Jaunā Gaita nr. 202, septembris 1995

 

 

Gunars Bekmans

RIX IR TIKAI LAIKA JAUTĀJUMS

(televīzijas luga)

 

1. skats

 

Uzraksts pie cietoksnim līdzīgas celtnes: Latvijas Bruņotie Spēki - Galvenais Štābs. Bezgala gaŗš gaitenis noved mūs pie augstām dzelzī kaltām durvīm. Aiz tām ap četrstūrainu ozola galdu sēž virsnieki.

Leitnants, stāvot ar papīriem rokā: Un tad te ir dispečs no ASV Marīņu Bāzes, Kemp Pendeltonas Kalifornijā. Viņi mums sūtīs veselu kravu apmācību materiālu: stiepļu pinumus, dzeloņdrāšu bukus, kāpšanas līdzekļus un rāpšanās daiktus, blokus, virves, tauvas, kabeļus un troses, vienu Forda Mustangu, sievietes guļamistabas iekārtu un vienu augsti kvalificētu seržantu - Tamāru ‘Tammy’ O’Tūli.

Vispārējs klusums, tad viens no virsniekiem: Sievieti?

Leitnants: Tieši tā, kapteiņa kungs. Vienīgā visā ASV Jūras kājnieku korpusā, kas ir specializējusies ierindas un apvidus apmācībās un pārvalda latviešu valodu.

Kapteinis, ciniski: O’Tūle? Pārvalda latviešu valodu?

Leitnants: Viņas māte latviete, un viņa ir papildinājusies latviešu valodā ASV armijas valodu intensīvkursos Monterejā, Kalifornijā.

Kapteinis: Tomēr, tomēr. Sieviete vien ir. Nevar zināt, kā jaunkareivji uz to lūkosies. Un kā mēs viņu uzrunāsim? Par seržanta jaunkundzi? Seržanti? Kundzi seržanti?

Visi paliek domīgi, tad viens no virsniekiem: Vai nebūtu labāk šo instruktori atsaukt?

Pulkvedis: Mēs viņiem pēc viena apmācītāja prasījām. Ja tagad atsauksim, viņi domās, ka mēs diskriminējam un nedos mums vairs neko.

Domīgi atkal, tad pulkvedis-leitnants: Kad viņa ieradīsies?

Leitnants: Otrdien. Kopā ar kargo. No Losandželosas.

Pulkvedis-leitnants: Tieši no Losandželosas uz Rīgu?

Leitnants: Tieši no LAX uz RIX un būšot šeit 14:20.

Pulkvedis-leitnants: Amerikāņi gan nezaudē laiku. Labs ir, aizsūtiet pretim uz lidlauku pāris smagās mašīnas un kādu, kas prot angliski.

Kamēr leitnants atzīmē, kapteinis: Un kas viņu iepazīstinās ar mūsu armijas reglamentu, vienību sastāvu un komandām?

Pulkvedis-leitnants: Tādu informāciju jau viņa ir saņēmusi. Lai pavada pāris dienas Galvenā Štābā, iepazīstas ar mūsu apstākļiem; tad jau redzēs.

Pulkvedis: Ja jau šī brauc pati ar savām mēbelēm un autiņu, tad jādomā, ka mūsu apstākļi ir viņai tīri labi zināmi.

Pulkvedis-leitnants: Vēl labāk. Nodosim vienību viņas rokās, un cauri tā būšana. Ja jau viņa tāda speciāliste ir...

Pulkvedis: Parūpējieties, lai viņai būtu pienācīga apmešanās vieta, varbūt ar garāžu tuvumā, un ņemiet vērā guļamistabas iekārtu. Un es izdomāju, kā mēs viņu sauksim. Sauksim viņu vienkārši par seržanti. (Uz leitnantu.) Ir vēl kaut kas?

Leitnants: Nē, tas ir viss, pulkveža kungs.

Pulkvedis: Labs ir, kungi. (Pieceļas.) Tiksimies virsnieku klubā?

Pārējie pamāj ar galvām un arī ceļas kājās.

 

2. skats

 

Pie armijas barakas uzraksts: Latvijas Bruņotie Spēki - Sevišķu Uzdevumu Vienība. Dzird komandas: (Vispirms latviešu, tad, klusāk, krievu valodā.) Rota mierā! ... Līdzināties! ... Pa vienam, skaitīt!

Dažādās balsīs. Viens! Divi! Trī! Četīri! Pjieķ! Seši! Septiņi! Astoņi! Deviņi! Djesiķ! utt.

Laukumā starp barakām stāv jaunkareivju ierinda. Piebrauc džīps. Izkāpj O’Tūle un viens kapteinis. (Seržantes aizsargkrāsas tērps daudz neatšķiras no pārējiem, tikai uz piedurknes ir ASV karodziņš.) Kaprālis iet nodot ziņojumu.

Kaprālis: Kapteiņa kungs, rota 78 cilvēku sastāvā, nostādīta ierindā.

