From: RUTENS@aol.com
Date: 5/16/01 1:06

Pārsūtu jums daļu no savas sarakstes ar Jāni Peniķi, tā lai visi būtu lietas kursā, jo viņš nākamās dienās mums dos padomus un uzstādīs jautājumus par "Rītdienai."

Elizabete

***

15. maijā

Labdien, Jāni!

Liels, liels paldies Tev, ka esi uzņēmies iedziļināties mūsu grupiņas "Rītdienai" eksistenciālās problēmās! Ļoti labi saprotu Tavu domu, ka "Rīt" virziens būt jānoskaidro, jo domāju ka galīgi nav vienotības par to starp atbalstītājiem. Man šķiet, ka lielākā tiesa domā, ka tā īslaicīga organizācija, kas pastāvēs tikai līdz tam laikam kad vēlēšanas sistēmas referendums (cerams) notiksies. Man liekas, ka statūtos arī tā rakstīts. Es savukārt domāju, ka tā rīkoties ir drusku bezatbildīgi. Būsim **procesu** uzsākuši un vienalga vai tā ir "Rītdienai" vai kāda cita organizācija, tāda vēlētāju 'watch dog' bezpartejiska apvienība ir nepieciešama. Tas nebūt nenozīmē, ka visiem "Rīt"-dienniekiem jau tagad jāsolās piedalīties tādā ilgtermiņa pasākumā. Kaut pati drusku baidos cik tas no manis prasīs nākotnē, jūtos ka esmu tik iedziļinājusies šajā projektā, ka atpakaļ ceļa vairs nav -- vismaz man pašai būs jāturpina.

Seko mans kopsavilkums no demokrātisko vēlēšanu sistēmu "Izveides principiem", kas sīkāk izpētāmi mājas lapā "Rītdienai": http://faculty.stcc.mass.edu/zagarins/rit.htm .

 

IZVEIDES PRINCIPI

Pārstāvnieciska parlamenta nodrošināšana

(Blakus piezīme par mažoritāro sistēmas trūkumu: ja puse vēlētāju balso par kādu partiju un tā netiek ievēlēta parlamentā vai iegūst tikai dažus mandātus, nevarētu teikt, ka šī sistēma pienācīgi pārstāv tautas gribu.)

Kā padarīt vēlēšanas pieejamas un nozīmīgas

(Šeit pieskaras pie latviešu vēlētājiem Latgalē, jo ja vēlētāja izvēlētajam kandidātam nav izredžu iegūt mandātu viņa iecirknī, kāda jēga vispār balsot?)

Samierināšanās veicināšanas mehānismi

(Šeit nozīmīgi ievērot, ka sistēmas, kas dod vēlētājam vairāk par vienu balsi vai pieļauj sarakstā iekļauto kandidātu sakārtošanu pēc vēlamības, veido telpu, kurā vēlētāji var šķērsot ierastās sociālās robežas.)

Stabilas un efektīvas pārvaldes veicināšana

(Vai cilvēki uztver sistēmu kā taisnīgu, vai valdība var efektīvi izstrādāt likumus un veikt pārvaldi, un vai sistēma izvairās no diskriminācijas pret īpašām partijām vai interešu grupām.)

Valdības un vēlēto pārstāvju atbildības veicināšana

(Vēlētājiem ir jābūt spējai ietekmēt valdības veidošanu vai nu mainot koalīciju, kas atrodas pie varas, vai izslēdzot partiju, kas nav pildījusi solījumus. Palīgmetode: vai dot vēlētājiem iespēju atsaukt deputātus, ja zināms vēlētāju skaits viņu apgabalā to pieprasa.)

Politisko partiju attīstības veicināšana

(Partijas, kas balstās uz tādiem plašiem, vispārējiem principiem visdrīzāk novērsīs sabiedriskā konflikta draudus un arī atspoguļos nacionālo domu labāk nekā partijas, kas galvenokārt balstās uz šauriem vai reģionāliem jautājumiem. Jāni, šeit jautājums: kā ir iespējams partijas ietekmēt, lai tas notiktos?)

