Jaunā Gaita nr. 300. pavasaris 2020

 

 

 

 

* * *

(V.G.)

Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā, kas jau 17. reizi tika pasniegta dzejnieka 86. dzimšanas dienā 13. novembrī, saņēma Arvis Viguls par krājumu Grāmata.

 

LATVIEŠI CITVALODĀS

Imanta Ziedoņa 39 spilgtākās epifānijas izdotas angļu valodā krājumā Epiphanie. Epifānijas uz angļu valodu tulkojuši Bitite Vinklers un Ivars Šteinbergs, savukārt ievadvārdus rakstījusi režisore un rakstniece Baņuta Rubess.

Jura Kronberga, kas dzimis Zviedrijā, dzejoļi Māras Rozītes, kas uzaugusi Austrālijā, tulkojumā izdoti latviski un angliski vienā krājumā Dzejoļu izlase / Selected Poems.

Divi Arno Jundzes darbi izdoti ārzemēs – romāns Sarkanais dzīvsudrabs, kas latviešu valodā iznāca sērijā „Mēs. Latvieši. XX gadsimts” ar nosaukumu Raudonasis gyvsidabris izdots Lietuvā (tulk. Jurgis Banevičius), savukārt romāns Putekļi smilšu pulkstenī ir kļuvis par pirmo latviešu autora grāmatu, kas izdota Meksikā, nosaukums Polvo en el reloj de arena (tulk. Agnija Anča).

Lietuvas kultūras avīzē Šiaures Atenai ir publicēta Liepājas literātu – Janas Egles, Guntas Šnipkes un Sandras Vensko – dzeja. Tekstus sakārtojis, lietuviešu valodā atdzejojis un anotāciju par katras dzejnieces daiļradi uzrakstījis dzejnieks un tulkotājs Edmunds Untulis.

 

DZEJA

Toms Treibergs par savu trešo dzejoļu krājumu Biezoknis saka: „Biezokni kā noteiktu realitātes izpratni piefiksēju jau krietni agrāk, nekā spēju to noformulēt. Meklēt, būt nemierā pēc miera, atstāt pagātni tai piederošajā vietā, kaut arī tā biedējoši bieži uzrāda sevi visā skaistumā un, vienlaikus, neglītumā. Tāds ir ceļš pa šo biezokni, un es būšu patiesi priecīgs par katru, kurš ar šī krājuma starpniecību tajā vēlēsies doties kopā ar mani.”

Jānis Tomašs sevi pieteica kā spēcīgu dzejnieku jau ar pirmo krājumu 2016. gadā Melnie darba cimdi, izpelnoties Latvijas Literatūras Gada balvu, LTV un Radio balvu, Dzintara Soduma balvu. Tagad viņš lasītāju vērtējumam nodod krājumu Smagatlētika.

Arī Inga Pizāne debitēja dzejā 2016. gadā ar krājumu Tu neesi sniegs, regulāri piedalās dažādos dzejas festivālos Lielbritānijā, ASV, Somijā un citur un tagad sniedz lasītājiem savu otru krājumu Siena, ko nosiltināt.

Raimonds Ķirķis studē kultūras teoriju, ir dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis un tagad nācis klajā ar savu pirmo dzejoļu krājumu Kartes.

Aktrise Dita Lūriņa savā „dzejas teātra” grāmatā Ar vieglu skrāpējumu ādā mēģina fiksēt mirkli, lai izbaudītu to ilgāk.

Dzejnieks Juris Kronbergs kopā ar mākslinieci Aneti Meleci bērniem piedāvā asprātīgu vērošanas un pētniecības spēli Laika bikses, ar dzejoļu, aforismu un joku palīdzību apskatot laiku kā būtni, kam piemīt visdažādākās īpašības.

PROZA

Ingas Gailes romānu Skaistās var uztvert kā savdabīgu romāna Stikli turpinājumu. Pati rakstniece par romānu saka: „Mēģināju uzrakstīt romānu par cilvēkiem, kuri spēja saglabāt cilvēcību situācijās un apstākļos, kad tai nebija vietas. To darot, mani vadīja cerība, ka turpmāk mēs varētu vienkārši dzīvot.”