Kapteinis, pienākot atņem sveicienu, tad: Rota brīvi. (Pauze.) Jūsu pirmais treniņš pa vadiem ir beidzies. Tagad sāksies apmācības rotas sastāvā. Jūsu instruktore būs ASV techniskā seržante O’Tūle no Kemp Pendeltonas Kalifornijā. Viņa ir eksperte ierindas un apvidus apmācībās. Prot latviski; ir brīvprātīgi pieteikusies palīdzēt Latvijas armijai izveidot savu Sevišķu Uzdevumu Vienību - Latvijas Marīnes. Apsveiksim un centīsimies padarīt viņas uzturēšanos šeit produktīvu un patīkamu. Seržante, rota ir Jūsu rīcībā! Semper Fidelis!

Kapteinis nosveicina un aiziet.

Palikusi ar kaprāli vien, Seržante O’Tūle: Kaprāl, izvediet rotu cauri visai ierindas apmācībai. Neizlaidiet nevienu komandu. Es gribu redzēt, kā tas notiek.

Kaprālis: Tieši tā, seržant-e. (Tad.) Rota mierā! (Viena daļa pieņem pamatstāju, viena daļa ne.) Uz la-bo! (Daži izpilda, daži ne, daži pagriežas uz pretējo pusi.) Kreiso plecu uz priekšu, soļos marš!

Rota saskrienas, notiek grūstīšanās, ņirgāšanās, lamāšanās.

 

3. skats

 

Tā pati vieta, nākošais rīts. Rota stāv ierindā kā iepriekš, tikai šoreiz seržante komandē un kaprālis skatās.

Seržante skaļi: Rota mierā! Līdzināties! (Puse no rotas izpilda komandas kā vajag, puse ne.)

Abi ar kaprāli (kaprālis vairāk krieviski) mēģina rindas iztaisnot.

Kad rindas ir daudzmaz taisnas, seržante: Pa vienam skaitīt!

Dažādās balsīs: Viens! Divi! Trī. Četīri. Pjieķ. Seši! Septiņi! Astoņi! Deviņi! Djesiķ. utt.

Seržante, stingri: Vēlreiz, bet skaļāk. Daudz skaļāk! Pa vienam, skaitīt!

Dažādās balsīs: (Latviski skaļi, krieviski mazāk.) Viens! Divi! Trī. Četīri. Pjieķ. Seši! Septiņi! Astoņi! Deviņi! Djesiķ. utt.

Seržante, pavisam stingri: Nē, nē, nē! Es teicu skaļāk! (Kliedz.) SKAĻĀK!! Pa vienam, SKAITĪT!

Dažādās balsīs: (Latviski pilnā rīklē, krieviski ne.) Viens! Divi! Trī. Četīri. Pjieķ. Seši! Septiņi! Astoņi! Deviņi! Djesiķ. utt.

Seržante: Kaprāl, vai pjieķ ir latviski?

Kaprālis: Nebūt ne, seržant-e!

Seržante: Krieviski?

Kaprālis: Tieši tā, seržant-e!

Seržante: Kāpēc?

Kaprālis: Jaunkareivis Prostopukins latviski nesaprot.

Seržante, stingri: Kaprāl, šinī vienībā visi sapratīsies tikai vienā valodā. Latviešu. Ir tas skaidrs!?

Kaprālis: Tieši tā, seržant-e.

Seržante: Ar šo momentu visi, kas neprot latviski, tiek no šīs vienības izskaitīti! Saprotat?

Kaprālis: Jā ... bet...

Seržante: Tagad. Es gribu viņus no ierindas ārā! Tūlīt!

Kaprālis: Bet... bet.

Seržante uzbļauj: Tagad kaprāli

Kaprālis paklausa: (Krieviski.) Visi, kas neprot latviski, divus soļus uz priekšu.

Uz priekšu iznāk gandrīz puse jaunkareivju.

 

4. skats

 

Uzraksts kā pirmā skatā: Latvijas Bruņotie Spēki - Galvenais Štābs. O’Tūle iet pa gaŗo gaiteni, tad nogriežas pa labi šaurākā koridorā. Tā galā ir durvis. Seržante pieklauvē. No iekšas atskan Entree. Seržante ieiet. Pie rakstāmgalda sēž kapteinis.

Seržante sveicina: Seržante O’Tūle uz Jūsu aicinājumu ieradusies.

Kapteinis: Seržante O’Tūle, brīvi. (Pauze.) Seržante, cik ilgi Jūs atrodaties Latvijā?

Seržante: Divas dienas.

Kapteinis, sarkastiski: Divas dienas! Apbrīnojami! Veselas divas dienas un Jūs paguvāt tikt vaļā no puses Latvijas potenciāli visdaudzsološāko militāro spēku. Un bez kādas palīdzības! Viena pati! Tas ir tiešām apbrīnošanas cienīgs varējums, kam līdzīga nav visā Latvijas armijas vēsturē. Kā Jūs to panācāt?

