Jaunā Gaita Nr. 27. maijs - jūnijs 1960

 

 

Skabargu autoru tiesības aizsargātas. Bez autoru vai Skabargu redakcijas atļaujas par ievietotiem rakstiem smieties vai dusmoties aizliegts. Ar autora vārdu, segvārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos āzteiktās domas ir autora paša un tāpēc nemaldīgas.

 

NEKUR NEIET TIK JAUTRI KĀ PASAULĒ

 

Zīmētājs Zilberts piedomā:

„Katru reizi, kad mēs pieķērām kaķi baložu būdā, mēs to saķērām pie astes un tad sitām kaķa galvu pret sienu", Parīzē esot teicis kāds pazīstams biedrs Krušķis, Dzimtene — Donas apgabals.

Teksts zem bildes:

Mr. Kaķis: „Brauktu jau, bet..."

 

 

    „... Starp tiem ārzemju krastā izmestajiem kāds neliels sektors pieder menševiku paliekām, kuŗu vadošais centrs apmeties Stokholmā un sastāv galvenokārt no Kalniņa ģimenes piederīgajiem un viņa tuvākajiem paziņām, ar visniknāko komūnisma apkarotāju Bruno Kalniņu priekšgalā.
    Bruno Kalniņa sarakstītajā grāmatā „Latvijas sociāldemokrātijas 50 gadi" šī t.s. partija par savu svarīgāko uzdevumu tagad ieskatot cīņu pret Padomju Savienību.
    Šis trimdas varonis skaidri pasaka: „Atmests marksistiskais pasaules uzskats, demokrātija izcelta pa augstāko principu un, protams, izcila loma tai ierādīta cīņai pret komūnismu". Tādu nākotni latviešu tautai tēlo meņševiku partijas nožēlojamo atlieku, t.s. ārzemju komiteja, kuŗā ietelp Bruno Kalniņš, Klāra Kalniņa, Kārlis Dziļleja, advokāts Nikolajs Valters un citas mazāk pazīstamas personas..." ,_ .,
                        Ansis Rudēvičs,
                        kādreizējais sociāldemokrats
                        savā runā latviešiem ārzemēs
                        Rīgas radiofonā 18.10.59.

 

    Interesanti, kas gan nenotiek lielā pilsētā ik mājā, kad iedegās vakara ugunis? Ne visu, kas notiek, mēdz vārdā saukt. Ne tāpēc, ka to kāds aizstāvētu, bet tāpēc, ka daudz kas būtu pretīgi un noziedzīgi.
    Tā jau nu būtu, ka no sava ķermeņa cilvēkam nebūtu jākaunas, bet atsegt to nevietā un nelaikā nav nekādas vajadzības, lai nekļūtu piedauzīgs.
                        Večiņa, Latvija Amerikā, 30.4.60.

 

    Daugavas Vanagu apvienība Klīvlendā savā masku ballē piedāvāja „pieaugušiem alu par brīvu". To padzirdīs, klīvlendietis, kas sevi dēvēja par alus cienītāju, raksta: „Jāpriecājas, ka DV apvienība ir jau spējusi apmierināt trūkumcietējus tādā mērā, ka tagad var sākt jau izmaksāt arī alu izslāpušajiem, kas paši nespēj vai neatļaujas sev to nopirkt".
    Par to tiešām jāpriecājas, jo alus (miestiņš) ir latviešu nacionāls dzēriens. — Latvijā partiju laikos vēlēšanās, lai pievilinātu balsotājus, izdalīja barankas. Tās nav latviešu, bet slāvu nacionāls maizniecības produkts. Jāsaka, mūsu nacionālā apziņa pieaugusi par 100%
                        Laiks, 10.2.60.

 


 

REDZETS, DZIRDETS, PILNĪGI NO GAISA GRĀBTS...

Mārtiņa Dziedzeŗa regulārais raksts Jaunajai Gaitai

(Red. piezīme: M. Dziedzeris ir apsolījies rakstīt regulāri — vismaz pa pieciem gadiem reizi.)

 

Meitenēm nu niķis rokā...

