19. sūra. Marija

(16) Piemini Grāmatā i Mariju,
kā tā no savas saimes nošķīrās austrumkambarī
un apslēpās no tiem aiz aizkara.
Tad Mēs sūtījām pie tās Mūsu Garu,
un tas stāja tai priekšā glītā vīrā.
Tā saka: paties, es tveros no tevis pie Līdzcietīgā,
ja vien tu dievbijīgs! –
Tas saka: esmu tik Vēstnieks no tava Kunga,
lai tev dāvātu šķīstu puisēnu! –
Tā saka: kā man lai rodas puisēns,
ja nav mani skāris vīrs,
un es neesmu arī bijusi palaidne! -
Tas saka: tā notiks!
Tavs Kungs teica: tas Man ir nieks!
Mēs viņu noliksim ļaudīm par zīmi,
viņš – Mūsu žēlastība,
un tas jau ir izlemts! –
Un tā viņu ieņēma
un nošķīrās iznēsāt viņu un devās tālu prom../notuļā paspārnē.
Sāpes atveda viņu
pie dateļpalmas stumbeņa.
Tā teica: ak, būtu es mirusi pirms šim,
visu aizmirsusi un visu aizmirsta! –
Tad viņš tai sauca izapakš viņas:
nebēdā! Tavs Kungs ir radījis strautu tev pie kājām!
Nu pieliec un papurini dateļpalmas stumbeni,
un tā bērs pār tevi sulīgas nogatavojušās ogas!
Ēd, dzer un atveldzē savas acis!
Ja satiksi kādu no ļaudīm, saki:
paties, es esmu Līdzcietīgajam solījusies gavēt,
es nerunāšu šodien ne ar vienu cilvēku! -
Tā atnesa viņu pie saviem ciltsļaudīm.
Tie saka: ak, Marija!
Nedzirdētas lietas tu sadarījusi!
Ak, Ārona māsa!
Tavs tēvs nebija neģēlis,
nedz tava māte – netikle! –
Tā rāda uz viņu – tie saka:
kas mums ko runāt ar puisēnu autos?! –
Viņš saka: paties, esmu Dieva kalps –
Viņš deva man Grāmatu un darīja mani par pravieti!
Viņš darījis mani svētīgu, lai es būtu, kur būdams,
un uzdevis man lūgšanu
un izpirkšanas/šķīstīšanas upuri,
kamēr vien es dzīvošu,
un būt godbijīgam pret savu māti.
Viņš nav mani darījis ne varmāku, nedz nelgu!
Miers man dienā, kad piedzimu,
dienā, kad miršu,
un Dienā, kad kļūšu dzīvināts! -
Tāds ir Jēzus, Marijas dēls,
Patiesības Vārds,
par kuru tie ķīvējas. [te atkal savs vārds jāsaka prof. Sīkst., jo man nav Rīgā pieejama visa tā diskusija, kura Watt’u noved pie viņa formulējuma...]
(19:16–34)

Un piemini Grāmatā i Abraāmu!
Paties, viņš bija gan taisnais/sadīk – draugs; uzticīgais Dievam?! Prof. Sīkstuli, kur Tu? Steidz palīgā!/, gan pravietis.
Lūk, viņš saka savam tēvam:
tēti! kādēļ tu kalpo tādiem, kas ne dzird, ne redz,
nedz gādā tev kādu labumu?
Tēti, es esmu saņēmis zināšanu,
kas tevi nav sasniegusi,
tādēļ seko nu man –
es tevi vedīšu pa taisnu/līdzenu?/ ceļu.
Tēti! nekalpo Sātanam,
jo Sātans ir pret Līdzcietīgo sacēlies!/tapis Līdzcietīgajam neklausīgs!
Tēti! Paties, es baidos, ka Līdzcietīgais var sodīt tevi -
tu esi nu ar Sātanu sabiedrojies! -
Tas saka: vai tu esi novērsies no maniem dieviem, Abraām?
Ja tu nemitēsies, es likšu nomētāt tevi akmeņiem!
Prom no manis, un drīz nerādies! –
Šis saka: miers tev! Es lūgšu, lai mans Kungs tev piedod -
paties, Viņš ir man laipns!
Es nošķiros nu no jums
un no tiem, ko pielūdzat Dieva vietā!
Nu piesaukšu savu Kungu -
kazi, es nebūšu saucis savu Kungu veltīgi! –
Kad viņš nošķīrās no i tiem,
i ko tie pielūdza Dieva vietā,
tad Mēs tam dāvājām Īzāku un Jēkabu,
un darījām tos abus par praviešiem.
19:41-49

iepriekšējo ] augšup ] nākošo ]