Elektorālā pārdale Jaunzēlandē

1993. g. Jaunzēlande pieņēma jaunu vēlēšanu sistēmu, kuras modelis ir sistēma, ko izmanto Vācijā kopš 1949. g. Jaunzēlandē to pazīst kā jaukto locekļu proporcionālo (JLP) sistēmu, un to izmanto, lai ievēlētu valsts vienpalāta parlamentu. Pārstāvju Palātā ir 120 locekļi, no kuriem 65 ievēl vienmandātu apgabalos, bet atlikušos 55 no slēgta tipa nacionāliem sarakstiem.

Tādēļ, ka Jaunzēlandes JLP sistēmā ir vienmandātu apgabalu komponents, elektorālo pārdali turpina veikt, lai ņemtu vērā iedzīvotāju kustību un skaitliskās izmaiņas. Unikāls aspekts ir likuma garantijas Jaunzēlandes iezemiešu Maori cilts pēcnācējiem. 1997. g. bija pieci Maori vēlēšanu apgabali, kas sedz visu Jaunzēlandi un pārklāj sešdesmit vispārējos vēlēšanu apgabalus.

Raksturīgās īpatnības

Kopš 1887. g. elektorālai pārdalei Jaunzēlandē ir bijušas četras raksturīgas īpatnības, no kurām visas, izņemot vienu, nodrošina 1993. g. Elektorālais Akts, t.s., ‘rezervētos’ pantos. Rezervētos pantus nevar grozīt bez 75% piekrišanu parlamentā vai arī, ja vēlētāju vairākums to neatbalsta grozījumus referendumā. Šīs raksturīgās īpatnības ir šādas:

Biežums. Pārdalei ir jānotiek cik vien drīz iespējams pēc tautas skaitīšanas, kas notiek ik pa pieciem gadiem. Tā kā parlamenta termiņš maksimāli ir trīs gadi, katra pārdale ir spēkā lielākais divu vēlēšanu laikā.

Neatkarīga komisija. Pārdales veic institūcija ko sauc par Pārstāvniecības Komisiju. Kaut gan divi no tās septiņiem locekļiem ir politiski iecelti, pārējie ir ‘nozīmēti’, t.i., tie kļūst par locekļiem caur Jaunzēlandes pārsvarā politiski neitrālo ierēdniecību vai, komisijas vadītāja gadījumā, tos ievēl pārējie komisionāri. Tādejādi politiski ieceltie locekļi nevar gūt balss pārsvaru pār nepolitiskiem komisionāriem. Kad Komisija lemj par Maori apgabaliem, tai pievienojas vēl divi politiski iecelti locekļi, kuri pārstāv maori intereses.

Vienlīdzīgi apgabali. Apgabali balstās uz iedzīvotāju skaita (pieaugušos un bērnus ieskaitot), un neviens apgabals nedrīkst pārsniegt normu + /- 5% robežā, ko nosaka iedzīvotāju kopskaita dalīšana ar apgabalu skaitu. Tāpēc katrai balsij ir pēc iespējas apmēram tāda pati vērtība.

Lēmumi nav pārsūdzami. Pārstāvniecības Komisijai sešu mēnešu laikā no formālās sanākšanas datuma jāizdod savus lēmums. Pēc izsludināšanas tas stājas spēkā un nekādas izmaiņas vairs nav iespējamas. Tā kā Jaunzēlandes politiķiem nav iespējams pārdali atsaukt, jautājums zaudē politisko aktualitāti. (Šis laika ierobežojums ir vienīgais kritērijs, kas nav noteikts kā ‘rezervēts’ Elektorālā Aktā.

Pārstāvniecības Komisijas locekļi

Pārstāvniecības Komisijā četri locekļi – statistiķis, mērniecības vadītājs, vēlēšanu vadītājs un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs – apspriež topogrāfiju, kartogrāfiju, iedzīvotāju izvietojumu, administrāciju un attiecību starp ieteiktajām vēlēšanu apgabalu robežām un vietējo pašvaldību teritorijām. Tādēļ, ka pašvaldību komisijas vadītāju ieceļ valdība, viņam vai viņai nav balsstiesību.

Divus politiskos locekļus ieceļ Ģenerālgubernators pēc parlamenta ieteikuma; viens pārstāv valdību, otrs -- opozīciju. Kaut gan sākotnēji bija paredzēts, ka viņi pārsvarā strādās kā uzraugi, lai viņi un viņu partijas būtu apmierinātas, ka pārdale notiek taisnīgi un pēc likuma, šie politiskie locekļi pēdējos gados ir kļuvuši par aktīviem procesa dalībniekiem. Abiem ir balsstiesības, un abiem (vai viņu pārstāvjiem) ir jābūt klāt, lai Komisijas kvoruma noteikumi tiktu ievēroti.

