Jaunā Gaita nr. 262. rudens 2010

 

 

 

VEĻU VALSTĪ ieiet Vitauts Ļūdēns (1937-2010), viens no jaunākajiem 60. gadu dzejas „jaunā viļņa” dalībniekiem, kurš līdzās iejūtīgai moi et toi lirikai iedrošinās ne tikai zemtekstos pašaustīt okupācijas aparāta pārstāvjus, piem., tos, kuri vēlas, lai latviešu strēlnieku nemirstība izgaistu laikā, telpā un gaitā. Viņa dzejdarbi publicēti JG58(1966), JG67(1968), JG137(1982), JG151(1985). TZO.

Filoloģijas doktore (Uppsala U.), folkloriste Liene Neulande (1921-2010), Jumis, die Fruchtbarkeitsgottheit der alten Letten (1977 – PBLA Goda diploms) autore; latviski – Jumis senlatviešu reliģijā (2001 – skat. JG229).

Brīvdomātājs, literārs bohēmists Andris Bergmanis (1945-2009), kurš debitē ar dzejkrājumu Uzdāvini man tīru sniegu (1970), Vecrīgā atrasts nosalis sniegā.

Daudzkārt apbalvotais pasaules mēroga melnbaltās fotogrāfijas (klusās dabas, sieviešu akti, sports) mākslinieks Jānis Gleizds (1924-2010), TZO – skat. JG241(2005), JG258(2009).

Dina Tone-Kuple (1930-2010) – ienāk Dailes teātrī ar viņai veltītām romantiskajām Gundegas un Vikas lomām Gunāra Priedes lugās Normunda meitene un Vikas pirmā balle. Daudzu citu lomu vidū – Spīdola Raiņa Ugunī un naktī un Orta Pūt, vējiņi!, Slotu pārdevēja Lāgerlevas Gestā Berlingā, Nataša Tolstoja Karā un mierā, Nastasja Dostojevska Idiotā. TZO.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Ieva Lapinska (1974-2010) latviskojusi Barta (Roland Barthes), Liotāra (Jean-François Lyotard), Burjō (Nicolas Bourriaud) u.c. darbus.

Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs sekretārs Jānis Anerauds (1924-2010, pseid. Jānis Vaidavs, iesaukas trimdā: Mīļais Jānis, „bebru ķērājs”), kurš vienmēr ar gudru ziņu pieraksta saruniņu (Ulafs Jāņsons), dramaturgs, prozaiķis, Dzimtenes Balss pielikuma angļu val. Amberland un dzeju antoloģijas Iepazīsimies sastādītājs. Rakstos kritizē atsevišķus JG autorus par nodošanos pretpadomju ideoloģiskām diversijām.

Portugāļu romānists un dramaturgs, Nobela prēmijas laureāts (2000) Saramago (José de Sousa Saramago, 1922-2010), kam pieder viedā atziņa par redzošiem, bet akliem cilvēkiem – viņiem ir dots redzēt, bet viņi nespēj saskatīt.

Amerikāņu prozas rakstnieks, skotietes un Polijas žīda dēls, Selindžers (Jerome D. Salinger, 1919-2010), kurš teicās rakstījis pats sev un savam priekam un uzskatījis publicēšanu par briesmīgu uzbrukumu privātajai dzīvei. Galvenie darbi tulk. latviski: Catcher in the Rye (1951) / Uz kraujas rudzu laukā (1959, 2001), Nine Stories (1953) / Deviņi stāsti (2003), The Young Folks (1940) / Jaunie cilvēki (1994), Franny and Zooey (1961) / Frenija un Zūijs (2004). (re)

 


Vitauts Ļūdēns

Dina Tone-Kuple

Andris Bergmanis

Ieva Lapinska

Jānis Gleizds

 

 

DIVPILSONĪBA

Pēc <http://tinyurl.com/satv-tiesa> izlasīšanas sakarā ar Vācijā politisko bēgļu ģimenē dzimušās Baibas Lapiņas-Strunskas (BL-S) lūgumu piešķirt viņai LR pilsonību līdzās jau esošajai Vācijas pilsonībai (skat. JG261:51-52), pirmā doma bija Satversmes tiesas (ST) neveikli argumentēto nelabvēlīgo spriedumu komentēt „Dažu vārdu” sadaļā „Ērmīgas būšanas”, bet ST nostāja ir pārāk nopietna. Tā pakļauj diskriminācijai visus ārpus Latvijas dzīvojošos latviešus – Rietumos un arī Austrumos. Un mūsdienās, kad latviešu dzimstība ir mīnusos un tūkstoši ekonomisku iemeslu dēļ pārceļas no dievzemītes uz dzīvi Īrijā, Lielbritānijā un citur, spriedumam ir prettautisks raksturs. Kaut arī BL-S reakcijā (DELFI 2010.17.V) emocijas saprotamā kārtā reizumis ņem virsroku, kopā ar Baibu gandrīz vai gribas izsaukties, ka LR līdz ar šo spriedumu palaidusi garām iespēju atbrīvoties no pagātnes rēgiem un šodienas mošķiem. Bet tiesvedībai ir daudz vieglāk pa vecam turpināt slēpties aiz likumdevējiem un Saeimas politiķiem – aiz tiesasvīriem. Tajā pat laikā nevienam nav noslēpums, ka Latvijas promaskavisko aprindu interesēs ir latviešu pilsoņu ietekmes mazināšana, un ST sprieduma rezultātā galvenā zaudētāja var būt tikai un vienīgi Latvijas valsts. Kaut kas līdzīgs notiek ar Imigrācijas likuma grozījumiem – tie ir ļoti dīvaini, jo ir labvēlīgi tikai vienai cilvēku grupai – Krievijas miljonāriem, daļēji ar kriminālo pasauli saistītiem ļaudīm (Juka Rislaki Latvijas Avīzē 2010.8.V).

(re)

 

 

JAUNIZDEVUMI

LATVIEŠI CITVALODĀS. Latvijas vārds lēnām, bet neatlaidīgi tiek nests pasaulē. The Dirty Goat (ASV) 22. nr. iekļauti 7 Pētera Brūvera dzejoļi līdzās to Ināras Cedriņas atdzejojumiem angļu val., kā arī neliela biogrāfiska informācija par dzejnieku. Žurnālā bez dzejas atrodama arī mūsdienu proza, lugas un vizuālās mākslas darbi no 16 valstīm un 4 kontinentiem.

Savukārt Ieva Melgalve pati pievērsusies stāstu rakstīšanai angļu valodā. Fantāzijas žanrā rakstītais stāsts „Sirēnas dziesma / The Siren’s Song” latviešu un angļu val. iekļauts žurnāla A Capella Zoo pavasara nr., bet „The Roommates” angļu val. lasāms interneta literārajā žurnālā Fusion Fragment.

Visu laiku ražīgākais un ievērojamākais latviešu arhitekts, pēc kura projektiem uzceltas neskaitāmas publiskās būves, Gunars Birkerts, ieradās Rīgā, lai piedalītos monogrāfijas Gunnar Birkerts: Metaphoric Modernist atvēršanā. Arhitekta dēls, pazīstamais literāts Svens Birkerts grāmatā sniedz emocijām un informatīvām detaļām bagātu ieskatu tēva dzīvē no agrīnajiem dzīves gadiem Latvijā līdz profesionālajai izaugsmei un sasniegumiem ASV. Birkerta projektus grāmatā savukārt komentējis arhitekts Švarcs (Martin Schwartz.)
(vg)

DZEJA. Režisors, dzejnieks, rakstnieks un dramaturgs Andris Zeibots (īst. v. Andris Bērziņš), pazīstams arī kā radio SWH rīta programmas „BB brokastis” literāts un producents, izdevis dzejoļu krājumu „meklētājiem un domātājiem” Ūdens ķirzaka, kurā iekļauti 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā sarakstītie darbi.

Ārste un dzejniece, medicīnas zinātņu doktore Ināra Roja lasītājiem sniedz dzejas izlasi Saules pulkstenis, kuru lasot, katram radīsies iespēja izvērtēt sevi, smelt jaunu iedvesmu latviešu dzīvotgribā un vēstures vērtībās.

Ar pavasarīgu sveicienu pie lasītājiem nonācis jaunākais dzejnieces Maijas Laukmanes krājums Nepārejoši.

Mazie lasītāji saņēmuši bilžainu grāmatiņu Ola uz sola, kur leģendārā dzejnieka Aivara Neibarta (1939-2001) dzejoļus izvēlējusies Sarmīte Neibarte (ilustr. Jānis Blanks). Dzejnieks, spēlējoties ar vārdiem, daudzos vārdos ir atradis paslēptas olas.

Mazos lasītājus iepriecina arī Māras Cielēnas un mākslinieces Anitas Paegles kopdarbs Divas pastaigas, ko veido divi gari dzejoļi un smalki zīmējumi.
(vg)

PROZA. Gundegas Repšes vārdiem runājot, Anitas Rožkalnes sarakstītā grāmata Rono. Rono... mīklainā kārtā, būdama orientēta cilvēka garīgajā pieredzē un uztveres laukā, ir arī smeldzīgs mīlasstāsts. Izsmalcināts un izredzēts tikpat smalkjūtīgam lasītājam.

Dzejnieces un dramaturģes Ingas Ābeles 3. stāstu krājums Kamene un skudra jau pirms tam izdots angļu tulkojumā krājumā Best European Fiction 2010. Atziņa, ko guvu, rakstot šo grāmatu, – spārnu bojājumi… nesāp. Ne tauriņam, ne skudru mātei, ne kamenei... – saka autore.

Prozaiķa un dramaturga Harija Gulbja gaišajā, dzīvi apliecinošajā romānā Brīnišķīgā dzīve aprakstīti notikumi Latvijā no 2004. līdz 2008. g., taču tie veido tikai ietvaru cilvēku attiecībām, tieksmēm, sapņiem, pasaules izpratnei, eksistenciāliem meklējumiem.