Seržante: Kaptein, vienība, kas nesaprot komandu, nevar pastāvēt. Tā nav vienība, tā ir Bābele. Es neredzu iespēju rotu šādi apmācīt.

Kapteinis: Tāpēc mēs jums dodam kaprāli Kapustinu. Viņš Jūs saprot. Viņš runā četrās valodās. Angļu ieskaitot.

Seržante: Kaptein, visa militārā disciplīna sastāv no īsām viegli saprotamām, precīzām pavēlēm. Dotām tieši. Bez starpnieka. Bez vidutāja. Tā nevar atgadīties nekādi pārpratumi. Un kas notiek, ja kaprālis ir (meklē vārdu, neatrod) incapacitated. Slims vai ievainots?

Kapteinis: Seržante O’Tūle. Puse Latvijas iedzīvotāju nerunā latviski. Kad mēs gatavojāmies šo vienību dibināt un prasījām Jūsu valdībai pēc padoma un atbalsta, viens noteikums bija, ka mums ir jāpieņem visi Latvijas pilsoņi. Bez izņēmuma. Krievi, ukraiņi, baltkrievi. Mēs citādi nevarējām. Liela daļa, kas pieteicās kalpot šajā militārā vienībā bija bijušo Padomju Savienības pulkvežu un ģenerāļu dēli. Kāpēc? Ar kādu nolūku? Lai mūs sabotētu, lai pasmietos par šo latviešu-amerikāņu militārās sadarbības pasākumu un ja var - to likvidētu. Tāpat daudzi sveštautieši ir Afganistānas kaŗa veterānu dēli, kas...

Seržante pārtrauc: Kaptein, tā ir politika, kuŗā es negribu iejaukties. Mans tēvs arī bija Vietnamas veterānis. Es nezinu, kāds tam visam ir sakars ar cenšanos izveidot saliedētu, fully (pārlabo) pilnīgi integrētu, disciplinētu vienību. Tiekot no tiem vaļā, liekas, ka esmu drīzāk izdarījusi jums pakalpojumu.

Kapteinis: Šī ir maza valsts. Lielās skatās mums pār plecu. Mūs pastāvīgi apciemo visādas minoritāšu tiesību komitejas, mazākumtautību pārraugkomitejas, starptautiskās nacionalitāšu attiecību komitejas un Dievs zina kas. Ne tikai armija, visa valsts ir pilna cilvēku, kas to vien gaida, lai pret viņiem izturas citādāk. Lai var atkal skriet pie internacionāliem pārstāvjiem un sūdzēties par mazās valsts pārestību lielo valstu bērniņiem. Seržante, ja mēs gribam saņemt palīdzību no ārzemēm, mēs nevaram atļauties izlasīt šai izlases vienībai latviešus vien un salikt pārējos par sapieriem vai artileristiem.

Seržante: Bet kaptein, pat franču ārzemju leģionā visas komandas skan franciski. Un kad latvieši tika iesaukti PSRS armijā, kādā valodā tad tika viņi apmācīti? Ja manas latviešu valodas zināšanas te nevar likt lietā, tad jau es esmu lieka. Tad jau vienalga, kas jūs apmāca. Tulkus jūs atradīsit vienmēr.

Kapteinis purina galvu: Seržante, es redzu, ka mūsu apstākļus Jūs vel īsti neizprotat. (Padomā, tad nāk pie slēdziena.) Bet Jūs man patīkat. Es teikšu, ko darīšu. Es mēģināšu to lietu izlīdzināt. Dabūšu Jums jaunus rekrūtus. Sīktautiešus, kas saprot latviski. (Padomā vēl, tad apņēmīgi.) Jā, es to nokārtošu. Varbūt, ka tik traki nebūs. (Maina toni.) Tad varbūt kādu vakaru, kad Jums nebūs nekā, ko darīt, kad būs garlaicīgi, Jūs atnāksit pie manis ciemā. Man ir vasarnīca Jūrmalā.

Seržante: Kapteiņa kungs, tas ir viss?

Kapteinis: Kāpēc tik formāli? Vārds ir Rūdolfs. Sauciet mani par Rūdi, es Jūs saukšu par Tammy. Es Jūs iepazīstināšu ar Rīgas Jūrmalu, Rīgas labākām vietām.

Seržante, nepacietīgi: Ir tas viss, kapteiņa kungs?

Kapteinis: Es teicu, Jūs man patīkat. (Pieceļas, tuvojas.) Man amerikānietes patīk.

Seržante nosveicina: Ardievu, kapteiņa kungs! un ātri izsteidzas ārā.

 

5. skats

 

Uzņēmumu sērija no ierindas apmācībām: Jaunkareivji stāv nekustīgi, kamēr seržante tos inspicē. Agri no rīta kaprālis bļaudams modina rekrūtus. Seržante liek visai grupai ‘celties’, ‘gulties’, ‘celties’, ‘gulties’. Kaprālis pārbauda, kā klātas gultas, pabraukā ar pirkstu uz palodzes, vai nav putekļi. Seržante skatās šautenes stobros. (Kam netīra, jātur šautene izstieptā rokā.) Visa rota sporta biksēs un kreklos, vingro. Seržante izbar augumā mazāku jaunkareivi degunu pret degunu. Grupiņa rekrūšu mizo kartupeļus. Rota skrien lietū kopsolī dziedādama. Šādi un tamlīdzīgi kadri parāda, ka jaunkareivju dzīve nav viegla dzīve.