Parlamentārās opozīcijas izveides veicināšana

(Atkal viens trūkums mažoritārai sistēmai: vēlēšanu sistēmai būtu jāliek šķēršļi pieejai, ko varētu saukt par ‘uzvarētājs iegūst visu’; tāda pieeja padara valdību aklu pret citiem uzskatiem un opozīcijas vēlētāju vajadzībām un vēlmēm, un ar tādu pieeju gan vēlēšanas, gan pati iekārta tiek uzskatītas par sacensībām, kurās netiek pieļauts neizšķirts rezultāts.)

Šeit apmēram ir "Rīt" ieteikumi par ko esam savā starpā runājuši. No šiem (cerams) varēsim kritērijus izveidot, tā lai priekšlikumus racionāli varētu novērtēt.

1. Vēlēšanu likumam ir jābūt viegli saprotamam.

2. Neradīt izmaiņas uz slikto pusi

3. Stipru saiti starp vēlētājiem un viņu pārstāvjiem ir vajadzīga, tā lai veicinātu atbildību pret vēlētāju un garantētu ģeogrāfisku pārstāvniecību, kas būtu panākams, ja deputāts ievēlēts no vienmandāta apgabala.

a. Kandidāts drīkst kandidēt tikai vienā apgabalā.

b. Jāizveido kancelejas/reģistrus, kas būtu starpnieki starp deputātiem un vēlētājiem.

c. Vai dot iespēju atsaukt deputātus?

d. Ministram jāatstāj Saeima, nepieļaut būt abiem: ministram un deputātam.

Jāni, ar šo pēdējo punktu mana galva sāk iet ripā un man nav skaidrs vai mēs īsti saprotam, ko darām, jo tas stipri iespaidos MK & Saeimas attiecības.

(1) Ministrs atstās Saeimas krēslu, bet ja viņš ir no ievēlētiem deputātiem, viņa apgabalam vairs nav pārstāvja, kas par vēlētāju interesēm cīnītos. Šai brīdi ir 15 ministru (ieskaitot premjeru un 2 speciālos). Ja visi ministri būtu no tiem, kas tika ievēlēti, tad 15 apgabaliem vairs nebūtu pārstāvju un tā nedrīkst būt. Man liekas, ka tas galīgi izslēgts ka neievēlēts deputāts no partijas drīkstētu aizvietot to ministru.

(2) Satversmes 5. pants: (Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.) it kā arī būtu jāmaina, ja ir 5% barjera vai slieksnis, lai partija iegūtu mandātu Saeimā. Nav neiespējams, ka kāda partija to iegūtu, bet neviens kandidāts no tās partijas netiktu ievelēts. Arī iespējams, ka divas (vai vairākas) partijas iegūst, piemēram tieši 7.5%, no kā nav iespējams pilna deputāta mandātu iegūt. Varbūt jāparedz, ka deputātu skaits varētu nedaudz svārstīties virs 100?

(3) Blakus piezīme: Pašreiz ja deputāts nomirst neviens viņa vietā nenāk. Vai tādā gadījumā nevajadzētu apgabala vēlēšanas rīkot, tā lai apgabalam būtu savs pārstāvis?

Lūdzu, padoms šeit noteikti ir vajadzīgs. Vai vajadzētu tā, ka ministri tikai tiktu iecelti no neievēlētiem deputātiem (jeb arī citiem)? Kaut tas tā notiek ASV, ne man ne citiem laba nojauta kā tas vajadzētu notikties Latvijas apstākļos.

(4) Likt šķēršļus nenopietniem kandidātiem.

Šeit piebilstu, ka īsti to domu nesaprotu. Pašreiz 1.000 Ls drošības naudu partijām ir jāiemaksā CVK tad, kad reģistrē kandidātu sarakstus. Jautājums: vai doma ir to summu paaugstināt jebšu bija cits priekšlikums? Varbūt jēdzīgāk šo kritēriju pārrakstīt: veicināt stabilu partijas attīstību un runāt par to, ka, ņemot vērā, ka 7. Saimes vēlēšanas 21 partijas piedalījās, tāpēc 5% vēlēšanas barjera jeb slieksnis jāpatur?

(5) Veicināt stabilāku valdību, tā lai nav jauna valdība katru gadu, kā ir bijis līdz šim.

