Jaunā Gaita nr. 23. septembris - oktobris 1959

 

 

AUSTRUMEIROPAS BOLŠEVIZĀCIJAS ROKAS GRĀMATA

Hawthorne Daniel: THE ORDEAL OF THE CAPTIVE NATIONS (Zviedru tulk.: Satellitstaternas martyrium, Natur och Kultur, Stockholm, 1959)

Grāmatu, kuŗās atklāta patiesība aiz Padomju savienības pret rietumiem pavērstās fasādes, ir jau labs skaits, taču šī 1958. gadā publicētā amerikāņu vēsturnieka grāmata, kas šoruden iznākusi arī zviedru tulkojumā, pelna īpašu ievērību. Kaut gan visiem zināms, ka vesela rinda agrāk neatkarīgo valstu pēc 2. pasaules kaŗa nonākušas padomju varas sfairā un pārvērstas par komunistiskām „tautas republikām”, šo tautu vēsture arī mums daudziem joprojām neskaidra un nepazīstama, tāpat diez vai būs daudz to, kas pilnīgi atceras vai izsekojuši norisēm, kuŗas šīs tautas novedušas tagadējā situācijā. Mums tomēr to vajadzētu zināt — arī tāpēc, lai izprastu vienu otru īpatnību padomju bloka atsevišķās valstīs un tautu mentalitātē. H. Deniela grāmata spēj lielā mērā aizstāt šo robu, turklāt tā rakstīta ar izpratēja un entuziasta roku. Deniels vienmēr cenšas norādīt ne tikai uz faktiem tīri ārējās norisēs, bet arī uz dziļākām tautu psīcholoģijas vibrācijām un uz strāvām un slieksmēm, kas rāda ceļu nākotnē un atklāj dažu labu uz āru ar neapbruņotu aci nesaskatāmu parādību vai rakstura vilcienu.

Grāmatā attēlota boļševizācijas norise Baltijas valstīs, Polijā, Cechoslovakijā, Ungārijā, Rumānijā, Balkānu zemēs un Vācijā — visa lielā politiskā un militārā spēle, kas dramatiski risinājusies šajā apgabalā, sākot ar 1939. gadu. Ievadnodaļās autors raksturo šās tautas kā rietumu kultūras austrumu posteni un lielos reljefos vilcienos attēlo to brīvības cīņas un jaunuzbūves darbu, atbrīvojoties 1. pasaules kaŗa rezultātā no trim lielām apspiedējām varām — cariskās Krievijas, Austro-Ungārijas un ķeizariskās Vācijas. Nav slēptas vai noklusētas grūtības, ar kuŗām sastapušies šo tautu vadītāji neatkarības laika periodā, īpaši norādīts uz faktoriem, kas vairumu šo valstu noveduši pie parlamentārās iekārtas kapitulācijas vairāk vai mazāk totalitāru sistēmu priekšā, un kas tādā kārtā dod — kaut arī schematisku — izpratni par šās parādības cēloņiem plašākā, bezkaislīgā skatījumā.

Grāmata nav publikācija ekspertiem, bet visiem — tā sarakstīta vieglā valodā un lasāma kā interesants vēsturisks romāns, taču būtībā ir boļševizācijas rokasgrāmata, kas pilnībā atklāj komūnistu starptautiskās spēles apslēptās likumības.

G.I.

Jaunā Gaita