 

6. skats

 

Kazarmju istaba. Dzird lādēšanos (‘Nez, vai tā maz ir sieviete.’ ‘Tā nav sieviete, tā ir vampīra.’ ‘Izsūc tevi kā citronu.’ ‘Gatavā amazone.’ ‘Robote.’ un tamlīdzīgi.) Ienāk jaunkareivji, izpumpējušies, netīri, šautenes gandrīz gar zemi vilkdami. Citi tūlīt sakrīt gultās, citi sāk pamazām tīrīties un atkopties. Divi ienākot sarunājas krieviski.

1. kareivis kārtojoties tiem, kas sarunājas krieviski: Guzik, vai tu runāsi latviski? Tā jau viņš to valodu nekad neiemācīsies.

Guziks: Kas tad es viņam par valodas skolotāju. Tas ir jūsu tautietis, māciet paši.

1. kareivis: Jā, bet tik daudz Tu vari kā runāt latviski.

Guziks: Lab, lab, lab, lab, es runās latvisk. (Gaužas) Runā latviski, runā latviski. Tas ir viss, ko es dzirdu. Un kas man mācījās runāt latviski? Vot neviens. Pats iemācījos. Kā tas nākas, ka šis, latvietis būdams, tik švaki māk savu mātes valodu?

2. kareivis tīroties: Ja Tu būtu dzimis un audzis Aizkaukāzijā, Tu arī latviski nemācētu.

Guziks: O jā? Zini, kur es esmu dzimis? Grūzijā. (Ar pārspīlētu bet neīstu lepnumu.) Man bija tas gods piedzimt turpat, kur biedram Staļinam - Gori, Grūzijā.

2. kareivis: Kāpēc tad tur nepaliki?

Guziks: Garš stāsts. Bija laiks, kad bija jāizšķiras, kur doties, pie kā palikt. Pie Melnās, Baltijas vai Vidusjūras. Grūzijā gāja pārāk raibi. Izraēlā tie nolāpītie arābi. Tēvs aizbrauca, es paliku šeit. Baltijas krasti likās vismiermīlīgākie. Bet ko tad man tā pilsonība un latviešu valoda ir devusi? Tagad brienu kā lops pa dubļiem un dziedu ‘Div dūjiņas gaisā skrēja’. Kas man no tā tiek? (Garāmejošam) Ei, čigān, vai tā nav? Kas tad mums no tā tiek? (Kad garāmejošais neatbild, krieviski) Ei, čigān, vai tā nav?

Čigāns paskatās uz viņu ar baltu aci, parausta plecus un iziet mazgāties.

2. kareivis: Jā, tu esi pelnījis gan ko labāku. Zini, kur tev būtu īstā vieta? Artileristos.

1. kareivis, smejas: Nē, tik augstdzimušam no Gori Grūzijā, artileristos ne - zenītartileristos.

Guziks: Jūs smejaties, bet kungi man lūgšu lūdzās, lai es pieteicos brīvprātīgi tieši šai, kā viņi tik lepni dēvēja, Deltas grupai. Citādi nemaz te nepieņemot. Zin, sāka gandrīz blatot. Būšot amerikāņu apgāde, ieroči, apmācība, viss. Tīrais dullums. Faktisti man ir vienalga, kur es dienu. No tā es sev karjeru neiztaisīšu. Ja būtu gudrāks, būtu sen aizlaidies uz Ameriku. Tiem tur obligātā dienesta nav, zini?

2. kareivis: Vēl jau nav par vēlu, appreci seržanti un - California here l come.

Guziks: Eh, nav mans tips. Par daudz iecirtīga.

2. kareivis: Nav tavs tips? Ha! Tādus kā Tevi viņa noplūc un iebāž pīpē.

3. kareivis: Jā, kas ir ar šo freileni? Nelaimīga mīlestība vai? Krīt virsū kā āmurs uz galvas. Nu jau būtu laiks mūs palaist vieglāk. Cik tad vairs tālu, kad jaunkareivju laiks būs cauri. Bet šī mūs dresē un dresē.

2. kareivis: Nāks apvidus apmācības; dīdīs mūs atkal. Derētu gan šo spindzeli mazliet pamācīt.

1. kareivis: Kā Tu viņai klāt tiksi? Vēsa kā lāsteka. Un pielabināties ar nevar.

2. kareivis: Vai esi mēģinājis?

1. kareivis: Kā tādai var klāt tikt? Viņai prāts tikai uz militārām lietām.

3. kareivis: Kādam būtu jāpamēģina vest viņu randiņā.

