|
Viljams Šekspīrs RIČARDS III (fragmenti)
No 1. cēliena 1. ainas (sākums) Ienāk Ričards, Glosteras hercogs, viens. RIČARDS Nupat – lūk! – mūsu raižu ziemu Par krāšņu vasariņu dara Jorkas saule; Un tūces, kas pār mūsu namu mācās, Jau jūras dzelmē apglabātas dus. Lūk, apskrambātās bruņas pieminekļus rotā, Un kaujas trauksmes vietā – jautras dzīres, Un smagu pārgājienu vietā – vieglas dejas. Nav karam pierē drūmu rievu vairs; Tas nekāpj zirgā, dzelkšņiem nobruņotā, Lai bailēs stingtu ienaidnieku sirdis, Toties uz kundzes guļamistabu Tas lavās, jautras lautas pavadīts. Bet es vis neesmu radīts draiskulībām, Nedz tāds, kas spogulītī tīksminātos; Es raupji taisīts, nederīgs lai mīluJo cēli kairai nimfai izrādītu; Es, kuram skaistas samērības trūkst, Kas piekrāpts dabas dailes dalīšanā, Tāds kroplīgs, nepabeigts, pirms laika nācis Šai dzīvā pasaulē, vien knapi izveidots, Es izdzimtenis atbaidošs tik ļoti, Ka suņi rej, kad esmu tuvumā, – Tāpēc man šajās kuslās miera dienās Nav prieka laiku laiski īsināt; Es varu tikai savā ēnā blenzt Un vaimanāt par savu nepilnību: Un tāpēc, ja nav lemts, ja nevaru Es mīlas priekos laiku pavadīt, Es apņemos – drīz mana ļaundarība Un naids te izbeigs izlaidīgās dienas. Jau esmu augsni sagatavojis Ar žūpu murgiem, tenkām, sapņu tulkiem, Lai karalis un Klarenss, mani brāļi, Viens otru sāktu nežēlīgi nīst: Ja Edvards, karalis, ir tikpat taisns, Cik viltīgs, nodevīgs un neīsts esmu es, Tad šodien pat aiz restēm Klarenss tiks, Jo pareģots, ka karali reiz nāvēs Tāds, kuram Dž vārda priekšā stāvēs... Nu, klusu, domas – lūk – Džordžs Klarenss nāk. Ienāk Klarenss, apsargāts, un Brekenberijs ar sargiem.
1. cēliena 2. ainas beigas (pēc tam, kad Ričards, apvārdodams lēdiju Annu pie tās vīratēva Henrija VI zārka, pārvērtis viņu no ienaidnieces par saderēto) Anna ar abiem pavadoņiem aiziet. RIČARDS Jūs ņemiet līķi. VIENS NO VĪRIEM Uz Čērtsiju, milord? RIČARDS Nē, pie karmelītiem; tur tad mani gaidiet. Aiznes līķi, Ričards paliek viens. Vai sieviete, kas šādā noskaņojumā, Jelkad ir aplidota un vēl gūta? Man viņa būs, bet neturēšu ilgi. Nudien, es nogalēju viņas vīru Un vīratēvu; viņa naidā kūsā, No lūpām lāsti, acīm asras plūst, Par manis ienīšanu liecinot, Pret mani Dievs un viņas sirdsapziņa, Neviena drauga nav man atbalstam, Vien paša velnišķīgums, baisais skats... Un taču iegūšu, par spīti visam! Hā! Vai aizmirsusi šī jau brašo vīru, Ko, niknā omā būdams, nodūru Pirms trijiem mēnešiem pie Tuksberijas? Bij varen glīts un mīlīgs džentlmenis, Visnotaļ dabas dailes apveltīts, Jauns, drosmīgs, gudrs un, protams, karalisks, Nav otra tāda visā pasaulē. Un tomēr viņa pievērsīsies man, Kas pļāva princi pašā plaukumā Un viņu drūmai atraitnībai lēma? Man, kas ne puses Edvarda nav vērts? Man, tādam klibiķim un neglītenim? Pret grasi dižciltību ķīlā lieku, Nudien par sevi biju maldījies! Jo viņai šķiet (kaut pašam man nemaz), Ka esmu gana glīts un pieņemams. Būs jāiegādā spogulis un jālīgst Kāds ducis skroderu, lai izdomā, Kā manu augumu tie ietērpt var. Jo, ja mans skats ir gluži patīkams, Es patērēšos, lai to uzturētu. Bet pagaidām – tas tur uz bedri jāved Un vaimanājot jāatgriežas pie mīļās. Nav spoguļa... bet, saule, raidi starus, Lai savā ēnā nolūkoties varu! Aiziet. No 1. cēliena 3. ainas (Ričards viens, gaidīdams slepkavas, kurus sūtīs nogalināt Klarensu) RIČARDS
No 4. cēliena 2. ainas RIČARDS [tikai Keitsbijam]
