man iznak daudz
		apgrozities
		kukainu sabiedriba
		ipasi tagad kad
		pavasaris klat
		nupat vakardien
		dabuju noklausities
		vienu domstarpibu 
		starp agrinu circeni
		un caklu bititi
		circenis izteicas
		pa dalai sekojosi
		

		pavasara kokles
		strinkskina 
		un skan
		strazdini dzied 
		vienalga man
		zvani lai zvan 
		bet lai velns 
		parauj skolu
		par darbu es 
		tikai acis bolu
		un kurkulis purva 
		aridzan
		

		biezo apaksvelu 
		rausisim gan
		tagad nost un 
		lekasim 
		uz velna parausanu
		spelesim dzezu
		un roken rolu
		uz pavasara kokles
		

		pukites plava 
		galvinas klana
		rupjais arajs 
		neludz piedosanu
		brien virsu 
		ar rupju lamasanu
		un par sito trulo 
		darbu sola
		nopelnit gan
		olu ko est gan 
		abolinu gan sipolu 
		dzili es vinu nicinu 
		lai atskan mana
		pavasara kokle
		

		uz to ta cakla bitite
		atbildeja sita te
		

		tu tik dzejo dzied un alejies 
		un taisi lieku troksni
		tu apsmej pavasara
		gruto augsni
		tu nirgajies 
		par manu caklumu
		par gadibu 
		un par tikumu
		bez kauna tu 
		notelo palaidni
	

		lai debess tev
		piedod ja velni
		tevi neparauj  
		bet neceri nopietni
		ka zeme tev piedos 
		nemekle zelumu
		dzejo vien dziedi un alejies
		

		un kad atkal ziema 
		putinas ledaini
		bus arajam karta 
		nemaz par to nesmini
		tad baudis vins 
		jautribu un 
		kamina siltumu
		un mielastu bagatu 
		un tad vai zini
		mes apsmiesim tavas
		miesinas liesumu 
		ak jus idini
		kas dzejo dzied un alejas
		

		si domstarpiba 
		mani protams neskar
		personigi
		es jau vienmer
		vienalga kura
		gada laika
		varu atrast kadu
		versgalas zupu
		kur iegriezties
		apsildities
		un biski iekost
		

		archy prusaks