Jaunā Gaita nr. 315. ziema 2023

 

 


 

 

STrādāja klusi, kārtīgi . . .

Izdevēja Māra Englante (1950-2023)

 

4. novembrī no mums aizgāja Māra Englante (1950-2023), kuras devums mūsu kultūrai nav ne ievērots, ne izvērtēts. Jo viņa strādāja klusi, kārtīgi un godīgi, bez rēgošanās TV raidījumos, Internetā un skaļos pasākumos, darbojoties literatūrā jau kopš izdevniecības „Liesma“ laikiem. Veica gan grāmatvedes, gan redaktores, gan tehniskās redaktores un korektores pienākumus. Kompetence – tas ir īstais vārds, pieminot viņu. Apgāds Daugava” kopš tā radītāja Georga Šleiera kunga pārnākšanas strādāt no Zviedrijas uz Latviju bija orientēts uz oriģinālliteratūru un klasiku, it īpaši franču. Kļuvusi par apgāda vadītāju, kad Šleiera kungam jau bija pāri deviņdesmit, Māra veidoja sērijas XIX gadsimta klasiķi” un XX gadsimta klasiķi”, turklāt mērķtiecīgi izraudzījās agrāk netulkotus un nepublicētus, pat nezināmus darbus, tā aizpildot baltos plankumus”. Mopasāns, Žorža Sanda, F.S. Ficdžeralds, angļu klasiķes Džeina Ostina un māsas Brontē, izcili dzejnieki (Oskars Vailds, Artūrs Rembo, Pols Verlēns)… Un tā gadu desmitiem. Bez skandāliem par pornogrāfijas laišanu klajā pieaugušajiem un bērniem, bez sieviešu” romāniem un bestselleriem, grafomānu apmaksātiem pašizdevumiem un citas neliteratūras. Iznākums ir tāds, ka Daugava” izdevusi vairāk klasiskās prozas un dzejas grāmatu nekā pārējie apgādi kopā. Kāds jauns vēsturnieks TV raidījumā sacīja, ka latviešu rakstura kods esot – mērķtiecība. Tieši to var sacīt par viņas dzīvi, strādājot literatūrā. Izvadīšanā lasīju viņai īpaši izvēlētu psalmu:

Kungs, mana sirds nav lepna,

Un manas acis nav augstu paceltas.

Es netiecos pēc lielām lietām,

ne pēc tā, kas pārsniedz manus spēkus.

Dievs, sargi manu dvēseli!

Patiesībā ir lielās lietas, ar ko varētu lepoties, Daugavai” aizejot līdz ar tās dvēseli – Māru. Jo franču Literatūras un mākslas ordenis, ko viņi piešķīra man par tulkojumiem, tikpat labi pienācās viņai.

 

Dagnija Dreika