Skaidrīte Kaldupe, kura literārās pasakas raksta vairāk nekā 40 gadus, jaunākajā pasaku krājumā Kviešu vārpu vainags rāda cilvēku savstarpējās attiecības, atgādina par viņu labajām un peļamajām īpašībām.

Turpinot Latvijas lasītājus iepazīstināt ar trimdas rakstniekiem, iznākuši Ainas Zemdegas Rakstu 5. sējums un Anšlava Eglīša Švābu kapričo sērijā Raksti 6.
(vg)

DAŽĀDA SATURA. LOM atvērta Helēnas Celmiņas grāmata Sirdsapziņas cietumnieks. Savai zemei un tautai. Reiz runāja Viktors Kalniņš no Ņujorkas, kas vēsta par vienu no cīnītājiem pret komunistisko režīmu, kurš kopā ar Gunāru Astru, Juri Ziemeli, Knutu Skujenieku u.c. pabijis GULAGa nometnēs Mordovijā, pēc tam aizkļuvis uz ASV, bet vēlāk atgriezies Latvijā.

Helēnas Demakovas bagātīgi ilustrētajā divvalodu grāmatā Nepamanīs. Latvijas laikmetīgā māksla un starptautiskais konteksts / They Wouldn’t Notice. Latvian Contemporary Art and The International Context sakopoti raksti, kas tapuši laikā no 2002. līdz 2010. g., kuros autore aplūko 21. gs. pirmās desmitgades parādības Latvijas laikmetīgajā mākslā, mēģinot rast to vietu un nozīmi starptautisku mākslas notikumu kontekstā.

Advokāta Andra Grūtupa Maniaks ir par vienu no visbriesmīgākajiem slepkavām Latvijā Staņislavu Rogaļovu – padomju laika iekšlietu ministra vietnieka Anrija Kavaliera aģentu. Skaitliski Rogaļovu pārspēj Kaupēns, kurš pastrādāja 19 slepkavības, bet pēc nozīmības viņi ir liekami līdzās. Tādi slepkavnieki tik nelielā teritorijā kā Latvija nudien parādās reizi simts gados, apgalvo autors.

Latvija Vankūverā, kas (latviešu un angļu val.) veltīta 58 olimpiešiem, kuri š.g. februārī pārstāvēja Latviju XXI ziemas Olimpiskajās spēlēs, stāsta ne tikai par notikumiem olimpiskajās sacensībās, bet arī raksturo situāciju, kādā Latvijas ziemas sports atradās 2010. g. sākumā, kā deviņos sporta veidos mūsu atlēti nonāca līdz olimpiskajiem startiem, kādi sasniegumi šajos sporta veidos gūti iepriekšējās spēlēs.

Savukārt visu par Latvijas futbolu var uzzināt Aiņa Ulmaņa jaunajā grāmatā Patiesībā bija tā. Futbols Latvijā (1907–2009).
(vg)

TULKOJUMI. Ja šajā grāmatu apskatā jaunumu nav sevišķi daudz, tad tulkojumi gan plūst grāmatu veikalos tādā ātrumā, ka grūti izvēlēties pieminamos. Apgāds „Mansards” izdevis Eiropā ievērojamā igauņu dzejnieka un rakstnieka Kaplinska (Jaan Kaplinski) īsromānu Acs, (tulk. dzejnieks Guntars Godiņš), kura pamatā ir cilvēka cenšanās saprast nesaprotamo Dieva eksistenci, meklēt kristietības u.c. reliģiju atšķirības.

Silvijas Brices tulkojumā lasītāji var dzīvot līdzi pazīstamā vācu rakstnieka Kempovska (Walter Kempowski) radīto tēlu pārdzīvojumiem romānā Viss velti, kas skaudri ataino kara šausmas uz cilvēcisko attiecību fona.

Zviedru rakstnieka Lārsona (Stieg Larsson) triloģijas Millenium, kas pasaulē izpelnījusies milzīgus panākumus, 2. daļa Meitene, kas spēlējās ar uguni (tulk. Dace Deniņa).

Trīs slavenā angļu dramaturga un prozaiķa Somerseta Moema (William Somerset Maugham) romāni Misis Kredoka (Mrs Craddock), Raibais plīvurs (The Painted Veil) (abas tulk. Vanda Tomaševiča) un Teātris (Theatre) (tulk. Voldemārs Kārkliņš).

Angļu rakstnieka Orvela (George Orwell) romāns Mācītāja meita (A Clergyman’s Daughter – tulk. Maija Andersone), kas kopš 1935. g. rakstnieka dzīves laikā vairs cenzūras dēļ netika atkārtoti izdots, ne arī tulkots, apraksta Anglijas lauku draudzes dzīvi, tās šķietami bezjēdzīgo rutīnu un nabadzību.

Skandalozais Vladimira Nabokova romāns Lolita (tulk. Ilga Kalnciema), kas jau sen kļuvis par 20. gs. folkloru – izcils panākums krievu emigrantam, kurš 20 gadu vecumā atstājis boļševiku Krieviju un pēc dzīves Eiropā noenkurojies ASV, pēcāk Šveicē.

Noteikti nav neviena, kas nebūtu priecājies par Ōdriju Hepbernu (Audrey Hepburn) filmā Brokastis ‘Tifanijā’ (Breakfast at Tiffany’s). Nesen laista klajā Kapotes (Truman Capote) tāda paša nosaukuma grāmata (tulk. Tamāra Liseka).

Atkārtoti izdots Marksa (Karl Marx) Kapitāls – nozīmīgākais darbs pasaules vēsturē, kas iestājas par radikālu valsts lomas palielināšanu tautsaimniecībā. Kopš dižķibeles sākuma Latvijas antikvariātos šī grāmata esot viena no pieprasītākajām.
(vg)

 

 

BALVAS, BALVAS

Latvijas Rakstnieku savienības pasludinātie (2010.9.V) Gada balvas laureāti: literatūras zinātnē „cilvēks-arhīvs”, arī JG recenzents avīzēs Laiks un Brīvā Latvija Ilgonis Bērsons, dzejā Uldis Bērziņš (Saruna ar Pastnieku), prozā Jānis Lejiņš (triloģijas Zīmogs sarkanā vaskā 3. sēj. Rūnas), bērnu literatūrā Māris Rungulis (Kaķu ģenerālis), tulkotāja Maima Grīnberga (Miko Rimminena Alus tarbas romāns un Andrusa Kivirehka Sirli, Sims un noslēpumi – no somu val.), literatūras vēsturē Gundega Grīnuma (Piemiņas paradoksi: Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā), dramaturģijā Māris Bērziņš (Iztēlojies), debijas dzejnieks Arvis Viguls (Istaba).

Zelta ābeles vizuāli skaistāko grāmatu konkursā uzvaras gūst: Luodzi Dao un De kanons (māksl. Aleksandrs Busse); Līgas Blauas Džema Skulme: Nospiedumi (Arnis Rožkalns); Jura Zvirgzdiņa Lāča Bruņa medības (Ūna Laukmane); Autoru kolektīva Dzelzceļi Latvijā (Jānis Jaunarājs). Par grāmatai veltītu mūžu balva Viesturam Grantam, bet Aleksandram Bussem – Gada mākslinieka tituls.

Igauņu izcelsmes somietei Sofī Oksanenai Ziemeļu Padomes balva par romānu Puhadistus (Attīrīšanās), kur savīta Igaunijas padomjlaiku pagātne ar mūsdienu cilvēktirdzniecību Baltijas jūras reģionā.

Agatei Nesaulei Viskonsinas Universitātes (ASV) gadskārtējā literārā balva (UW-Whitewater Chancellor’s Regional Literary Award), īpaši izceļot literatūras profesores pēdējo romānu In Love with Jerzy Kosinski (Iemīlējusies Ježijā Kosinskī, 2009; skat. JG257 un JG260) un American Book Award apbalvoto, 6 valodās tulkoto A Woman in Amber (1996, latviski Sieviete dzintarā; skat. JG210 un JG212).

Aleksandra Pelēča prēmija, ko ik pa 2 gadiem piešķir Pelēča darbu un Talsu novada/pilsētas pētniecībai veltītiem darbiem, Zigurda Kalmaņa grāmatai Vējš pāri Lībagiem.

Andrejs Osokins ir pirmais Latvijas pianists, kurš kļūst par Beļģijas karalienes pianistu konkursa (dib.1937) laureātu. Nesenā pagātnē tajā laurus plūkuši vijolnieki Filips Hiršhorns, Gidons Krēmers, Baiba Skride, Vineta Sareika.

Artai Arnicānei 1. vieta un specbalva par Bēthovena sonātes interpretāciju Suseksā (Sussex International Piano Competition). Dubultmaģistre (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas + Scottish Royal Academy of Music & Drama) gatavojas saņemt 3. maģistru Šveicē (Zürich U. of the Arts).

Diriģents Ainārs Rubiķis uzvarējis starptautiskajā Gustava Mālera konkursā Bambergā, Vācijā, vadot komponista 4. simfoniju.

Rīdzinieks Pavels Gummeņikovs Ķīnas īsfilmu konkursā atzīts par labāko temata atspoguļošanā savā 25 min. filmā Kaleidoscope (ķīniski ar angļu subtitriem), kur izmantotas Sus Dungo dziesmas (scenāriste Anna Muravska, skat. <http://vimeo.com/11651692>).

Artūrs Irbe Ķelnē (Köln), Vācijā, uzņemts Starptautiskās Hokeja federācijas Slavas zālē (IIHF Hall of Fame). Pirms slavenā vārtsarga šo godu izpelnās (1998) Latvijas hokejists Helmuts Balders.

Par sava veida balvu uzskatāma Briseles simbola, čurājošā puisīša, ietērpšana latviešu tautas tērpā – par godu izstādes Simbolisma laiks Latvijā atklāšanai (9.VI).

(bs) (re)


 
                      

 

 

MŪZIKA

Latvijas kultūrtelpā sevi pieteic Rīgas Baha koris (idejas autors un diriģents Māris Kupčs), kur piedalās virkne JVLMA studentu ar interesi baroka kora dziedāšanā. Pirmajā koncertā skan Šica (Heinrich Schütz) Musikalische Exequien (1636) un J.S. Baha Kantāte BWV140 (Wachet auf, ruft uns die Stimme).