1. kareivis: Jā! Precējusies jau viņa nav.

3. kareivis: Kā tu zini?

1. kareivis: Vai esi redzējis viņai riņķi uz pirksta?

2. kareivis: Būs jāparunā ar Pretty Boy Vizbuli. Tas viņu pavedīs kā vajag.

3. kareivis: Kas tas par superzēnu?

2. kareivis: Rada gabals no Teteles. Regulārs siržu lauzējs. Donžuāns. Vēl nav dzimusi tāda jaunkundze, kas spētu viņam atteikt.

3. kareivis: Tiešām? Labs ir, kad būs viesu diena, uzaicini šo, lai satiekas. Varbūt tā viņa kļūs rāmāka. (Tad piemetina.) Daudz ne, tika drusciņ.

 

7. skats

 

Viesu diena. Starpbaraku laukums. Seržants komandē. Rota parādes tērpos spīd un laistās. Komandas izpilda ātri, precīzi, braši un galvenais - visi kā viens. Viesi laukuma malā ar sajūsmu noskatās.

Izskan seržantes pēdējās pavēles: ‘Rota stāt!’ ‘Uz kreiso, griez-ties!’ ‘Šautenes pie kājas ņemt!’ ‘Līdzināties!’ ‘Rota mierā!’ ‘Rota brīvi!’ Tad viņa uzrunā savus apmācāmos.

Seržante: Kā zināt, šodien ir viesu diena, kad varat iepazīstināt ciemiņus ar saviem draugiem un parādīt kā jūs dzīvojat. Vispirms gan novietojiet šautenes kur pienākas. Pulksten 17:00 jūs laidīs ārā uz pilsētu. Pie izejas jūs pārbaudīs kaprālis Kapustins un izdos vajadzīgos dokumentus. Ciemiņiem jābūt ārā no kazarmēm 17.30. Mēs jūs sagaidām atpakaļ svētdienas vakarā ne vēlāk kā 22:00. Es pieņemu, ka uniformā jūs uzvedīsities kā latviešu karavīriem pienākas. Patīkamu brīvdienu ... Tas ir viss .. Rota izklīst!

Kareivji aizsteidzas pie ciemiņiem. Seržante paliek laukuma vidū viena pati. Noskatās kādu brīdi, kā notiek sasveicināšanās, tad pagriežas un sāk ātri soļot pretējā virzienā.

Kareivis Nr. 2 ar Vizbuli pamanījuši, dzenas pakaļ.

Kareivis panāk, aizelsies: O seržante O’Tūle! O seržante O’Tūle! Šis ir mans radnieks. Jānis Vizbulis. Ir gājis instruktoru kursos. Grib ar Jums runāt.

Seržante pagriežas, apskata puisi, ieinteresēta: Jūs gājāt instruktoru kursos?

Vizbulis: Jā.

Seržante: Kursus beidzāt?

Vizbulis: Tieši tā.

Seržante: Tagad esat armijā?

Vizbulis: Nē. Kazarmju dzīve nav priekš manis - virsdienestā nepaliku.

Seržante: Ō? (Zaudē interesi.) Tad Jūs droši vien gribēsit runāt par kaut ko citu.

Vizbulis, atguvis elpu, savā elementā: Atklāti sakot - jā.

Seržante: Par ko?

Vizbulis: Par Jums.

Seržante, pārsteigta: Par mani?

Vizbulis: Jā. Ko Jūs darīsit rītvakar, teiksim tā ap sešiem?

Seržante: Nezinu. Neko sevišķu. Kāpēc?

Vizbulis: Es gribu Jūs uzaicināt uz vakariņām.

Seržante: Tas ir ļoti glaimojoši - bet, paldies, nē.

Vizbulis: Bet kāpēc? Jūs tak neesat precējusies?

Seržante: Nē. Bet paldies tāpat.

Vizbulis: Kad brālēns stāstīja par Jums, es neticēju, ka seržantes var būt tik skaistas. Tagad, kad es Jūs redzu, man nav vairs ne mazāko šaubu.

Seržante: Ja tas ir kompliments - paldies.

Vizbulis: Tas ir kompliments un - lūdzu... Vai es drīkstu saukt Jūs vārdā?

Seržante: Jā. Kāpēc tad ne?

Vizbulis: Un tas būtu?

Seržante: Seržante O’Tūle.

Vizbulis: Es domāju priekšvārdu.

Seržante: Lai nu šoreiz paliek.

Vizbulis flirtējoši: Ā, bet seržantes jaunkundze, varbūt Jūs to vēl nezināt, bet no manis, kā vīrieša, tik viegli vaļā tikt nevar.

Seržante: Vizbuļa kungs, varbūt Jūs to vēl nezināt, bet es tiku vaļā no puses Latvijas potenciāli visdaudzsološāko militāro spēku. Viena pati. Un tie visi bija vīrieši. Paprasiet savam radniekam.

Vizbulis: Tušē. Bet kā paliek ar vakariņām? Tās mēs ēdam visi. Es ļaušu Jums izvēlēties restorānu.