Kopš patreizējā komisijas sastādīšanas 1956. g. priekšsēdētājs vienmēr ir bijis tiesnesis. Viņš vai viņa ir atbildīgs/a ne tikai par sēžu vadīšanu, bet arī nosaka, vai Akts ir ievērots taisnīgi un apstiprina to, ka politiskie apsvērumi nav ietekmējuši pārdali. Komisijas sastāvs dod vēlētājiem garantiju, ka politiskie apsvērumi netraucē pārdales procesa taisnīgu.

Pārdales noteikumi

Plus vai mīnuss 5% pieļaujamā svārstība no caurmēra elektorāta lieluma ir vienīgais obligātais kritērijs. Ja šī kvota tiek ievērota, komisija drīkst ņemt vērā eksistējošās vēlēšanu apgabalu robežas, interešu kopību, komunikācijas, topogrāfiju un paredzamās izmaiņas elektorātā apgabalu pastāvēšanas laikā. Zemais variāciju slieksnis samazina politiski viltīgu robežu noteikšanu, bet svarīgas sekas ir tādas, ka pārdale ir parasti tikai aritmētisks uzdevums. Pārējo kritēriju vidū eksistējošo robežu saglabāšana ir visvairāk ievērota. Tas novērš lielas izmaiņas, taču tas ir nozīmīgs tikai tur, kur iedzīvotāju pārvietošanās neprasa lielas izmaiņas.

 

Pārdales procedūras

Ir deviņas skaidri atpazīstamas fāzes Jaunzēlandes pārdales procedūrā:

  1. Iedzīvotāju skaitu un kopskaita sadali izsecina pēc tautas skaitīšanas datiem. Tautas skaitīšana notiek ik pa pieciem gadiem, bet datu analīze var ilgt pat gadu pēc skaitīšanas.
  2. Maori variants notiek četru mēnešu periodā drīz pēc vispārējās tautas skaitīšanas. Maori izcelsmes personām ir iespēja izlemt, vai viņi vēlas tikt pieskaitīti vispārējam vai Maori elektorātam.
  3. Tautas skaitīšanas dati tiek kombinēti, lai valdības statistiķis var izkalkulēt vispārējo vēlētāju skaitu Ziemeļu un Dienvidu salās, vispārējo vēlēšanu apgabala skaitu, kas pienākas Ziemeļu salai (Dienvidu salai ir garantēts vietu skaits), Maori vēlētāju skaitu un Maori vēlēšanu apgabalu skaitu.
  4. Mērniecības vadītājs sadala vispārējo un Maori iedzīvotāju skaitu pa eksistējošiem apgabaliem, izmantodams mazas statistikas vienības, ko sauc par ‘tīklu blokiem’. Parasti katrā tīklu blokā ir līdz 200 personu. Mērnieks izveido vairākas alternatīvas elektorātu robežas, un pārējie komisijas locekļi izvēlas vienu vai vairākas alternatīvas tālākai attīstīšanai. Kad darba pirmais posms ir pabeigts, mērnieks sasauc Pārstāvniecības Komisiju. No pirmās formālās sanāksmes datuma, Komisijai tiek doti seši mēneši pabeigt savu darbu un izsludināt savu lēmumu. (Agrāk sākumā nospraustas robežas tika atzīmētas kartēs, kas rādīja tīklu bloku skaitu. Šo procesu droši vien datorizēs.)
  5. Pirms tās uzsāk detalizētas apspriedes, politiskās partijas, kas tiek pārstāvētās parlamentā, kā arī neatkarīgie deputāti, tiek aicināti rakstīt iesniegumus. Tāpēc, ka šajā procesa posmā provizoriskās apgabalu robežas netiek izpaustas, šie iesniegumi parasti skar to, kā katra partija interpretē pārdales noteikumus. Komisija ir uzskatījusi, ka šiem iesniegumiem ir ierobežota vērtība.
  6. Kad iesniegumu izskatīšana ir pabeigta, mērniecības vadītājs sniedz detaļas par viņa ieteiktām robežām, skaidrodams un aizstāvēdams savus priekšlikumus. Pārējie Komisijas locekļi izskata plānu un pielabo to, ja tas ir vajadzīgs. Viņu mērķis ir iegūt pēc iespējas skaidrāk definētus apgabalus, turoties noteiktos kritērijos. Kaut gan šajā fāzē Komisija tur savus lēmumus noslēpumā, politiskie locekļi drīkst diskutēt priekšlikumus ar skaitliski ierobežotiem partiju pārstāvjiem.
  7. Fāzes beigās Komisijas ieteiktās provizoriskās robežas tiek publicētas kopā ar lēmumu pamatojumu kopsavilkumu, un publika tiek aicināta lēmumus komentēt. Vismaz divus mēnešus publika drīkst iesniegt pretenzijas, un tad divas nedēļas publika var iesniegt iebildumus pret pretenzijām. Pretenzijas iesniedz gan partijas, gan individuālie deputāti, likumīgās varas orgāni un ad hoc varas orgāni, vietējās asociācijas, individuālie vēlētāji, un dažreiz vēlēšanu ierēdņi. Šis ir vienīgais posms, kad publika var izteikties par provizoriskām apgabalu robežām.
  8. Kad noslēdzas pretenziju periods, tiek sasauktas sēdes, kur publika drīkst uzrunāt komisija. Sēdes notiek tur, kur partijas ir iesniegušas pretenzijas, parasti lielākās pilsētās.
  9. Komisijas provizoriskās apgabalu robežas tiek pārskatītas pēc pretenziju izskatīšanas, un tiek noteiktas apgabalu robežas, kuras tad skaitās neapstrīdamas. Tiek izdotas detalizētas kartes ar visas valsts apgabalu robežām un skaidrojums par katra apgabala likumīgo statusu. Ziņojums noslēdz pārdales procesu, kaut gan Komisija turpina eksistēt līdz nākamai tautas skaitīšanai.

