Jaunā Gaita nr. 229, jūnijs 2002

 

 

Voi vaine tei, ka asam mozi,
Ka vajag vysim ceļu grīzt,
Ka leli, kam ir zūbi osi,
Spēj myusus vīgli zemē spīst?

Šie vārdi nāk no dzejnieka, publicista, profesora (University of Wisconsin, Stevens Point), tautsaimniecības zinātņu doktora, Petrogradā dzimušā Franča Murāna (1915.17.X-2001.21.XII) spalvas. Nereti saukts par Latgales Poruku, viņš saraksta dzejkrājumu Ilgu zeme (Neuotting am Inn: VI. Loča izdevnīceiba, 1946), poēmu Nelga (turpat, 1953) un stāstu krājumu Muna zeme (turpat, 1948). Tos raksturo nacionālisms, reliģiozitāte, filozofiski pārspriedumi, pagari monologi, liriski tēlojumi un metaforu virtenes. Raksti un esejas iespiestas vairākos trimdā izdotos krājumos − Trimdas rakstnieki, 3. sēj. (1949), Olūts. Rokstu krojums (1947), Tēvzemes brīvībai un kultūrai (1965), Prezidents un Latvijas paaudze. Vēsturiski biografiski profili (1975), Dievs un cilvēki. Esejas (1979), Francis Trasūns. Viņa darbīgais mūžs un traģiskais noslēgums. Rakstu krājums (1989) u.c. Piedalījies Veronikas Strēlertes sakopotajā latviešu mīlestības dzejoļu antoloģijā Paradīzes meklētāji (1964). Plašs ir viņa rakstu klāsts dažādās zinātniskās publikācijās angļu valodā, (re)

 

 

 

Eiropas Savienība zinātnes finansēšanā neizvirza noteiktas prasības, un vispārzināmais fakts ir tāds, ka Latvija kandidātvalstu vidū šajā ziņā ieņem bēdīgo priekšpēdējo vietu. Igaunijā finansējums ir divreiz lielāks un Eiropas līdzfinansējums Igaunijai arī ir desmit reižu lielāks nekā Latvijai. Preses konferencē Rīgā 2002.I Latvijas Zinātņu Akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš uzsveŗ: Kaut kas ir jādara, lai Latvija Eiropas Savienībā nebūtu Austrumu robeža, bet stabila zinātnes valsts. Turpat viņš formulē dažus svarīgus jautājumus: Vai Latvijas valsts ir skaidri definējusi savas prioritātes un kādu vietu ieņem zinātne? Kam Latvijas zinātne ir vajadzīga? Eiropai? Pašai Latvijai? Ievērības cienīgi ir akadēmiķes Maijas Kūlas teiktie vārdi Augstākās izglītības, zinātnes un technoloģijas attīstības vadlīniju apspriešanas konferencē Rīgā (2002.9.II): Nacionālās zinātnes mūsdienās arvien vairāk ir spiestas apzināt globālizācijas un reģionalizācijas attiecības. No vienas puses, darīt to, ko ‘nedara nekur citur,’ bet, no otras puses, veidot komūnikāciju ar citām kultūrām un reģioniem. Entonijs Smits ir teicis: ‘Pati galvenā identitātes un kultūras kaldinātāja ir atmiņa, un tādēļ postmodernā kosmopolītisma pamatmotīvi, idejas un stili nāk no tautām vai nācijām. Nekādas globālas ‘topošās identitātes’ nav; globālā kultūra varētu būt vienīgi bezatmiņas konstrukcija vai arī šīs konstrukcijas nacionālo elementu atlūzu kaudze.’ Humanitārajām zinātnēm ir jāmāca plašai sabiedrībai, kā nebradāt pa kosmopolītiskajiem atkritumiem un neaizrauties ar destruktīvām pieejām. Ir radies iespaids, ka Latvijā patlaban šādas intelektuālas, humanitāras kultūras atbalstam nav ne vietas, ne naudas, bet valstī ir pietiekami daudz līdzekļu, lai rosītos pa civilizācijas ‘atkritumiem.’ Pozitīvi jānovērtē tas, ka LZA noslēgusi 26 sadarbības līgumus (un/vai memorandus) ar dažādu valstu zinātniskām organizācijām, galvenokārt zinātņu akadēmijām (Austrijas, Anglijas, Bulgārijas, Čechijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Izraēlas, Kanadas, Krievijas, Ķīnas Republikas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Šveices, Ukrainas, Ungārijas un Zviedrijas). (re)

