Šo vēstuli sveikotāja Elizabete Rūtena saņēma no Mel Huang, "Central European Review" Baltijas lietu redaktora. Tulkojums ir manējais - lūdzu piedošanu par tā trūkumiem. Huang kungs deva Elizabetei atļauju savu vēstuli šeit manā tulkojumā nopublicēt ar noteikumu, ka es paskaidrošu, ka viņš rakstīja nepārdomāti un ex promptum, vēlā vakar stundā atbildot Elizabetei uz viņas uzdotajiem jautājumiem par darbu grupas "Rītdienai" programmu un mērķiem.

Juris Žagariņš

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Interesanti lasīt par darba grupu "Rītdienai". Vajadzētu varēt atrast visu zemju vēlēšanu likumu tekstus angļu valodā, bet nav teikts, ka tos atrast būs viegli. Lietuvas vēlēšanu likums noteikti ir tulkots angļu valodā, jo tāds vajadzīgs Eiropas Padomei un citām organizācijām.

Lietuvas jaunais vēlēšanu likums ir interesants. Seimā ir 141 vietas, 70 pēc vispārējās proporcionālas reprezentācijas un 71 no lokāliem vēlētāju iecirkņiem. Tie 71 tiek iebalsoti ar vienkāršu balsu vairākumu, kas pēdējās vēlēšanās sagādāja dažas problēmas. Vienā rajonā sanāca vienāds balsu skaits visiem kandidātiem, un galējais izšķīrējs bija kandidātu vecums! Bet tas viss ir stingri pēc likuma burta un tātad daudz vairāk leģitīmi, nekā Florīdā. Tātad šie 71 ir no tādiem kā amerikāņu jeb britu vēlēšanu iecirkņiem kur pārbalsošanas nav vajadzīgas.

Pārējie 70, pēc proporcionālās reprezentācijas (PR) kārtības ievēlēti, pēdējās vēlēšanās izmanījās nedaudz. Centrālā Vēlēšanu komisija atļāva vēlētājiem šajā kārtībā izvēlēties vārdu no saraksta, nevis tikai partiju. Pielietojot formulu, krēslu sadale no PR sarakstiem tika veikta pēc formulas, kur ierēķināts gan cik balsu katrs kandidāts ieguva gan viņa izejas punkts sarakstā. gala rezultāts nebija gluži pēc partijas gribas, jo ja kāds kandidāts bija augstā vietā sarakstā bet vēlētāju nicināts, viņš principā varēja pilnīgi atkrist (lai gan varbūtība nav liela). Šī kārtība bija brīvprātīga bet gandrīz visi piedalījās -- tā visvairāk ietekmēja kandidātu stāvokli tuvu saraksta apakšai, viņus izstumjot, kas arī daudzus cilvēkus saniknoja.

Igauņu vēlēšanu kārtību gan es nerekomendētu, jo tā ir daudz par sarežģītu. Salīdzinājumā pat vācu sistēma ir vienkārša. Tā ir dīvaini modificēta d'Hont sistēma, kur PR balsis tiek savādā kārtā pārsvērtas. Principā arī Igaunijā balsošana ir par atsevišķiem kandidātiem un tā ir tāda ērmīga sistēma kas izlemj kuri kandidāti kvalificējas amatam un kuri ne. No šīs sistēmas ieteicu par katru cenu izvairīties.

Ziniet, uzstādīt referendumu Latvijā nemaz nav pārāk grūti, bet panākt nepieciešamo balsu skaitu ir pavisam cita lieta. Kaut kas tāds, par ko šeit ir runa, droši vien cietīs neveiksmi, jo tauta par to neinteresēsies - visi ir tik apātiski par polītiku.

Strīdīgais jautājums par personīgā mandāta panākšanu vispār nemaz daudz nepalīdzēs Latvijai; gluži otrādi, es domāju, ka tas tikai traucēs pastāvošās iekārtas darbošanos. Vispirms, tautai nav nekāda iemesla nebalsot par tiem pašiem koruptajiem jeb apšaubāmiem polītiķiem kas publikai patlaban piedāvājas. Tauta tāpat balsos par Lembergu, tāpat par Gorbunovu u.t.t. Es nedomāju, ka jauns likums šo situāciju nozīmīgā veidā izmainītu.