Lai gan tā formāli neskaitās daļa no pārdales procesa, pēc Pārstāvniecības Komisijas ziņojuma izsludināšanas notiek visu vēlētāju obligātā pārreģistrācija, ko veic Elektorālais Ieskaites Centrs. Pārreģistrācijā visiem vēlētājiem tiek paziņots viņu jaunā apgabalu piederība; pārreģistrācijas kartīte tiek izsūtīta katram vēlētājam, un tā aizpilde un nosūtīšana Centram apstiprina vēlētāja pārreģistrāciju. Pēc pēdējās masu pārreģistrācijas, ap 85% vēlētāju atbildēja kampaņas divu mēnešu laikā. Vairums atlikušo 15% vēlētāju publiskās kampaņas rezultātā pārreģistrējas, gatavojoties nākamām vēlēšanām.

Izmaksas

Jaunzēlandes elektorālā pārdale neprasa lielas izmaksas. Divos finansiālos gados 1998. gada pārdale izmaksāja $1,89 miljonus (Jaunzēlandes dolāros) – caurmērā tikai 0,78 NZD uz vēlētāju (sadalot ar vēlētāju skaitu 1996. g. vispārējās vēlēšanās. Vēlētāju pārreģistrēšana ir dārgāka – ap 3,78 NZD uz vēlētāju, ieskaitot maksu par oficiālo izziņu, ko piesūta katram vēlētājam.

Vērtējums

Ja ņem vērā tās raksturu, Jaunzēlandes elektorālo pārdali var uzskatīt par sekmīgu procedūru. Tas, ka tiek pieļauta tikai ļoti maza variācija no iepriekš noteiktiem elektorātiem, samazina politisko mahināciju iespējas robežu noteikšanā un garantē, ka visas balsis ir apmēram līdzvērtīgas. Tas, ka Komisijas vairākums nav politiķu iecelti, pasargā procedūru no politiskā spiediena – bet tas, ka Komisijas sastāvā ir arī partiju pārstāvji, nozīmē, ka politiskos uzskatus tomēr ņem vērā. Noteiktais laika posms, kādā Komisijai jāstrādā, un tās lēmumu neapstrīdamais raksturs, padara procesu par pārliecinošu un dod visiem pieņemamus rezultātus – bet procesā ir arī iespēja ieinteresētām grupām un individuālām personām piedalīties Komisijas debatēs.

Tomēr procesam ir daži trūkumi. Iedzīvotāju kustība un zemā skaita svārstību kvota, kopā ar relatīvi maziem vēlēšanu apgabaliem, ļoti ierobežo Komisijas iespējas paturēt interešu kopienu viengabalainību. Pārāk bieži jau izveidojušās kopienas tiek sadalītas, par spīti to iedzīvotāju protestiem, jo pieļautā skaita variācija ir pārāk zema, lai varētu citādi saprātīgas pretenzijas pieņemt. Šis faktors ir destabilizējošs, un laiku pa laikam tas var nozīmēt politiķa karjeras priekšlaicīgu galu.

Politiskā kārtā iecelto locekļu klātbūtne nākotnē varētu izraisīt konfliktus. Vecajā sistēmā, kad Jaunzēlendas vienkāršā mažoritārā iekārtā bija divas galvenās partijas, divu locekļu iecelšana (pārstāvot valdošo un opozīcijas partiju) neizraisīja problēmas. Bet ar proporcionālo JLP sistēmu, vairākas partijas droši vien gūs pārstāvniecību parlamentā. Tādā gadījumā, ieceļot vienu pārstāvi no valdošās partijas un vienu, kurš pārstāvētu visas opozīcijas partijas var izraisīt strīdus.

Pēdējos gados pārdales process ir pieaugoši politizēts, un šī politizācija droši vien turpināsies. Tomēr Jaunzēlandes pārdales procedūras ir pietiekami labi izstrādātas lai novērstu politiķu un politisko interešu domināciju.