JG21 Linards Tauns. Bērns ar diviem baloniem

Linards Tauns

BĒRNS AR DIVIEM BALONIEM

Vasarasraibumains, viņš allaž aiziet ar diviem baloniem gar stūri,

Manā mīlestībā pārspējot ar tiem

Pilsētas formas un krāsas:

Savas mātes debessmannā ķieģeļu mūŗos,

Jumtu sarkanumu,

Triumfa un Sakāves arkas

Un pats savus vasarasraibumus.

Es pārkāpju no mūļa skausta uz pasta ratiem, no pasta ratiem uz buiku,

Bet bērns tik stāv kā stāvējis

Un pārstāv

Pasaules asinsriņķošanu.

Saka mans draugs - jūrnieks, leģendārais lašu un sieviešu zvejnieks:

"Lūk, kur aiziet viens īsts dzejnieks!

Mums nepieciešami angļu rūgtie pilieni, spāņu malaga galoniem, -

Viņš panāk to pašu ar diviem ģeķīgiem, vientiesīgiem baloniem."

Es domāju par vasarasraibumiem,

Es domāju par cilvēces vasarām raibām.

Izeju uz ielām.

Mākoņi aizslīd kā vēsture cauri Triumfa un Sakāves arkām,

Itin kā tie vestu buikos,

Pasta ratos

Un uz mūļu skaustiem greiziem

Triumfu un sakāvi reizē.

Vai varbūt tās ir kādas apokaliptiskas barkas,

Kas pārvadā radioaktīvos putekļus?

Bet tad es atpestīts raugos:

Iet bērns un uzlaiž vienu balonu gaisā,

Vienu balonu pie citiem brāļiem un māsām,

Vienu balonu mātes debessmannā krāsā,

Vienu balonu mākoņiem draugos.