Ņemot vērā, cik strīdīga ir Latvijas polītiskā vide, ja tur būtu tāda pati 50-50 sistēma kā Lietuvā, tad varētu rēķināties ar vēl lielāku haosu un Latvija paliktu nevaldāma zem vēl bīstamākām koalīcijām kā patlaban. Iedomājieties, kā tas būtu, ja 50 vēlēšanu iecirkņos ap Ventspili Lembergs un viņa īsmatainie būtu uzvarētāji. Problēmas būtu arī Daugavpilī, Valmierā un citur.

Viena laba ideja būtu padarīt nelegālu kandidēšanu vairāk nekā vienā rajonā. Patlaban lielais vairums kandidē visos piecos rajonos, tātad ja to neatļautu vai rezultāts nebūtu lielāka atbildība pret vēlētājiem?

Atkārtoju. Varbūt pārmainīt PR sistēmu pēc vecās latviešu idejas (ko, kā minēju, patlaban pielieto Lietuvā) būtu veids kā pavairot iespēju tikt vaļā no ļoti nepopulāriem polītiķiem sarakstos. Tomēr, spriežot pēc Lietuvas piemēra, daži no vislielākiem neliešiem tomēr saņēma nozīmīgu balsu skaitu. Tātad man grūti saredzēt kā tas izmainīs vairāk kā tikai saujiņu rezultātu. Taču - tas būtu sākums.

Kamēr VVF saimnieko Rīgas pilī, es domāju, ka nekas slikts nenotiks. Viņa man teica, ka viņa lietošot savu amatu 2001. gadā kā katedru, no kuras stumt un bīdīt pārmaiņas. Rīgas pils ir tuvu avārijas stāvoklim, es pats to esmu redzējis, tas ir bēdīgi. Bet jebkuram pasākumam valstī būs nepieciešams Vairas atbalsts, jo viņa spēj likt lielu spiedienu uz visām polītiskām partijām. Viņa ir stabilitātes garants valstī.

Manuprāt Latvijas 5% barjera ir vēlama, un tas ir tas pats, ko lielais vairums valstu pielieto, lai nelaistu iekšā sabiedrības padibenes. Tiesa, Jaunā Partija pēdējās vēlēšanās tika iekšā tikai pateicoties naftas naudai un Raimonda Paula ignorancei.

Kas attiecas uz "optimālu" vēlēšanu modeli Latvijai, par tādu ir grūti spriest, jo tauta ir tik neapmierināta ar polītiku. Latvija ir jauna demokratija, un lai cik tā slikti darbojas, es domāju, ka nevajag nemaz daudz steigties to pārmainīt. Paskatieties uz ASV: pagāja vairākas desmitgades pirms pirmie likumu labojumi tika ierakstīti Satversmē. Latvijas Satversme ir viena no visvecākām (un visidealistiskām, un visproblemātiskām) satversmēm visā Eiropā, un iemesls kāpēc tā vēl dzīvo ir tieši šī kontinuitātes nepieciešamība. Manuprāt pārmainīt pamatlikumu pēc vienas desmitgades ir bīstami, jo tas būtu precedents pastāvīgai piņķerēšanai ap pamatlikumu. Rezultāts būtu tāds haoss, kas raksturīgs Francijā, un to nu gan mēs negribam.

Un ja tas notiktu tikai desmit gadus pēc demokratijas atjaunošanas izskatītos apmēram tāpat, kā 1930os gados, kad visi prasīja atjaunot satversmi ar tieša mandāta vēlēšanām - daudzi no tiem pus-fašistu grupējumi.

