Jaunā Gaita nr. 236, marts 2004

 

Ziņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiem

 

 

BRISELES ROKĀ

 

 

Avīzē lasu, ka Latvijā sākusi darboties firma Monsanto, kas attīsta augus ar ģenētiskām modifikācijām. Tas ir ļoti pretrunīgs temats. Pēc Eiropas likumiem uz pārtikas precēm jābūt rakstītam, vai tās satur, vai arī nesatur šādi modificētus produktus. Kā zināms, Eiropā ir liela pretestība pret modificētām pārtikas vielām. Ne tā Ziemeļamerikā. Nezinu, vai Monsanto firma jau pastāv kādā Eiropas zemē, bet tas izskatās kā „Trojas zirgs”, lai tiktu Eiropā caur nabadzīgāku zemi, konkrēti, Latviju.

Anita Liepiņa <liepag@idirect.com>

 

 

Tā nebūt nav − Latvija jau 2000. gadā pieņēma daudz brutālākus noteikumus pret ģenētiski modificētiem organismiem jeb GMO nekā Eiropas Savienība (ES) jau 2000. gadā. Tātad mēs ES tumsonību šinī jautājumā esam pat pārtrumpojuši (skat. manu rakstu 2003.XII The National Interest)

Juris Vīksniņš <viksning@georgetown.edu>

 

 

Sameklēju prof. Vīksniņa rakstu The National Interest tīmekļa lapā. Visu nedabūju izlasīt, jo par to prieku jāmaksā nauda, bet tur bija šāds teikums: Sure, the countries of „New Europe” are friends of the United States right now − but what happens when Brussels gets a hold of them? (Tiesa, „Jaunās Eiropas” valstis pagaidām ir draudzīgas pret ASV − bet kas notiks, kad Brisele tās dabūs rokā?)

Juris Žagariņš <Zagarins@stcc.edu>

 

 

Ir apbrīnojami, kā mūsu mītnes zemes iespaido mūsu domāšanu! Man nebūtu Jurim Vīksniņam jāstāsta par globālo ekonomiju. Kanadas kviešu ražotāji ir ļoti nobijušies no Monsanto varenības. Ja iesēj Monsanto apstrādātus kviešus, tos tik vienreiz jāappūš ar Roundup indi, kas arī ir Monsanto ražojums, visas nezāles iznīkst un kviešus iespējams nokult. Nelaime tikai tā, ka nav iespējams kontrolēt, ar ko kvieši saziedēsies, un nevar vairs garantēt „tumsonīgajiem” Eiropas pircējiem, ka tie nav ģenētiski modificēti kvieši. Prof. Vīksniņa minētās publikācijas nosaukums The National Interest runā pats par sevi...

Anita

 

 

Eu, kā tad mums palika ar tādiem „niekiem” kā neatkarība ES paspārnē? Vīksniņš zīmīgi vienā mierā saka − kad Brisele dabūs rokā... Tā nu viš’ i’ − de facto mēs būsim zem Briseles. Mazais pirkstiņš ir iedots. Protams, lielie ES atbalstītāji tagad formāli mēģinās atrunāties. Pabiedēja mūs mazliet ar briesmīgo Krievijas lāci, ar bada maizi ārpus Eiropas, un mēs palēkdamies ieskrējām ES kūtī. Šobrīd, kamēr ES ir relatīvi jauna, nenoslīpēta organizācija, mēs kādu laiku varēsim tēlot neatkarību. Bet lietas vienmēr iet savu loģiski pragmatisko gaitu. ES mērķis ir kļūt par globāli konsolidētu spēku. To nav iespējams panākt bez stingra „centra”. Ir tikai laika jautājums, kad Brisele par tādu kļūs, un mums ar savu „neatkarību” būs vien jāstāv klusu. Informācijas un cilvēku plūsma kļūs aizvien plašāka un straujāka. Tas nevarēs notikt bez kopējas valodas. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tā būs angļu.

Jons Plunts <Jon.Plunt@gmx.li>

 

 

Zini, Pluntu Jon, sen jau tev bija laiks palēkdamies prasīt Satversmei atbilstošu demokrātiju savā valstī, nevis vaimanāt par savu līdztautiešu neizdibināmo tūļību.

Juris

 

 

Tā kā daži no mums ir nobažījušies par Latvijas tiesībām Eiropas Savienībā, iesaku izlasīt sekojošo no 2003.27.X delfiem <www.delfi.lv>:

 

IZSTRĀDĀTS EIROPAS PARLAMENTA VĒLĒŠANU LIKUMPROJEKTS

Tieslietu ministra Aivara Aksenoka vadībā izveidotā darba grupa, kas izstrādā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumprojektu, otrdien to iecerējusi iesniegt valsts sekretāru sanāksmē, un ministrs plāno lūgt valdību projektu izskatīt jau nākamnedēļ.

