From: Alnis Freibergs alnis@lis.lv
To: sveiks@latnet.lv sveiks@latnet.lv
Date: ceturtdiena, 2001. gada 22. februārī 21:50
Subject: Prese un - saruna ar Bojāru

Sveicieni!

Izrādījās, ka temats, kas interesēja Dienu, nebija "Rītdienai" programma, bet gan modernās saziņas tehnoloģijas iespējas. Lai kā es tirgojos ar to meitenīti iet uz barteru - mana intervija pret "Rītdienai" informāciju, viņa neko man nevarēja līdzēt, jo tāda tur kārtība. viņa mani saveda kopā ar pašu Rodinu, kurš arī man izskaidroja avīzes sadalījumu; un tas ir, ka labākajā gadījumā var tikt otrajā lpp. - viedokļi, un arī ar zināma garuma rakstu, bet pārējo avīzi aizpilda žurnālisti pēc situācijas novērtēšanas. Beidzot viņš pievāca visu informāciju par "R", solīja iepazīties un dot kādu padomu, bet jau tagad pateica, ka būtu vērts nogaidīt līdz vēlēšanu beigām, jo šoreiz tās ir tik skaļas, kā nekad agrāk, gandrīz kā Saeimas. Šajā troksnī "R" var nesadzirdēt.

Ceļā uz mājām atskanēja zvans - no Lauku Avīzes, arī paprasīja dažus jautājumus - galvenais - kādas Latvijā pazīstamas personas ir saistītas. Solīja vēl zvanīt.

Nākošā būs Jaunā avīze.

Tāda būtu atskaite par manu veikumu preses iekarošanas laukā.

Kā bija sarunāts, tikāmies ar Juri Bojāru.

Viņš uzreiz paziņoja, ka sestdien valdes sēdē tiks runāts par vēlēšanu likuma mainu, un variants būšot 50/50 jauktais. Prasīju viņam, kāpēc ne 80/20, vai 60/40. Nevar zināt vai tā taisnība, jo viņš ir ļoti apķērīgs, bet atbildēja , ka esot par to domāts, bet tā sadalīt Latviju 5% tur , 5% citur neesot tik vienkārši, bet esot labākais variants sadalīt apgabalos, kuros ir apm. pa 20 tūkst. iedzīvotāju, tad uz katriem iznāk pa pārstāvim (deputātam). Par vienmandātu(mažoritāro) viņš sarunās neielaidās.

Tad jautāju, kuru likumu viņš stāda pirmā vietā - Saeimas vai prezidentes, jo runā, ka viņš to dara tikai reklāmas dēļ. Uz to viņš teica, ka izmainot prezidentes ievēlēšanu komplektā ar viņas pilnvaru izmaiņu, piem. ģenerālprokurora iecelšana, Obučmenta (vai pareizi?) - valsts cilvēktiesību pilnvarnieka institūcijas izveidošana un vēl daži, došot lielāku ietekmi uz izmaiņām un demokrātiskās varas sazarojumu savstarpēju mijiedarbību, kas radīs arī savstarpēju kontroli, nekā tikai vēlēšanu likums.

Vēl viņš uzsvēra Satversmes maiņas nepieciešamību minot vairākas klajas aplamības, piem.: nav teikts, ka ministru prezidentam jābūt Latvijas pilsonim; vienas minūtes laikā var noņemt un ievēlēt citu prezidentu, Saeimas spīkeru, neminot iemeslu kādēļ tas ir izdarīts; valdība nav juridiska persona, tādēļ nevar notikt tiesas process, kā tas esot ASV - pilsonis pret valsti. Arī tādu vienkāršu piemēru, kas norāda uz mūsu Satversmes nepilnībām - nevienas Eiropas valsts konstitūcija nav īsāka par 100 lpp, taču mūsu Satversmei ir 16 lpp.

Vaicāju kā viņš uzskata, vai būtu sadarbības iespējas un vai es varētu piedalīties valdes sēdē, tikai vēlēšanu likuma apspriešanas laikā, uz ko viņš teica, ka momentā atbildi nevar dot. Norunājām sazvanīties.

Par vienu gan vienojāmies - ka šo likumu izmaiņu veikšanai būs nepieciešams referendums, kura sagatavošanā un izvešanā noteikti būtu lietderīga sadarbība.

Ilgāk mums nebija laika runāt, jo sākās tikšanās ar vēlētājiem, bet es iegāju tomēr paklausīties, jo bija arī salasījušies ap 50 cilv.

Varbūt varētu noskaidrot caur J.Peniķa k-gu , vai prof.V.Nollendorfu:

Bojārs apgalvoja, ka esot jau nodibināta darba grupa no gudrākajiem LU juristiem, kuri strādā pie šo likumu izmaiņu īstenošanas. Man nez' kāpēc liekas, ka līdz šim viņš to darījis viens pats, kas, protams, arī nebūtu nekas slikts, ja neskaita šos "sīkos" melus.

Es sapulcē uzstādīju jautājumu - kur tad ir viņu sociķu principi, kādēļ par Latvenergo cīnījās, bet par gāzi, alkohola monopolu, visbeidzot - par Latvijas kuģniecību nemaz. Uz ko viņš atbildēja, ka, pēc viņu aptaujas datiem referendums kuģniecības lietā būtu izgāzies, bet otrkārt - lai panāktu referenduma rīkošanu vajag vismaz 20 tūkst. Ls - 2 Ls par katru parakstu x 10 tūkst. Viņa partijai tādas naudas neesot. Redz, kādās tik cilpās neesam sasaistīti!!!!

Tagad "Rītdienai" jautājums - turpināt diskusijas un cīņu par savu variantu vai sabiedroties ar Bojāristiem un iet uz šo reāli izvedamo variantu? Mans viedoklis - tomēr jārīko mūsu iecerētās konferences- varbūt zinātnieku un tautas balss iespaidos un pamainīs Bojāra variantu, vai arī mēs iegūsim pārliecību, ka labākais ir viņa variants.

Lūdzu visus izteikt savus viedokļus.