Sadarbojoties Vācijas izdevniecībai Wergo ar Latvijas Koncertu, iznācis CD (WER 67342) Die Jahreszeiten / The Seasons (Gadalaiki), kurā Pētera Vaska kompozīcijas atskaņo Vestards Šimkus, kam gada beigās iznākšot savu oriģinālkompozīciju ieraksts.

Soprāns Kristīne Opolais pirmoreiz piedalās slavenajā Festival d’Aix-en-Provence, Francijā – donnas Elvīras lomā Mocarta Don Giovanni, ko arī translē vairākos pasaules TV kanālos.

Britu The Guardian Birminghamas simfoniskā orķestra vadītājam Andrim Nelsonam piešķir „Birminghamas burvja” titulu.

Rīgas Doma zēnu koris (dir. Mārtiņš Klišāns) muzicē Ņujorkā, Filadelfijā un Vašingtonā, arī Baltā nama saimniekam Barakam Obamam un 400 īpaši lūgtiem viesiem, piedalās arī gadskārtējā Pavasara koncertā latviešu draudzes nometnē Katskiļos kopā ar Ņujorkas latviešu kori (dir. Andrejs Jansons), Montreālas kori „Atbalss” (dir. Andrejs Vītols) un atsevišķiem dziedātājiem no Toronto.

Siguldas „Baltajā flīģelī” un Rīgas Lielajā ģildē Kremerata Baltica festivāls (1.-4.VII) ar centrālo tēmu: mūzika un vara.

Rīgas Sv. Pētera baznīcā un Vecgulbenes muižā Ad Lucem (Uz gaismu) festivālā (15.-8.VII) dalību ņem mūsu un britu mūziķi.

Festivāls Latvijas džeza metropolē Saulkrastos (19-25.VII) ar meistarklases mūziķiem – pašu un ārvalstu.

Folk / pagan metal grupas Skyforger 6. albumu Kurbads, veltītu ķēves dēlam, kurš cīnās ar dažādiem pasaules mošķiem, laiž klajā līderis heavy metal grupu jomā, amerikāņu Metal Blade Records (Behemoth, Bolt Thrower, King Diamond u.c.).

(bs) (re)


ASV Pirmā lēdija Mišele (Michelle) Obama sveic Rīgas Doma zēnu koristus Baltajā namā
                      
CD Kurbads veidotāju grupa

 

 

TEĀTRIS

Jaunzēlandes starptautiskajā mākslas festivālā Velingtonā (Wellington) 2010.III piedalās Jaunais Rīgas teātris ar Alvja Hermaņa iestudēto izrādi Klusuma skaņas.

Inta Tirole (LNT) aprīlī viesojas 9 latviešu centros ASV ar Laimas Muktupāvelas aktrisei speciāli uzrakstīto romāna Šampinjonu derība skatuves variantu (rež. Rūdolfs Plēpis).

Laila Robiņa Ņujorkā spēlē mātes lomu patoloģiski traucētā ģimenē Stenhamas (Polly Stenham) lugā That Face (Tā seja) Manhatenas Teātra kluba iestudējumā.

(bs)

 

 

FILMA

Ināras Kolmanes un Ulda Neiburga jaunajā dokumentālajā filmā Pretrunīgā vēsture latvietis, krievs un žīds pauž savu šodienas pārliecību attiecībā uz atšķirīgo kara laika pieredzi – Rīgas Centrālcietumā, Šķēdes kāpās pie Liepājas, Salaspils koncentrācijas nometnē un SMERŠ cietumā Amatu ielā, Rīgā.

Ievērības vērta ir zviedru fotogrāfes/režisores Nīkanderes (Maud Nycander) filma Fotogrāfe no Rīgas – par savu draudzeni, vienu no mūsu pazīstamākajām fotomāksliniecēm, Intu Ruku (skat. JG219, 1999), un par Latviju pārmaiņu laikā.

Baltic Production Group valsts popularizēšanai laiž klajā Latvia, the Heart of the Baltics (rež. Armands Ekštets) latviešu, angļu, vācu un krievu valodā.

Starp LOM pēdējā laikā izrādītajām jāmin Vajdas (Andrzey Wajda) Katyń, Podnieka Vai viegli būt jaunam?, Andreja Ņekrasova Uroki russkogo (Krieva mācība) – pēdējā par krievu plašsaziņas līdzekļu dezinformāciju sakarā ar KF uzbrukumu Gruzijai.

Kannu (Cannes) festivālā uzmanības lokā nonāk talantīgā režisora/aktiera Ņikitas Mihalkova Utomļënnye solncem 2 – Predstojaņije (Saules nogurdinātie 2 – Izceļošana; Burnt by the Sun 2 – Exodus), kur naturālistiski attainots kara laiks, kad tūkstošiem to krievu virsnieku, kuri nebija dabūjuši lodi pakausī, ieskaitot Saules nogurdināto 1 galveno tēlu Kotovu, atradās Gulagā. Nozīmīguma ziņā tā tiek salīdzināta ar Staņislava Govoruhina dokumentālfilmu Tak žit’ neļzja (Tā nevar dzīvot, 1990).

(re)

 

 

FOTO

Uldis Briedis, Latvijas likteņgaitu autentiska, būtiska daļa, tīrradnis, īstens kauls no tautas kaula, ar tās „zemes sāls” grūti definējamo, taču nekļūdīgi sajūtamo mentalitāti apveltīts. Taisnprātīgs vienkāršs un talantīgs, savu talantu kā rotaļājoties attīstījis un tajā pašā laikā eksistenciāli būtiskās domas krustu šķērsu vienatnē izdomājis, (..) pieder pie to cilvēku kategorijas, ar kuriem tikšanās ir īstena veldze – tā Laima Slava Foto Kvartālā (2010,2) par fotogrāfijas vecmeistaru, kam veltīta 720 lpp. grāmata Laika mednieks – ar rakstiem un 650 attēliem, kas radušies 44 gados preses medību laukos.

Ventspils teātra namā fotoizstāde Ūdens… ar bēgļu ģimenē Zviedrijā dzimušā, kopš 2004. g. Rīgā dzīvojošā Ziemeļu ministru padomes biroja vadītāja Imanta Grosa darbiem.

(re)


Uldis Briedis izstādes Laika mednieks atklāšanā
(skat.
attēlu 12. lpp.)

 

 

TĒLOTĀJMĀKSLA

100. gadskārta latviešu tēlniekam Kanādā Augustam Kopmanim (1910-1976), kurš savulaik palīdzēja Kārlim Zemdegam veidot pazīstamo Raiņa kapa pieminekli, Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu tēlnieka Kārļa Zāles skolnieks Latvijas Mākslas akadēmijā, Kanādā uzņemts Karaliskajā mākslas akadēmijā, vairākkārt saņēmis medaļas arī Romā. Latviešu vidū laikam visiecienītākais darbs ir piemineklis aizvestajiem pie Sv. Jāņa baznīcas Toronto.

LNMM piemiņas izstāde latviešu klasiskās mākslas pārstāvim Alfrēdam Plītem – Pleitam (1888-1921), kurš Minhenes Mākslas akadēmijā ieguvis izcilu akadēmiskā zīmējuma meistarību. Izstādes pamatā ir kolekcionāra Gunta Belēviča savāktie materiāli – liels zīmējumu klāsts, mākslinieka vēstules vecākiem u.c., kas visi apkopoti vērtīgā katalogā.

Zelta duālistisko dabu cilvēces civilizācijā un kultūrā (no 18. gs. krievu ikonām līdz mūsdienām) atspoguļo izstāde Zelta darbi (kuratore Elita Ansone) LNMM „Arsenālā”, protams, uzsvaru liekot uz latviešu mākslu.

Pusotru mēnesi LNMM Baltajā zāle bija skatāma LMA prof. Kaspara Zariņa personālizstāde Iekšējā balss, ko maijā nomainīja izstāde Peldētājas ar Jaņa Rozentāla, Jēkaba Kazaka, Ģederta Eliasa u.c. klasiķu, kā arī Birutas Baumanes, Leonīda Mauriņa un citu jaunāku paaudžu darbiem.

Lielu interesi izraisīja Margaritas Stārastes bērnu grāmatu ilustrāciju izstāde LNMM Mazajā zālē, bet pēc tam vācbaltu gleznotāju Bernharda Borherta (1862, Rīgā – 1945, pazudis Pomerānijā) un Evas Margarētas Borhertes-Šveinfurtes (1878, Rīgā – 1964, Berlīnē) piemiņai veltīta skate Borherti: starp realitāti un fantāziju pasauli. Vienlaicīgi Melngalvju namā bija sarīkota viņiem veltīta zinātniskā konference un viņu pēcnācēju darbu parāde.

40. Pavasara izstādi sarīko Jelgavas mākslinieku biedrība, kas decembrī atzīmēs savu 40 gadu jubileju.

Aprīlī Ivonnas Veihertes galerijā Rīgā bija skatāma JG entuziastiem labi pazīstamās Dainas Dagnijas darbu izstāde Parīzes gleznas un zelta kolāžas. Pag. g. vidū Daina strādāja mākslinieku darbnīcās Parīzē. Pilsētas iespaidi apkopoti 5 gleznās par Dievmātes katedrāles tēmu. Izstādītas arī viņas kolāžas, kas tematiski sasaucas ar gleznām – eņģelis dažādās kultūrās.

LNMM uzsācis publicēt sava krājuma katalogu sēriju. Pirmā grāmata veltīta pasteļglezniecībai (sastād. Valda Knāviņa), bet „Neputns” iespiedis Daces Lambergas kārtējo, bagātīgi ilustrēto un lieliski iekārtoto monogrāfiju par Rīgas Mākslinieku grupu – šoreiz par gleznotāju Voldemāru Toni.

Keramiķes un stikla mākslinieces Ivandas Spulles Meieres 50 gadu jubilejas izstāde Sirds. Satikšanās. Putni (Jelgavas muzejā) lieliski atklāj viņas romantisko pasaules uztveri.

