Jaunā Gaita nr. 244, marts 2006
Jānis Krēsliņš
APROBEŽOTĪBA PAR LATVIEŠU VĒSTURI
Novēloti izlasīju Dienā (2005.17.XII) Māras Gulēnas gaŗo interviju ar Ņujorkas latviešu izcelsmes amerikāņu grāmatu izdevēju un rakstnieku Juri Jurjevicu, kuŗa nesen klajā laistais romāns The Trudeau Vector ieguvis lielu popularitāti, tikšot filmēts un esot tulkots 11 valodās, arī krievu. Autora profesionālie panākumi un pašapziņa ir liela, varētu teikt, apbrīnas vērta. Jurjevics beidzot esot nolēmis, ka rakstīšana ir vienīgais veids kā nopelnīt patiešām lielu naudu, un tādēļ arī atmetīšot savu ilggadējo grāmatu izdevēja nodarbošanos. Savā intervijā viņš uzsver, ka ar latviešu literāro sabiedrību viņam nav nekādu sakaru. Arī viņa ģimene pametusi latviešu sabiedrību.
Neapšaubu Jurjevica profesionalitāti un apbrīnoju viņa panākumus, bet, diemžēl, savās atbildēs intervētājai, runājot par latviešiem, viņš parāda lielu neziņu par vēsturi un atkārto visādas primitīvas klišejas, kaut vai par tā dēvētiem latviešu 700 verdzības gadiem. Runājot par latviešu vēsturi, Jurjevics raksturo Kanadas latviešu izcelsmes profesora Modra Ekšteina monogrāfiju Walking Since Daybreak (Ceļā, kopš rītausmas) kā ģeniālu. Tās autors izteicis pieļāvumu, ka latviešiem bijis sakars ar nāves soda izpildīšanu beidzamajam Krievijas caram Nikolajam II un viņa ģimenei. Lai kādi arī nebūtu varas darbi, kuŗos piedalījās savs skaits latviešu komunistu Ļeņina un Staļina impērijā, cara noslepkavošanā latvieši nepiedalījās. Ir zināms, kas caru noslepkavoja. Un kopā ar caru noslepkavoja arī cara ģimenes latviešu sulaini. Par visu to ir rodama plaša dokumentācija. Ekšteins savā grāmatā, kā uzsver Jurjevics, esot pieskāries arī latviešu līdzdalībai ebreju genocīdā. Diemžēl, Modra Ekšteina grāmatā aprakstos par ebreju likvidēšanu, kas neapšaubāmi Hitlera okupantu vadībā Latvijā notika ar pašu pirmo okupācijas dienu, ir lielas dīvainības un aplamības. Jurjevics intervijā min arī profesora Andrieva Ezergaiļa grāmatu par holokaustu Latvijā. Tas, kā norāda Jurjevics, esot ļoti jūtīgs temats, par kuŗu latvieši nerunājot. Fakti ir savādāki − šis temats aplūkots daudzās publikācijās latviešu valodā un par to tiek runāts − ir tikai jāmeklē rakstos.
Jura Jurjevica Soho apgāds izdeva arī Agates Nesaules memuārus A Woman in Amber (Sieviete dzintarā), un viņš pats to rediģējis. Arī Nesaules memuāros var atrast krietnu skaitu „izgudrotu patiesību” par latviešiem un Latvijas vēsturi.
Juris Jurjevics tagad veicot pētījumus vienai no savām nākamajām grāmatām − par kāda vīra neprātīgo drosmi un pilnīgu savas drošības ignorēšanu, glābjot ebrejus Latvijā vācu okupācijas laikā. Šis vīrs uzbūvējis slepenu patvertni, kur slēpis no geto izglābtos. Bet Jurjevics nekad neesot dzirdējis šo stāstu ne no viena latviešu avota. Nekad! − viņš pasvītro un pats sev jautā, kāpēc tas tā? Nezinu konkrēti, par kādu personu Jurjevics runā, iespējams, par varonīgo ebreju glābēju Žani Lipki vai par Liepājas Seduli, vai varbūt par kādu citu. Nezinu arī, kādus latviešu avotus autors ir pārbaudījis. Bet šie jau nebij vienīgie ebreju glābēji. Ja autoram būtu bijis kontakts ar Ņujorkas latviešu literātiem, viņš būtu varējis kopā ar šo rindu rakstītāju, Ņujorkas Elles ķēķa rakstniekiem, vāciešu nošautā latviešu nacionālās pretestības kustības vadošā darbinieka kapteiņa Upelnieka meitu un vēl citiem piedalīties 1988. gada decembrī Ņujorkas Pilsētas koledžas graduēto centrā kādreizējā Latvijas ebreja Dāvida Packina rīkotā Zviedrijas latviešu katoļu prāvesta Kazimira Viļņa godināšanā par to, ka viņš Packinu izglābis no geto un izmitinājis slēptuvē savā namā Meža parkā, Rīgā. Pateicībā Packins prāv. Vilnim pasniedza zelta pulksteni. Par šo sarīkojumu var atrast aprakstus latviešu trimdas periodikā, tāpat kā Kazimira Viļņa paša teikto par Packina izglābšanu. Ir tikai jāmeklē rakstos.
Jāpriecājas par Jura Jurjevica pirmā romāna sekmēm, bet jāskumst par viņa ignoranci par Latvijas vēsturi un latviešu sabiedrību, no kuŗas viņš pats cēlies. Un jācer, ka savā plānotā nākamā sacerējumā viņš izvairīsies no „izgudrotām patiesībām”.
Jāņa Krēsliņa recenzija par Agates Nesaules A Woman in Amber ar norādījumiem uz vēsturisku faktu aplamībām iespiesta 1997.4.X Laikā, bet 1997.18.X − avīzes redakcijas ielaisto kļūdu labojums. Krēsliņa recenzija par Modra Ekšteina Walking Since Daybreak, arī ar norādījumiem uz neskaitāmām vēsturisku faktu aplamībām, iespiesta JG219(1999):45-50; arī Latvijas Okupācijas muzeja gada grāmatā 2000. Recenzijas agrāka versija publicēta Laikā 1999.17.VII. Red.