No 4. cēliena 4. ainas (sarunā ar Elizabeti) RIČARDS vēlāk nākas gauži nožēlot. Ja atņēmu es kroni jūsu dēliem, Tad atlīdzinot došu meitai to. Ja esmu kādu pēcnācēju kāvis, Tad jūsu dzimtas vairošanas labad Ar jūsu meitu radīšu es jaunus. Nav vecāmāte mazāk mīlama Kā pati māmiņa vismīļākā; Kaut pakāpīti tālāk, tie būs bērni No jūsu asins, jūsu būtības. Un arī raizes taču būs tās pašas, Vien bez tās sāpju nakts, kas radīšanā. Bij pašas bērni – nasta jaunībai, Būs mani – mierinājums vecumā. Kaut jūsu dēls vairs nebūs karalis, Bet jūsu meita karaliene – būs. Es nespēju it visu vērst par labu, Bet tāpēc lūdzu pieņemt to, ko varu. Un Dorsets, jūsu dēls, kas bailēs bēdzis Un svešās zemēs grūtas dienas vada, Tad ātri varēs mājās atgriezties Un godā būt, un paaugstināts tapt, Jo jūsu daiļo meitu karalis Par sievu sauks, bet Dorsetu – par brāli. Jūs atkal galmā būsiet mātes godā, Un visas raižu laiku nedienas Tad aizstās dubultbagāts piepildījums. Mums taču daudzas skaistas dienas priekšā! Tās asaras, ko esat raudājusi, Par austrumnieku pērlēm pārvērtīsies, To mīļums tikai augtin augs un augs, Līdz desmitkāršosies šie laimes augļi. Bet tagad ejiet, māt, pie savas meitas. Ja bikla tā, tad drosmi iedvesiet Ar savu pieredzi un sagatavojiet, Ka bildinājums jāuzklausa būs. Vēl viņas maigā sirdī lieciet alkas Pēc zelta kroņa, iepazīstiniet Ar klusiem priekiem, ko gūst laulībā. Un, kad es būšu kaujā pārmācījis To sīko dumpinieku Bekingemu, Tad atgriezīšos, slavas vītnēm vīts, Lai tavai meitai būtu uzvarētājs, Bet mana uzvara tad viņas kļūs, Un tikai viņa man būs augstais Cēzars. No 4. cēliena 4. ainas (turpinot pierunāt Elizabeti) RIČARDS
No 5. cēliena 3. ainas (Ričardam iztrūkstoties no sapņa, kurā pie viņa nākuši viņa nogalināto rēgi) RIČARDS
No 5. cēliena 3. ainas (Ričarda uzruna karavīriem pirms izšķirošās kaujas ar Ričmonda pulkiem) RIČARDS (virsniekiem)
Nav dvēselei no sapņiem jābīstas, Bet sirdsapziņa gļēvuļus lai moka, Tā domāta, lai stipros bijātu. Man likums jāraksta ar zobenu! Uz priekšu, drosmīgie! Lai savu algu pelnām: Ja debesīs tās nebūs, tad – pie velna. (visiem karavīriem)
(Pa gabalu atskan bungas)
No angļu valodas atdzejojis Jānis Elsbergs
ATDZEJOTĀJA PAVADVĀRDI Viljama Šekspīra drāmas „Ričards III” jaunais tulkojums tapa pēc Dailes teātra pasūtījuma un uz skatuves nonāca 2014. gada 16. maijā Viestura Meikšāna režijā. Man izrāde šķita interesanta, lugas interpretācija it neparasta un domāt rosinoša, tak kritika un publika lēma, ka režisors pārinterpretējies, un izrādes mūžs nebija ilgs. Taču tulkojums ir palicis un kopš tā laika, par eventuālu publicēšanu domājot, cītīgi noslīpēts un komentēts. Šo rindu autora iecere ir turpināt darbu ar Šekspīru, sniegt jaunus tulkojumus, īpaši pievēršoties latviski līdz šim netulkotajām lugām (tādu ir vienpadsmit), taču šimbrīžam – leģendārā Ričarda III portrets astoņos lugas fragmentos. Īstens reālpolitikas lielmeistars viņš ir bijis! Darbs ar tulkojuma pirmvariantu noslēdzās laikā, kad Ukrainas tauta tika vaļā no sava korumpētā un prokrieviskā prezidenta Janukoviča, bet Krievija, kā zināms, negrasījās ar to samierināties... Tulkojot man nezin kāpēc Ričards brīžiem rādījās prezidenta Putina ģīmī, un Šekspīrs likās dzīvāks par dzīvu un joprojām vajadzīgs mūslaiku lasītājiem. Cik manas ambīcijas tulkot Šekspīru pamatotas – spriežams lasītājiem. Salīdzinājumam pievienoju arī fragmentu no vecā tulkojuma, ko 19.-20. gadsimtu mijā veicis Fricis Adamovičs. (Jānis Elsbergs)
SALĪDZINĀJUMAM 1.cēliena 1. ainas sākums Friča Adamoviča atdzejojumā (pirmpublicēts 1902. gadā, šeit no Šekspīra Kopotu rakstu 1. sējuma – Rīgā, 1963:21-22)GLOSTERS
(Ienāk Klerenss sargu pavadībā un Brekenberijs)
|