Talsu novada muzejā atklāj simtgades izstādi gleznotājai Margaritai Stīpniecei (dz. Klēbahs,1910), kura 1936. g. beidza LMA Ģedarta Eliasa vadīto Figurālās glezniecības meistardarbnīcu, bēgļu laikā Vircburgā, Vācijā, vadījusi savu studiju, bet 1950. g. dodas uz Austrāliju, kur sarīko daudzas izstādes. Tagad māksliniece ir atgriezusies dzimtajā Saldū.

Rīgas Mākslas telpā visu vasaru skatāma plaša izstāde Glezniecība Latvijā: 1950-1990 ar Ingas Šteimanes izvēlētām gleznām no LMS krājumiem. Gandrīz neaptveramā izstāde ar pāri par 500 darbiem, nešķirojot pareizos un nepareizos, oficiālajos un alternatīvajos, uzskatāmi atklāj latviešu glezniecības (vispār visas mākslas kopumā) duālistisko dabu padomju okupācijas gados – vieni darbi tika radīti, kā saka, ķeizaram, citi sev, tautai, mākslai.

Sv. Pētera baznīcā izstādē Tilts satiekas latviešu un zviedru tēlnieki, bet pēcāk viesojās mākslinieki no Jelgavas ar izstādi Mums jau 40 – jubilejas izstādes ģenerālmēģinājums.

(mb)

 

 

KUDOS

Prezidents Valdis Zatlers kļūst par Jāņa Pāvila II Lublinas Katoļu U. (Katolicki Uniwersytet Lubelski Jana Pawla II) goda doktoru.

Dr. Vaira Vīķe-Freiberga Taivānas Nacionālajā Čung Hsing U. atklāj (8.IV) ES centru, savā uzrunā uzsvērdama divus galvenos ES spēkus – daudzveidību, t.i., katras dalībvalsts tiesības nākt ar savu pienesumu, un vienotību – ja savienība, mūsdienu ekonomiskais gigants, nenonākšot pie vienota eiropeiska viedokļa, tai varētu draudēt kļūšana par politisku liliputu.

Eksprezidente ievēlēta par patronesi Latvijas Jauno zinātnieku apvienībai (LJZA, dib. 2005), kas šobrīd apvieno turpat 70 jaunos zinātniekus un doktorandus.

Vašingtonas U. (U. of Washington, Seattle) vadība dēvē Dr. Gunta Šmidchena izveidoto Baltijas Studiju programmu (BSP) par universitātes dārgakmeni, kur latviešu valodu un kultūru kopš 1994. gada apguvis gandrīz pusotrs simts studentu. BSP lepojas ar 13 000 latviešu grāmatām un bagātīgu video un mūzikas materiālu krājumu.

Ventspils 1. ģimnāzija ir pirmā Latvijas skola, kas uzņemta Microsoft starptautiskajā inovatīvās izglītības forumā (Worldwide Innovative Education Forum), jo spējusi pierādīt tehnoloģiju nozīmīgumu savā skolā.

Pēdējā laikā notikusi virkne ievērības vērtu akadēmisku lasījumu, to vidū RLB Līgo zālē Latvijas intelekta elements Eiropas un pasaules kultūrkartē, godinot Haralda Biezā 100. un Jāņa Krēsliņa Sr. 85. gadskārtu (referenti Gvīdo Straube, Ralfs Kokins, Maija Baltiņa, Dace Lūse, Anda Kubuliņa, Māra Grudule, Pauls Daija. Ģirts Janovskis), un Ausmas Cimdiņas vadībā LU konference Piebalgas teksts: Brāļu Kaudzīšu romānam Mērnieku laiki – 130 (referē Māra Grudule, Ojārs Lāma, Silvija Radzobe, Janīna Kursīte, Ilze Rūmniece, Valda Čakare, Viesturs Kairišs, Raimonds Briedis, Pauls Daija, Aija Fedorova u.c.). Latvijas Banka par godu Mērnieku laikiem laidusi klajā sudraba monētu.

LNMM Mazajā zālē Knuta Hamsuna 150. jubilejai veltīta izstāde Klātbūtne. Hamsuns Latvijā. Kopš romāna Viktorija publicēšanas vienlaikus (1900) divos latviešu laikrakstos, pārtulkoti visi svarīgākie norvēģu dižgara darbi. 30. gadu otrā pusē iznāk Hamsuna Kopotie raksti 15 sējumos. Mūsdienu latviešu hamsunistu priekšgalā soļo filoloģijas doktore, Daugavpils U. prof. Maija Burima.

26.II Grāmatu svētku ietvaros Ķīpsalā žurnālista un literatūrzinātnieka Arno Jundzes vadītā diskusijā izvērtē mūsu literatūras kanonā ietverto autoru devumu – Ādamsona, Belševicas, Ulža Bērziņa, Blaumaņa, Čaka, Ezeras, Jaunsudrabiņa, Brāļu Kaudzīšu, Mīlenbacha, Poruka, Raiņa, Skalbes, Vācieša, Ziedoņa.

Apsveicami aktīvs ir kļuvis VKK fonda atbalstītais Laikmetīgās mākslas centrs <www.lcca.lv> Alberta ielā 13 (7. stāvā) ar saistošām lekcijām, kam parasti seko paneļdiskusijas – LMA doktorands Kaspars Vanags referātā „Saldkaislās trīsas: drupu valdzinājums Rietumeiropas kultūrā” (30.III) pūlas rast skaidrojumu eiroremonta restaurācijas apsēstībai Latvijā (konservācijas vietā), Oslo U. prof. Ina Blūma, 20. gs. avangarda un neoavangarda mākslas kustības speciāliste, dod jaunu skatījumu uz mākslas un socialitātes attiecībām (22.IV), Andra Neiburga aizklīst 80. gadu atmiņu dārzos, kad viņa ir viena no mūsu prozas „jaunajām, dusmīgajām meitenēm” (20.V), LU doktorands Andrejs Balodis cenšas noskaidrot, vai ironija ir krāpšana un izlikšanās, vai arī stratēģija patiesības atklāšanai. Notiek dažādi kultūras pasākumi projekta „90tie gadi CITĀM ACĪM” ietvaros, kā arī laists klajā ietilpīgs, bagātīgi ilustrēts pētniecisku darbu kopojums 90tie gadi: laikmetīgā māksla Latvijā (sastād. Ieva Astahovska).

Literatūrvēsturniece Līvija Volkova, kuras pats galvenais veikums ir Blaumaņa zelts. Rakstnieks savā laikā, darbos un cilvēkos (2009), saņēmusi LU goda doktores grādu filoloģijā.

2009. g. beigās Krievijas Nacionālajā bibliotēkā (Rossijskaja nacionaļnaja bibļioteka) Pēterburgā atklāta izstāde Kalendari narodov Baltii i Sankt-Peterburg ar 23 latviešu (trīs no tiem latgaļu), 11 igauņu un 8 lietuviešu kalendāriem, kas izdoti Pēterburgā no 1851. līdz 1917. g. Izstādes un 15 lpp. biezā kataloga veidotāji – Sv. Pēterburgas Valsts U. baltistikas mācībspēks A.V. Andronovs un šīs U. latviešu valodas / literatūras lektore un Latvijas U. Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Everita Andronova.

Studentu korporācija Lettonia apgādājusi visas 382 Latvijas vidusskolas ar vēsturiskās filmas Bermontiāda DVD.

Projekta „Izglītība uz robežas” ietvaros Igaunijas organizācija Valga Valka Partnership ar ES atbalstu Valkas Tēraudskolā izveidojusi Starptautisku studiju centru, kur sadarbosies LU un Tartu Dabas zinātņu U.

(re) (jk)

 

 

DIASPORĀ šis ir jubileju gads – 60 gadi Londonas Latviešu skolai, Krišjāņa Barona skolai Čikāgā un Daugavas Vanagu ASV organizācijai Ņujorkā, 55 gadi rakstu krājumam JG, 50 gadi Austrālijas Latviešu teātru festivālam, 45 gadi Garezera Vasaras vidusskolai, 40 gadi Latviešu fondam <www.latviesufonds.info>. Par pēdējo fonda kasiere un biedrzine (arī JG konsultante) Tija Kārkle un JG līdzstrādnieka Vitauta Sīmaņa (1928-2003) meita Kristīne Sīmane-Laimiņa ievietojušas pamatīgu rakstu Laikā (2010.1.-7.V), minot iniciatorus – Dr. Valdi Muižnieku kā pašu galveno, Bruni Rubesu, Voldemāru Gulēnu, Jāni Klīdzēju, Verneru Rūtenbergu, Ģirtu Kaugaru, Imantu Freibergu, Jāni Peniķi, Laimoni Streipu. Kamēr pagātnē LF piešķīrumi dinamisku padarījuši trimdas kultūru, mūsdienās latviešu projekti tiek atbalstīti globāli – no CD izdošanas postfolkloras grupai Iļģi, tīmekļa portāla DP albums izveides līdz palīdzībai LOM publikācijām un Čikāgas bērnudārzam Stariņš, minot tikai dažus.

ALAs 59. kongress Sanfrancisko neizceļas ar nekādiem sociāliem sprādzieniem – parastie aicinājumi skatīties uz priekšu un atjaunot spēkus. Galvenais rūpju objekts ir Latvija: pērn Polijā bija ekonomisks uzplaukums, Igaunijas valdība no iekrājumiem pat ziedoja naudu nabaga Latvijai! Kāpēc Latvijā bezdarbnieku skaits un tautas posts ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā? – tā pr-dis Juris Mežinskis.

