KARDIOGRAMMAS
Tarjei Vesaas, Båten om kvelden. Oslo: Gyldendal Norsk Förlag, 1968.
Tarjei Vesaas, Båten om kvällen. Övers.: Gustav Sandgren. Stockholm: LTs Förlag, 1968.
Īsprozas krājumā Båten om kvelden (Laiva pievakarē) norvēģim Tarjaijam Vēsosam padevies apvienot, neatkārtojoties, kaut ko, ko varētu dēvēt par viņa gaŗā rakstnieka mūža kvintesenci, pie tam pavisam svaigi un oriģināli literāri turpināt savas poētiskās kardiogrammas: Vēsosa prozu palaikam raksturojusi slieksme iejutīgi atainot notikšanas, kas ir ārpus "reālajiem" notikumiem. Tā ir sava veida acīm nesaskatāmo vibrāciju meklēšana cilvēkos, staigāšana gar "Upēm un zemēm" (pēdējās nodaļas virsraksts grāmatā), psīcholoģiskās reālitātes uztaustīšana, parādot tajā ieslēptās cēloņsakarību šķiedras.
Arī Laiva pievakarē ir īsti "vēsosiska" grāmata: tās spēks ir veidā, kā autors strādā ar saviem izteiksmes līdzekļiem, literārā materiāla izmantošanā. Katra lappuse ir kāpināti suģestīva, vārdi un teikumi sakārtoti un pakārtoti tā, ka tie šķiet pilni ar eksplozīvu vielu, kam pieskaŗoties aktīvizējas arī lasītājs. Tas tiek ierauts Vēsosa literārajā pasaulē, kam nav ne gala, ne malas, ir vienīgi viena liela radoša aktīvitāte, kuŗā lasītājs dalās ar autoru, pats ierauts savu pārdzīvojumu un iztēles virpuļos.
Krājumā Laiva pievakarē sastopamies ar dažiem "paziņām": piemēram, Vēsosa māku intensīvi atainot pubertātes gadu jauniešu saspriegto pārdzīvojumu pasauli, tiem konfrontējoties ar reālitāti. Šī māka uzskatāmi demonstrējusies nodalās "Vårvinter" (Atziema) un "Tonen" (Meldija) arī pirmajā nodaļā "Slik det står i minnet" (Kā es to atceros). Intensīvais un tumšais, kas daudzos Vēsosa romānos it kā ēna pazib un aizzūd, būdams tiešā tuvumā, bet nekļūdams "mistisks", vienīgi pēkšņa emociju sabiezēšana it kā mistiskā spēkā, kas nosaka cilvēka gaitas, visā pilnībā ieveidots stāstījumā "Siglaren og speglane" (Laivinieks un spoguļi), bet grāmatā pavīd arī ziemeļnieciski gaiši poētiskais "dzērvju dejas" nodaļā "I myrane og på jorda" (Purvā un uz zemes) un miniatūrā "Berre det å gå opp og hente spannet" (Tas vien jau, ka agri pieceļas un iet, lai paņemtu toveri).
Visas grāmatas Båten om kvelden sešpadsmit nodaļas ir saspriegts, eksplozīvs vēstījums par cilvēka emocionālo reālitāti, saskaŗoties ar tiešu, visu acīm skatāmo, tā ir atskatīšanās uz to, kas reiz bijis un pārdzīvots, atskatīšanās, sēžot laivā, kas peld novakares saules apspīdētos ūdeņos, kur šīs "kā es to atceros" atspīd, nezaudējis nekā no kādreizējās intensitātes, vienīgi noskaidrojies, attīrījies, kļuvis par literātūrā pārvērstu pārdzīvojuma vēstījumu tiem, kas spēj atdzīvināt šīs kardiogrammas, pārvērst par paša daļu.
Gunars Irbe