 |
OJĀRS JĒGENS
melnais un es Dramatisks dialogs balādes formā
Kad labu laiku pa straumei peldēts Un pamazām smeldzīgs kļūst prāts Par mūžu, bez jēgas kas deldēts, Tad, nelūgts un neaicināts, Piesitas M e l n a i s.
M e l n a i s: Sveicināts!
E s : (nesaku neko).
M e l n a i s: Nemāžojies, priekšā nāc!
E s : (atrūcu kaut ko).
M e l n a i s: Savas vainas klāstīt sāc!
E s : Ej ratā!
M e l n a i s (ar viltību skatā): Pats gana uz rata tu jādināts.
E s : Nevaru sūdzēties.
M e l n a i s : Vēl rēķins dažs nenomaksāts.
E s : To pakar uz drāts!
M e l n a i s : Tā drāts tev liks raustīties.
E s : Esmu tam radināts.
M e l n a i s : Reiz tava āda tur karāsies.
E s : Un kur manas poēmas, ōdas un rīmes?
M e l n a i s : Ar tevi uz rata tās ratā ies. Tik pīslis tu, bez garumzīmes.
Kad tādā garā viss izcilāts, Atstājas M e l n a i s , Un tūdaļ vieglāks un jautrāks top prāts
- Es ceru, Jums arī.
|