Kādā no Vidzemes saņemtā vēstulē (Laikraksts „Latvietis” 2010.4.II) atskan sava veida SOS – LR ļoti vajadzīgas trimdā izglītību ieguvušās gudrās galvas un rietumniecisks skatījums, lai iegūtu līdzsvaru cīņā ar milzu pārspēku, bet, diemžēl, trimdas latvieši Latviju spējīgi mīlēt kā tādu mazu, dumju bērnu tikai no attāluma. Labklājībā nodrošinātā dzīve tomēr ir izrādījusies svarīgāka nekā mīlestība uz Latviju. Labi teikts, bet pirksts lielā mērā jāvērš arī pret LV līderiem, kā tas, piem., pirms gadiem diviem tiek darīts publiskā diskusijā Eiropas Latviešu apvienības sanāksmē Briselē, kur dalību ņem arī zinīgi referenti no Latvijas, arī tādi, kas paši iesaistījušies valsts darbā. Viņi nebūt nenoliedz, ka Lietuvā un Igaunijā diasporas potenciāls tiek visai plaši izmantots, toties Latvija, būdama lielā mērā orientēta uz Krieviju, neizjūt vajadzību pēc labi izglītotiem emigrācijas latviešiem. Atskan ar zināmu nožēlu piesātināta atziņa, ka LV augstu stāvošu politiķu uzstādījums pret „ārzemju latviešiem” parasti ir: Lai nāk ar naudu, bet padomus patur ārzemēs (Universitas 2009.96:5-7; JG259:83-84).

Cerīga ir Īrijā nonākušo latviešu ekonomisko migrantu biedrošanās, tā teikt, uz velna paraušanu, kas, apstākļiem uzlabojoties, varētu veicināt viņu atgriešanos dzimtenē – Latviešu biedrība Īrijā, Latviešu apvienība latviešiem Īrijā, Limerikas Latviešu biedrība, Latviešu Sabiedrība Korkā, Latviešu asociācija.

LETA vēsta (24.VI) par Latviešu valodas aģentūras pētījumu, kas veikts ar Norvēģijas valdības atbalstu, kur LV valdībai ieteikts izveidot saskaņotu institucionālu sadarbību latviešu valodas, literatūras un vēstures pamatu apguves atbalstam diasporā – Īrijā, Lielbritānijā u.c. – ar mērķi tādā veidā veicināt vismaz vienas daļas latviešu atgriešanos Latvijā.

Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pr-dis Dr. Juris Ruņģis atklātā vēstulē ierosina mainīt nosaukumu Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) kā šodienai nepiemērotu: ir laiks atzīt, ka Latvija ir brīva, suverēna valsts, turklāt nosaukums apvaino Latvijas latviešus.

Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs, ko vada Dr. Maija Hinkle [skat. JG241(2005)14-15], uzņemts Eiropas Migrāciju institūciju asociācijā (Association of European Migration Institutions – <www.lapamuzejs.lv> ).

Tā kā Dr. Leldes Kalmtes vadītās Pasaules latviešu mākslas savienības popularitāti ieguvusī ceļojošā izstāde Tēvu zemei – Latvijai daudzās Latvijas vietās vēl nav redzēta, tās termiņi ir pagarināti. Par trimdas milzīgo mākslas bagātību liecinot arī ASV klajā laistā, Arnolda Sildega rediģētā žurnāla Latvju Māksla 26 numuri – tā gleznotāja, mākslas pedagoģe Ilze Būmane-Grasmane, grāmatas Lilija, Baltā puķe autore.

Mūžībā aizgājušā zobārste Daina Siliņa, droši vien neinformēta par JG vai Karoga esamību, visu savu mantu – apmēram 3,27 milj. Austrālijas dolāru (1,4 milj. latu) – novēlējusi austrāļu kaķu un suņu aizsardzības organizācijām.

Toties LOM sabiedrisko lietu vadītājs Jānis Erno jau pirms laba laika pacilāts paziņo, ka Ilze un Ričards Švarci (Schwartz) ziedojuši $30 000 topošā Nākotnes nama ekspozīcijas multimediju iekārtai par Hitlera-Staļina Pakta izraisītajām sekām.

(re)

 

SCRIPTA MANENT

Nepiedodami esam palaiduši garām divus ar Igaunijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdevniecības „Mansards” pagājšgad klajā laistus Guntara Godiņa atdzejotus un Jorena Godiņa ilustrētus izcilus dzejkrājumus – Igaunijas vēstnieka Latvijā Jāka Jeerītsa (Jaak Jőerüüt) CD un viņa sievas Vīvi Luikas (Viivi Luik) No smaga prieka. Ar Luikas romāniem Septītais miera pavasaris (tulk. Anna Žīgure) un Vēstures skaistums (tulk. Rūta Karma) lasītājs iepazīstas jau 1995. g. No smaga prieka, kas igauniski publicēts 1982. g., saprotamā kārtā raksturo zemteksti un pusvārdi, bet var atrast arī neslēptu iedrīkstēšanos: cēla asins blāzma plūst starp desmit nagiem, / asins, kam nav vērtības / bez valodas un tautas. Vai arī mūsdienām pavisam piemēroti jautājumi: Cik smagi, / pasaule, tagad / guļ tavi dzejnieki naktīs? // Vai viņi / smagajās dienās / ļaužu sirdīs glābiņu radīs? Jāks Jeerīts, jaunībā hipijs, daudzas dzejrindas piesātinājis ar izjūtām visvairāk pret savu zemi, bet arī tām, kurās viņš stacionēts kā diplomāts. Igaunijā rietenis atsedz debesis ziemeļaustrenis aizsedz debesis / ziemeļvējš paņem visu // neviena miesa nav redzama / ceļo dvēseles, tikai dvēseles, toties Romas rītā rozes ir vaļā, durvis ir vaļā, debess ir vaļā, un arī Asīzē, kur nesvēts vīrs kļuva / par Svēto Francisku (..) viss ir viegls / bezsvara bezsmaguma. Vienkārši, bet pievilcīgi izveidotās grāmatiņas CD ievadā Guntars Godiņš citē rindas no Jeerītsa stāsta Pikkade randade valge liiv (Garo krastu baltā smilts), kas attiecas uz Klāva Elsberga traģisko nāvi Dubultu Rakstnieku namā (1987), kur tieši tajā laikā atradies pats autors: Māja, kur es atpūšos, tagad ir traģiska. Pirms nedēļas kāds dzejnieks izkrita cauri devītā stāva loga stiklam un gāja bojā. Jauns dzejnieks, tikko izaudzis no zēna gadiem un talantīgs. Tas vairs nav stāsta sižets. Ārā no tālienes redzams, ka nama fasādē viena lielā koridora loga stikla vietā ielikta finiera plāksne. Mājā šai vietai pa koridoru ir smagi garām paiet. Neviens nezina, kas notika, bet viņš ir miris. No Klāva mātes, dzejnieces Vizmas Belševicas teiktā šo piezīmju rakstītājam gan ir diezgan labi zināms, kas notika (skat. interviju Vizmas Belševicas Rakstu 4. sēj. Rīgā: Jumava, 2002: 206-214).

Anna Velēda Žīgure patlaban beidz savu somiem apsolīto grāmatu – par Somijas tēlu Latvijas presē, līdz apmēram 1945. g. Vismaz 150 gadus Somija latviešiem bijusi kā tāla iekārojama zvaigzne, kuru sasniegt centušies 99,9% rakstītāju. Kā zināms, tas nav izdevies līdz pat šodienai. Pats pirmais raksts 1822. gadā [Latvijas presē] ir citā noskaņā – nodegusi Oulu pilsēta, un cara valdība lūdz ziedojumus bēdās grimstošajiem piņņu brāļiem – vēsta rakstniece un solās jau rudens sākumā turpināt darbu pie Viņi. Ceļā (skat. JG261:62-63) 2. grāmatas. Dažas nodaļas jau esot gatavas, un materiālu ļoti daudz.

Kamēr cilvēki nesapratīs, ka starp vēlēšanu dienu un viņu dzīvi nākamos gados ir visciešākā sasaiste, nekas nemainīsies – šo Alvja Hermaņa domu tīk citēt gada sākumā ievēlētajam pirms 142 gadiem dibinātās Rīgas Latviešu biedrības jaunajam vadītājam Ingmāram Čaklajam, juristam, režisoram, dzejnieka Māra Čaklā dēlam.

Latvijas Dievturu sadraudzes (LDS) valde nolemj līdzšinējo Māras jeb Krustu krustu, kas esot Veļu mātes zīme, turklāt Viduslaikos saukts par Teitoņu krustu (zem kura Lielvārdes baznīcā apglabāts kāds sena ordeņa bruņinieks), un to lietojot arī Pareizticībā, atvietot ar Stāmerienes sagšas (12. gs.) zaroto Ugunskrustu, vienu no Pērkona un Laimas krusta variantiem, kas izsakot vienotības un cikliskas atjaunotnes ideju. Tādējādi tas būšot nozīmīgāks jauniešiem, kuri pēdējos gados arvien kuplākā skaitā pievienojušies LDS kustībai. Krietns skaits dievturu, īpaši ārpus Latvijas protestē pret maiņu – Anita Kanādā nesaprot, kādu „spriedzi” un „dzīvību” simbolā var iepūst, bet Sandra ASV to uztver kā pliķi sejā Brastiņam (skat. Zīles sulu mēneša specnumuru).

(re)

 

 

VALODA

Filoloģijas doktore Vineta Poriņa rakstā (Laikraksts „Latvietis” 2010, 90), kas balstīts uz viņas monogrāfiju Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā (2009), uzsver, ka vienvalodība ir būtisks nosacījums valsts stabilitātei un vienkopienas valsts attīstībai, kamēr divvalodība ir tikai pārejas posms, kurā ne vienmēr notiek pāreja uz valstij vēlamo valodu, (..) iespējama arī pāreja uz krievu valodu. Par to liek bažīties: 1) valsts etniskās proporcijas īpaši pilsētās), 2) Krievijas aktivitātes Latvijas iekšpolitikā un 3) krievu valodas regulārā lietošana publiskajā telpā, piem., valsts augstskolās docētāji neatkarības 20. gadā reizēm vadot lekcijas krieviski, kas ir kā zāģis latviešu valodas attīstībai un ieguldītajiem līdzekļiem valsts valodas apguvē un funkcionēšanā. Otrs zāģis esot imigrantu necenšanās mācīties latviešu valodu.

