paris france
mehitabele
pedeja laika
biezi
redzama kompanija
ar
kadu saubiga
paskata
runci skrandainam
ausim un vienu
lurosu
aci otras tam
vispar nav
saucoties francy
acimredzot
pardzivojis ka
uzvaretajs
un ari ka
zaudetajs
neskaitamas
ismisigas
cinas jo ari dala
astes vinam
pietrukst
un mugura vinam
sagrauzta lidz
pat
kaulam no viena
acu uzmetiena
redzams ka sis
tevins
ar saviem gariem
likiem nagiem ir
gadijuma zaglis
un
kauslis ists
bandits
lidzigus tipus
biezi
var sastapt
slaistamies
brivdabas tirgu
seit parize
nogaidam izdevibu
nosmaukt
kadu pamestu zivi
vai
kumosu galas vai
ari
nerkstam un
rivejamies
starp kreslu
kajam
trotuara
kafejnica ta
uz vakara pusi
vai ari
slapstamies
pa notekgravjiem
vecpilsetas aleja
balss vinam tada
grieziga
piesmakusi
nakts gaisa
manami
apskadeta tomer
vina balsij
piemit ari pat
zinama
sentimentala
it ka zelabaina
nots
savu visnotal
redzamo postu
vins prot panest
ar bezbedigu
staju
es pavaicaju
mehitabelei
sveta denisa
varda
kur tad tu tadu
romantisku
kriminalistu ravi
luksemburgas
darzos
vina atbildeja
kur mes
abi medzam iet
putninus medit
vins mani
pavadija pa
parizi
vins neprot
latviski
bet ludzu runa
vina
prieksa ar
respektu jo
vins ir tads pats
ka es
pitagora idejas
iemiesojums tu
tacu zini
ka kleopatras
dvesele
pardzimusi mani
tas
ir kaka miesa nu
un
sis te runcis ari
tapat
reiz redzejis
labakas
dienas vins man
teica
ka esot reiz
bijis liels
dzejnieks un
dzivojis
tepat parize nu
pastasti par sevi
kaut ko francy
iepazisties ar
archy
un ta uzmudinats
sis
slepkaviga
paskata
kakis iesaka
deklamet
un te nu pielieku
rupju tulkojumu
no
ta ko vins man
teica
lai gulsna uz tepikiem ratni runci
kazokus laiza un
murra pec piena
bet man vajag
rotalas kur nagi un dunci
skir dzivos no
mironiem nakti un dienu
es tiksminos
loznat kur balozi gozas
notradama jumtu
kores augstu augsa
laupu to lizdas
tie brec un tie bozas
jo es esmu runcis
no velna pasa
raksturs man tumss jo gruta bij skola
debess apmacas
kad izdvesu tvaiku
par manierem
manam lai acis bola
smalko toni
ieverot nava man laika
jo dzive ir deja
uz bezdibens malas
es dziedu no
sirds pat ja nemet ne grasa
rikli znaudz ciet
asins un siekalas
jo es esmu runcis
no velna pasa
kad nakti par jumtiem lur piedauzigs
meness caur miglu
ar nekitru smaidu
teku pa ostu
kluss drums un zagligs
un lukoju izladet
gruzdosu naidu
ap atkritumiem
viltigi slapstos un gaidu
pie keskam
smirdosam puvusa lasa
savu naidnieku
uzskerzu un purnu saskaizu
jo es esmu runcis
no velna pasa
ta prusak es varetu skaitit vel stundam
lai zini ka
netrukst man dusa un dvasa
bet tumsibas
kungs pats tagad lai parnem
jo es esmu runcis
no velna pasa
mehitabel es
teicu
tavs draugs nav
neviens cits
ka francois
villon
un tads vins ari
izskatas
archy prusaks