Šis ir mans izgudrojums un tas vairs gluži neattiecās uz vēlēšanas sistēmu, bet vai būt iespējams to iekļaut "Rīt" priekšlikumā? Jāni, kā Tu domā? 90% iedzīvotāju neuzticas valdībai un tās institūcijām. Ja spēsim referendumu izsist, lai vēlēšanu sistēmu mainītu, bet valdība gada laikā mainīsies, tad pilsoņu uzticību nevarēs atgūt bez mokām. Tā vai tā, būtu labi ja mēs saprastu kādus mehānismus citas valstis lieto. Savā rakstā Lauku Avīzē Tu pieminēji. "Ministru kabinetam var radīt stabilitāti un reizē uzlikt nopietnu politisko atbildību ar dažādiem līdzekļiem. Piemēram, Anglijā un vairākās citās parlamentārās valstīs premjerministrs var katrā laikā atlaist parlamentu un noturēt jaunas vēlēšanas ja viņš ir ar mieru riskēt arī ar iespējamu zaudējumu. Vācijā premjeru (kancleru) parlaments var atlaist tikai tad, ja tas jau iepriekš vienojies par nākamo kancleru. Ir arī citi paraugi." Jāni, kādi citi paraugi un ko Tu pats ieteiktu?

(6) Politiskā integrācija

Arī šis ir mans izgudrojums. Kaut nav bijis diskusija tieši par šo attiecībā uz vēlēšanas sistēmas pārmaiņa un pēdējais pētījums (Ceļā uz pilsonisku sabiedrību) it kā iepriecinošs vismaz tai ziņā ka ļoti maz procents uzskata ka ir etniskas saspīlējums starp krieviem un latviešiem, būt arī jāpadomā par šo punktu. Droši vien tas attieksies visvairāk uz vēlēšanas apgabalu delimitāciju

***

Tas nu it kā būt visu par ko esam runājuši. Bet Tavā rakstā Lauku Avīzē (un laikam arī privātā sarunā ar Silāra kungu) Tu pieminēji izpildvaras trūkumus, bet ne man ne citiem ir skaidrības par detaļām. Vai Tev gadījumā ir kāds raksts par to, tā lai vismaz saprotam kāda ir problēma? Un vai tas ir risināms ar vēlēšanas likuma pārmaiņām?

Pārējais, kas seko ir punkti kam jāietilpst priekšlikumā par jaunu vēlēšanas sistēmu. Bet, lūdzu: ko dēļ manām nezināšanām esmu palaidusi garām?

 

IZVEIDES KOMPONENTI JEB FAKTORI

No tulkotiem tekstiem esmu izvilkusi daļas par balsu skaitīšanu formulām, arī nedaudz par matemātiskām formulām un gandrīz galvenais – vēlēšanu apgabalu delimitāciju. Lūdzu: kas pietrūkst?

Balsu skaitīšana

Jaukto locekļu sistēma vēlētājs nodod divas balsis – viens individuālam kandidātam, kā apgabala pārstāvim, un otru kādas partijas sarakstam. Lai koriģētu neproporcionalitāti vienmandātu apgabalu rezultātos, mandātus katrai partijai izsniedz, atskaitot partijas iegūtās apgabalu balsis kopējo mandātu skaita, kas partiju sarakstu komponentā pienākas katrai partijai. Piemēram, ja partija iegūst 25% no vēlēšanās partijām nodotajām balsīm, tai pienākas 25 vietas no 100 vietām Saeima. Ja partija ir jau ieguvusi 23 vienmandātu vietas, tad tās partijas vietu daļa tiek papildināta ar vēl diviem mandātiem, un šos mandātus izsniegs pirmiem diviem apstiprinātajiem kandidātiem partijas sastādītajā sarakstā.

Kādu formulu lietot, lai piešķirtu apgabalu pārstāvju mandātus: pārsvara vai mažoritāro?

1. Pārsvara – ‘mandāts pirmajam’ (MP)

Kandidāts ar visvairāk balsīm iegūst mandātu.