Filoloģei Renātei Ābeltiņai (Latvija Amerikā 2010.1.V, arī DELFI 16.V) savukārt bažas rada jaunā paaudze, kas vairs nemāk runāt latviski un vēl nemāk runāt angliski – kamēr agrāk atskanējis krievu valodas ietekmēts kroplīgais lietojums šis gabals labi skatās, tagad dzirdama frāze šis šovs ir skatabls. No savas valodas kopējiem daudzi kļuvuši par imitētājiem, piem., šāds uz autores piemēriem balstīts salikums – frustrētās angļu majores vēlas rīkoties proaktīvi, jo, kā nosaka skorings, nav ņemts vērā feedback par nepieciešamo team building un brain storming, kas viss rezultējies pasīvā produkta izmantošanā.

(re)

 

 

ĒRMĪGAS BŪŠANAS

Kad uz ALAs gadskārtējo kongresu (Sanfrancisko) ielūgtā Saeimas deputāte, LU profesore un daudzu ievērojamu pētniecisku darbu autore Janīna Kursīte pieprasa komandējumu, Latvijas augstākās likumdošanas iestādes prezidijs (pr-js Gundars Daudze) to noraida, jo viņas paredzētajam referātam par latviešu valodas saglabāšanu diasporā, lūk, neesot pietiekama pamata, tas neesot saistīts ar parlamenta darbu. Liekas, mūsu likumdevēju krietnai daļai nav ne mazākās jēgas, kā citas valstis rūpējas par saviem tautiešiem ārzemēs, piem., Vācija, Skandināvijas valstis, Kazahstāna, jā, arī Krievija.

Izvestijas intervijā (2010.7.V) KF prezidents Dmitrijs Medvedjevs pirmreizēji nosauc PSRS režīmu par totalitāru, piemetinot, ka Staļins izdarīja milzumu noziegumu pret savu tautu, (..) kas nevar tikt piedots. Nez, kā uz to skatās viņa priekšgājējs Vladimirs Putins? Ne tik sen viņš taču sūkstījās, ka PSRS sabrukums esot bijusi 20. gs. lielākā ģeopolitiskā katastrofa. Bet neostaļinisms nebūt nav atstiepis kājas. Pērngad viena no Maskavas metrostacijām izdaiļota ar vārdkopu no vecās PSRS himnas: Mūs audzēja Staļins, lai kalpojam tautai. 8.V Tambovā atklāts Staļina krūšutēls, bet stipri rusificētajā Jakutijā jeb Sahā (ar mazāk nekā 40% pamatiedzīvotāju) plānoti veseli divi pieminekļi Visu Tautu Tēvam un Skolotājam.

Nezinātājam būtu grūti iestāstīt, ka Daugavpils neietilpst Krievijas Federācijas izglītības sistēmā – KF ģenerālkonsulāts, vietējā Latvijas Krievu biedrība un pilsētas izglītības pārvalde izsludinājusi 7.-12. klašu skolēniem konkursu – projekta „Lielais Tēvijas karš laikabiedru acīm” ietvaros – par tematu „Fašisms sagrauts, bet vai uzvarēts?” Daugavpils izglītības pārvalde gan taisnojas, ka konsulāts piekabinājis tās vārdu patvarīgi. Tajā pat laikā Daugavpils 16. vidusskolas bērnu vecāki, pārsvarā cittautieši, pauž sašutumu par izglītības pārvaldes plānu likvidēt latviešu plūsmu, lai taupītu pašvaldības līdzekļus.

Atceroties II Pasaules kara uzvaru, kas iezvana virknes Vidus- un Austrumeiropas valstu nokļūšanu zem Maskavas naglotā papēža, pie „Uzvaras pieminekļa” Rīgā (8.V) klausītājus ar krievu dziesmām saviļņo mūsu pazīstamais popdziedonis Ainārs Mielavs.

Saņemot no nezināma sūtītāja un pāršķirstot Dr. Ilgvara Spilnera My Life As I Remember It (Riga Technical University Press, 2009. 124 lpp.), pirmā doma bija, ka to, autoram nezinot, izdevuši kādi ļaundabīgi ļaudis, lai pēckara trimdas ilggadējam sabiedriskam darbiniekam, cīnītājam par savas tautas cilvēktiesībām, tā teikt, „iezāģētu”, varbūt Latvijas promaskavisko aprindu atriebība par Ilgvara grāmatu Mēs uzvarējām: PBLA Eiropas brīvības un sadarbības konferencē un daži citi laikmetīgi notikumi, 1972-1986 (Rīgā: Elpa, 1998)? Autobiogrāfiskais stāstījums ir no vienas vietas sapiparots ar nejaukām kļūdām: opening of the my book...Displaysed Persons...Union States...Chairmann...Pittsburg...Braunshcweig...Sweeden... wedding withnesses. Pat visai uzkrītošos nodaļu virsrakstos: My Schooll Years...Inoluntary Journeyi...Western powere are shortsighted and/or for war...Introdugtion to America...The Latvian Delegation at the Peace. Tad vēl atkārtošanās gandrīz vārdu pa vārdam par vienu un to pašu tematu – par angloamerikāņu gaisa teroruzbrukumu Drēzdenei, par ASV pilsonības saņemšanu, par ķīmijas zinātņu doktora grāda iegūšanu (vismaz 5 vietās!), par radioraidījumiem latviešu valodā no Madrides un Minhenes. Nodaļas „Latvian Organizations” nosaukums ne pat drusciņ neatbilst tās saturam. Un tad pēkšņi angļu teksta 117. lpp. vesela nodaļa (par LNO ģildes vēsturi) parādās skaidrā latviešu valodā! Informācijas grāmatā ir daudz, bet diemžēl tā ir izniekota, pasniegta kā haotiski organizētas un pavirši uzrakstītas, ne reizi pārskatītas piezīmes.

Latviešu Centrā Toronto (27.III) bāleliņi un mīļmāsiņas – pārģērbušies par amīšu kovbojiem un govju meitām – uz velna paraušanu lekdami Teksasas „līnijdanci” ceļ dzīves garīgo kvalitāti. Labākajiem piešķir šajos liesajos laikos viskārdinošāko balvu – ledusskapi, pilnu ar dažādu šķirņu alus pudelēm un skārdenēm.

(re)

 

LATVIJA – AR SKATU VIŅDIENĀS

Uz Sibīrijas tāsīm aizvadītā gs. 40. un 50. gados rakstītās Maskavas okupācijas režīma deportēto latviešu vēstules glabājas LOM, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Daugavas muzejā, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā un Talsu muzejā.

Eiropas Parlamentā Briselē atceres brīdī (14.VI) pie piemiņas plāksnes uz Sibīriju deportētajiem baltiešiem dalību ņem pārstāvji no Vācijas, Dānijas, Spānijas, Portugāles u.c. dalībvalstīm. Pieci latviešu EP deputāti noliek ziedus, pārējie trīs demonstratīvi nepiedalās (Mirskis, Ždanoka, Rubiks).

Odesas junkuru skolu un Latvijas Kara akadēmiju beigušais Tehniskās divīzijas komandieris, ģen. Jānis Kurelis (1882-1954), nevēlēdamies karot vācu pusē, 1944.VIII izveido partizānu grupu („kureliešus”), kas uzņem sakarus ar 1943.13.VIII nodibināto Latvijas Centrālo Padomi, notikums, kam Kara muzejā (2010.8.V) LR aizsardzības ministra Imanta Lieģa un EP deputātes Ineses Vaideres vadībā tiek veltīta zinātniska konference.

Dzejniece Ludmila Azarova, Raiņa, Čaka, Ziedoņa, Čaklā, Māras Zālītes, sava vīra Ojāra Vācieša, arī Bazilija Plinija Slavas dziesmas Rīgai krieviskotāja, stipri cenzētās dzejgrāmatas Siļnyj latyšskij akcent (1974 – Spēcīgs latviskais akcents) autore, intervijā Andai Burvei-Rozītei vēsta, ka no viņai pazīstamajiem Latvijas krieviem neviens neesot tāds, kurš nebūtu ieguvis LR pilsonību: viņi ir nolikuši eksāmenu, strādā, jūtas pilnīgi mājās, viņiem nav nekādu pārmetumu Latvijas valstij, nekādu kompleksu. Taču esot cita daļa – jau 80. gados mērķtiecīgi izveidotās Interfrontes turpinājums mūsdienās. Un ko teikt tiem, kuri negrib atzīt patiesību par II Pasaules karu? – Ja viņi teiks, ka karš sākās 1939. gada septembrī, uzreiz ir jāpasaka, kas tieši notika: Vācija un PSRS uzbruka Polijai. Bija divi agresori. Tad vairs nevar turēties pie mīta par Lielo Tēvijas karu! Un par krievu gadiem: Paskatieties, jaunie kvartāli, kas tika apbūvēti 60. un 70. gados, cik tur latviešu uzvārdu? Varbūt kādi 5%. Tā bija īsta okupācija. Un par sevi (dz.1935): Mana mamma ir latviete, studēja Ļeņingradā, bija latviešu valodas skolotāja. Tēvs man ir krievs, kara inženieris, kara laikā gāja bojā. Atceroties Atmodas laiku: Cik priecīgi un iedvesmoti mēs bijām, vicinājām karogus! Pirmo reizi 1988. gadā ieraudzīju pa Brīvības ielu nākam cilvēkus ar Latvijas karogiem, to atceroties man vienmēr acīs asaras. To laiku mēs pārdzīvojām ar pilnu krūti.

Dainis Īvāns, atskatoties uz 4. maija deklarāciju pirms 20 gadiem, min Latvijas Kultūras akadēmijas rektora Pētera Laķa (1952-2003) lielā mērā piepildījušos paredzējumu, proti, neatkarībai atjaunojoties, lielas likstas varētu sagādāt dzīves virspusē uzpeldējušās amorālas kapitālistiskās elites centieni radīt varas saglabāšanai sociāli ekonomisko bāzi un manipulēt ar masu apziņu.