Aksenoks pastāstīja, ka darba grupa gandrīz pilnībā pabeigusi darbu pie EP vēlēšanu likumprojekta, pirmdien vēl tiek veikti tikai daži „tehniski labojumi” un jau otrdien projektu iecerēts iesniegt valsts sekretāru sanāksmē.

Tā kā jautājums par EP vēlēšanām ir loti aktuāls un vēlama pēc iespējas ātrāka likuma stāšanās spēkā, ministrs nolēmis lūgt valdību likumprojektu izskatīt jau nākamās nedēļas valdības sēdē. Komentējot galvenās likumprojekta jaunās nianses, Aksenoks pastāstīja, ka, atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, EP vēlēšanās varēs balsot un tikt ievēlēti Eiropas Savienības pilsoņi.

Aksenoks pastāstīja, ka darba grupa arī atbalstījusi priekšlikumu, ka tiem Saeimas, pašvaldību vai valdības locekļiem, kā arī Valsts prezidentam, kuŗus ievēlēs EP, būs jānoliek iepriekšējās pilnvaras neatkarīgi no tā, vai konkrētā persona piekrīt vai nepiekrīt strādāt EP.

Ministrs skaidroja, ka šāda norma likumā paredzēta, lai izvairītos no iespējas, ka partijas kandidātu sarakstos izvirzīs partiju lokomotīves, kuŗas sabiedrībā ir labi atpazīstamas, taču pēc ievēlēšanas šie cilvēki no mandāta EP atsacīsies.

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka vēlēšanās varēs piedalīties partijas un partiju apvienības, un, līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās, partijām būs noteikta 5% ievēlēšanas barjera. Atšķirīga būs arī balsošanas kārtība, jo EP vēlēšanas būs vēlēšanas, kuŗās visi balsstiesīgie būs reģistrēti speciālā vēlētāju reģistrā. Līdz ar jauno kārtību būs atvieglota balsošana pa pastu, jo nebūs jāsūta pase, un šī iemesla dēļ iecerēts atteikties no balsošanas organizēšanas ārvalstu vēstniecībās.

Paredzēts, ka EP vēlēšanās notiks arī iepriekšēja balsošana. Sagatavotais likumprojekts paredz, ka iepriekšējā balsošana vēlēšanu iecirkņos notiks 9., 8. un 7. dienā pirms oficiālā vēlēšanu datuma. Vēlētāju balsis šajā laikā nemetīs urnās, bet ievietos speciālās aploksnēs, kuŗas atvērs tikai vēlēšanu dienā.

Aksenoks pastāstīja, ka vēlētāju reģistra likumprojektu viņa vadītā ministrija neizstrādā, un, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, likumprojekts vēl nav sagatavots, un paredzēts, ka tam jābūt gatavam līdz 1. decembrim.

EP vēlēšanas paredzētas 2004. gada 12.jūnijā.

 

 

Mani dzīves apstākļi pēdējā laikā man nav ļāvuši regulāri piedalīties Sveiks diskusijās. Bet jau vairāk nekā pirms gada rakstīju, ka varbūt tieši sakarā ar EP vēlēšanām rastos iespēja arī Saeimas vēlēšanas likumu beidzot izlabot. Tagad, kad valsts ministrs tik skaidri ir izteicies par Vēlēšanu likuma aplamību, būtu labi, ja mēs pielietotu visus likumīgos līdzekļus, lai dotu kārtīgu spiedienu valdībai. Seko manis teiktais 2002.18.XI: ...attiecībā uz Latvijas iestāšanos ES, taču kāda komisija jaunus likumus ierosinās tā, lai ES pārstāvjus ievēlētu, kas laikam it kā paredzēts 2004. gada jūnijā (ja 2003. gada augustā paredzētais referendums par ES iestāšanos būs labvēlīgs!). Bet vai kāda komisija par šiem jautājumiem attiecībā uz ES pārstāvju ievēlēšanu jau tagad darbojas? Man patlaban nav skaidrs, vai Centrālā vēlēšanu komisija vai Eiropas Lietu komisija, jebšu pavisam kāda cita grupa izstrādās jaunos likumus, kas būs vajadzīgi (CVK un ELK tīmekļa lapās par šo nekas vēl nav minēts). Kaut ES pārstāvju ievēlēšanai nav nekāda sakara ar Saeimas vēlēšanas likumu, liekas, ka varētu vismaz mēģināt radīt pilsonisku spiedienu valdībai izskatīt visus vēlēšanu likumus vienkopus. Arī prese varētu nākt talkā spiediena radīšanā. Varbūt arī bez referenduma būtu iespējams labot vēlēšanas likumu ar vienu vienīgu teikumu, proti: Katrs Saeimas deputāta kandidāts drīkst kandidēt tikai vienā no vēlēšanu apgabaliem.

