaidi kamēr šis vāāāārbūt pieies pie sava e-pasta vai telefona.... Ar rīkojumu esmu licis visiem darbiniekiem pieslēgt telefonu pie Interneta pieejas (tikai vajag operatoram aizsūtīt ziņu MAIL ON). Piemēram tūlīt visi mani darbinieki saņems sekojošu ziņu: „Urā, piektdienas vakars klāt. Priecīgas brīvdienas. Priekšnieks lepojas ar Tevi. Rezultāti labi!” Man tas izmaksās tikai vienu e-pastu ar daudziem adresātiem: <3719...@'smsmall.lmt.lv>. Bet rezultāts, latviski runājot, būs Super! Atmaksāsies uzreiz.

Tas, ka amīši ir atpalikuši šajā ziņā tikai priecē. Jācer, ka tieši kāds letiņš viņiem parādīs pareizo virzienu un mums būs kāds GSM/SMS Bils Geitss ienākumu ziņā. Varēs kādu $ atmest Gaismas pils būvei. Eiropas SMS fenomens ir pierādījis, ka tas ir pareizais ceļš. Tādā veidā varbūt eiropieši atmaksās Amerikai par tabakas ievazāšanu pirms gadu simtiem.

Mārtiņš Barkovskis

 

 

 

Bišķi technisks papildinājums. Rakstot īsziņas no telefona, principā ir iespējams norādīt, cik ilgi īsziņai jāglabājas telefonu centrālē. T.i., ja telefons ir ārpus zonas vai izslēgts, ziņojums gaida telefona parādīšanos tīklā, lai tiktu nosūtīts. Ja nosūtīšana norādītajā laikā nav notikusi, īsziņa tiek dzēsta. Laika izvēles diapazons ir no vienas stundas līdz nedēļai. Vēl ir iespējams pieprasīt, lai centrāle atsūta sūtītājam īsziņas saņemšanas (nejaukt ar nosūtīšanas) apstiprinājumu. Saņemot šo apstiprinājumu, varam būt pārliecināti, ka īsziņa ir sasniegusi adresātu. Ja nenosūtīta īsziņa tiek dzēsta no centrāles, šai gadījumā sūtītājs arī tiek informēts, ka SM nav nonācis pie adresāta. Siemens diviem modeļiem esmu redzējis, ka šīs iespējas norādāmas tieši sūtīšanas brīdī. No savas Nokia 5110 šo iespēju varu izmantot, tikai rakstot SM uz datora un sūtot uz telefonu caur datacable.

Kaspars Smilga <ksmiiga@anest.lv>

 

 

 

Īsziņa − tā tik tiešām ir viena kolosāla lieta! Kad es tik iedomājos: man viens atsūta ziņu, mans telefons ir izslēgts, bet šī sēd un gaida antenas galā. Tikko es telefonu ieslēdzu, šī − pļukt − un iekšā, un ziņo, ka jālasa. Lēta lieta arī, tikai pati rakstīšana prasa ilgāku laiku nekā piezvanīšana, bet kā jau te minēja, kādreiz kādu tik tiešām svarīgu un intimu vēsti labāk lēnām un apdomīgi uzrakstīt. Tādēļ par praktisko amerikāņu nepraktiskumu šai reizē jābrīnās. Ir tikai viena vaina: mobilais telefons Latvijā maksā apm. pusi vidējās mēnešalgas, bet abonēšana un ļoti skopa lietošana arī sanāk ap 20 Ls mēnesī. Vecmāmiņām ir ko padomāt.

Alnis Freibergs <alnis@lis.lv>

 

 

 

Domāju, ka SMS popularitāte Latvijā, tāpat kā britiem, ir nedaudz saistīta ar naudas aspektu. (1) Tā var pateikt daudz vairāk par tiem 10 santīmiem, nekā runājot. (2) Latvijā daudzi ir nospļāvusies par Lattelekoma dārdzību un paņēmuši mobilo (sevišķi laukos, kur nereti līnijas būvei ir vajadzīgi prāvi līdzekļi).

Nenoliedzami SMS ir kolosāls sazināšanās veids. Var teikt − internets kabatā. Dažas Latvijas IT kompānijas domā par interaktīvu SMS bažu veidošanu (arī bankas servisi!) uz SMS bazes, kas nenoliedzami ir lētāk par jauno WAP (Wireless Application Protocol).

Nils <Nils.Graustins@vita.gov.lv>

 

 

 

 

Tā ir. Pateicoties Lattelekom dārdzībai un ne visai labajai kvalitātei, Latvijā straujāk ienāk progresīvāka sakaru technoloģija. Cik letiņu nebūtu iztērējušies, būvējot telefona līnijas uz lauku viensētām! Un tas pasaulē jau ir noiets etaps. Stabi un vadi nākontnē mētāsies kā nevajadzīgi.

Vai par to Lattelekom nebūtu pelnījis Trīszvaigžņu ordeni?

Ausma

 

 

 

Publikāciju sagatavoja Juris Žagariņš

 

 

Jaunā Gaita