Jaunā Gaita nr. 255. Decembris 2008

 

 

 

PAR 100 LABĀKAJĀM LAUKU SĒTĀM

Aivars Berķis, Daina Bruņiniece, Ēriks Hānbergs. 100 lauku sētas Latvijā. Rīgā: Jumava, 2007. 238 lpp.

 

Skaisti iekārtoto, ar krāsu fotogrāfijām ilustrēto grāmatu, kas radusies 500 sakoptāko lauku sētu konkursa (kādi jau bijuši Pirmās LR gados) rezultātā, varētu arī nosaukt par 100 skaistāko Latvijas lauku sētu katalogu. Domas par šādu projektu Imanta Ziedoņa vadītajā Kultūras fondā rodas jau 1993. gadā. Pirms aplūkojamā sējuma parādīšanās dienas gaismā klajā laistas grāmatas Lauku sēta ir gudra (A. Berķis, Ē. Hānbergs, I. Ziedonis) un Likteņbērzi (A. Berķis, Ē. Hānbergs).

Par katru no 100 lauku sētām uzdoti fakti un skaitļi par saimniecību, informācija par īpašniekiem, īpašuma platību, galvenajām saimniecības nozarēm, ēkām, kā saimniecība iegūta u.c. Piemēram, Aivars Berķis, Zemnieku savienības atjaunotājs pag. gs. 90. gadu sākumā, stāsta par sētu iekārtojumu, saimniecības ēku novietojumu, par nacionālās celtniecības iezīmēm, sakopšanas sākumiem un ēku architektūru vēstures skatījumā. Tikko Latvija atguva brīvību un cilvēki mantoja savu vecāku vai vecvecāku lauku sētas, visi sākuši nodarboties ar tradicionālām lauksaimniecības nozarēm – augkopību, lopkopību, mežkopību, biškopību, bet pašreiz laukus pārņem ar lauku tūrismu saistīti pakalpojumi – viesu mājas, dabas takas, telšu vietas, laivu izīrēšana.

Godā celtās lauku vērtības parāda, ka kārtīga pirts, karoga vieta, zivju dīķis, bērzi, ziedi pie mājām veicina sētas un apkaimes skaistumu. Par Saldus rajona Remtes Žagatiņām Imants Ziedonis raksta: Daudz izdomas un līdzekļu saimniecības ceļu plānošanā ielikuši saimnieki. Pagalms ar plašu koptu zālienu pilnīgi norobežots no iebraukšanas. Saimniecības ēkas visapkārt savieno apvedceļš gar glītu jaunveidotu žogu. Viss ir izdomāts – mēslu vešanas ceļi nekrusto puķu ceļus, un govju ceļi nekrusto pirts ceļus. (191). Labi sakopta un iekārtota lauku sēta netieši veicina arī apkārtējo lauku sētu un apkārtnes sakopšanu – ja kaimiņam ir, tad man arī tā vajadzētu...

Uzzinām, ka liela daļa skaisto sētu saimnieku ir ar augstāko, bieži vien Lauksaimniecības akadēmijas izglītību. Bet daudzi ir arī no citām profesijām – ārsti, architekti, farmaceiti u.c., kas pametuši savu pamatprofesiju un darbu pilsētās un atnākuši kopt veiksmīgi savas saimniecības. No 100 tikai vienas saimniecības jaunā paaudze aizbraukusi strādāt Īrijā, bet droši vien atgriezīsies savu vecāku skaisti iekārtotajā lauku mājā. Ģimenēm laukos esot arī krietni vairāk bērnu (gan pieauguši, gan vēl skolas gados), nekā ģimenēm Rīgā un droši vien arī citās pilsētās. Liela daļa šo bērnu dzīvo vecāku saimniecībās un daļēji vai pilnīgi piedalās saimniecības uzturēšanā.

Astra Roze
 

 

Jaunā Gaita