ja visi
kukainisi kosmosa
starp zemeslodi un
piena celu
savus dzelonisus
uztritu
un savam jutam
dotu valu
tad driz tie
pieraditu
ka uz zemes ta
uz marsa
savu absoluto
ipatsvaru
ieks visa
universa
cilveks radas
baigi bargs
dikti lepns ar
sminu gudru
skiele
lejup nicigi
uz prusaku
un skudru
si nesparnota
putna
ietilpiga
iedomiba
skiet man
kosmiski komiska
stelara
stulbiba
kaut kur
aiz vina bieza paura
var atrast
tumsu tuksumu
jo smadzenu putra
kas tur ir
gluzi
nepiepilda dobumu
ja visi
kosmosa kukainisi
mestos virsu
tadam paurim
un kaula caulai
caururbtos
lidz pat pasam
smadzenem
tur krunkas
klusa ceriba
tad detu dazu
olinu
kas atri
atri izdigtu
un pilnveidotu
dominu
ja pilnveidotu
dominu
ka cilveki un
kukaini
abi divi nekas
nav cits
ka putekli un
garaini
ka planetas
ta atomi
ir viena
vieniga viela
bet cilveks
tik vien saredz
cik tam
pasa kurpe liela
ko cilveks doma
to jau sen
mes kukainisi
zinajam
ko cilveks dara
tie ir triki
ko mes sen jau
macejam
laikmeti jau
pagajusi
nu cilveks
drebeligi lido
to mes sen jau
instinktivi
pratam
un vel daudz ko
driz bus
jau pienakusi diena
kad cilvekam un ta
rasai
bus jaiet mala
jadod vieta
kukainisu
masai
no visam planetam
un galaksijam
es kukainisus
apvienosu
un preti
tiraniskiem cilvekiem
bez zelastibas es
raidisu
sis mans
sirdskliedziens
radas personiga
apvainojuma rezultata
varbut tu pats
labi sapratisi ka
tas vareja notikt
vienu vakaru
biju iegriezies
restorana paest
un biski apsildities
viena versgalas zupa
un peksni
pienaca viens
tumsona
apkalpotajs
kas izcela mani no
zupas
un man teica nu
ja jau tev ta gribas
est
tad nac paed vienu
edienu
ko speciali tev
sagatavoju un mani
aiznesa
uz virtuvi un
meginaja mani piespiest
ieest kaut kadu
giptigu sluru
ko vins man ciniski
piedavaja
vai tad tu vel
brinies ka
manas dusmas pret
cilvekiem vareja
uzliesmot dziesma
kad naks
revolucija
es darisu ko varesu
lai tevi taupitu tev
tomer piemit dazas
labas ipasibas un
negribu
tevi uzskatit
par cilveku
archy prusaks