Somijā bēgļu ģimenē dzimušais, Vācijā uzaugušais, kopš 1996. g. Rīgā mītošais jurists un politologs Mārcis Gobiņš Laikrakstā „Latvietis” (2010, 92) demitoloģizē Tautas fronti: ir pamats pieņēmumam, ka TF dibināšana vismaz daļēji bija VDK [KGB] taktiska ideja, lai maigi ievirzītu arvien spēcīgāko neatkarības kustību vieglāk kontrolējamā gultnē, kā arī, lai neļautu patiesajiem disidentiem, tādiem kā Helsinki 86 grupai, pārņemt iniciatīvu (..) neatkarības kustības kontrolēšana kolosāli izgāzās, jo brīvības un demokrātijas kustība visai drīz ieguva savu nekontrolējamu dinamiku. Toties radikālāko disidentu nostumšanu malā izdevās sasniegt visai labi. Komjaunatnes līderi, Kompartijas ideoloģiskie sekretāri un tamlīdzīgi ļautiņi kļuva par visu apjūsmotiem neatkarības kustības varoņiem.

Bijušais Latvijas vēstnieks Prāgā, Oslo un Helsinkos, viens no Vienotības dibinātājiem, Valdis Krastiņš, savā runā „Manas valsts 20 gadi jeb Latvija karājas diedziņa galā” (<http://tinyurl.com/Krastins> 2010.21.V; arī laikrakstos diasporā) atceras LR politikāņu reakciju uz sadarbības piedāvājumiem no ārzemēm 90. gados, kad liela daļa no Latvijas bagātībām bija vēl valsts rokās: Pilzenes Škodas rūpnīca vēlējās sadarboties ar Vagonu rūpnīcu elektrovilcienu ražošanā Krievijas tirgum. Nē! Pēc tam VR nonāca privātu spekulantu rokās un iegāja gadiem ilgā mijkrēslī. Somu Elcoteq lika priekšā izveidot VEF ražotnēs detaļu rūpnīcu Nokia un Ericsson mobilajiem telefoniem (rūpnīca tagad darbojas Tallinā). Nē! Priekšroka itāļu bodniekiem un noliktavām. Manā acu priekšā tika noraidīts norvēģu priekšlikums kopdarbībai Latvijas jūras kuģniecības flotes atjaunošanā un ekspluatācijā. Gluži tāpat tika norakti norvēģu centieni Liepājas Tosmāri izmantot kā bāzi nelielu tankkuģu būvniecībai, apņemoties nodrošināt 600 darba vietas un sakopt kara ostas teritoriju. Sarakstu varētu turpināt. (..) Lielie uzņēmumi tika nevis pārkonstruēti mūsu vajadzībām, bet gan lielākoties izvazāti, telpas izpārdotas bodniekiem ātrai peļņai. Gluži tas pats notika ar kolhozu un padomju saimniecību īpašumu. Visus 20 gadus (..) nodokļi tika sakārtoti tā, lai atvieglotu un veicinātu spekulatīvus darījumus. (..) ...brašos peļņas tīkotājus patiesībā vispār neinteresēja Latvijas nākotne, jo ātri savākto naudu tikpat aši noguldīja ārzemju bankās, investīcijām Latvijā atstājot gauži niecīgus apmērus.

(re)


Ludmila Azarova                                                                                                   LETA

 

 

LATVIJA – AR SKATU MŪSDIENĀS

Prezidents Valdis Zatlers, suminādams Viļķenē 137 gadus veco Dievs, svētī Latviju! un tās autoru Baumaņu Kārli, liek pie sirds himnu dziedāt no pilnas krūts un skaļi, tikai tad viņa kļūs maģiska, dos mums spēku, un aizbiedēs mūsu naidniekus (NRA 2010.23.V).

LU mācībspēks Ivars Ījabs satori blogā uzsver sadarbības vēlamību ar KF, bet vienlaikus raksturo promaskaviskos latviešu „austrumu robežas atvērējus” kā cilvēkus, kuru politiskai kultūrai nav nekā kopīga ar eiropeisku demokrātiju, kur visu nosaka personiski kontakti, blats un administratīvais resurss, kur cilvēks, kuram šādu kontaktu nav, ir vienkārši mēsls un beztiesisks lopiņš, par kuru pat nav vērts runāt, kur nu vēl rēķināties.

Laimonis Purs vēstulē: Kanādas prof. Dreifelds tikvien prot, kā pabrīdināt negājējus iet uz vēlēšanām. Vajadzēja taču zināt, ka pret „Vienotību” ir plašs „spektrs”, to apliecina kaut vai komentāri internetā. Solās balsot par „Saskaņu”, Urbanoviču. Vai ir kāds pretlīdzeklis? Jā, ir, tikai pat ne visskaļākie nacionālie lozungi, vienīgi – sociālā aizsardzība, konkrēti, Progresīvais ienākumu nodoklis ne tikai juridiskām personām (to sola Urbanovičs), bet – visiem! Pat valsts prezidents nupat skaļi paziņoja: Latvija atrodas pirmā vietā Eiropā bagātā slāņa biezumā pret pārējiem iedzīvotājiem. No „Parex” bankas miljonāru noguldījumu procentiem tagad atņem tos pašus 10%, ko no pensionāru zārku naudas, nevis 45% kā dažā labā Eiropas valstī. Ja „Vienotības” vadošie attaptos nākt ar Progresīvo ienākuma nodokli, par viņiem nobalsotu ne vien latviešu vairākums, bet dabūtu arī krievvalodīgo jūtamu atbalstu.

Pasaules banka (World Bank - WB), kas savā laikā (kopā ar International Monetary Fund - IMF) pielieto nepārdomātas šoka un privatizācijas metodes, tagad iesaka Latvijai pāriet uz augstāko izglītību tikai par maksu, kā tas ir ASV. Daudzas ģimenes atvasēm nevar (..) samaksāt par ceļu un dzīvošanu, kur nu vēl studiju maksu! – izsaucas Rektoru padomes pr-js Arvīds Barševskis, bet LU rektors Mārcis Auziņš savukārt norāda, ka, augstākajai izglītībai kļūstot par elitāru produktu, daudz vairāk vidusskolu abiturientu pametīs Latviju, jo Eiropas valstīs pa lielākai daļai iespējams iegūt augstāko izglītību bez maksas.

Sekojot IMF un WB ieteikumiem, 2009. g. Latvijas augstskolu finansējuma samazinājums ir vislielākais Eiropa – 48%, kam šī gada sākumā pievienojas vēl 18% samazinājums. Tajā pat laikā Vācija un Francija palielinājušas finansējumu augstākai izglītībai, bet Skandināvijas valstis, Somija un Nīderlande izvairījušās no tieša finansējuma apgriešanas.

Pirms ASV jūras kājnieku (US Marines) manevriem Baltops Vārves kāpā, Kurzemē, amerikāņi patvarīgi izšķūrējuši un izbetonējuši prāvu caurumu, ignorējot vispārpieņemtos vides standartus kāpu aizsargjoslā (NRA 20.V).

„Desanta brālības kareivju piemiņai” valdes pr-js Sergejs Ņevolskis iesniedzis sūdzību pret žurnālistu Kārli Streipu, kurš lietojis īpašības vārdus fallisks un krāniņveidīgs attiecībā uz t.s. Uzvaras pieminekli Pārdaugavā.

(re)

 

 

LATVIJAI VISAPKĀRT

EIROPAS PADOMES Parlamentārā asambleja 2010.29.IV atzīst Staļina režīmu par vainīgu nomērdēšanā badā miljoniem cilvēku Ukrainā, Baltkrievijā, Krievijā, Kazahstānā pag. gs. 20. gadu beigās un 30. gadu sākumā, bet tomēr neklasificē golodomoru par Ukrainas iedzīvotāju genocīdu.

LIETUVĀ par nacionālo partizānu noslepkavošanu 1952. un 1953. g. uz 7 gadiem cietumā notiesāts 82 g.v. čekas aģents Marvels Bulatovs.

IGAUNIJAS uzņemšanu eirozonā 2011.1.I atbalsta gan visu 27 ES valstu finanšu ministri (7.VI), gan dienu vēlāk EP deputāti (589 balsis „par”, 41 „pret”) – atalgojums par stabilu ekonomisku politiku, ilgstoši sabalansētu valsts budžetu.

Der Spiegel (2010,17) raksts „Weisser Ritter” (Baltais bruņinieks – autori: Fidelius Schmid, Andreas Ulrich) veltīts Igaunijas Aizsardzības ministrijas Drošības dienesta vadītājam un ministra padomdevējam, ar Baltās zvaigznes ordeni apbalvotajam Simmam (Herman Simm), kam NATO vēsturē neesot līdzinieka svarīgas, slepenas informācijas (arī Rietumu aģentu vārdu) regulārā piegādāšanā Krievijas specdienestam (SVR). Simms spēlējis lomu arī igauņu datorsistēmas paralizēšanā, kas seko krievu Bronzas kareivja jeb Aļošas pārcelšanai uz padomju karavīru kapiem Tallinas nomalē (2007). Ironiskā kārtā krievu spiegu tīkla vadītājs Baltijas valstīs Sergejs Jakovļevs, kurš slēpies aiz portugāliskā segvārda Antonio Amurett de Jesus Graf – īsi pirms azīltiesību pieprasīšanas Rietumos – savā pēdējā sarunā Simmam pavēstījis, lai uz Maskavas solīto augsto militāro pakāpi un dažādiem apbalvojumiem necerot, jo viņš, lūk, neesot nekas vairāk kā prasts savas zemes nodevējs par naudu.

UNGĀRIJAS parlamentā 9.VI pieņemts likums par komunistiskā režīma noziegumu pielīdzināšanu holokaustam.

MOLDOVAS galvaspilsētas Kišiņevas (Chişinău) centrālajā laukumā uzstādīts piemiņas akmens ar uzrakstu: Padomju okupācijas un totalitārā komunistiskā režīma upuru piemiņai, bet 28.VI, kad 1940. gadā Rumānijai piederošajā Besarābijā iebruka Sarkanarmija, izsludināts par Okupācijas dienu.