 

 

 

Gidonam Krēmeram piešķirta 2002. gada UNESCO Mūzikas balva, ko 1975. gadā nodibināja Starptautiskā mūzikas padome. Piedevām Krēmers un viņa izveidotais Baltijas jauniešu orķestris KREMERata Losandželosā saņem ikgadējo Grammy balvu skaņu ierakstu jomā. (ib)

 

 

 

Pērngada 5.XI Zviedrijas karalis Kārlis Gustavs XVI (Carl XVI Gustaf) pasniedza māksliniekam Larim Strunkem Prinča Eižena (Eugen) medaļu − to 1945. gadā nodibināja karalis Gustavs sakarā ar Eižena 80 gadu jubileju. (ib)

 

 

 

2002.8.III Lielā mūzikas balva piešķirta orķestra sitaminstrumentistam Edgaram Saksonam, baleta prīmai Jūlijai Gurvičai, Operas prīmai Žermēnai Heinei-Vāgnerei, vijolniecei Baibai Skridei, čellistam un diriģentam Mstislavam Rostropovičam, klavieŗu duetistiem Antrai un Normundam Vīksnēm, komponistam Arturam Maskatam un diriģentam Andrim Nelsonam. Laureāti saņēma A. Jēkabsona veidoto sudraba statueti un 300 Ls naudas balvu. (ib)

 

 

Māris Čaklais

 

Viens no prestižās Herdera balvas laureātiem šogad ir dzejnieks, literatūras mēnešraksta Karogs redaktors Māris Čaklais. Balva nosaukta vācu Apgaismes laikmetā domātāja un autora Johana Gotfrīda Herdera vārdā, kuŗš bija Rīgas Domskolas skolotājs (1764-1769). Balva (15 000 eiros = apm. 8 400 Ls) līdz šim piešķirta 38 reizes. (ib)

 

 

 

Latvijas Rakstnieku savienības Gada balvu par „mūža ieguldījumu” latviešu literatūrā saņēma Andrejs Eglītis. Tā piešķirta arī Radegaskam Parolekam par mūsu literatūras popularizēšanu, t.i., tulkošanu čechu valodā. Citās nominācijās LRS apbalvo Liānu Langu (dzejā), Noru Ikstenu (prozā), Māru Zālīti (dramaturģijā), Gunti Bereli (kritikā un literatūrzinātnē) un Juri Zvirgzdiņu (bērnu literatūrā). 2002.I LZA Kārļa Mīlenbacha balvu saņem Dr. Dzintra Hirša (Valsts valodas centrs) par devumu latviešu valodas kā valsts valodas statusa iedzīvināšanā un nostiprināšanā, bet LZA Tālivalža Vilciņa balvu − socioloģe Brigita Zepa (LU Sociālo zinātņu fakultāte) par rakstu kopu Indivīds un politika pārmaiņu laikā. No jaunajiem zinātniekiem balvas saņem Daniela Balode (par Debesu dāvana A. Čaka mīlas līrikas kontekstā) un Sandra Palkavniece (Sieviete Lūcijas Zamaičas prozā). Kopīgas LZA, Lattelekom SIA un Izglītības Fonda balvas humanitārajās zinātnēs saņem Dr. Dzidra Ozoliņa (Latvijas pilsētu komūnālās politikas vēsture, 19.-20. gs.) un doktorante Ieva Margeviča (Bilingvālā izglītība mazākumtautību skolās Latvijā). LZA Lielās medaļas (2002) laureāti − ķīmiķis Tālis Millers un Vladimirs Toporovs (Krievijas ZA) − viens no pazīstamākajiem slāvistiem-indoeiropistiem, specializējies baltu (ieskaitot senprūšu) un slāvu ģenēzes jautājumos, folkloristikā, mītoloģijā, valodniecībā, poētikā un literatūrzinātnē − par izcilu devumu baltu valodniecībā, (re)

 

 

 