Seržante: Varbūt kādu citu reizi, kad es būšu vairāk izsalkusi. Es paturēšu Jūs prātā. (Pagriežas uz iešanu.) Ardievu Vizbuļa kungs.

Vizbulis: Vai Jūs tomēr nepārdomāsit?

Seržante: Ardievu. (Iet.)

Vizbulis, kad seržante jau gabalā: Velns, ko ar tādu lai iesāk. Viņa jau pielaulāta tai armijai.

Kareivis: Varbūt, ka Tev tikai nebija pareiza pieeja.

Seržante tālumā; apstājas, pagriežas atpakaļ, sauc: Ir tāds smuks restorāniņš Ģertrūdes ielā! Var sēdēt ārpusē! Saucas ‘Saulīte’, ‘Sēnīte’, ‘Spolīte’ vai kas tamlīdzīgs! Netālu no baznīcas! Rītvakar astoņos?!

Vizbulis nesaprot: Ko?!

Seržante sauc stiprāk: Restorāns!! Ģertrūdes ielā!! Netālu no baznīcas!! Rītvakar astoņos!!

Vizbulis izmisis sauc pretim: Nē, nē, nē, tur nē, tas ir mafijas midzenis! Tur nē!

Seržante atkārto: Rītvakar astoņos! Pagriežas un ātri aiziet.

Vizbulis nelaimīgs, kareivim: Tas restorāns ir pilns mafijas veču. Kas viņiem nepatīk, tos viņi nemaz nelaiž iekšā. Daži nošauti turpat pie durvīm. Tur es neeju.

Kareivis: Varbūt viņa to ir tikai gaŗāmbraucot redzējusi, nezina, kas tā ir par vietu.

Vizbulis: Bet es nupat kā pateicu!

Kareivis: Varbūt, ka nedzirdēja.

Vizbulis sašutis: Varbūt, ka negribēja dzirdēt.

Kareivis: Bet tu viņu uzaicināji. Teici, lai izvēlas.

Vizbulis pagalam nelaimīgs: Bet ne tur. Tas ir mafijas perēklis. Tur viņi taisa savas šeftes. Negrib, ka citi maisās pa vidu.

Kareivis: Viņa tur būs.

Vizbulis: Viņa ir traka. Kareivis parausta plecus.

 

8. skats

 

Skats uz Ģertrūdes ielu. Pie baznīcas krievu armijas smagās un vieglās mašīnas. Drusku tālāk - restorāns ‘Saulīte’. Piebrauc Forda Mustangs. Seržante (īsā, cieši piegulošā, melnā kleitiņā, īsi apgrieztiem matiem) mēģina iebraukt pie malas vienīgā vietā restorāna priekšā, kas ir vēl brīva. Ap restorāna ieeju slaistās vairāki vīrieši.

Viens no vīriem, sēdēdams uz sola, sauc krievu valodā: Tur ne, tā vieta ir aizņemta! ... (Kad seržante neliekas dzirdējusi, pieceļas.) Ei, svoloč, vai nedzirdi? Es teicu, tur nedrīkst! Tā vieta nav Tev. Vācies citur... (Kad seržante vēl viņu ignorē, nāk klāt, draudoši.) Vai dzirdi, durak?! Tā vieta ir rezervēta! Brauc ārā! ... (Tikai ieraugot, ka ir sieviete, paliek drusku laipnāks.) Te nevar auto atstāt. Tā vieta ir aizņemta. Jums jābrauc citur.

Seržante, kad auto piebraukts, caur logu: Jums ir jārunā vai nu latviski vai angliski. Citas valodas es nesaprotu. Uzskrūvē logu uz augšu, izkāpj un aizslēdz durvis.

Vīrs, vēl arvien krieviski: Velns, vai tad Jūs nesaprotat? Te nav Jūsu autiņam vieta. Te nav Jums vispār ko meklēt. Vācieties prom.

Seržante: Es nesaprotu, ko Jūs sakāt. Do you speak English?

Vīrs momentā apjūk, tad uz biedriem pie ieejas krieviski: Ei, vai kāds no jums prot angliski? (Kad neviens neatbild,) Vai latviski?

No durvju priekšas atdalās jauns vīrietis, apiet lēnām apkārt Mustangam, redz Kalifornijas numuru.

Krievs, ar stipru akcentu: Wanta sell car?

Seržante: No. l don’t want to sell my car.

Krievs: No car here. Wanta sell?

Seržante: No, l told you, l don’t want to sell.

Krievs: No car here. No leave car here.

Seržante skatās apkārt: l don’t see any signs that say l can’t park here.

Krievs: No. No park here.

Seržante: No? Why not?

Krievs: Reserved.

Seržante: Reserved for what?

Krievs: Reserved for boss.

Seržante: What boss? Who are you? You are not the police.

