Irēne Norīte

Par vēlamām pārmaiņām Saeimas vēlēšanu likumos / . . . / organizācijas LATS 17. janvāra informācijas vakarā Latviešu centrā Toronto referēja Uldis Matīss un Valdis Liepiņš.

Uldis Matīss informēja par jaunizveidoto darba grupu "Rītdienai", kura ieinteresēta uzlabot Latvijas vēlēšanu likumus. Grupa "Rītdienai" radusies internetā vēstkopas "Sveiks" domu izmaiņā. "Sveiks" pastāv jau 10 gadus. [Īstenībā, 7 gadus - - J.Ž.] Tā ir vispārējas informācijas apmaiņas grupa, kurā lasītāji var izteikties un rast atbildes. Runas par vēlēšanu likumu maiņas nepieciešamību sākušās jau pirms gada, bet pērnā gada oktobrī radās doma organizēt grupu "Rītdienai". Latvijā grupas dalībnieki tiekas reizi nedēļā. Pašreiz grupai vēl nav oficiāla statusa [Īstenībā, kopš šī raksta publicēšanas "Rītdienai" ir gan oficiāls statuss! - - J. Ž.] tā darbojas Vides aizsardzības kluba paspārnē. "Rītdienai" informācija, ieskaitot protokolus un rakstus, ir pieejama Jura Žagariņa tīmekļa mājaslapā "Kas jauns Latvijā?". Adrese <http://lls.stcc.mass.edu/zagarins/kjl.htm>.

Kaut gan vēlēšanu likumu grozījumi vēl tiks apspriesti pēc iespējas vairākās grupās un vietās, galvenā doma ir ieteikt mainīt pašreizējo kārtību uz tā saucamo mažoritāro vēlēšanu kārtību. Mažoritārā vēlēšanu kārtībā no katra vēlēšanu apgabala ievēl tikai vienu deputātu. Kandidāts var kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Ievēlētais deputāts ir atbildīgs saviem vēlētājiem. Šāda vēlēšanu kārtība ir ASV, Kanadā un Anglijā.

Viens grozījumu variants ir ievēlēt 50% deputātu pēc pašreizējās kārtības un 50% pēc mažoritārās vēlēšanu kārtības. Līdzīga vēlēšanu kārtība pastāv Lietuvā un Vācijā. Iespējams, ka viens no ieteiktajiem grozījumiem būs arī tautas vēlēts valsts prezidents. Arī valsts prezidente pērnajā gadā atbalstoši runājusi par varbūtējām izmaiņām vēlēšanu sistēmā, lai nodrošinātu "jebkuras ģeogrāfiskas vietas vēlētājiem savu pārstāvi Saeimā."

V. Liepiņš papildināja ievadīto tematu ar pašreizējās vēlēšanu sistēmas analīzi un salīdzinājumiem ar citām sistēmām. Latvijā pastāv proporcionālā vēlēšanu sistēma. Šai sistēmai ir vairāki trūkumi. "Pirmkārt, šāda sistēma rada nestabilu valdību, un izņēmums pierāda to vispārējo, ja mēs skatāmies uz Ziemeļvalstīm. Tur ir samērā stabilas valdības, bet ja skatāmies uz Somiju tajā laikā, kad bija Padomju Savienība, tad komunistu partijai bija diezgan liela noteikšana par to, kāda valdība pastāv. Tas ilustrē to, ka arī tādā veidā valdība nav stabila, jo tajā gadījumā viņu diktēja no ārpuses. Viņa visstabilākā bijusi Skandināvijas zemēs tāpēc, ka tās ir bijušas ļoti sekmīgas un tur ir bijis ļoti augsts labklājības līmenis, un tur demokrātija ir attīstījusies. Bet Itālijā tauta ir tā attālinājusies no kopējās sistēmas, ka viņi nevar dabūt 50%, kas piedalītos referendā. Tur ir ierosināts pāriet no proporcionālās sistēmas uz mažoritāro sistēmu. Tur ir mainījušās valdības ik pa 9 mēnešiem, ja ne biežāk, un Latvijā tieši tāpat - katru gadu jauna valdība. Izraēlā arī ir nestabilas valdības. Vienīgais, kas viņus satur kopā, ir palestīnieši! Var teikt, ka Izraēla var dzīvot tāpēc, ka viņa ir apdraudēta. Polītika spiež cilvēkus apvienoties tur, kur viņi par citiem jautājumiem varbūt plēšas. Tā ir uzspiesta stabilitāte nestabilos apstākļos," sacīja V. Liepiņš.

Izraēlā nav noteiktas procentuālas partiju atbalstītāju barjeras, ja vēlēšanās iegūst 1%, tad partija ir ievēlēta. Ja Latvijā nebūtu 5% barjeras, tad Saeimā ievēlētu 12, vai vairāk, partijas. Tad būtu liela noteikšana mazām, ekstrēmām grupām. "Pārāk daudzu partiju ievēlēšanas gadījumā notiek "diņģēšanās" un tā varētu būt kāda ekstrēma partija, kas prasa kaut kādas ekstrēmas lietas. Vēlēšanas bijušas un tās negriba atkārtot - ekstrēmisti var pieprasīt sev kādu ministriju, tad viņi piedalīsies valdībā. Latvijas apstākļos varas kāre ir tik liela, ka koalīcijas partneri ministrijas un amatus vienkārši sadala. Rezultāts ir, ka bieži vien ministri nav kompetenti," sacīja referents.

Problēma ar proporcionālām vēlēšanām ir tā, ka valdībai nav skaidras atbildības pret vēlētājiem. Vienmēr var vainot partneri. Tas notiek Latvijā, tas notiek Izraēlā un Itālijā. Koalīcijas iekšēji nav stabilas, Latvijā notiek nemitīga grūstīšanās starp koalīcijas partneriem. Ievēlētais deputāts nejūt atbildību pret vēlētāju, arī ministrijām un valdībai nav atbildības pret vēlētāju.

Vēl viena problēma ir, ka ja nav skaidras valdības, tad nav arī skaidras opozīcijas. Neveidojas jauni ministri, kuri gūtu pieredzi ārlietās, iekšlietās, tautsaimniecībā. "Partiju 'lokomotīves' ir pazīstami cilvēki, bet kādi ir tie 'vagoni', kas iebrauc stacijā? Daži no šiem cilvēkiem nevienam nav zināmi. ja kāds no partijas ministriem uz kādu laiku atsakās no savas vietas Saeimā, tad viņa vietā nāk rezervists, Kuru mēs vēl mazāk pazīstam. Ir ļoti grūti kādam citam, spējīgam cilvēkam tikt iekšā," sacīja V. Liepiņš.

Proporcionālās vēlēšanas izklausās un izskatās ļoti demokratiskas un ļoti labas, bet praksē tām ir daudz trūkumu. V. Liepiņš īsumā raksturoja vēlēšanu sistēmu Anglijā, ASV un Francijā. Apsverot eventuālas maiņas Latvijas vēlēšanu likumos, jāizvērtē dažādo sistēmu pozitīvie un negatīvie aspekti, lai rastu tādu vēlēšanu sistēmu, ko tauta atzītu par taisnīgu.

/ . . . /