2. Mažoritāro: absolūtais vairākums (50% + 1 balss)

Tāpēc, ka ir iespēja, ka neviens neiegūs vajadzīgos procentus, ir divi risinājumi:

a. Divu kārtu sistēma (DKS)

Divu kārtu sistēmā balsošana notiek divās atsevišķās dienās. Pirmo kārtu rīko kā MP sistēmā, bet, ja nevienam kandidātam neizdodas iegūt 50% balsu, tiek rīkota vēlēšanu otrā kārta.

b. Alternatīvais balsojums

Ja neviens neiegūst absolūto vairākumu, kandidātu ar vismazāk pirmās izvēles balsīm izsvītro, un to vēlētāju otrās izvēles balsis, kuriem šis izsvītrotais kandidāts bija pirmā izvēle, tiek sadalītas starp pārējiem kandidātiem. Ja no šīs pārdales tomēr neviens kandidāts neiegūst absolūto vairākumu, izsvītrošana un pārskaitīšana turpinās līdz kamēr kādam kandidātam ir absolūtais vairākums.

Balsu skaitīšanas metodoloģija

D’Hondt, Sainte-Lague, Hare kvota, Droop kvota

Jāni, kaut vairāk vai mazāk saprotu katru metodi, no tekstiem man galīgi nav skaidrs, kādi faktori jāpatur prātā, lai tās novērtētu. Vai Tev ir ieteikumi, vai komentārs ko vari piedāvāt?

Vēlēšanu apgabalu delimitācija

(Jāni, atsevišķi nosūtīšu pētījumu par Jaunzēlandi elektorālas pārdales. Tāpēc ka Jaunzēlande neitrālus kritērijus lieto, tas ir tik skaists piemērs kā partijas izslēgt no ‘gerrymandering’ ka gribētu to ieteikt kā modeli Latvijai, lai gan citi šaubās ka tik viegli no partijām tiksim vaļā. Tekstos ir brīdinājums, ka lietojot neitrālus kritērijus tomēr nejauši varētu kādai partijai priekšrocību iedot. Bet vismaz man tas liekās – "the lesser of two evils".

Cik apgabalu būtu jāizveido? Zinām, ka administratīvās apgabalu robežas drīz mainīsies. Vai vēlēšanu apgabalu robežām būtu jāsakrīt ar administratīvām robežām? It kā runa ir par 102 novadām. Ja tie tiktu izveidoti un katrā pilsoņu skaits ir apmēram tāds pats (+ / -, teiksim 5%), ja vēlēšanas apgabalu robežas sakristu ar novadu robežām , tad būtu zināmā mērā mijiedarbība, kas pamazam vismaz teorētiski pilsoņus varētu pozitīvi uztvert.

2000 gada jūlijā pilsoņu skaits Latvijā bija 1 775 948. Tabulā var redzēt kāda nozīme ir vēlēšanas apgabalu/mandātu skaitlim. Ja paplašinātu Saeimas deputātu skaitu uz 120, tad varētu 85/15 variantu ieteikt, jo iznāktu tieši 102 ievēlētu deputātu.

Vēlēšanas apgabali/mandāti

Cik pilsoņi būtu pārstāvēti

102

17 411

100

17 759

90

19 733

85

20 894

80

22 199

75

23 679

70

25 371

60

29 599

50

35 519

Robežu autoritāte. Ja tādas nav, jānodibina neatkarīga valde kas pakļauta likumam. Bet vai Saeima to valdi ieceltu, jebšu vai nebūtu labāk, ja Satversmes Tiesa to darītu? Kas zīmēs apgabalu robežas? Vai robežas būtu jāzīmē vienai valsts pārvaldei, vai atsevišķām pārvaldēm katrā reģionā, kur būs mandāti? Kādam vajadzētu būt pārvaldes sastāvam? Kam ir gala vārds plāna izvēlē un pieņemšanā? Vai partijām dot iespēju iejaukties? (Tas pēdējais no ACE teksta – personīgi man liekās tas ceļš uz elli)

Pieeja delimitācijas procesam. Vai ir nepieciešams kāds mehānisms, kas ļautu tautai izteikties par procesu? (Man tas liekās kā mehānisms kas veicinātu tautas politisko aktivitāti, kas būt tikai par labu.)

Kritēriji apgabalu delimitācijai. Ja lietot Jaunzēlandi kā paraugu, būtu vēlams formulu ierakstīt Satversmē, ka vienmandāta apgabali balstās nevis uz vēlētāju, bet pilsoņu skaita, neviens apgabals nedrīkst pārsniegt normu + / - xx% robežā, ko nosaka pilsoņu kopskaita dalīšana ar apgabalu skaitu. (Jaunzēlandē 4%; Vācija 25%)

Darba grafiks apgabalu delimitācijai. Cik bieži būs nepieciešama periodiska delimitācija? Ik pa 10 gadiem, cik vien iespējams pēc tautas skaitīšanas? Vai pašam procesam būtu jāiekļaujas noteiktā grafikā, ti, ka tas jānotiekas 6 mēnešu laikā?