Krievs: No. No park car here. Only boss. (Tad pēkšņi.) Ei! You staršina! You my sargeant! I nummer pjieķ ... Līdzināt ... (rāda kā to dara, pārspīlē) Eh? ... Number five ... Remember? Da. You let me go. You not like Russians ... I Russian ... (Sit pie krūtīm.) I Russian. You not nice to Russians. (Krata galvu.) Not nice ... (Pa šo laiku apkārt sanākuši pārējie. Viņš tiem ātri izstāsta, kur saticis seržanti, tad krieviski.) Šī kuņa jāpārmāca ... (Padomā.) Ei, bratka, vari lietot jaunu vāģi?

Bratka nav īsti drošs, krieviski: Jā, kāpēc ne. Šī pārdod?

Krievs ņirgājoši, krieviski: Nē, šī atdod pa velti. Pasmatrī. (Draudīgi, seržantei.) No car here. No can park here. (Izstiepj roku.) Key, please.

Seržante: What?!

Krievs uzstājas: Key please.

Seržante: Why? It’s my car!

Krievs pienāk klāt pavisam tuvu: Key please.

Seržante: No! Why?

Krievs uzmācīgi: Key!

Seržante: No! Pārējie sastājas šai cieši apkārt.

Krievs grābj pēc atslēgas: Davai! Davai!

Seržante ielenkta, aizlaiž atslēgas aiz kleitas priekšas, kad ...

Skats pārceļas uz baznīcas pusi. Aizslēpušies aiz tās ir bariņš rotnieku uniformās.

Viens no kareivjiem: Iebrauca šī kā muša zirnekļa tīklā.

Cits kareivis: Jā.

(Ir dzirdami krievu lamu vārdi, ķermeņu kontakti, ievaidēšanās, dažādi kaušanās trokšņi.)

Viens no kareivjiem: Viņa to ir pelnījusi. Cits kareivis: Jā.

Skats atpakaļ pie automašīnas. Seržante, cik šaurā kleitiņa atļauj, ņemas ar taekwondo un citiem tuvcīņas paņēmieniem. Krievi mazliet pašķīduši ir, bet pārspēks ir par lielu.

Skats aiz baznīcas.

Viens no kareivjiem: Lai dabū bišķi mācību.

Cits kareivis: Jā.

Viens no kareivjiem: Viņa mūs ir pietiekoši drillējusi.

Cits kareivis: Jā.

Viens no kareivjiem: Lai redz kā ir.

Cits kareivis: Jā.

1. kareivis, pēc pauzes: Tomēr labi cīnās.

2. kareivis: Jā, priekš sievietes.

3. kareivis: Tas ir karatē jeb džūdžitsu?

1. kareivis, pēc pauzes: Ja ietu palīgā, varbūt šī palaistu mūs vieglāk.

2. kareivis: Jā, varbūt mūs tā vairs nedrillētu.

3. kareivis: Paliktu iecietīgāka. (Pēc pauzes.) Nē. Kad ar izglābtu šai dzīvību, diez vai būtu izdarījuši to pietiekoši labi.

1. kareivis (Redz, ka seržantei vairs neklājas labi) steidzīgi: Labs ir, sastājieties pa diviem. Es jūs vedīšu tā, it kā mēs būtu ielas apmācībās. Kad es teikšu ‘Kreiso plecu uz priekšu, marš’ ņemiet šos ciet. Tikai uzmanieties, viņiem kabatās ir pistoles. Atņemiet tās vispirms, tad iesim paskatīties, kas vakariņās!

Kareivji ātri sastājas rindā pa diviem. Klusa pavēle: ‘Skriešus, marš.’ Tie skrien pa ielu kopsolī. Kareivis No 1, skriedams blakus, skaļi sauc: Viens, div’! Viens, div’! Viens, div’...

Tie paskrien gaŗām Fordam, pienāk pie krieviem, kas pa šo laiku ir saņēmuši un tur ciet seržanti. Atskan komanda: Kreiso plecu uz priekšu marš, šie apskrien apkārt krieviem un sagrābj tos ciet. Tie ir tā pārsteigti, ka nekādu lielu pretestību arī neizrāda.

 

9. skats

 

Restorāna iekšpuse. Nodalījumos pie galdiņiem sēž mafijas vīri. Viss ir mierīgi: tie ēd, dzer un spriež. Atsprāgst vaļā āra durvis. Tanīs stāv četri latviešu zaldāti ar pistolēm rokā. Pie galdiem sēdošie ķer pēc ieročiem.

Kareivji cits caur citu, krieviski: Neaiztikt! Rokas uz galda! Rokas uz galda! (Vienam kas nepaklausa, izšauj ieroci no rokas.)

Kareivis kas šāva, krieviski: Es teicu: rokas uz galda.

Notiek īsa apšaudīšanās (sašauj glāzes, pudeles, vienam, kas grābj pēc ieroča, izšauj starp pirkstiem un citam, kas lien pagaldē, lode nobrāž sēdamvietu), bet tad mafiozi redz, ka karavīri nebaidās lietot ieročus un ir labi šāvēji, paceļ rokas un padodas.

