Jaunā Gaita nr. 298. rudens 2019

 

 

 

 

 

Juris Kronbergs

ULDIS PAR VECUMU

Uldim Bērziņam 75. dzimšanas dienā

 

 

I

Cik Tu teici?”

„Seši, desmit un pieci!”

„Labi, vienalga, neesmu matemātiķis!”

„Kas tad Tu esi?”

„Izbijis hipijs zem kura matiem

ne vairs tik gariem

vārdi pulcējas bariem.

Koks uz kura zariem esme pil.”

„Stravinskis esot teicis: ‘es ēdu mūziku’.

Tu varētu teikt: ‘es ēdu valodas’.

Bet par tiem gadiem…”

„Kas Laiks? Tas izgaist! Tvaiks!

Skaitīt gadus – kāds niķis!

Kā jau teicu – neesmu matemātiķis!”

„Bet gramatiķis? Varbūt gramatiķis

māk saskaitīt valodas

kā baņķieris valūtas?”

„Etiķetes! Fui! Man tīk tik tās

aiz kurām alus, vīniņš uzpildās!”

 

II

Atnāca Uldis, prasīja cik maksā Uldis?

Uldi nevar nopirkt Uldis atbildēja.

Uldis aizgāja. Atnāca Uldis.

Vai Tu esi Uldis? Es neesmu

Uldis, es esmu Uldis.

Un tas, kas aizgāja, vai tas arī ir Uldis?

Nezinu, vēl nebiju atnācis!

Cik reiz dienā Uldis ir Uldis?

Tik reizes, cik dienā ir Ulžu!

Uldis aizgāja, bet Uldis palika

turpat uz vietas stāvot.

Un viņš redzēja – aiziet Uldis un atkal atnāk.

 

 

 

Pārņemts ar atļauju no
<https://www.punctummagazine.lv/2019/05/15/uldis-par-vecumu/>

 

 

Jaunā Gaita