Kā rīkoties ar apgabaliem kur latvieši ir minoritātē, piem., Latgalē? Ja Latvija rīkotos kā Jaunzēlande ar Maori pamatiedzīvotājiem un ieveidotu ‘speciālus apgabalu’ latviešiem, tad laikam dēļ taisnīguma vajadzētu arī līdzīgu krievu apgabalu izveidot Rīgā. Diemžēl.

 

 

 

Iedzīvotāji (ieskaitot bērnus un nepilsoņus)

 

 

 

Latviešu iedzīvotāji

 

 

 

Krievu iedzīvotāji

Balss tiesīgie vēlētāji 2000 gada martā (ti, bērni un nepilsoņi nav ieskatīti)

Daugavpils

114 829

15,9%

 

57 172

Daugavpils rajons

42 743

39,4%

 

25 581

Rēzekne

39 462

 

50,7%

38 973

Rēzeknes rajons

42 930

 

38,9%

30 350

Krāslavas rajons

36 825

48,2%

 

22 893

Lūdzas rajons

35 112

 

36,1%

23 657

Preiļu rajons

41 722

 

27%

10 313

Jāni, vai priekšlikumā par jauno vēlēšanas sistēmu būtu jāparedz tieši kuri punkti tiek nevis vēlēšanas likumā, bet Satversmē ierakstīti? Pats par sevi tas jau arī mākslas darbs.

Satversmes panti, kas attiecās uz vēlēšanu sistēmu, Saeimas sastāvu, vēlēšanas apgabaliem un Satversmes pantu grozījumi:

5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.

6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.

14. Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.

77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.

79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem. Tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma projekta pieņemšanu.

 

From: "Janis Penikis" jpenikis@iusb.edu
Date: 5/17/01 2:07

Sveiciens visapkārt!

Elizabete man atsūtījusi savus priekšlikumus un jautājumus par jaukto vēlēšanu sistēmu un rindu citu jautājumu. Skatos, ka jautājumi faktiski ir divējādi -- tādi, kas attiecas uz vairāk vai mazāk tehniskām problēmām, bet arī tādi, kurus nemāku atbildēt, tādēļ, ka nezinu, ko un kā "Rītdiena" īsti domā darīt. Izšķīros tādēļ uzrakstīt pats savus jautājumus un pārdomas. Tie pievienoti apakšā.

Visu labu, Jānis

 

 

Par "Rītdienu", vēlēšanu likumiem, Satversmi, utt.

Izlasīju Elizabetes tekstus (un jautājumus man), mēģinu arī sekot Alņa Freiberga vēstulēm Sveiks lapās un pārrunām Latvijas presē par iespējamām maiņām Satversmē. Pirms mēģinu atbildēt uz Elizabetes konkrētajiem jautājumiem, man liekas svarīgi izrunāt dažas tēmas. Elizabete ir ieguldījusi jau tagad milzīgu darbu savā uzmetumā par eventuālām vēlēšanu likuma maiņas iespējām un problēmām. Bet jo vairāk domāju, jo skaidrāk man kļūst tas, ka nezinu kā palīdzēt, tādēļ, ka man nav skaidri vairāki jautājumi attiecībā uz RĪTDIENU.

Svarīgs jautājums: Ar ko RIT grib nodarboties? Tas ir, ar kādu priekšlikumu vai priekšlikumiem RIT griezīsies "pie tautas"? Ir, kā es saprotu, trīs iespējas.

1. RIT izstrādā jaunu vēlēšanu likumu, savāc parakstus no vienas desmitdaļas Latvijas vēlētāju, un iesniedz to prezidentam, kas to nodod apspriešanai Saeimai. Satversmes 78. pantā tālāk teikts: "Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai."

2. RIT izstrādā nevien jaunu vēlēšanu likumu, bet arī citas maiņas Satversmē. KĀDAS? (Tālākais process ir tāds pats, kā iepriekš.)