Augusta Saulieša 150. jubilejai par godu cesvainieši izdevuši prozas darbu izlasi Kungs pats savā mājā (sakārtojusi Dace Zvirgzdiņa), kurā ietverti septiņi 1913.-1930. gadā sarakstīti, pēc Otrā pasaules kara Latvijā nepublicēti, tāpēc lasītājam mazāk zināmi stāsti.

Par dzīvi Hruščova laika Latvijā un divu sieviešu – mātes un meitas – likteņiem vēsta jaunais Daces Rukšānes romāns Krieva āda.

Svetlanas Ambergas debijas romāns Versija: Tēvi ir Latvijā pirmais kibertrilleris, kurā kāds policists, kas apsūdzēts par dienesta ziņojumu viltošanu, pēc soda izciešanas dodas pa pagātnes pēdām, lai noskaidrotu, kurš vainojams pie viņa nepatiesās apsūdzības.

Kino producente Lelde Kovaļova debijas romānā Bezvēsts pazudušās sasaista Sanktpēterburgu ar nomaļu Latvijas mazpilsētu, sekojot kriminālpolicijas izmeklētāja gaitām savas mistiski pazudušās sievas atrašanas ceļā.

Gunita Krilova debijas romāns Driftā tikai lēdijas turpina savā TVNET blogā aizsākto tēmu par trīsdesmitgadnieču problēmām.

Egīla Ventera jaunākajā darbā – stāstu krājumā Štābs debesīs iekļautie stāsti radīti paradokumentālās prozas žanrā, necenšoties notikumus attēlot burtiskā veidā, jo atmiņas nereti ir daudz interesantākas par realitāti.

Jaunajā romānā Aizliegtais pianīns Māris Bērziņš ieskatās Saeimas aizkulišu spēlēs, policijas un citu iestāžu birokrātijas gaiteņos.

Dace Judina romānā Dēls, kas ir romāna Ēnas spogulī turpinājums, cenšas izsekot, kā vecāku dzīves līkloči, pieņemtie lēmumi un noklusētā patiesība ietekmē viņu bērnu likteņus.

Ilzes Freimanes romāni, tajā skaitā jaunākais Kafija diviem, risina dažāda vecuma sievietēm kopīgas un tāpēc labi saprotamas problēmas.

Krievu caru izlolota, neatkarīgās Latvijas apgādāta un padomju laikos slēgta, Liepājas Karosta kļuvusi par noslēpumu glabātuvi vairākiem gadsimtiem, un daudzus no tiem atklāj jaunās grāmatas Noslēpumainā Karosta autori Andžils Remess un Juris Raķis.

Pēteris Korsaks

Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks grāmatā Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki sakopojis datus par 16 latviešu fotogrāfiem, kas tika iesaukti Pirmā un Otrā pasaules karā. Tie ir Ernests Zaļkalns, Gustavs Žakerts, brāļi Mārtiņš, Tenis un Gustavs Lustes, Tālivaldis Lindbergs, Eduards Kraucs, Gothards Grīnvalds, Jūlijs Karlovskis, Leopolds Sīpoliņš, Jānis Tālavs, Nikolajs Uldriķis, Teodors Bidegs, Stepans Burkevics, Jānis/Džons Doreds, Juris Zīverts. „Gandrīz visi grāmatā pieminētie autori bija profesionāli fotogrāfi ar lielu darba pieredzi, tāpēc viņu paveiktais – kara laika fotodokumentācija, ir jānovērtē kā unikāla liecība. Ņemot vērā kara apstākļus, vērtība ir jau fakts, ka tādi fotoattēli vispār saglabājušies,” norāda autors.

Pazudušā kaŗavīra atmiņas ir grāmata ne tikai par viena kaŗavīra piedzīvoto Otrā pasaules kaŗā, bet stāsts par nozīmīgu posmu Latvijas vēsturē, kad daudzi latvieši par savu zemi cīnījās vācu pusē. Tās autors skrundenieks Jānis Blūms atmiņas sācis rakstīt vēl padomju gados, lai tās saglabātu dzimtas arhīvā. Tomēr vairāku cilvēku rosināts un ar viņu atbalstu atmiņas nu nodevis ikviena interesenta rokās.