Es nedomāju, ka vispārēja pārmaiņa patlaban būtu lietderīga. To būtu pārāk grūti panākt nopietni nesatricinot visu valdības struktūru. Tāds pasākums ļoti viegli varētu vest uz vēl lielāku haosu un nekārtību. Korumpētas un knapi noturamas koalīcijas vietā nāktu 3-mēnešu sastutējumi, ja vēlēšanas būs ar iecirkņu mandātu. Paskatieties, kas tagad Lietuvā par pēc-vēlēšanu jezgu: kas par murgu tur domāt par valdīšanu tagad.

Es saku, ka vislabāk būtu "optimizēt" patlabanējo iekārtu. Vispirms, panākt aizliegumu kandidēt vairākos sarakstos. Otrkārt, atļaut tādu izvēles iespēju, kā Lietuvā un Igaunijā, kur tehniski tiek balsots par indivīda vārdu (vai vairākiem vārdiem) uz partijas saraksta un rezultātu aprēķināt ar kādu formulu (vienkāršu Lietuvā, sarežģītu Igaunijā) kas ierakstīta likumā.

Latvijai jādara kaut kas, lai tauta varētu balsot par ko vairāk, nekā tikai partiju. Lai gan tā jau tas ir īstenībā arī Igaunijā un Lietuvā, kur vēlētāji atķeksē ievēlamo kandidātu vārdus, nevis visu partiju. Taču, tas dod gandarījumu, jo vēlētājs var atsaukties uz individuālu kandidātu.

Lietuva ir arī pacēlusi kandidātu piedalīšanās maksu, un ar to ir panākts daudz zemāks kandidātu skaits pēdējās vēlēšanās no mazām un nenopietnām partijām.

Tātad še ir mani priekšlikumi:

1) Aizliegt kandidēt vairāk nekā vienā rajona sarakstā. Piemēram, ja kandidē Vidzemē, nedrīkst vienā reizē kandidēt Rīgā.

2) Veidot kandidātu sarakstu un tā vietā, ka balsotu par partiju, ļautu balsot par indivīdiem uz saraksta (atzīmējot ar X pret vārdu sarakstā). Vēlēšanu dokuments tad būtu milzīgi liels, bet tas to padarītu vairāk personīgu un atbildīgu. Ar vienu X pietiktu, bet varētu atļaut par 3, vai 5. Un rezultātu aprēķināt pēc formulām, kas ierakstītas likumā, lai dalītu krēslus.

3) Likt šķēršļus pret nenopietnajiem kandidātiem. Paturēt 5% slieksni un pacelt piedalīšanās maksu tā, lai nebūtu vairāk par 200 kandidātu 100-vietu Saeimai.

4) Piespiest kabineta ministrus atstāt Saeimu (kā tas ir Igaunijā) lai nevarētu kalpot vienlaicīgi kā deputāts un ministrs (kā to dara Lietuvā). Tad arī partiju saraksti būtu daudz interesantāki.

Bet pamatā paliek tā, ka neviena sistēma nav perfekta. Mēs reti runājam par korupciju ASV, taču tā nav ka tādas nav - tā ir it visur. Es varu nosaukt kongresmeņus un senatorus vienu pēc otra kas ir dziļi saistīti korumpētos pasākumos. Mēs to saucam par "pork" mūsu zemē, Latvijā un citur to sauc pareizā vārdā par korupciju. Taču korumpētiem polītiķiem ir pieejami plaši līdzekļi, lai pierunātu vēlētājus par viņiem balsot, un tas nemainīsies ne ASV ne Latvijā.

Nu jau esmu rakstījis pārāk gari, taču es ceru, ka Jūs redzat manu pamatdomu. Es domāju, ka nav slikti domāt par pastāvošās iekārtas aptīrīšanu, bet pat radikālas pārmaiņas neļaus atbrīvoties no lielajiem zagļiem. Tie tikai uzvarēs vēl vairāk. Lietuvas 71 iecirkņos vinnēja daži ļoti šaubīgi tipi, ieskaitot "biznesmeni" Viktoru Uspaskiču, kas kandidēja kā neatkarīgais un nu vada kādu parlamentāru komiteju. Tā ir tā nelaime ar vienmandāta sistēmu Baltijā. Baltija ir pārāk maza.

Mel Huang

Baltics Editor

Central Europe Review