Elizabete Rūtena

 

 

Jons Plunts, kuŗam viss ir ārkārtīgi skaidrs, varbūt var izskaidrot, kāpēc viņdien vācu TV stacija ZDF raidīja latviešu filmu par Dauku nevis angliski, bet latviski ar subtitriem vācu valodā? Un kāpēc krievu Piebaltijas TV kanālā (PBK), nedz arī citos krievu kanālos, nekas tāds nav redzēts un dzirdēts. Visi raidījumi, tai skaitā latviešu filmas, ir dublēti krieviski bez subtitriem. Arī LTV 7 krievu raidījumos latviskie subtitri nav redzami, kaut gan tie palīdzētu krievvalodīgajiem tuvināties savas valsts pamatiedzīvotāju valodai. Cik zināms, ES kūtīs katram mājlopam ir sava vieta. Jēriem neliek maut kopā ar govīm.

Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>

 

 

Zini, Ausma, brīviem meža zvēriem brīvība vienmēr būs dārgāka par vissiltāko kūti. It sevišķi laikā, kad lācis sācis pārdomāt iespēju sākt dzīvot... kūtī...

Jons Plunts

 

 

Ja lācis dzīvos kūtī, tas tiks pieradināts un nekļūs automātiski par saimnieku.

Aija Veldre Beldava <beldavsa@indiana.edu>

 

 

Un cik plašas ir brīvības robežas, piem., vai tu pieņem valsts eksistenci? Tādu, kuŗā gala vārdu saka valsts iedzīvotāji, nevis Maskavas, Briseles vai Beidžinas „roka”. Neesmu sajūsmā, kā Juronkulis norāda, ka de facto „Jaunās Eiropas” valstis nu būs „Briseles rokā”. Protams, globalizācijas laikos nav iespējams izvairīties no ekonomiski varenu valstu ietekmes jeb „rokām”.

Ģeogrāfiski un vēsturiski mums vienmēr ir draudējušas briesmas nonākt „Maskavas rokā”. Līdz ar iestāšanos NATO, tas tika novērsts, jo jebkuŗš uzbrukums vienai NATO dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām. Nelīdzētu arī kaut kādas „aizkulišu” vienošanās ar citām lielvalstīm, piemēram, ASV, jo tādā gadījumā pārējās mazās NATO dalībvalstis zaudētu jelkādu uzticību gan NATO, gan ASV vai Lielbritānijai. Normāli mazās valstis veikli balansē starp lielvarām un nevienam līdz galam nedodas rokās. Pievienojoties ES, mēs zaudējām šo iespēju, mēs esam piesieti un būsim spiesti iet ES pavadā. Saprotu, ka Latvijas politiķi pieņem acīmredzamāko un it kā drošāko, ērtāko nākotnes ceļu. Tikai paliek jautājums vai ērtākais vienmēr ir tālredzīgākais.

Paliek jautājums: kāda no brīvības viedokļa ir starpība, vai valsts ir Latvija, federatīva ES, Krievija, Ķīna vai kāda cita?

2G <2g@pudele.com>

 

 

Tāda, ka tavu likteni izlems nevis Latvijas iedzīvotāju izvēlēti valsts pārstāvji, bet gan Briseles birokrātiskais monstrs. Mīļā miera labad jeb liekulīgā politkorektuma dēļ mums gan tiks dāvāta kaut kāda formāla „demokrātijas” ilūzija, kuŗai domājošie jau šobrīd lāga netic.

Manuprāt Latviju 2003.20.IX bija pārņēmis „Kaupo sindroms”. Arī viņš tika apžilbināts ar metropoles gaismu spožumu, ziedoja brīvību pret solītajām zelta važām. Tās gan vēlāk izrādījās viltotas un ātri nosūbēja. Kaut gan ilgtermiņa vēsturē vācu jūgs kā konservu bundža izglāba latviešu tautu. Tas verdzināja latviešus, bet bija pārāk augstprātīgs, lai uzsūktu sevī. Tautas, kas bija ārpus šīs konservu bundžas, tika uzsūktas no slāvu kaimiņiem. ES turpretī neizskatās pēc „konservu bundžas”.