Vēsturnieki Ēriks Jēkabsons un Reinis Ratnieks sarakstījuši grāmatu Latviešu karavīra stāsts: Roberts Dāvīds Timermanis (1909-1945), vēstot par Austrālijas latvieša Eigita Dāvja Timermaņa tēva dzīves gaitām no iestāšanās Kara skolā līdz pat Otram pasaules karam un darbībai pēckara nacionālo partizānu kustībā, kur arī noslēdzās viņa mūžs.

Otrais latviešu uzvārdu grāmatas Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos sējums aptver Kurzemi, Zemgali un Sēliju jeb vēsturisko Kurzemes hercogisti, iekļaujot ziņas vismaz par 692,000 iedzīvotāju. Sējumā ir grandrīz 9500 uzvārdu šķirkļu (un apmēram 20,000 uzvārdu pieraksta variantu). Daudzi pēc uzvārda varēs atrast iespējamo vēsturisko dzīvesvietu, rast iespējamo uzvārda cilmes skaidrojumu vai tā reģistrējuma laiku vēsturiskajos avotos. Izdevuma autori Ilmārs Mežs, Anna Stafecka, Renāte Siliņa-Piņķe, Otīlija Kovaļevska.

 

TULKOJUMI

BBC žurnālista, dokumentālo filmu un grāmatu autora Vinsenta Hanta (Vincent Hunt) grāmata Up Against the Wall Ligitas Paegles tulkojumā iznākusi latviešu valodā – VDK un Latvija. Autors sakopojis liecības – cilvēku stāstus, atmiņas, pieredzi, pārdzīvojumus – par plašu čekas vēstures laika posmu – sākot no tās dibināšanas 1917. gadā līdz 2018. gada decembrim.

Latviski izdots jau trešais iemīļotās somu dzejnieces Heli Lāksonenas (Heli Laaksonen) dzejoļu krājums Soul.Burkans.Udens, ko Guntars Godiņš tulkojis lībiskā izloksnē, lai pietuvinātu to somu valodas dienvidrietumu dialektam, kurā raksta dzejniece.

Zviedru rakstnieka, diplomāta un žurnālista Jāna Stoklasa (Jan Stocklassa) grāmatā Vīrs, kurš spēlējās ar uguni (tulk. Inga Grezmane) sakopoti unikāli pētījumi par Zviedrijas premjerministra Ūlofa Palmes (Olof Palme) slepkavību 1986. gada 28. februārī. Arno Jundze grāmatu raksturo – „dokumentāls darbs, kas lasās kā romāns”.

 

 

* * *

(L.G.)

Aptuveni pirms gada - 2019. gada janvārī – daiļliteratūras cienītājiem tika piedāvāts jauns pakalpojums – 3td e-GRĀMATU bibliotēka. Sākotnēji tajā bija pieejamas tikai 114 latviešu autoru e-grāmatas, ko lasītājiem piedāvāja apgāds „Zvaigzne ABC”, „Tieto Latvia” un Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC). Sagaidot pirmo dzimšanas dienu, 3td e-GRĀMATU bibliotēkā ir jau vairāk nekā 300 latviešu un ārzemju autoru sarakstītās e-grāmatas, ko bez iepriekš pieminētajiem piedāvā apgāds „Mansards” un izdevniecība „Prometejs”. Šis projekts gada laikā guvis lielu interesi un piekrišanu, jo 2020. gada janvāra sākumā 3td e-GRĀMATU bibliotēkas lasītāji kopā ir izlasījuši vairāk nekā 17 200 e-grāmatu ar kopējo apjomu vairāk nekā 5 miljoni lappušu.

Komponists Māris Lasmanis izveidojis astoņu savu klavierdarbu un instrumentālu miniatūru pārlikumus flautai un klavierēm, kas kopā ar citu populāru latviešu skaņražu darbiem tuvāko mēnešu laikā tiks laisti klajā Latvijas mūzikas izdevniecībā „Musica Baltica”. Krājumā tiks iekļautas šādas M. Lasmaņa miniatūras: „Plus/mīnus valsītis”, „Elēģija”, „Ziemas vakars”, „Prieka līdzenums”, „Mīlestība nekad nebeidzas”, „Fandango”, „Ievanpolka” un „Variācijas par musli tēmu”. Nošu krājuma mērķis ir papildināt jauno mūziķu, kuri vēl tikai mācās, repertuāru. Tā redaktore ir flautiste un pedagoģe Dace Bičkovska.