3. RIT nodarbojas ar sabiedrības urdīšanu un informēšanu par jauna vēlēšanu likuma (un, varbūt, Satversmes maiņas) vajadzību, bet pati nemēģina darīt 1. un 2. varianta darbus.

Vēl dažas piebildes. Pie 1. un 2. varianta. Satversmes 78. pantā teikts, ka vēlētājiem ir tiesības iesniegt "pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu" (pasvītrojums mans). Ko nozīmē "pilnīgi izstrādāts" vēlēšanu likums, jūs varat iepazīties RIT mājas lapā, kur Juris ievietojis pašreizējā vēlēšanu likuma pilnu tekstu. Diezgan daudz lapaspušu.....

Tad vēl. Satversmes 6. pants saka: "Saeimu ievēl vispārīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās." (pasvītrojums mans). Jautājums: ja RIT proponē, piemēram, t.s. "jaukto" vēlēšanu sistēmu, vai tad tā atbilstu vai neatbilstu proporcionalitātes standartam? Patlaban neviens nezin atbildi šādam jautājumam. Pašreizējās vēlēšanu sistēmas aizstāvji (t.i., gandrīz visi pašreizējo partiju bosi) droši vien teiktu, ka nē, neatbilst. Bet varētu atrast diezgan spēcīgu argumentāciju (balstoties, piem. uz Vācijas un Lietuvas pieredzi), ka, jā, proporcionalitātes princips nebūtu pārkāpts. Tas ir, ka nebūtu jāmaina arī Satversme, mainot vēlēšanu likumu.

 

Un beidzot. Elizabetes priekšlikumiem un jautājumiem (un RIT un Sveika pārrunām) cauri spīd kopējā tēma, ka kaut kas (daudz kas) iet greizi Latvijas politikā, un ka vēlēšanu likuma maiņa vien to diez vai varēs salāpīt. Tāda skepse, manuprāt, ir ļoti pamatota. Jauns vēlēšanu likums (te es domāju par to pašu "jaukto" sistēmu) neapšaubāmi mainīs, un manuprāt mainīs uz labu, diezgan daudz Latvijas politikā. Bet ne visu.

Viena nepielūdzama realitāte ir tā, ka Latvijas politiku un politiķus joprojām finansē neliela cilvēku grupiņa – visvairāk tie paši ļaudis, ka 1980-to gadu beigās, 1990-to gadu sākumā prata "privatizēt" (piesavināties, lēti nopirkt, nozagt) toreizējos kompartijas, čekas vai valsts īpašumus, fondus, banku kontus, utt. Tur ir Ventspils naftas un tranzīta nauda, pārtikas pārstrādes un spirta nauda, banku un namīpašumu nauda, dažu veiklu advokātu nauda, nelegāli no Krievijas "atmazgātā" nauda, utt., utt.

Es nebūt negribu teikt, ka visi, kam Latvijā tagad ir nauda to ieguvuši "netīrā" ceļā. Pamazām, ļoti lēnām, nāk klāt jauna vidusšķira – uzņēmēji, profesiju pārstāvji, utt. Bet politikā šī "jaunā nauda" vēl ir ļoti maz manāma. Tur tā nevar konkurēt ar "veco naudu", kas var uzdāvināt veselas vēlēšanu kampaņas, finansēt veselas partijas ar visiem to bosiem, nopirkt izdevniecības, avīzes, utt.

Te nav nekā neparasta – demokrātija visur pasaulē maksā naudu, diezgan daudz naudas. Atšķirība starp dažādam valstīm ir divos apstākļos: (a) cik plašs ir to cilvēku loks, kas var atļauties ziedot naudu un laiku politikai, un (b) cik efektīvi darbojas likumi u.c. kontroles mehānismi, kas uzrauga naudas plūsmu politikā. Latvijā (a) ir šaurs un (b) visai neefektīvs.

Tā ir realitāte, kas mainīsies tikai lēnām. Mana personīgā cerība ir, ka "jauktā" vēlēšanu sistēma paātrinātu šo procesu, bet man nav ilūziju, ka tas notiks viegli un ātri. Tagadējā vēlēšanu sistēma ir ļoti ērts izkārtojums (tas, ko amerikāņi sauc par cozy arrangement) "vecās naudas" turētājiem un pol. partiju vadītājiem. Pašlaik, katrā partijā ir tikai nedaudzi vadoņi, kas "konsultējas" ar saviem "naudas maisiem" un izvēlas partijas kandidātus Saeimai un citiem amatiem. Saeimā ievēlētie "ierindas" deputāti, savukārt, labi saprot savu atkarību un (pa lielākai tiesai) tur muti un dara, kā viņiem liek.