Jons Plunts

 

 

Gribu atgriezties pie EP vēlēšanu likumprojektā teiktā: [Tieslietu ministrs] Aksenoks pastāstīja, ka darba grupa arī atbalstījusi priekšlikumu, ka tiem Saeimas, pašvaldību vai valdības locekļiem, kā arī Valsts prezidentam, kuŗus ievēlēs EP, būs jānoliek iepriekšējās pilnvaras neatkarīgi no tā, vai konkrētā persona piekrīt vai nepiekrīt strādāt EP.

Ministrs skaidroja, ka šāda norma likumā paredzēta, lai izvairītos no iespējas, ka partijas kandidātu sarakstos izvirzīs partiju lokomotīves, kuŗas sabiedrībā ir labi atpazīstamas, taču pēc ievēlēšanas šie cilvēki no mandāta EP atsacīsies.

Otro izvilkuma teikumu varētu papildināt ar: un tad cits kandidāts partijas sarakstā nāk lokomotīves vietā. Lai gan domāts varbūt bija Andra Šķēles precedents (kad viņš kā lokomotīve ievilka gan TP kandidātus 8. Saeimā, bet pats „atkāpās”, kad nesaņēma premjera krēslu), runa te ir par vispārējo pretdemokrātisko principu Saeimas vēlēšanās, faktu, ka kandidātiem atļauts kandidēt vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā. Ja, kā uzsvēra Aksenoks, ir nepieņemami EP vēlēšanās pieļaut lokomotīvēm kandidēt, uzvarēt un tad atkāpties, lai atļautu nākošajam (mazāk pazīstamam) kandidātam pārņemt viņa mandātu, tad kāpēc tāda kārtība ir pieņemama Saeimas vēlēšanās? Saeimas lokomotīvēm ir atļauts savus vārdus likt kaut vai pat visu piecu vēlēšanu apgabalu sarakstu priekšgalos un tad atkāpties no četriem, lai dotu vietu nākošajam pēc kārtas. Tātad, ja šī sistēma ir gana laba Latvijas parlamentārām vēlēšanām, tad uz kāda pamata mēs plānojam to mainīt EP vēlēšanās?

Visās mūsu runās par Saeimas vēlēšanu likumu līdz šim neesmu redzējusi, ka kāds būtu nopietni izpētījis vēlēšanu +/− porciju un to salīdzinājis ar Satversmes 6. un 7. pantu:

6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. 7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kuŗš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.

Vēlēšanu likums darbojas bez vainas atbilstoši Satversmes 7. pantam, jo CVK izrēķina Saeimas deputātu skaitu katram vēlēšanu apgabalam proporcionāli katrā apgabalā dzīvojošo vēlētāju skaitam. Veids, kā uzvarošās partijas tiek noteiktas, skaidri atbilst demokrātiskām tradicijām un Satversmes garam: partijas sacenšas savā starpā, lai iegūtu katra vēlētāja uzticību izvēlēties vienas partijas sarakstu Saeimā vispārējā, vienlīdzīgā, tiešā, aizklātā un proporcionālā balsojumā.

Taču, kad vēlētāji vienā apgabalā izvēlas kandidātus no vienas partijas saraksta, piezīmējot viņu vārdiem „+” zīmi, un, ja tas kandidāts parādās vienlaicīgi vairāku apgabalu sarakstos, tad 6. pantā ierakstītā tiesība uz vienlīdzīgām vēlēšanām tiek skaidri pārkāpta. Te nu vairs nav tā, ka vienas partijas kandidāti sacenšas savā starpā par vēlētāja „+” zīmi, bet gan viena apgabala vēlētāji sacenšas pret cita apgabala vēlētājiem par kandidātiem, kas beigu beigās pārstāvēs tikai  vienu  no apgabaliem. Demokrātiskās vēlēšanās par vēlētāju balsīm jāsacenšas partijām un kandidātiem,  nevis  vēlētājiem savā starpā. Šī perversā sacensība var sagādāt vēlētājiem pat četros no visiem pieciem apgabaliem tukšu butaforiju, t.i., ilūziju, ka viņu „+” zīmītes tiek skaitītas par viņu izvēlētajiem sava apgabala kandidātiem. Tā vietā četros no pieciem apgabaliem kāds cits, varbūt pavisam svešs, kandidāts saņem šo mandātu.

Elizabete

 

 

Piekrītu Elizabetei! Vaimanāšanas vietā par Eiropas kūtī iekļūšanu, vai nebūtu labāk, ja mēs sāktu uzvesties kā pieauguši cilvēki un, kaut gan ar fantastisku nokavēšanos, sāktu rīkoties kā savas valsts cienīgi pilsoņi, uzņemoties atbildību par savas demokrātijas Vēlēšanu likuma atbilstību mūsu demokrātiskās Satversmes jēgai?

Juris

 

 

Publikāciju sagatavoja Juris Žagariņš

 

Jaunā Gaita