Adrians Kukuvass

Ar prezentāciju un koncertu Mārupes Mūzikas un mākslas skolā tika nosvinēta dziedātāja, pedagoga un melodisku dziesmu autora Adriana Kukuvasa nošu krājuma jaunajiem trompetistiem Lai skan iznākšana. Krājumā ietvertas 25 miniatūras trompetei ar klavierēm, tai skaitā muzikāli darbi „Beidzot brīvdiena”, „Delfīna rotaļas”, „Saskrāpētās debesis”, „Saules zaķēna spēles” un citi. Aijas Lindes klavieru pavadījumi.

 

 

* * *

(L.T.)

Ņujorkā New Museum no 21. janvāra līdz 17. maijam ir skatāma latviešu mākslinieces Daigas Grantiņas izstāde „What Eats Around Itself.” Māksliniece radījusi jaunu skulpturālu instalāciju, kurā silikons savijies ar krāsu, audumu, lateksu un filcu. Mākslinieces darbi līdzinās dabas pasaulei, bieži vien atgādinot savdabīgus terārijus un veģetāciju. Šīs izstādes galvenais varonis ir ķērpis ar savām adaptīvajām īpašībām, tādām kā – līdzāspastāvēšana un sevis atkārtošana. D. Grantiņa, kura dzīvo un strādā Parīzē, latviešu publikai kļuva plašāk pazīstama, pārstāvot Latviju Venēcijas biennālē 2019 ar solo izstādi Saules suns.

Daigas Grantiņas izstāde Ņujorkā

THEMUSEUM galerijā Kičenerā (Kitchener, Canada) laikmetīgās mediju mākslas izstādē Trauksme” (Alarm) līdz š.g. 7. septembrim apskatāma latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija Purva radio. Mikropasauļu svārstības, kas pagājušajā gadā bija nominēta Purvīša balvai. Izstādes pamattēma ir klimata izmaiņas un to ietekme uz sabiedrību. Dalībnieku darbi gan poētiskā, gan racionālā veidā atklāj mūsu pagātni, sociālo un kulturālo ietekmi uz dabas pārmaiņām, rada hipotēzes par nākotnes scenārijiem, kā arī piedāvā risinājumus mūsu dzīvei antropogēnajā vidē. Rasas un Raita Šmitu mākslas darbs vēlas pievērst uzmanību tiem, kas parasti netiek ne sadzirdēti, ne ieraudzīti. Šoreiz tās ir purva baktērijas no Latvijas purviem, kas mākslas darbā rada elektriskas svārstības, manipulē attēlu un skaņu, tiecoties atklāt „zaļās enerģijas” poētiku. Izstādē piedalās mākslinieki no Kanādas, ASV ,Francijas, Krievijas, Jaunzēlandes un Latvijas.

Rīga ir oficiāli kļuvusi par prestižās SEGD dizaina organizācijas (Society for Experiential Graphic Designs) pārstāvniecības pilsētu. Tā ir viena no pasaulē vadošajām un lielākajām t.s. pieredzes grafikas dizaina kopienām. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas ir ieguvusi unikālās tiesības pārstāvēt organizācijas zīmolu, kvalitātes vērtības un vīziju, organizējot profesionāli izglītojošus notikumus dizaina jomas pārstāvjiem un lietotājiem. Par „SEGD Riga Chapter” organizatoriem ir iecelts dizaina birojs H2E, kas pērn ieguva konkursa galveno balvu par darbu Alūksnes Bānīša stacija. Šobrīd kopā ir 42 SEGD nodaļas Austrālijā, Jaunzēlandē, Āzijā, Eiropā, Amerikā un Kanādā, un Rīga ir pirmā pilsēta, kas ir ieguvusi tiesības pārstāvēt SEGD dizaina kopienu ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Ziemeļeiropā.