Jauktā vēlēšanu sistēma vismaz atšķaidītu, ja ne likvidētu šo jauko idilli. Partiju vadoņi būtu spiesti meklēt pietiekami spēcīgus kandidātus, teiksim, 50 vēlēšanu apgabalos, lai viņiem būtu cerības uzvarēt. Savukārt, šādi no apgabaliem ievēlēti deputāti vairs nebūtu atkarīgi tikai no saviem partiju bosiem un viņu naudas maisiem. Viņiem būtu arī pašiem sava vēlētāju bāze – un nepieciešamība ar to rēķināties.

Tā. Kā redzat, mans izejas punkts nav kāda jauna, ideāla demokrātija, kur "tauta" cieši uzmana savus pārstāvjus, kur visi pārstāvji ir gudri un jūtīgi pret "tautas" vēlmēm, utt., utt. Izejas punkts ir Latvijas rūgtā realitāte. Ar to, manuprāt, jāiesāk.

Tātad vēlreiz: ko īsti grib darīt "Rītdienai"?

Jānis Peniķis

 

From: RSpuris@aol.com
Date: 5/17/01 10:30

Jānis Peniķis vaicā:

> Tātad vēlreiz: ko īsti grib darīt "Rītdienai"?

Sākotnēji RĪTDIENAI tika ierosināta kā tautas kustība politiskās dzīves uzlabošanai Latvijā. Kā paraugs tika lietots ASV pazīstamā "Sieviešu līga". Līdzšinējās darbības laikā notika izšķiršanās par vēlēšanu likuma reformas veicināšanu kā stāvokļa uzlabošanas sākumu, jo politiķu izdarības pašlaik ir tādas, ko vispārējais uzskats vaino šodienas stāvoklī.

Līdzšinējais stāvoklis mūsu grupā liecina, ka uz darbību lielāku atbalstu var gūt rietumos kā pašā Latvijā. Varbūt mēs neesam atraduši pareizo pieeju sava aicinājuma izgaismošanā ?

Pieņemot ka tas tā varētu būt, man būtu priekšlikums šovasar izmantot 3x3 nometnes, kur politisko ieviržu dalībniekos varētu nedēļas laikā izveidot šūnas - RĪTDIENAI mērķu atbalstītājus. Ja kaut daži no rietumu sveikotājiem piedalītos, un kāds no Latvijas, panākumi neizpaliktu.

Tas, protams, nemaina, ka Jāņa jautājums ir jāatbild. Ja man tas nav izdevies, jāmēģina citiem.

Ričs.

 

From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 5/18/01 6:45

Sveiki!

Paldies visiem par nopietnību un pūlēm. Man personīgi vislabāk patīk Jāņa trešais variants:

<<3. RIT nodarbojas ar sabiedrības urdīšanu un informēšanu par jauna vēlēšanu likuma (un, varbūt, Satversmes maiņas) vajadzību, bet pati nemēģina darīt 1. un 2. varianta darbus.>>

Es domāju, ka Riča priekšlikums par 3X3 kustības pielietošanu šādā urdīšanā un informēšanā ir laba doma, lai gan nemaz nav vajadzīga organizēta urdīšana, lai panāktu pašu lektoru uzmanības pievēršanu vēlēšanu likuma maiņas vēlamībai. (Kad biju Raunā pagājšvasar, Jānis Peniķis un Andris Tomašūns ļoti labi urdīja un informēja arī bez mūsu palīdzības.)

Juris

 

From: "Alnis Freibergs" alnis@lis.lv
Date: 5/19/01 5:53

Nosutu savu atbildi, kuru aicinu papildināt pārējos RIT biedrus. Galvenokārt ceru uz ierosinājumiem- ko , kā, kāpēc darīt. Jānis Peniķis vaicāja:

> Ar ko RIT grib nodarboties? Tas ir, ar kādu
> priekšlikumu vai priekšlikumiem RIT griezīsies
> "pie tautas"? Ir, kā es saprotu, trīs iespējas.
> 1. RIT izstrādā jaunu vēlēšanu likumu. . .
> 2. RIT izstrādā nevien jaunu vēlēšanu likumu, bet arī
> citas maiņas Satversmē. . .
> 3. RIT nodarbojas ar sabiedrības urdīšanu un
> informēšanu. . .

