Pievienots ir tāds kā uzmetums manam priekšlikumam iesaistīt lariešus rakstītājus kādā kopējā pasākumā, kas varētu sākotnēji saukties "Trimdas portreti".

Stingri šaubos, vai kāds gribētu piedalīties kaut kādā kopējā pasākumā, kas neienes ne naudu ne slavu, bet varbūt pieļauj dzīvot ar sirdsapziņu, ka gribējām un mēģinājām. Bez tam, varbūt, ka tāda nelietpratība, nepieķeršanās kādam konkrētam guvumam, varētu piesaistīt dažu lariešu uzmanību, kuriem niekoties nebūtu pārāk pretīgi.

Juris Silenieks

T R I M D A S   P O R T R E T I

Koncertā

Viņš ierodas palēni, mezdams labvēlīgu pussmaidīgu skatu visapkārt, paspiezdams roku celiņam tuvāksēdošiem, nevērīgi izmetot: "Nu, kā sviežas?" Atbildes nesagaidījis, viņš turpina savu neapturamo gājienu caur jau labi piepildīto sarīkojumu zāli, pa laikam ar ķēnišķīgu nosvērtību (kas varētu arī būt noskatīta no pāvesta parādīšanās ainām) pamādams tiem, kas nevarētu sadzirdēt viņa akcentētos sveicienus, apsēžas sarīkojumu zāles priekšējās rindās, ne jau pirmajā. Tas būtu uzkrītoši nepieklājīgi, un zināma pazemības izrādīšana ir vienmēr derīga. Viņš apskata iedoto programmu ar izteiksmi: "Nu, ko tad te jūs būtu sastrādājuši?" un daudz nepētot no priekšmetu secību, ne mākslinieku vārdus, viņš ērti ierīkojās savā sēdvietā, kura robežas viņš pārsniedz ar savu miesīgo svarīgumu un plašumu. Nav pārāk svarīgi uzzināt par sagaidāmo, kas nevarētu būt nekas saistošs, taču ir svarīgi parādīties tautiešu pulkā, kad iespēja ir izcelt piederību tautas kopībai un pierādīt cienību pret tās kultūru. Dzirdāmais ir drusku garlaicīgs, un kad mūzika pēc brītiņa ir piestājusi, viņš pievienojās tiem nedaudziem, kas sākuši aplaudēt un mēģina to sirsnīgi apsteigt, jo būt pirmajam ar atsaucību ir kulturāli piedzīvojuša cilvēka iezīme. Viņš paskatās uz tālāk sēdošiem un ievēro, ka ne visi aplaudē. Viņš pašķirsta vēlreiz programmu, konstatē, ka aplaudēšana varētu būt nevietā, un koncertam turpinoties, atspiež zodu plaukstā un atskārst, ka būtu jādomā par svarīgākām lietām. viņš atceras, ka rītā viņam ir sarunāta tikšanās ar partneri, kuram būtu jāatgādina, ka nevajadzētu pārsteidzoši ielaisties darīšanās ar jaundibināto firmu. Sievai arī būtu jāaizrāda nepieciešamība vairāk pievaldīt bērnus. Taču viņa domu spraigums saplok uz beigu galu, un viņa elkonis pārkaras blakus sēdētāja sēdeklim, galva noslīkst, elpa kļūst dziļa un lēna. Kaimiņš ir spiests savilkties mazāks. Atmoda nāk ar skaļiem aplausiem, kuriem viņam nav grūti pievienoties, tos pat attiecīgi pārsniedzot. Tas bija jauks koncerts, par kuru varēs stāstīt tiem, kas neizprot mākslas vērtību. Viņš ir apmierināts.. Viņš ir jaunbagātnieks.

Juris Silenieks 

From: SMLiepins@aol.com
Date: 2/14/00 10:41
Subject: trimdas portreti
bet vai mums ari ir jaunbagatnieku? Domaju ka tie tik Latvija/ ne trimda?
Diasporas d@zes?

SML

 [atpakaļ]