ak ka es ilgojos pec cilveku sabiedribas
parejie prusaki seit ir
tikai prasti prusaki
bez transmigrejusas
cilveku dveseles
un ja nu kadai dveselei
butu lemts
pariet viena tada tad
ta pec pirma
acu uzmetiena butu loti
skumja
dvesele jo tu nemaz
iedomaties nevari
cik zemiski vini ir bez
jebkadas
estetiskas smalkjutibas
bez izteles
spejam bez jebka
tamlidziga un
vini pat izsmej mani
par to ka es reiz biju
dzejnieks pirms es
nomiru un mana dvesele
pargaja prusaka miesa
vini ir visi rupji
filistiniesi gluzi tadi
pasi ka dazi cilveki kurus
varetu nosaukt varda jo
vinu vieniga doma ir
par esanu bet tepat
dzivo ari viens sarkanacains
zirneklitis tur aiz
tava apkures radiatora un
vinam ir diezgan
veseligs saprats es gan nezinu
cik vins ir godigs un
es nezinu vai vinam piemit
kadas cilvecigas
ipasibas jeb vai vins ir tikai
vienkarss zirneklitis
es ar vinu runajos vienu
dienu un vins mani tiri
apbura ar savu valodu
ludzu jus paprieksu
vins teica apstadamies pie
radiatora un es gandriz
jau speru soli aiz radiatora
kad kaut kada nojauta
lika man uzmanities
un es atravos knapi
laika lai neiekluptu tikla
kas tur bija iekartots
tur karajas pielipusas
dazas prusaku kajas un
sparni es manijos
prom pa sienu augsa cik
atri varedams bet
zirneklitis sauca nu nu
kur tad nu tev jasteidzas archy
ha ha ta tad tu nebusi
vis pie mana pusdienu galda
sodien nu tad kadu citu
reizi prusak kadu citu reizi
katra laika busu
priecigs tevi pienemt pie sevis
pusdienas archy skaidrs
ka uz vinu nevar uzticeties
bet tomer vins ir
vienigais kukainis ko esmu sastapis
pedejas nedelas kam
piemit jebkada inteligence ja tu
paskatisies tur aiz ta
skapisa kur tava cepure pakarta
tad tu redzesi ka tur
aizripojusi desmit centu moneta
ludzu panem to un izdod
par cepumiem vienu centu
gabala un atstaj pa
cepumam zem tastaturas man
apnicis est abolu mizas
vakar nakti gandriz nosliku
tava tintnica
neaizmirsti cepumus
archy prusaks