Esam nolēmuši, ka mēģināsim darīt 3. punktu, bet ja spētu, arī 1.punktu. 2.-nē.(Jaunie statuti1.3,1.3.1.,1.3.2., 1.3.3 p)

Faktiski līdz šim un arī šobrīd mūsu darbība ir improvizācija, skatoties pēc iespējām, resursiem un reālās situācijas.

Ko esam paveikuši?

Par mūsu darbību zina samērā augstas un ietekmīgas personas, arī radošās inteliģences pārstāvji, kuri arī būs gatavi pieslēgties, ja mūsu darbs nonāks "kādā gatavības" stāvoklī.

Ir informētas VAK nodaļas Latvijā, noslēgti sadarbības protokoli ar 11 zemnieku pagastu apvienībām, ar vienu sab. organizāciju, atrasti vairāki sponsori, kas nozīmē, ka mūsu darbību zina un atbalsta. Ir bijuši raksti LA un Diena, kā arī pilnīgi visos rajonu laikrakstos.

Piedaloties Sorosā, nevarējām cerēt uz uzvaru, bet panācām, ka informāciju par mums tiks ievietota jaunajā portālā. Ar to tuvāk darbojas Viesturs, ceru, ka tas sekmēsies.

Domāju, ka ar tiem spēkiem, kas mums ir šobrīd, sešos mēnešos esam šo to paveikuši. Vislielāko darbu, neapšaubāmi, ir darījusi Elizabete un Juris. Cītīgi strādā arī Māris.

Ar mūsu palīdzību veidojas nākošais students Guntis Lazda.

Liels solis būtu, ja pozitīvi beigtos sarunas ar studentiem.

Bet, kā jau teicu, mūsu darbība, lai arī tai ir skaidrs mērķis, spiesta strādāt ar tām iespējām, kādas ir. Varbūt, ar Jūsu palīdzību, veidot darba grupu, kura veiklāk un pamatīgāk varētu darboties ar jaunā likuma izstrādāšanu?

Aktivitāte?! Tas ir smags jautājums. Aizvakar atkal TV uzstājās Ilze Ostrovska, kura, manuprāt, vienmēr pasaka visu tieši un atklāti. Arī šoreiz viņa mūsu varas vīrus un viņu darbošanos nosauca īstā vārdā, bet uz jautājumu - ko darīt, organizēties, cīnīties, protestēt?, viņa atbildēja, ka viņas pieredze rāda, bet tā viņai nav maza, jo lasa lekcijas, uzstājas sabiedriskos pasākumos, presē, bet vienmēr jūt, ka aktivitāte ir ļoti zema.

Arī mana pieredze un aptauja rāda, ka faktiski tā nav tik daudz neaktivitāte, kā neticība tam, ka varam kaut ko izdarīt. Situācija pārmaiņām faktiski ir nobriedusi. Ja mēs vai kāds cits spētu paveikt tik daudz, ka varētu redzēt "gaismu tuneļa galā, parādītos arī aktivitāte.

Kā vienu no darbības formām - domājam rīkot seminārus/diskusijas, kurās varētu par šiem jautājumiem runāt, jo, gatavojoties referendumam, neskaidrības ir "jāizvāra un putas jānosmeļ", lai tad neskaidrības neizmantotu kā ieroci pret.

> Kā redzat, mans izejas punkts nav kāda jauna,
> ideāla demokrātija, kur "tauta" cieši uzmana savus
> pārstāvjus, kur visi pārstāvji ir gudri un jūtīgi
> pret "tautas" vēlmēm, utt., utt. Izejas punkts ir
> Latvijas rūgtā realitāte. Ar to, manuprāt, jāiesāk.

Te man nav ko piebilst, jo Jūs vārds vārdā sakiet tieši to, ko zinām, domājam, ceram arī mēs. Lai pārēji mani papildina.

Alnis

...turpinājums sekos!