Jaunā Gaita nr. 292. Pavasaris 2018

 

 

Pavasara Jaunā Gaita

 

Vizuālo mākslu pārstāv Lilija Dinere un viņas dēls Roberts Diners, gan ar individuāli, gan ar kopīgi darinātu mākslas darbu attēliem. Divi attēli no Eddas dziesmām (Jāņa Rozes apgāds, 2015) ilustrē Ulža Bērziņa atdzejojuma pirmpublicējumu, “Šķēpudziesma no sāgas par sadedzināto Njālu”. Mākslas redaktore Linda Treija par Dineriem raksta, “Lilijas un arī Roberta darbi izraisa emocionālas izjūtas it visos, bet tie sevišķi atklājas tiem, kuriem ir zināšanas kultūrvēsturē, kuri atpazīst simbolus, atsauces. Tad katrs darbs lasās kā teiksma, mīts no senām dienām, un mēs to varam asociēt ar laiku, kurā dzīvojam.” Šī numura vāka attēls ir darināts no Lilijas Dineres gleznas Lielā iemītniece.

Dzejniece/māksliniece Maija Meirāne apraksta un komentē Madonas Novadpētniecības un Mākslas muzeja izdevumu Erna Bērziņa/Dzelme/Ķikure. Atgriešanās mājās. Zīmējumi un teksti. Šo izdevumu, ar daudziem Ernas Ķikures (1906-2003) dzejas un mākslas paraugiem sastādījusi viņas meita Inese Birstiņa un grafiskās mākslas meistars Nelson Vignault.

Režisore, dramaturģe Dace Micāne Zālīte dalās ar pieciem saviem visjaunākiem dzejoļiem, un Bitīte Vinklere ar sešiem atdzejojumiem angļu valodā no Baibas Bičoles krājuma Griežos.

Vlada Spāres stāsts “Nelaimes putns” ir par zēnu, kurš Vērmanes parkā spēlē šahu ar večiem, bet mājās sarunājas ar savas iztēles tēliem. Ilzes Lāces-Verhaeghes stāsts “Baloži uz Žozetes jumta” ir par vecas sievas sāpi, kas neļauj vairs melot pašai sev. Lāsma Gaitniece ar sarunu dialogiem uzbur jauku piemiņu savam vectēvam Rudolfam Ģibietim.

“Franču trioleta tradīcija latviešu literārajā telpā” ir literatūrzinātnieces Ritas Grigānes konspekts no viņas 2016. gada bakalaura darba Latvijas Kultūras akadēmijā. Trioleti ir lakoniska dzejas forma, kur mazvārdība nav šķērslis bagātīgiem mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem.

Rakstniece Rudīte Raudupe (Rudīte Emir, angļu valodā rakstīdama), intervijā ar Laimu Martinski, Ziemeļkalifornijas Apskata redaktori, stāsta par latviešu tautas dainās un indiešu tautas vēdās pausto līdzīgo Dieva jēdziena atziņu.

Komponiste Dace Aperāne intervijā iepazīstina ar visā pasaulē plaši iecienīto virtuozo pianistu Reini Zariņu. Aperāne ir pievienojusies JG redakcijas kolēģijai un apņēmusies turpmāk vadīt un veidot mūsu žurnālā atsevišķu nodaļu “Mūzika”.

Nodaļā “Aktualitātes” Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere-Le Galla ar akadēmisku precizitāti ieskatās humanitārajos un morālajos apsvērumos Eiropas Savienības patvēruma meklētāju politikas veidošanā. Neatkarīgais žurnālists Otto Ozols, īstajā vārdā Mārtiņš Barkovskis, arī ieskatās ES politikas problēmās un mudina lasītājus ņemt nopietni savu demokrātisko atbildību to risināšanā.

Fotogrāfijas vēsturnieks Pēteris Korsaks apraksta fotoamatiera Gotharda Grīnvalda (1905-1986) mūža gaitu. Četras lapaspuses veltītas Grīnvalda fotogrāfijām no krievu un vācu okupācijas laika Tukumā un no meža darbiem izsūtījumā Sibīrijā.

Grāmatu recenziju nodaļā Juris Šlesers iejūtīgi apraksta Ritas Laimas Bērziņas grāmatu Skylarks and Rebels. Lāsma Gaitniece raksta par Jāņa Sudrabiņa Pēdējās diena Kurzemē un Arno Jundzes Sarkanais dzīvsudrabs. Gaitniece sniedz arī savu viedokli par advokāta Andra Grūtupa (1949-2014) pienesumu latviešu literatūrā. Māris Roze apspriež “Latvijas Mediju” izdevumu, septiņu vēsturnieku kopdarbu 15. maija Latvija.

Nodaļā “Dažos Vārdos” pieminēti veļiem pievienojušies prominenti kultūras darbinieki, kā arī atzinību saņēmušie radošie, un īsi aprakstītas pēdējā laikā iznākušās grāmatas.

Īpašā nodaļā “Slidenā Slīpe”, jaunietis Tomass Stepiņš apraksta kā Latvijā ieviesies Amerikā populārais dzejas slama iestādījums.

Jaunās Gaitas pavasara numuru var atrast daudzās Latvijas bibliotēkās. Par lētu naudu to var nopirkt Zvaigznes ABC un Jāņa Rozes grāmatveikalos, NicePlace veikalā, un pie Latvijas okupācijas muzeja grāmatgalda. Par abonēšanas kārtību rakstiet e-vēstuli <juris.zagarins@gmail.com> vai zvaniet +1 413 732-3803, vai arī skatiet mājas lapu <http://jaunagaita.net/>. 

Juris Žagariņš

 

 

Jaunā Gaita