Jaunā Gaita nr. 293. Vasara 2018

 

 

Valters Nollendorfs

To and from
Ivar Ivask
Ivaram Ivaskam
un no Ivara Ivaska
   

Rőngu Elegy

Here is that circle of earthenware vases,

that circle of inclusion, exclusion,

that circle of exile and homeland

where all, as befitting, is joined,

inside and out: you in the outside corner,

the modest home of the peripatetic Polar star

and the starting point of a new spiral.

Silence remains beneath the vaulted branches,

roots drawing life from death’s detritus

to sustain the ever-expanding annual rings.

The spirals of poetry begin here

and return here – with storks,

with migrating swans, with northern lights,

with midsummer mysteries blessing

the first love of the shortest of nights,

with generations humming like bees

in loving ears that hear them, yours and mine:

Baltic amber is singing here in sunlight

through times remembered, unremembered

like the lingering lingonberry in the marsh,

like the tenacious lichen clinging

to the thinnest capillaries of life eternal.

 

2018.07.II

Rőngu elēģija

Te ir tas māla vāžu aplis,

tas iekļaušanas, izkļaušanas aplis,

tas Rőngu māju un trimdas aplis,

te viss, kā vajag, sanācis nu kopā

iekšā un ārā, Tu – ārējā kaktā,

ceļojošās ziemeļzvaigznes

pieticīgās mājas, bet arī jau

jaunas spirāles sākuma vietā.

Paliek klusums zem lapotņu velvēm,

saknēm no nāves uzsūcot spēkus

koku jaunajiem gadskārtu apļiem.

Dzejas spirāles iesākas te

un atgriežas te – ar stārķiem,

ar gāju gulbjiem, ziemeļu blāzmām,

ar saulgriežu burvības aurām,

svētot Jāņu nakts mīlu, paaudžu

balsīm kā dūcošiem bišspietiem

mīlestības ausīs – tavās un manās:

Baltijas dzintars atskan te saulē,

spītējot laikiem un aizlaikiem

kā apburtais brūklenājs purvā,

kā ķērpji, kas pieķeras sīksti

sīkākām mūžīgās dzīvības dzīslām.

2003?/2018

 

 

2016. gada 1. jūlija fotogrāfija Rengū (Rőngu) kapsētā, Igaunijā. Ivars augšējā stūrī pa labi. Kāds ļoti rūpīgi kopj. Diemžēl skats nav uz veco koku velvēm. Kapa vieta ir pa galveno eju ejot līdz galam, pašā kapsētas malā.

 

 

Ivars Ivasks

 

 

Fourth Elegy from the Second
Series of Baltic Elegies

My father’s ashes were interred

in Oceanside by the Pacific.

My mother’s grave cannot be found;

the churchyard is a park in Riga.

No matter. For they now belong

in that circle I discovered

at the cemetery of Rongu,

father’s birthplace in Estonia.

The family gravesite is a ring

of nine stone vases with the names

of my grandparents and their children.

A taller vase stands in the middle

without a name, for those

who were not buried here —

by chance, through war or exile.

My uncle Karl, excluded from the ring,

designed this poem out of stone.

The ring shall stand for all our kin

until the day the wind must come

to seed the flowers in the vases.

1989

Otrās sērijas ceturtā elēģija
no Baltijas elēģijām

Mana tēva pelni apbedīti

Ošensaidā pie Pacifika.

Manas mātes kaps nav atrodams:

kapsēta ir tagad parks Rīgā.

Vienalga. Jo viņi tagad pieder

tam aplim, ko atklāju

Rengū kapsētā,

tēva dzimtajā vietā Igaunijā.

Manas ģimenes kapi ir

deviņu akmens vāžu aplis ar manu

vecvecāku un viņu bērnu vārdiem.

Vidū stāv augstāka vāze

bez vārda – tā tiem,

kas nav glabāti še –

gadījuma dēļ, aiz kaŗiem vai trimdas.

Tēvocis Kārlis, pats izslēgts no apļa,

iecerēja šo dzejoli akmenī.

Aplis būs visas mūsu dzimtas zīme

līdz dienai, kad jānāk vējam,

kas ziedus sasēs vāzēs.

Pacifiks: Klusais okeāns, angl. Pacific Ocean.

Valtera Nollendorfa atdzejojums

 

 

Ivara Ivaska 90. dzimšanas diena bija 2017. g. decembrī, bet šogad februārī viņu pieminēja gan Misiņos, gan arī Latvijas Radio programā „Mūsu leģendas”:
<https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/100275/astride-un-ivars-ivaski/>

Sarīkojumā un arī radio lasīju no Ivaska motīviem savītu Rőngu elēģiju, kuru pirmoreiz lasīju draugiem, viesojoties kapsētā, kurā viņš apglabāts ģimenes kapā, ko viņš aprakstījis 2. sērijas 4. elēģijā. Tā tur lasīta vairākkārt, kad tur esmu apmeklējis viņa kapu, parasti kopā ar citiem. Tad ̶ Gētes biedrībā, kuŗai pārtulkoju vāciski. Un tad Misiņa sarīkojumā ̶ angliski.

 

Skat. arī Valtera Nolledorfa rakstu „Jo dzejoļi mūžam ir spirāles, kuŗām nav gala”. Meditatīva vēstule Ivaram Ivaskam par viņa Baltijas Elēģijām. (JG203-204. 1995.XII, 37. lpp, un 1996.III, 22. lpp).
< http://jaunagaita.net/jg203/JG203-JG204_Nollendorfs.htm>

Skat. arī Jura Silenieka rakstu „Ivara Ivaska piemiņai” (JG192. 1993.VI, 28. lpp)
< http://jaunagaita.net/jg192/JG192_Silenieks-par-Ivasku.htm>

 

 

Jaunā Gaita