ATSKATS UZ MANU DARBU UN PUBLIKACIJĀM 65 GADOS

 

 

Maniem darbiem ir raksturīgas nacionālās un internacionālās dimensijas, kas reizēm ir apvienotas un kopā savijušās, bet citreiz ir viena no otras atdalītas vairāk. To ņemot vērā, es droši rakstu savu seno Koninghe dzimtas vārdu gan kā Ķeniņu, gan modernā angļu-sakšu variantā. 

 

No mana tēva Ata Ķeniņa, skolotāja, rakstnieka un Latvijas valstsvīra, es mācījos mīlēt latviešu tautu, Latvijas dabu un  Latvijas valsti.  Viņš centās mani audzināt  patstāvīgu, ar izteiktu pienākuma apziņu.  Tēvs ir tas, kurš mani iepazīstināja ar internacionālo attiecību būtību, bet mana māte ar literatūru.  Mana māte Austra Dāle, vēstures skolotāja, dzejniece un sabiedriska darbiniece, mani pieradināja strādāt ātri, labi un rūpīgi un dzīvot saimnieciski.  Īsti strādāt un mācīties es sāku 1941. gadā, kad biju viņas sekretārs tulkošanas darbos.  Tā es iepazinos ar latviešu un svešzemju literatūru dziļumā.  Arī mani intelektuālie apvārkšņi tā pavērās arvien plašāki.   Tā jau pieminētā dualitāte, no vienas puses saistīta ar latviešu uzskatiem un dzīves ziņu, no otras ar skatījumu uz laikmetu nomaiņu šodien, ir bagātinājusi visus manus darbus.   Latvijā iegūtais man ir lieti derējis Amerikā; Amerikā iegūtā pieredze un zināšanas man ir noderējušas visvairāk, pēdējos, ar Latviju saistītos, darbos.

 

Exegi monumentum?  Lai cik raiba ir mana dzīve 80 gados, es tomēr vispirms esmu skolotājs.  Sanfrancisko Valsts Universitātes studentu vērtējumi par man ir paši augstākie viņu vadības skolā.  Mani pazīst  apgādnieki no Alabamas līdz Alaskai.   Mans vārds grezno manis un manu kolēģu uzceltās vadības skolas dekanātu. Šodien es daudz priecājos par  manas sievas Valdas, dēla Jāņa un meitas Maritas centīgi izkoptiem talantiem. Visvairāk es lepojos ar manu labāko amerikāņu un latviešu studentu un kolēģu lieliskajiem sasniegumiem.  Tur redzam mana darba augļus, izsēto sēklu, kas atjauno un vairo jau sasniegto.

 

Savos 65 darba gados, es esmu vienmer centies apvienot mācībās apgūto ar praktisko pieredzi. Taisni šī, lielo pārmaiņu laiku pieredze mani allaž mudina iepazīties ar visjaunākām akademiskām atziņām. Manu V. fon Ģētes, Oregonas un Stanforda Universitātes gudro mentoru padomi, konsultācijas Vašingtona štatā, kā arī daudzkārt pieredzētie akreditāciju procesi Amerikā un Latvijā, visi ir man devuši spēku jaunām interesēm un tālakiem sasniegumiem.  Darbs Pacifika Luterāņu Universitātē mani aizved plašā pasaulē, bet tā man dod atziņas iesaistē gan Amerikas lielajos, gan mazajos uzņēmumos, gan augstskolu izveidē, gan labākus apgādes principus Amerikas bruņotajos spēkos un citur.

 

            Šeit minētie procesi ir visvairāk saredzami manās publikācijās.  Pielikumā esmu iekļāvis tikai grāmatas un rakstus par saimnieciska rakstura jautājumiem Baltijas valstīs.  Es šeit neesmu uzskaitījis mazākus darbus:   ievadrakstus mūsu vadības skolas žurnālā Business Scene, referātus un vairumu no rakstiem periodikā.

 

Manu pirmo zinātnisko rakstu par padomju laika saimniecību publicē Oregon Business Review 1958. gadā, pirmos praktiskos padomus saviem lasītājiem sniedz Ziemeļkalifornijas Apskats 1960. gadā.  Tiem seko mācībspēka un  vadības pienākumi, ziņojumi un pārskati par savu un citām skolām. Tā rodas mazāki raksti apgādes

speciālistiem, kā arī situāciju  analīzes, ko publicē Harvard Case Clearing House.

 

No tiem plašākiem ziņojumiem valsts iestādēm plašākais ir pētījums par vadības izglītību Valsts departamentam par vadības izglītību Tunizijā.  Tas mani vēlāk ierosina organizēt Rīgas Biznesa institūtu, atbalstīt Stokholmas (Rīgas) Ekonomisko augstskolu un veicināt izglītību profesionālam darbam valsts pārvaldē.   Publikai nav pieejami ziņojumi šim departamentam par saimniecisko attīstību Taizemē un par Samantha Smith pirmo baltiešu studentu programmas izpildi.  Tāpat atklātībā nav publicēts ziņojums Apgādes Komisijai  par izmaksām un cenām valsts pasūtījumos.

 

Rakstus baltiešu, īpaši latviešu, zinātniekiem es visvairāk esmu sastādījis pēc tam, kad biju nobeidzis savas dekāna gaitas.  Tie parādās gan referātu krājumos, gan žurnālos Bulletin of Baltic Studies, Baltic Studies Newsletter, EBS Review,  Journal of Baltic Studies, Latvijas Zinātņu Akademijas Vēstīs un Amerikas zinātniskā literatūrā.  Pēdējie ir rakstīti ciešā sadarbībā ar man tuvākiem kolēģiem,   Manus rakstu darbus noslēdz piecas grāmatas latviešu valodā, kas domātas, lai aizpildītu dziļus robus Latvijas saimnieciskā literatūrā.

 

Atskatoties uz pēdējiem mana darba 15 gadiem, es esmu lepns uz to, ka es tos esmu varejis veltīt Latvijai.  Savukārt, mana pieredze Amerikā ir ļoti bagātinājusi visu, ko es esmu paveicis šajos gados.  Man uzņēmības netrūkst.  Stāsta gan, ka es jau visagrākā bērnībā es esot tiecies sasniegt neiespējamo un sagrābt pilnu mēnesi ar abām rokām.  Šī mērķtiecība man ir palīdzejusi daudz paveikt vienam pašam.  Kā to rāda darbu saraksts pielikumā, šīsdienas mainīgajā pasaulē es vairs nestrādaju viens.  Arvien vērtīgāki kļūst manu lasītāju un kolēģus atzinumi un ierosinājumi.  Šie panākumi un par tiem saņemtā atzinība, īpaši valsts apbalvojums Triju Zvaigžņu Ordenis, pagodina ne vien mani, bet arī visus manus līdzstrādniekus gan Amerikā, gan Latvijā.

 

 

Gundars Ķeniņš Kings

 

2006. gada 11. aprīlī

 

 

 

Pielikums

 

 

Galveno publikāciju saraksts

 

 

Grāmatas un rakstu krājumi

Galveno rakstu izlase

Kas jauns Latvijā?