Pie lasītājiem aizlidojusi jaunākā Zīle (2001, 1) ko ievada Alenes Jāņa apcere „Dievturību meklējot,” kuŗā viņš lūko atbildēt uz jautājumiem − kas ir dievturība un kur to atrast? Tālāk vēsturnieks un senvietu pētnieks Aivars Jānis Jakovičs sniedz ģeogrāfisku izziņu par teiksmaino Zilo kalnu un Ķekšu Arnis precizē Metimnes pilskalna atrašanās vietu. Ieva Pīgozne raksta par Senās vides darbnīcas rosību Latvijā, kuŗā iesaistīti latviešu jaunieši ar interesi par mūsu tautas kultūru, senvēsturi un ar dabas norisēm saistītu dzīves veidu. Seko veļu daudzinājuma kā arī Ūsiņu, Meteņu, Jāņu, Jumju un citu svinamai dienu atzīmēšanas apraksti. Uzzinām, ka Latvijas dievtuŗi vēlas celt pieminekli okupācijas laikā apcietinātajiem, izsūtītajiem un citādi cietušajiem dievtuŗiem. Pasmaidīt liek Dundziņa rīmes. Netrūkst arī ne foto attēlu un zīmējumu, ne dainu un sakāmvārdu citējumu, nedz dažādas izziņas par gada sapulci un dievturu saimes darbību ASV. Zīles redaktors ir dzejnieks Medņu Modris (saulgodi@erols.com). Ir nodomāts Zīli nākotnē izplatīt arī elektroniski, tādēļ interesenti lūgti paziņot redakcijai savas e-pasta adreses. (bs)

 

 

 

Latvijas rakstnieces un dramaturģes Ingas Ābeles luga Tumšie brieži pēc pirmizrādes Štutgartē 2002.I guvusi plašu un atzinīgu atsauksmi Vācijas presē. Recenzenti izceļ lugas kultūrpolītisko nozīmi un raksturo to kā lielisku, blīvu, reālistiski un psīcholoģiski smalku tekstu, kas atspoguļo pārejas situāciju postkomūnistiskājā Latvijā. Ābeles luga pat salīdzināta ar Čechova Ķiršu dārzu. (bs)

 

 

 

Kādreizējā JG redakcijas locekle, diriģente un dziedātāja Gunta Plostniece angažēta par 1995. gadā dibinātās ConcertOPERA Philadelphia galveno diriģenti Filadelfijā, Pensilvānijas pavalstī, kur viņas pirmais uzdevums bijis diriģēt vairākas Doniceti operas Don Pasquale izrādes. Plostniece latviešu sabiedrībā pazīstama kā ilggadēja vokālā ansambļa Melodija vadītāja. Viņa bijusi kā diriģente, tā soliste latviešu sarīkojumos, baptistu dziesmu dienās un trimdas latviešu dziesmu svētku garīgajos koncertos, kā arī lektore Ērģeļu dienās un latviešu jauno mūziķu nometnēs Kanadā un Latvijā. Ērģelnieka Tālivalža Dekšņa pavadījumā iedziedājuši 11 latviešu komponistu 18 garīgās solo dziesmas tvartā Latvian Sacred Song (Latviešu garīgās dziesmas). 1999. gadā Plostniecei piešķirts Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības goda diploms. (bs)

 

 

 

 

International Dictionary of Library Histories 1. sēj. (Chicago-London: Fitzroy Dearborn Publishers, 2001. Red. David H. Stam, Syracuse University) ievietots mūsu līdzstrādnieka Jāņa Krēsliņa plašs raksts (394-397) sīkā drukā par Latvijas Akadēmisko bibliotēku no tās dibināšanas 1524. gadā, kad tā saucās Bibliotheca Rigensis. Šodien tā var lepoties ar 1,2 milj. sējumu. 2. sēj. (2001) tā paša autora raksts (526-528) par Latvijas Nacionālo bibliotēku no tās priekšvēstures (Schola Carolina, Bibliothek der Kurländischen Ritterschaft u.c.) un oficiālās dibināšanas (1919.29.VIII), kad to nodēvē par Latvijas Valsts bibliotēku, līdz pat mūsdienām − ar 2 milj. sējumu. (re)

 

 

 

2001.XII lasītāju rokās nonācis 1999. gadā ar Nobela prēmiju apbalvotā vācu rakstnieka Gintera Grasa (Guenther Grass) romāna Die Blechtrommel (Skārda bungas, 1959) latviskojums (Rīgā: Atēna.) Apjomīgo romānu latviski pārcēlusi Silvija Brice, ko laikraksta Diena lietpratēji izraudzījuši par 2001. gada kultūras personību. Citkārt itin spurainais autors Grass uz Rīgu atsūtījis laipnu telegrammu, kuŗā izteicis prieku par sava darba izdošanu Latvijā, sveicinājis visus turienes grāmatu draugus un pieminējis Baltijas jūras brālību. Autors dzimis 1927. gadā Dancigā. (bs)

