Jaunā Gaita nr. 265. vasara 2011

 

Jaunā Gaita Nr. 265

 

„Atšķirīgs, neordinārs, savdabīgs, šķēpelēs sitējs, pūces spieģelis, e.e. kumingists ... jaunu jēgu darinātājs vārdiem, jūtīgs pret vārdu nokrāsām ... iesaistās sarunās ar savu alter ego ... tiešs un spurains kā usne, bet citur – grands, kā no 16. gs. spāņa Francisko de Zurbarāna gleznas izkāpis.” Tā Maija Meirāne raksturo dzejnieku Edvīnu Raupu. Pēc paša dzejnieka domām vispareizāk visus viņa šeit piedāvātos 26 dzejoļus būtu noklausīties no sākuma līdz galam nodeklamētus paša balsī, „...jo tāds ir tiem liktenis.”

Jura Rozīša un Agneses Matisones īsprozas tēlojumi liecina par cilvēcīgiem saskarsmes mirkļiem - gan vienpusīgi nejauša, gan greizsirdīgi negribēta, gan atvadoties mīloša.

Vasarīgā vāka ainava ir no pasaulslavenā dizaina mākslas meistara Ilmāra Rumpētera. Krāsu reprodukcijās apskatāma Svena Lūkina trīsdimensionāla glezna San Diego, trīs dramatiski atšķirīgi Baibas Baibas gleznojumi un Richarda Luika 1993. gadā uzņemtais gleznotāja Voldemāra Dārznieka (1926-2010) fotoportrets. Lūkina un Baibas Baibas dzīvi un darbu apraksta redaktori Voldemārs Avens un Linda Treija. Par mākslas notikumiem Melburnā Austrālijā vēstī Marita Batņa un Ilze Šēnberga-Nāgela, un Sarma Muižniece Liepiņa liecina par saviem iespaidiem, skatot Anitas Līces Ribakas fotomākslas izstādi Masačuzetsā, ASV. Ar Andreja Gunara Irbes (1924-2004) „Dzejoli par līķa vietu un sīku tērcīti” un ar Jāņa Bula, Andra Eglīša un Rolfa Ekmaņa fotouzņēmumiem atzīmēti liktenīgie notikumi pirms 20 gadiem, kad Latvija atguva neatkarīgu pašnoteikšanos.

Grāmatā Kultūra un latvietība (2010) Vaira Vīķe-Freiberga mudina latviešu tautu skatīties acīs īstenībai un visos pasākumos censties pēc kvalitātes. Irēnes Avenas atstāstījumā šī dažkārt rūgto mācību grāmata būtu visvairāk noderīga jaunajai paaudzei, lai gan „arī izbijušiem trimdiniekiem būtu vēlams šajā tekstā parakņāties”.  

Evas Eglājas-Kristsones kapitālpētījums desmit turpinājumos par latviešu literātu sakariem cauri dzelzs aizkaram noslēdzas ar atziņu, ka šāda saskarsme „... noteikti nav aizkavējusi Latvijas neatkarības atgūšanu, bet ir to veicinājusi.”

Pirmajos pēckara gados trimdas literātus vairāk atbaidīja nekā vilināja padomju Latvijas funkcionāru aicinājumi „Atgriežieties dzimtenē!” Rakstniecības un mūzikas muzeja kurators Andrejs Grāpis apgaismo dažus tālaika sarakstīšanās un satikšanās gadījumus.

Latgaliešu grāmatnieks Vladislavs Lōcis (1912-1984) Jura Šlesera vērtējumā bijis sīksts, neatlaidīgs, izturīgs un dažkārt pat „šķietami klīniski obsesīvi kompulsīvs” savā aizraušanās ar latgaliešu kultūru un politiku. Tāds Lōcis atklājas savā Dīnasgrōmotā 1940-1945, taču par psihopatoloģiju nevarot būt runa, jo tad „...šī vīra rakstura īpašības būtu kavējušas mērķtiecīgu darbu, bet tā nebija”. 

Kiberkambara slejā „sveikotāji” interneta vēstkopā Sveiks izsakās par PCTVL vadītāja Jakova Plinera draudiem sarīkot Latvijā revolūciju, ja skolās vienīgā mācību valoda būs latviešu valoda: „Gribat aiz loga redzēt Lībiju un Ēģipti? Jūs tās redzēsiet!”

Šī gada Jāņa Bieriņa Piemiņas fonda laureāte laikraksta „Latvija Amerikā” atbildīgā redaktore un JG līdzstrādniece Vita Gaiķe intervijā lasītājus iepazīstina ar sevi kā „nelabojamu optimisti”, zirgu jāšanas sportisti, un profesionālu bioloģi - līdzautori Latvijā audzētām miežu šķirnēm.

Nodaļā Dažos vārdos sakopotas īsziņas: Veļi viņsaulē, Cildinājumi, Jaunizdevumi, Mūzika, Teātris, Scripta manent, Tīmeklī, Ērmīgas būšanas, Fotogrāfija, Izglītība, Latvija - ar skatu viņdienās, Latvija - ar skatu mūsdienās, Latvijai visapkārt, un Citur ģeopolitiskā telpā. Uz JG pavasara numurā publicēto Alda Austera rakstu par vēstures izglītību Latvijas skolās atsaucas ar komentāriem Vilns Purēns un Mirdza Krastiņa. Rakstnieks Laimonis Purs izvērstā publiskā vēstulē uzrunā kulturologu Jāni Krēsliņu, Sr., aicinādams „ne pagātnes biezajā kažokā tvarstīt latvieša kaut kādas blusiņas”, bet vairāk censties palīdzēt likt pamatus mūslaiku globālām norisēm atbilstošam patriotismam.

Grāmatu recenzijas: Astra Roze par Indras Gubiņas „Vēlreiz turp un atpakaļ”; Juris Silenieks par Ainas Zemdegas „Rakstu” 4. un 5. sējumiem un par Rolf Michaelis „Letten in der Ordnungspolizei und Waffen-SS 1941-1945”; Voldemārs Avens par Nikolaja Bulmaņa „No vienas puses tā”; Juris Dreifelds par Ilses Zandstras atmiņu grāmatu „The Amber Coast: a Latvian Family’s Journey”; Marģers Grīns par Jāņa Urtāna et. al. „Kalnā bija stalta pils: Latvijas pilskalni un to teikas”; Rolfs Ekmanis par Latvju teksti 2. numuru; Gundars Ķeniņš Kings par Journal of Baltic Studies numuru 41/4.

Jaunās Gaitas atsevišķu numuru par 10 ASV dolariem var pasūtināt, rakstot vai zvanot JG saimniecei Ingrīdai Bulmanei, tālr.: 416-621-0898, e-pasts: ibulmanis@scom.ca; galvenā redaktora Rolfa Ekmaņa e-pasta adrese: rekmanis@gmail.com un rolfs.ekmanis@asu.edu

Viena gada abonements (četri numuri) maksā 39 ASV dolari, Kanadā – 39 Kanadas dolari. Atsevišķus jaunā numura un vecāku izdevumu rakstus iespējams sameklēt un izlasīt Jaunās Gaitas mājaslapā: www.zagarins.net/JG

Juris Žagariņš

 

Jaunā Gaita