    Tūlīt pēc Izoldes kāzām ar amerikāņu miljonāru latviešu meitenes sākušas masveidīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Pie jauktajiem koŗiem tiek dibināti atsevišķi sieviešu koŗi (tik liels ir pieplūdums!), un pat pie makšķernieku un mednieku biedrībām tiek dibinātas meiteņu sekcijas.
    Recepte, liekas, beidzot rokā: lai tiktu pie miljonāra, vispirms jāizceļas savā etniskajā grupā. Vai „Bobo" Rokefellera arī nesāka kā skaistumkaraliene lietuviešu kolonijā?

...un medaļas otrā puse:

    Hamiltonas jaunekļi par daudz braukājuši apkārt pa visādiem kongresiem un „dienām" un nav veltījuši pietiekošu uzmanību „vietējām problēmām", tagad ir skaidrs visiem. Tāpēc nebūsim pārsteigti, ja kādā no trimdas nākošajiem kongresiem šo lietu pamatīgi izmeklēs un vainīgos publiski izrās. Nav izslēgts arī, ka trimdas paraugavīze šinī gadījumā saskata komūnistu pirkstu.

 

BRĪNIŠĶĪGĀ LATVIEŠU VALODA.
(Ar drukas velniņa piepalīdzību)

    „Pa platām kāpnēm pacēlāmies otrā stāvā, kur garderobes telpās izģērbāmies un pēc tam tikām ievesti lielā gaŗā sēžu zālē ar lielu tumšu ozola galdu ar zaļu pārklāju un masīviem krēsliem."
    „Uzņēmumā redzamas šādas identificētas personas: ...Pa labi no adj. Kuplā ar savu stalto augumu izceļas ministru prezidents Hugo Celmiņš.... Toreizējais satiksmes ministrs Francis Ozoliņš (1879.-1940.) stāv aiz valsts prezidenta un nav saskatāms..."
    „Vadītāja palīgs — Krūmiņš. Viņš skolas audzēkņiem 1935. g. iekārtoja tvaika apkuri Daugavpils ev. lut. baznīcā.

                                                                                No Latvijas dzelzceļnieku centra
                                                                                biļetena „Dzelzceļnieks trimdā".

 

ALA Kulrūtas viroja biļetenu Nr. 1 var pieprasīt...

Laiks

 

„Jaunavīgo krūšu turētāju fabrikas direktrise, amerikāniete, plāno ceļojumu uz Maskavu, lai pārbaudītu, vai iespējams uzlabot padomju un amerikāņu attiecības, ja krievietes sāktu..."

Londonas Avīze.

 

„BŪS VĪNS UN SKAISTAS SIEVIETES, bet mēs vairs nebūsim. Tāpēc, kamēr vēl te esam — tautiete izlieto savu sūtību un atsaucies... īstam latvietim, atturībniekam..."

Sludinājums Laikā

 

„‘13 pulksteņi’ ir muzikāla komēdija, ieturēta pasakas stilā — darbība norit zemē, kur Laiks ir nogalināts..."

Latvija Amerikā.

 

„Ja tas Kungs namu neuztaisa, tad darbojas velli, kas pie tā strādā."

127. Dāvida dziesmas
citāts kādā reliģiskā
izdevumā (Pēc Tech-
nikas Apskata)

 

Futbola karalienes vēlēšanas šogad svarīgākas kā jebkad. Jāpaskaidro, ka kandidātei jābūt latvie tei un ar dzīves vietu Kanadā. Rudenī, baltiešu turnīra laikā, notiks „Miss Baltik Futball" vēlēšanas.

Latvija Amerikā

 


 

SPIESTA LIETA

Balets divos cēlienos.

Apžēliņ!
Ačuks

Es savā reāleksistencē jau ilgu laiku esmu bijis aplam nelaimīgs. Es esmu jūsmojis par Kopēliju, elsājis, veŗoties Gulbju ezerā, un ģībis par Silviju. No katra baleta esmu skrējis mājās rakstīt pats savu baletu. Saukt to par „Nakts Lido". (Lido — īpašvārds — bez apaļā o). Bet — ak, nolāpītā mūza — nemāku rakstīt notis!... Un tā — nekā! Un tā: nelaimīgs.

