Jaunā Gaita nr. 217, jūnijs 1999

 

 

 

JG redakcijai:

Bija interesanti lasīt JG 214. numurā Ulža Siliņa atmiņas, ko izraisījusi Viktora Hausmaņa grāmata Latviešu aktieri trimdā. Tā kā Siliņš piemin arī manu tēvu Reini Birzgali, vēlos sniegt dažas piebildes un paskaidrojumus.

Esmu darbojusies Amerikas Latviešu teātŗa Bostonas ansamblī kopš 1954. gada un varu pastāstīt, ka vienīgais iemesls Jāņa Lejiņa aiziešanai no mūsu ansambļa bija gadu nasta, kā viņš pats to apliecināja pēc savas atvadu izrādes 1971. gadā 72 gadu vecumā. Kā skatuves ļaudis labi zinās, teātŗa darbs prasa ne tikai garīgu, bet arī tīri fizisku piepūli, īpaši trimdas apstākļos, kur pēc pirmizrādes „pašu mājās” sākas pagaŗi izbraucieni un citām latviešu kolonijām.

Tālāk Siliņš raksta, ka Birzgalim bijusi „reputācija par ilgu ļauna prāta turēšanu”. Jāatzīstas, ka par šādu reputāciju dzirdu pirmo reizi. Līdz šim visi, kas tēvu pazinuši, ir raksturojuši viņu kā saulainu, humora pilnu, sirsnīgu cilvēku. No pieredzes varu teikt, ka personīgos sarūgtinājumus tēvs ātri vien aizmirsa, un māte, kuŗa šai ziņā bija jūtīgāka, ne reti dusmojās, ka tēvam esot pārāk „bieza āda”.

Tiesa gan − tēvs pamatīgi noskaitās, ja kāds mēģināja nopulgot viņa skolotāja Eduarda Smiļģa sasniegumus latviešu teātŗa mākslā. Smiļģa skatuves mākslas principi, kas izpaudās viņa vadītajā Rīgas Dailes teātŗa inscenējumos, bija mana tēva ideāls, ko viņš dedzīgi aizstāvēja un kam palika uzticīgs līdz pat savai nāvei.

Rasma Birzgale-Vītola

P.S. Vēl varu piebilst, ka Siliņa pieminētā (bet nesatiktā) aktrise Milda Zīlava joprojām ir skaista − 90 gadu jauna, skaista latviešu sieviete, kuŗas bagātais mākslinieces mūžs atspoguļojas viņas apgarotajos vaibstos un personībā.

 

 

 

 

JG redakcijai:

Jānis Ramba savā recenzijā par Anitas Rožkalnes grāmatu Palma vējā (JG216, 40. lp.) saka: „...nav atgādināta vienkāršā patiesība, ka daudziem šejieniešiem (Latvijas latviešiem A.L.) nekādi ārzemju braucieni netika atļauti, toties daži kļuva par ārzemju latviešu, gandrīz jāsaka, „štata” draugiem...” un viņš nosauc divus vārdus. Bez šiem diviem Toronto tai laikā, vēl septiņiem pazīstamiem Latvijas rakstniekiem Dardedze Inc. rīkoja uzstāšanos. Daži bija atbraukuši ar tā sauktajām „Roģinas” grupām, daži uz privātiem izsaukumiem. Recenzents prāto: „Gribētos tikt pie precīzām, archīvu liecībām, cik tur ir bijis gudras diplomātijas un vai bijusi nodevība.” Vai recenzentam ir zināms, ka tieši šie divi ir kādam cilvēkam Latvijā sagādājuši pratināšanu, apcietināšanu. izsūtījumu? Par kādu citu nodevību varētu būt runa?

Anita Liepiņa, Kanadā

 

 

 

Apsveicam!

Vairums Jaunās Gaitas lasītāji jau zinās, ka 13. aprīlī ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šķiru apbalvots mūsu galvenais redaktors Rolfs Ekmanis, kā arī JG līdzstrādnieks Indulis Kažociņš Anglijā. (ib)

 

 

Baltijas jūrā „izzvejots” enkurs Apšuciema vidusskolas priekšā.

Jāņa Gorsvāna zīmējums

 

 


REDAKCIJAI PIESŪTĪTIE IZDEVUMI

  • Bastjānis-Krasts, Ilmārs. Pašvēsture, Par politiku, bohēmu un trīssoļlēkšanu. Rīgā: Likteņstāsti, 1998. 196 lp.

  • Cielēns, Fēlikss. Laikmetu maiņā. Atmiņas un atziņas. 2. gr. Stokholmā: Memento, 1998. 196 lp.

  • Dombrovska, Lidija. Sniegšanās. Fantastisks romāns. Rīgā: Sol Vita, 1998. 208 lp.

  • Dunsdorfs, Edgars. Latvijas vēstures atlants. 3. izd. Melburnā: Kārļa Zariņa fonds, 1998. 260 lp.

  • Freimanis, Eduards. Pasaules novadā. Dzejoļi. Rīgā: Sol Vita, 1998. 176 lp.

  • Ģērmanis, Uldis. Latviešu tautas piedzīvojumi. MV. Stokholmā: Memento, 1998. 314 lp.

  • Ģērmanis, Uldis. Latvju tautos nutikimai. Kaunas: Sviesa, 1998. 336 lp.

  • Ģērmanis, Uldis. Mosties, celies, strādā! 99 +1 domu grauds. Stokholmā: Memento, 1998. 80 lp.

  • Ķīlis, Roberts. Atmiņa un vēsture. No antropoloģijas līdz psiholoģijai Rakstu krājums. Rīgā: N.I.M.S., 1998. 140 lp.

  • Kraujiete, Aina. Jau čūsku ritulis ris. Dzejoļi. Rīgā: Preses nams, 1998. 28 lp.

  • Labsvīrs, Jānis. Kārlis Ulmanis. Rīgā: Latvijas Universitāte, 1997. 47 lp.

  • Lithuanian Papērs. Annual Journal of the Lithuaninan Studies Society at the University of Tasmania. Red. Algimantas P. Taškūnas.

  • Puškins, Aleksandrs. Slepenās piezīmes, 1836-1837. Minneapolis: M.I.P. Company, 1986. 139 lp.

 

Jaunā Gaita