67. sūra. Valstība

Līdzcietīgā, Žēlsirdīgā Dieva vārdā!

(1) Svētīts Tas, Kuram valstība, Kuram vara pār visu,
(2) Kurš radījis nāvi un dzīvību, lai jūs pārbaudītu, -
        kuram no jums būt savos darbos labākam? -
            Viņš, Visspēcīgais/Visvarenais/sal 85:8/ un Visapiedevējs,
            (3) Kurš radījis septiņas debesu velves –
                nekamī, ko radījisLīdzcietīgais,
                    tu neieraudzīsi aplamību!
                        Vērs skatienu – vai tu redzi kaut spraugu?
(4) Nu, tad vērs vēlreiz skatienu –
        atgriezīsies/atkritīs tavs skatiens
            mulss un gurds/apguris/apnicis!

(5) Mēs taču izrotājām tuvīnās debesis gaismekļiem,
        Mēs nolikām tos sātaniem par nomaitāšanu/nomētāšanu
            un sataisījām tiem sodību liesmās.
(6) Un tādiem, kas netic savam Kungam – elles sodība,
        un nejauks šāds gals!
(7) Kad tos nosviež tajā, tie dzird to rēcam, kad tā mutuļo,
    (8) nupat vai plīstot aiz niknuma!
            Ikreiz, kad tajā sviež ļaužu baru, tās sargi tiem jautā:
                vai tad nav nācis pie jums brīdinātājs? –
(9) Tie saka: jā, brīdinātājs gan nāca pie mums,
        tak mēs to saucām par meli
            un teicām: neko Dievs nav licis sacīt – jūs it visai maldāties! -
(10) Un tie saka: ak, būtu mēs klausījuši,
        vai būtu mēs apdomājušies –
            nu nebūtu mēs starp liesminiekiem! –
(11) Un tie atzīstas savā grēkā, tak – prom, jūs liesminieki!

(12) Paties, tiem, kas savu Kungu bijā klusībā - **
        tiem piedošana un liela atalga.
(13) Vai apslēpjat savu sakāmo, vai atklāti pateicat –
        paties, Viņš zina, kas krūtīs -
(14) vai gan nezinās Tas, Kurš radījis – Viņš tak ir pratīgs, jautīgs!

(15) Viņš – Tas, Kurš darījis jums zemi gludu,
        ka tekat pa tās kamiešiem un ēdat, ko Viņš devis –
            un pie Viņa jums augšāmcelties!
(16) Vai esat droši, ka Tas, Kurš debesīs, neliks zemei jūs aprīt –
        lūk, tā jau sakustējās!
(17) Vai esat droši, ka Tas, Kurš debesīs, nesūtīs pār jums virpuli,
        ka uzzināt, kāds ir Mans brīdinājums!
(18) Tie, kas bija pirms šiem, sacīja: meli! –
        un kāds bija Mans biedinājums?!

(19) Vai tad tie neredz, kā putni pār viņiem pleš spārnus un sakļauj?
        Neviens tos nebalsta, tik Līdzcietīgais! –
            paties, it visu Viņš vēro!
(20) Kurš būs jums par karapulku un pasargās jūs, kā vien Līdzcietīgais?
        Paties, zaimotāji/neticīgie viļas!
(21) Kurš dāvās jums iztikas tiesu, ja Viņš atraus to, ko dāvā?
        Ak, nē – tie turas tik pie lepnības un pie neatzīšanas!
(22) Kurš gan būs drošāk vests – tas, kurš staigā nokārtu galvu/ uz vaiga klupdams/,
        vai tas, kurš staigā stalti/līdzeni staigā/ pa taisnu ceļu?

(23) Saki: tas Viņš, Kurš radījis jūs
        un devis jums dzirdi, redzi un sirdsprātu!
            Par maz jūs tencināt!/pateicat!
24) Saki: tas Viņš, Kurš jūs izkaisījis pa zemi,
        un pie Viņa jūs tiksiet sapulcēti/atpulcēti!
(25) Tie sacīs: kad piepildīsies šis biedinājums,
        ja runājat taisnību/ja jums taisnība? -
(26) Saki: to zina vien Dievs –
        patiešām, es esmu tikai skaidrsirdīgs brīdinātājs! –
(27) Kad viņi to redzēs/ieraudzīs tuvu, tad zaimotāju/neticīgo vaigs viebsies,
        un viņiem teiks: lūk, tas, pēc kā kārojāt! -
(28) Saki: lūkojiet, vai deldēs Dievs mani un tos, kas ar mani,
        vai apžēlos mūs –
            bet kas gan glābs zaimotājus/neticīgos no grūtās sodības?
(29) Saki: Viņš - Līdzcietīgais!
        Viņam mēs ticam, uz Viņu paļaujamies!
            Gan uzzināsiet, kurš tas, kas visai maldās!
(30) Saki: lūkojiet, ja rīt pat jūsu ūdeņi aizirgs/susēs/noskries pazemē,
        vai būs, kas jums dotu avota ūdeni?

iepriekšējo ] augšup ] nākošo ]