Bet nu ir labi; ko niekus — lieliski! Jo izlasīju „Jaunajā Gaitā", ka tagad var rakstīt baletus bez mūzikas. Vui, kur labi tika. Tā bija sagribējies baletu rakstīt, ka uzrakstījās apaļās Setrdesmitseptiņās sekundēs. Tik vien vēl sev lūdzos, lai Kaža šim baletam uzmālētu tik pat nesaprotamu bildi, kādas ir citiem bezmūzikas baletiem. Tā.

 

PIRMAIS CĒLIENS.

Ar kapli rokā no rīsu lauka poco a pocco velkas Viņš. No pretējās puses, sirpī nonšalanti uzkabinājusi uz rokas, andanto velkas Viņa. *) Viņš ierauga Viņu, paceļ roku sveicienam, bet augstāk par diafragmu neiet. Ko lai dara. „Esi sveicināta, Lotos puķe!" Viņš saka. Viņai paliek vaļā mute . „Jā", traģiski turpina Viņš. „Es vairs nemīlu savu traktoru." Viņa statiska, t.i. bez pārmaiņas.

„Un tāpēc es iešu uz partijas centrālkomiteju un iesniegšu lūgumrakstu tevī iemīlēties." No tik gaŗas runas noguris, Viņš apsēžas uz rīsa lauka vaļņa. „Ak, mans Ho Minh!" Viņa dveš, prātīgi nolikusi sirpi pie malas un nometusies Viņa priekšā ceļos. „Nē, nē," Viņš izbijies saka. „Vēl es nevaru būt tavs Ho Minh!" „Tas gan," Viņa piekrīt. Viņš, Viņa, kaplis un sirpis andantino velkas uz centrālkomiteju. Centrālkomitejā viņus sagaida šis. **) Šis izlasa Viņa un Viņas kopīgi (ar sešām piecstūrainām zvaigznēm) parakstīto lūgumrakstu iemīlēties un saka: „Biedri. Un Biedrene. Iemīlēšanās atļauju septiņgades kvote šim mēnesim pārsniegta. Iemīlēties nedrīkstiet." Kad nedrīkst — nedrīkst. Taču, viņi izmēģina dumpjoties, jo pār risa laukiem pareizi polītiski sarkana riet saule un debesīs nav neviena reakcionāri balta mākoņa . „Būtu mēs japāņi, tagad varētu taisīt hari-kiri," Viņš filozofiski saka. „Jā. Bet mēs neesam japāņi. Sveiki, partijas Ho Minh!" „Sveiki, partijas Lotos puķe!" Viņš iet atpakaļ kaplēt, Viņa — pļaut.

Krīt priekškars.

 

OTRS CĒLIENS.

Pie Viņa allegretto atnāk Šis un pastāsta, ka Vi ņa atļauja iemīlēties pienākusi no Peipingas. Viņš, fufaikā slaucīdams sviedrus, saka, ka Viņš vairs Viņā iemīlēties negrib. Viņš atkal mīl komūnas traktoru. Šis Viņam kaut ko iečukst ausi. Viņš paņem kapli un iet allegreto (riksīšiem) meklēt Viņu.

FINĀLS.

Viņš Viņai: „Spiesta lieta." Viņa, (kas arī vairs negrib Viņā iemīlēties) Viņam: „Jā. Spiesta lieta." Resnu ķīniešu armijas vienības kordebaletam dejojot uzvaras kazašoku,
 

atkal krīt priekškars.

Piezīme: mūzika viscauri — Siāmas kaķu dziesma no Disneja filmas „Lady and the Tramp". Es labākas mūzikas nevaru iedomāties.

 

Laimonis Streips.

 

*) Viņš: dzeltens Vietminas rīsa lauku kaplētājs.
Viņa: arī dzeltena Vietminas rīsa lauku pļāvēja. Tā kā abi ir dzelteni, tad viņu krāsu katrreiz nepieminēšu.

                **) Šis: atkal dzeltens Vietminas centrālkomitejas komisārs. Saukts Šis, lai nesajuktu ar Viņš, jo citādi abi dzelteni.

 

Jaunā Gaita