1. kareivis, krieviski, skaļi: Rokas augšā! Augšā! Augšā! Augstāk! Augstāk! Okē. Pa vienam. Celties un davai, lejā uz pirti. Tu. (Ar pistoli rokā rāda vienam.) Tu pirmais. (2. kareivim, latviski.) Izčamdi. Ja ir ierocis, atņem. (Krieviski.) Nu, kusties, kusties! Nebaidies, policija jau te neieradīsies. To jūs paši esat vai nu uzpirkuši vai iebaidījuši. Tikai atcerieties to: no šī brīža sākot, jums būs jārēķinās ne ar policiju, bet ar mums. (3. kareivim, latviski.) Sameklē pirts atslēgu un dabū kādu, kas var uzdzīt tiem kārtīgu tvaiku. (Krieviski.) Labs ir. Nākošais. Tu. Jā, tu. Kusties. Pašol! Pašol! (Ienāk pavārs no virtuves skatīties kas noticis, tam krieviski.) Mēs atvainojamies, ka ieradāmies šeit bez iepriekšpieteikšanās, bet nebijām īsti droši, kas mūs te sagaida. Tagad, kad mēs to zinām, mēs ieradīsimies biežāk. Teiksim, katru nedēļu. Un ja mēs šos riebīgos gangstera ģīmjus te vēl redzēsim, tik saudzīgi mēs vairs nebūsim. To Jūs pasakiet savam ‘bosam.’ Saprotat? Var gadīties, ka mums būs līdzi vēl pa neizsprāgušai granātai ar. Un tagad lūdzu klājiet galdu seržantei. Viņa droši vien būs izsalkusi. (Latviski.) Ei, kur ir seržante? (Skatās apkārt.)

Taisni tanī momentā seržante pieklibo pie durvju stenderes. Atspiežas ar vienu roku. Melnā kleitiņa ieplīsusi, mati pajukuši, zilums ap aci, lūpa uztūkuši, kurpei augstais papēdis nolūzis, neiloni sairuši. Knapi var kājās nostāvēt.

1. kareivis, to redzēdams, pavisam nedroši: Vai drīkstu lūgt Jūs vakariņās?

Seržante: Negatīvi. Es tikai nācu apskatīties, vai mans kompanjonis ir ieradies. (Skatās rokas pulkstenī.) Tā jau es domāju. Nemāk būt laikā. Pasakiet, ka es ilgāk gaidīt negribēju. (Pagriežas uz iešanu, tad pārdomā un atgriežas atpakaļ. Redzami īgna.) Un tas attiecas uz jums ar. Nav laika izjūtas. Kā redzat paši, jūs ieradāties drusciņ par vēlu. Kāpēc tik ilgi gudrojāt? Es zinu, ka jūs tur bijāt; gaŗāmbraucot redzēju. Laikam kaŗavīra dzīvē ir izcila nozīme. (Sāk lekciju, skats pamazām gaist.) Visos laikos laiks ir spēlējis ievērojamu lomu. Laiks ir bijis svarīgs no laika gala. Pasaulē, laikam, nekam nepiegriež tik lielu vērību kā laikam. No laika ir atkarīgs daudz kas. Laiks ir viens no militārās stratēģijas svarīgākām koncepcijām. Laiks var būt noteicošais, vai kauja ir uzvarēta vai zaudēta. Laiks var izšķirt, vai būsi dzīvs vai miris. Armijā daudz kas atkarīgs vairāk no laika kā laika apstākļiem. Laiks ir nauda. No visiem elementiem, lai kam bet laikam ir sevišķa vērtība tanī ziņā, ka tas ... (Seržantes pamācošā balss izskan tālumā; paliek arvien vājāka un vājāka, izgaist.)

 

10. skats

 

Uzņēmumu sērija no apvidus apmācībām. Kareivji, karājoties ar rokām margās, pārvietojas pāri ūdens bedrei. (Seržante stāv malā un mudina: ātrāk, ātrāk!) Kareivji metas pāri augstai dēļu sētai. (Veldamies tai pāri, Guziks iesaucas: ‘Oi gevalt, ko es dar!’) Kareivji rāpjas pa virvēm uz klints augšu, sten un lādas. (Klints augšā seržante uzņem laiku.) Kareivji lien pa drāšu pinuma apakšu, kamēr kaprālis šauj ar ložmetēju tiem virs galvām. Viskarstākajā dienas laikā kareivji ar pilnu apbruņojumu skrien pa kāpām un gulstas, skrien un gulstas, kamēr seržante stāv kāpas galā un skatās rokas pulkstenī. Kareivji līdz kaklam purvainā ūdenī, brien ar paceltām šautenēm.

Un lādas. Tikai tuvskats parāda cik lepna seržante ir uz saviem zēniem. Kluss smaids un miklās acis raugās tālumā, kur plīvo brīvas Latvijas karogs.

(Piezīme: šiem īsskatiem var pāri velties beigu titri ar lugas dalībniekiem.)

Lugas beigas.

Jaunā Gaita