 

 

Gintera Grasa pašportrets

 

 

Konkursā Skaistākā grāmata (2001) pirmās vietas iegūst Otto Zitmaņa veidotā Liānas Langes dzejgrāmata Iepūt taurītē, skorpioni (Jaunā Daugava), prozā − Gitas Okonovas veidotā prozas antoloģija Asinsbalss (Pētergailis), bērnu literatūrā − Valda Rūmnieka Mārīte pazemē (Elpa) Anitas Kreituses apdarē. Konkursa rīkotāja Grāmatizdevēju asociācija nolemj, ka mākslinieciski vispievilcīgākās grāmatas pērngad laiduši klajā apgādi Nordik, Atēna un Neptuns. (re)

 

 

 

Zinātniskā minikonferencē Baltija − padomju perioda nepakļāvīgā un modernistiskā māksla Zimmerli Mākslas muzejā (Rutger State University, New Jersey) 2002.9.III [ar eksponātiem no Dodža (Norton Dodge) kollekcijas] Irēne Bužinska (Valsts mākslas muzejs) salīdzina agrīnā padomju posma mākslu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, Marks Švede (Indianapole) pievērsās klausītājiem mazāk pazīstamām mākslas izpausmēm, galvenokārt Latvijā, piemēram, „hipiju periodā” pirms Atmodas, un polītologs Juris Rozenvalts (Latvijas Universitāte) aplūkoja mūsdienu Latvijas politiskās dzīves saulainās un arī ēnas puses. (ib)

 

 

 

Mūzikas izdevniecība Balss (Rīgā) laiž klajā dzejkrājumu autora [Sudraba ceturksnis (1968) un Patskaņi un līdzskaņi (1976)], mūziķa un ikdienā Farstas (Zviedrijā) vidusskolas valodas skolotāja Pāvila Johansona kompaktdisku ar viņa paša 70. un 80. gados sacerētām dziesmām, kad „bards bez bārdas” ir viens no latviešu ansambļa Dundurs (Stokholmā) pīlāriem. Ansamblis iedziedājis Latvian Music izdotās skaņuplates Vilcienā, Reiz agrā rītā izgājām un Zilais karuselis. Skat. Pāvila atmiņu dzirkstis „No Hēgerstēnas uz Sēgeltorpu” (JG 223 un 224). (re)

 

 

 

Kamēr Freida (Lucian Freud) Anglijas karalienes Elizabetes II nesenais portrets daudzu ieskatā ir parodisks ķēmeklis, kam vispiemērotākā vieta esot khazi − tā angļi sauc mazmājiņu, Nacionālās portretu galerijas direktoram (Charles Saumarez) tas ir psīcholoģiski dziļš un Londonas slavenās Tate Gallery kuratora (William Feaver) cildinājums: izcilākais karaliskais portrets kopš Gojas (Francisco Jose de Goya, 1746-1828) (..) uzjautrinošas izbrīnās pārņemta, viņa vērīgi vēro portretista izdarības. Kontraversālā glezna ietilpināta š.g. 22.V atklātajā publiskajā skatē par godu karalienes 50 gadiem Lielbritānijas un Ziemeļīrijas tronī (Royal Treasures: A Golden Jubilee Celebration). (re)

 

 

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane, Biruta Sūrmane, Rolfs Ekmanis.

 


 


 

 

Leonīds Vīgners
1906-2002

Jelgavas filharmonijas (1930-1934), Latvijas Nacionālās operas (1936-1949) un Radio simfoniskā orķestra (1949-1974) diriģents, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors (kopš 1961), ievērojams kordiriģents, Dziesmu svētku virsdiriģents (1948-1973, kopš 1990), arī komponists

 

 


 

 

Boriss Bērziņš. Sēdošā.
Litografija. 71,5 x 57,5 cm. 1986.

Boriss Bērziņš
1930-2002

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors (kopš 1980). Darbi izstādēs Latvijas pilsētās, Anglijā, Francijā, Spānijā, Polijā, Krievijā, ASV. Strādāja figurālajā žanrā, arī grafikā, gleznoja klusās dabas, ainavas. Nepiedzīvo otro personālizstādi LZA izstāžu telpā.

 

 

 

 

 

Jaunā Gaita