Latgales vēstniecībā „Gors” Rēzeknē 23. februārī atklāta izstāde, kas veltīta māksliniekam, teorētiķim, mākslas kritiķim un pedagogam Jurim Soikanam (1920-1995). Izstādes ierosme ir mākslinieka simtā jubileja, kas šogad apritētu 12. aprīlī. Izstādē apskatāma mākslinieka glezniecība no viņa darbu sērijas „Maģiskais reālisms”, mākslinieka arhīva materiāli un daiļrades plašais interešu loks. Juris Soikans 1984. gadā rakstīja: „... esmu kļuvis par trīs kultūru cilvēku – latviešu, krievu un vācu. Nedomāju, ka man tas būtu nācis par sliktu. Gluži otrādi – uzskatu to par sava veida garīgu bagātinājumu, jo man ir nevis viens vai divi, bet nu jau trīs kultūras dālderi!” Svinīgā izstādes atklāšana notiek īsi pirms latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019“ ceremonijas, kuras scenogrāfija sasaucas ar mākslinieka darbiem.

Nesen darbu uzsākusi jauna mākslas gelerija Cīrihē, Šveicē, kas plāno popularizēt Baltijas valstu laikmetīgo mākslu. Uldis Mākulis kurš pēc 17 darba gadiem Šveices Nacionālajā muzejā nolēma atvērt mākslas galeriju ARS 28. Pašreiz, līdz februāra beigām tajā apskatāma latviešu un igauņu mākslinieku izstāde „Wilde Seelen” („Mežonīgās dvēseles”), kuras nosaukums nav nejauši izvēlēts. Tas sasaucas ar milzīgo rezonansi izsaukušo Baltijas valstu simtgades izstādi „Nepieradinātās dvēseles”. Izstādē piedalās mākslinieki Peeter Allik (EE); Aigars Bikše (LV); Sergejs Djomins (LV); Miķelis Fišers (LV); Marko Mäetamm (EE).

 

 

* * *

(D.A.)

Ņujorkā dzīvojošā jaunā komponista Krista Auznieka simfonisko darbu Crossing atskaņoja Atlantas Simfoniskais Orķestris diriģenta Roberta Spano vadībā divos koncertos šī gada 9. un 11. janvārī Atlantas simfoniskajā zālē. Crossing uzrakstīts 2018. gadā, kad to pasūtīja ievērojamais Aspenas Mūzikas Festivāls (Denver, Colorado). Tur darbu pirmatskaņoja 2018. g. vasarā diriģents Patriks Sammerss (Summers). Pēc tam šo darbu arīdzan atskaņoja Sarasotas Orķestris (Sarasota, Florida). Savā darbā komponists izteicis vēlēšanos klausītāju ievest „kādā citā izdomu pilnā, utopiskā un ideālā pasaulē”. Laikmetīgās mūzikas apskatā portālā <earrelevant.net> par Crossing izceļ skaņdarba krāšņo tembrālo skanējumu, kā arī sarežģītās, plūstošās un mainīgās harmonijas. Tuvāka informācija par Kristu Auznieku un viņa mūzikas atskaņojumiem un ierakstiem atrodama <www.auznieks.com>. 

Spoži lecošā zvaigzne klasiskās mūzikas pasaulē – 25 g.v. latviešu pianists Daumants Liepiņš debitēja Ņujorkā ar solo koncertu 20. janvāra vakarā, „Opera America” koncertzālē, ko rīkoja „Get Classical” mūzikas iestāde. Viendaļīgā programā Daumants Liepiņš ar lielu meistarību un virtuozitāti atskaņoja divas vērienīgas klavieŗu sonātes: Roberta Šūmaņa Sonāti no. 1, op. 11 un J. Brāmsa Sonāti no. 3, op. 5. Ierakstu firma Steinway & Sons ir lūgusi Daumantu Liepiņu ierakstīt šo programmu jaunam kompaktdiskam, kas būs pieejams tuvā nākotnē. Daumants ir vairāku starptautisko klavierkonkursu laureāts, kā piem. 2019. gadā - Šveices Verbjēra festivāla „Vendome” balvas laureāts un 1. vietas ieguvējs Marijas Kanalsas starptautiskā konkursā (Concurs Internacional de Música Maria Canals) Barselonā.

Informācija: <daumantsliepins.com>

Damants Liepiņš

Jaunā Gaita