dzejnieki muzigi vaica
kur paliek rozites
kad sniedzins snieg
bet neviens nekad nedoma
vaicat kur paliek
kukainisi
tas tapec
vispar
ka rozites ir smukakas
par kukainisiem
dailumam sai pasaule
ir prieksrociba
es esmu dzirdejis laudis
runajam cik launi
nonavet kadu
spalvoto draudzinu
tikai tapec lai izmantotu
to spalvinas damu rotai
un par to pasu laiku
tie laudis kas ta runa
varbut mielojas
uz ceptas piles
vienai pilei zaudet
galvu tacu tik pat sapigi
kad no tas pagatavo stopetu
putna cepeti cilveku
edienam ka tas ir
vienam krasnakam putnam
tapt nozmiegtam lai gadatu
dekoraciju damas cepurei
bet pile nesanem
musu simpatijas
jo pile
nav daila
vienigais kukainis
kam izdodas pievilkt
cilveku zelabas
ir taurenitis
turpreti katra
cilveka papedis ir
pacelts pret
zirnekli
un musu laikos
paliek arvien grutak
un grutak zirneklim
godigi izdzivot
kops cilveki izgudrojusi
tik daudz veidus ka
nomusit musinas
cilveki rakstis dzejolu pludus
pilnus asaram
par jaunas stirninas
jeb graciozas gazelles galu
bet kad uzticams kamielis
nospragst
lielam lauzu vairumam
bus galigi viena alga
laikam jau aizspriedums ir tads
ka dievs nebutu kamieli
radijis neglitu
ja kamielis nebutu bijis tik
laundabigs
ak vai izsaukuma zime
neglituma patosu
isti saprotam tikai mes
pasaules prusaki
un personigi
man japanes si nasta
ka sacit jasaka
dubultsmaga
pirms mana dvesele
pargaja prusaka miesa
ta mita briva pantmera
dzejnieka miesa
ir jau atrodami smuki briva
pantmera dzejnieki
bet es tads nebiju
man bija maza blonda usina
un visi domaja
ka man ta nepiestav
bet tomer kops es nomiru
man par savu usinu
bijis jadoma ar nozelu
ta karajas pari manai mutei
un mute man parasti staveja vala
jo man bija dziedzeru kaite
butu bijis labak
ja muti butu turejis ciet
jo zobi mana mute
bija liki greizi
un dazados lielumos
tie samaitaja
ar vardu sakot akustiku
man zods nebija nekads
un pats to apzinadamies
ieravas pats sevi
prom no dzives cinu lauka
manam acim nebija vainas
bet manas uzacis
bija knapi manamas
drosi vien ja man butu
bijusas manamas uzacis
ari tad tas kaut ka
neiederetos
nu neturpinasim vairs
par so sapigo tematu
par katru karpinu
un par katru vasarraibuminu
es nebiju smuks un tas trauceja
man ka cilvekam un
tas bija skerslis man
ka dzejniekam
smukaki radijumi par mani
vareja rakstit pantus
pliekanakus par maniem
nolasit tos un
ar uzvarosu zestu
sanemt aplausus
bet mana viscelaka doma
tapa uztverta par
dumjibu kad laudis redzeja
no ka ta celusies
es gan domaju ka butu
bijis taisnigak
ja es butu pardzimis par
taureniti
sai pasaule tik
loti maz taisnibas
nu protams kas gan
pasaulei par jegu
but pasaulei
ja tai ari jabut taisnigai
jautajuma zime
laikam jau pasaulei
tik daudz savarigu
darbu ko darit
ka tai nav iespejams
ieverot katru mazu
sikuminu kamer ta
skrien apkart kas zin
varbut pasaulei ir
sava privata saprasana
par to ka muziba
ir tik iss britins
un tai japasteidzas lai
paveiktu lielos darbus
es varu saprast un es piedodu
pasaulei
es naku tai preti puscelu
tacu butu jau labi ja
ta laiku pa laikam
ar mani drusku
konsultetos
ludzu piedod
so rindinu dzildomibu
ta tas ir ar mani
kad man trukst ko stastit
tad es piekeru sevi sita
pa galvu pa kaklu
gazamies ieksa
kosmiska filosofija|
un ta talakarchy prusaks