KRIEVIJAS (KF) Federālā arhīvu aģentūra (Rosarhiv) pirmo reizi izvieto tīmeklī PSRS KP Politbiroja slēgtajā arhīvā glabāto Katiņas slaktiņa dokumentu paraugus – citu vidū PSRS iekšlietu tautas komisāra Lavrentija Berijas priekšlikumu (1940) likvidēt Austrumpolijā sagūstītos poļu virsniekus, ko ar saviem parakstiem atbalsta Staļins, Vorošilovs, Molotovs un Mikojans. KF TV pirmo reizi izrādījusi Vajdas filmu Katyń un masu informācijas avotos atskanējušas atklātākas diskusijas par 20. gs. vēsturi. Britu vēsturnieks Deivīss (Norman Davies, skat. JG252:58-61) to nosauc par informācijas sprādzienu – laikā, kad Staļinu mēģina reabilitēt, krievi varbūt sākšot vaicāt, kādi bijuši staļinisma noziegumi pret viņiem pašiem, arī pret pārējām „padomju tautām” – tās nogalināja, paverdzināja, dažādi izrīkoja, un, atklāti sakot, tas tā īsti vēl nav šodien atzīts. Tajā pat laikā daudzu krievu uzskatā Polijas valstiskās elites bojāeja pie Smoļenskas (skat. JG261:61) esot bijis „Dieva sods” par poļu prasību krieviem atzīties viņu noziegumos. Šo viedokli komentē Leonīds Radzihovskis (11.IV) krievu progresīvajā raidstacijā Eho Moskvy: Šo ļautiņu Dievs ir gauži piezemēts. Naida un augstprātības Dievs, plēsonīgs Dievs. Vārdu sakot, ūsains elks, kurš noslepkavoja 22 000 poļu Katiņā un miljoniem krievu – Krievijā. Bezmērķīgi nogalināja? Nē, protams, ar prieku. Vēsturiska sērijveida slepkavas prieks un lepnums. Morāliskā kanibālisma negausīgā apetīte (Franka Gordona tulk.).

Bijušais KF iekšlietu ministrs, ģen. Anatolijs Kulikovs, atklājis, ka Staļins divas reizes (1943, 1944) noraidījis izstrādāto plānu nogalināt Hitleru, jo baidījies, ka pēc fīrera (Der Führer) nāves Vācija varētu noslēgt mieru ar Angliju un ASV bez PSRS līdzdalības.

Satori blogā Ivars Ījabs atstāsta krievu politologu saietā noklausītu joku: Kremlī toni nosaka divi grupējumi – Putina un Medvedjeva. Un Medvedjevs vēl nav izlēmis, kuram no tiem pieslieties. LU mācībspēka ieskatā īpaši vērts ir noņemt cepures krievu sīkās liberāli demokrātiskās kopienas priekšā, jo tā nebaidās atklāti atzīt faktu, ka KF valda sui generis politisks režīms, kas sistemātiski strādā ļoti šauras un galēji ciniskas grupas interesēs.

Kaukāza slēpošanas kurortā Krasnaja Poļjana, lielā mērā krievu 19. gs. izslaktēto čerkesu dzimtenē, 30.IV uzstādīts piemineklis, kura centrālais tēls ir precīza uz Tallinas nomali pārvietotā Bronzas kareivja (Aļošas) kopija.

KF jauniešu organizācija Naši (Mūsējie) ievietojusi personae non grata sarakstā virkni Igaunijas valdības vīru – no prezidenta Tomasa Hendriksa Ilvesa, premjera Andrusa Ansipa, aizsardzības ministra Jāka Āvisko līdz aktīvistiem Jiri Līmam un Jiri Bomam.

Par kara noziegumu (Ludzas apriņķa Mazo Batu sādžas 8 iedzīvotāju nežēlīgu nogalināšanu 1944.27.V) Latvijā apcietinātais (1998) un notiesātais (2004) sarkano partizānu nodaļas vadītājs Vasiļijs Kononovs spriedumu pārsūdz Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Cour Européenne des Droits d’Homme / European Court of Human Rights), kuras Lielā palāta sūdzību atzīst par nepamatotu (ar 14 balsīm „par” un 3 „pret”), kas izraisa protestus KF valsts iestādēs, arī domē, par tiesas nostāšanos agresīvo nacionālistu un nacistiskās ideoloģijas attaisnotāju pusē. Gandarījumu par tiesas spriedumu izsaka EP deputāte un nesen par EP Eiropas Vēstures izlīguma grupas vadītāju kļuvusī Sandra Kalniete: Cīņa pret nacismu nevar kalpot par mūžīgu grēku atlaidi tiem, kas pastrādājuši noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Kononova un viņam līdzīgo pastrādātajiem noziegumiem nav noilguma un tos nedrīkst piedot un aizmirst. (..) Abi totalitārie režīmi – nacisms un komunisms bija vienlīdz noziedzīgi.

DAGESTĀNIETES Dženneta Abdurahmanova, kuras vīru nogalinājuši krievu drošībnieki, un divas augstākās izglītības (matemātikā un psiholoģijā) ieguvusī skolotāja Marjama Šaripova Maskavas metro stacijās „Ļubjanka” un „Kultūras parks” detonē spridzekļus, sev līdzi paņemot 40 cilvēku dzīvības.

IČKERIJAS (ČEČENIJAS) promaskaviskais prezidents Ramzans Kadirovs, kā pēc gada ilgas izmeklēšanas noskaidrojis Austrijas Pretterorisma departaments, uzdevis saviem aģentiem nogalināt Vīnē patvērumu atradušo, 27 g.v. Umaru Israilovu, savā laikā Kadirova miesassargu.

(re)

 

 

CITUR ĢEOPOLITISKAJĀ TELPĀ

IZRAĒLAS specvienības starptautiskajos ūdeņos 2010.30.-31.V uzbrūk Palestīnas starptautiskās atbalsta kustības organizētās Brīvības flotiles kuteriem, kas mēģina ievest Gazā 10 000 tonnas humānas palīdzības, nogalinot 9 cilvēktiesību aktīvistus uz Turcijas kuģa Mavi Marmara. Kamēr oficiālā Izraēla 800 Gazas joslas pretblokādes aktīvistus, to vidū vairākus amerikāņu eksdiplomātus, dēvē par „teroristiem”, visur citur pasaulē (izņemot ASV valdību, galvenos masu informācijas avotus un amerikāņu „kristiešu” ekstrēmistus, dažkārt sauktus par „evanģēliskajiem talibiem”) Izraēlas rīcība tiek dēvēta par valsts terorismu.

ES prezidējošās Spānijas premjērs Zapatero (José Luis Rodriguez Zapatero) aicina paust spēcīgu vienotu ES pozīciju par labu Gāzas joslas izraēliešu blokādes pārtraukšanai.

FRANCIJĀ kustības Nouveau Parti Anticapitaliste (NPA) pārstāvji ekonomisko krīzi Grieķijā raksturo kā globālu kapitālisma krīzi, kas iesākusies 2008. gadā amerikāņu noguldījumu banku spekulatīvo mahināciju dēļ.

AFGANISTĀNĀ un IRĀKĀ pretestības spēku grupējumu aktivitātes pieaug. Ekstrēms ir gadījums Samarrā (18.VI), kur irākietis Abdul-Halims Hameeds, nespēdams pārliecināt savu tēvu beigt strādāt pie amerikāņiem par „kontraktoru” un armijas tulku, viņu nošauj kā kolaborātoru.

ASV Starptautiskā cilvēktiesību organizācija Amnesty International (AI) ikgadējā ziņojumā (2010.27.V) nosoda tās ANO Drošības padomes valstis, kas izvairījušās saukt Izraēlu pie atbildības par 22 dienu ilgo iebrukumu Gazas joslā 2008. g. beigās, 2009. g. sākumā, nogalinot vairāk nekā 1380 palestīniešu, to vidū vismaz 330 bērnus. AI aicina pievienoties Starptautiskajai krimināltiesai (International Criminal Court jeb ICC) „Lielā divdesmitnieka” (G20) valstis ASV un KF, kas līdz šim ir atsacījušās to darīt.

ANO speciālisti patvarīgas izrēķināšanās jautājumos visskarbāko kritiku vērš pret ASV sakarā ar bezpilota lidaparātu Drones (Tranu) izraisīto simtiem mierīgu iedzīvotāju bojāeju.

Meksikas prezidents Kalderons (Felipe Calderón) par vardarbību Meksikā lielā mērā vaino lielo narkotikas pieprasījumu Savienotajās Valstīs, kā arī amerikāņu ieroču piegādātājus narkokarteļiem, bet kā nepieņemamu rasu diskrimināciju raksturo Arizonā pieņemto likumu arestēt un deportēt (sākot ar 29.VII) t.s. „nedokumentētos/nelegālos” iedzīvotājus, galvenokārt meksikāņus, kuri jau gadu desmitiem dzīvo un strādā ASV.

Vērts izlasīt pēdējā laikā ASV klajā laistās grāmatas ar visai zīmīgiem nosaukumiem – Harvarda U. nolasīto referātu krājumu American Exceptionalism and Human Rights (Amerikāņu sevišķums un cilvēktiesības), CNN žurnālista Zakarija (Fareed Zakaria) The Post-American World (Postamerikāniskā pasaule), Kalifornijas U. emeritētā prof. Džonsona (Chalmer Johnson) Nemesis: The Last Days of the American Republic (Nemese: Amerikas Republikas pēdējās dienas), rakstnieka un finanšu speciālista Lūisa (Michael Lewis) The Big Short: Inside the Doomsday Machine (Investīcija neveiksmē: skats no pastardienas aparāta), starptautisko zinību speciālista Beinarta (Peter Beinart) The Icarus Syndrome: A History of American Hubris (Ikara sindroms: amerikāņu arogances vēsture). Kā zināms, Ikars izveidoja spārnus, salipinot putnu spalvas ar vasku, bet uzlidoja pārāk augstu un iekrita jūrā – saules staros vasks bija izkusis.

(re)

 

 

______________

Materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Biruta Sūrmane (bs), Māris Brancis (mb), Jānis Krēsliņš Sr. (jk), Rolfs Ekmanis (re).

 

Jaunā Gaita