Kādreiz man Rīgā jautāja,

kāpēc pēc kaŗa tūlīt

neesu atgriezies mājās.

Vai man nebija bailes

svešus lielceļus mīdīt

un tālajā svešumā doties?

Kā nu bez bailēm. Toties

zināju skaidri, ja

atgriezīšos, tad Vorkutā

mani kauliņi balēs tā vai tā.

Drošāk bija ar pašu velnu

ielaisties - drošāk derēt,

ka viņš kādreiz ellē mākslīgo

vēsināšanu ierīkos, nekā

uz Staļina saprātu cerēt.

un tie, kas sevi

par glābējiem dēvēja,

steidzīgi sēdi sasauca,

drošības pēc,

lai pārbaudītu,

ko šādos gadījumos

paredz statūti.

Taču nebija kvoruma:

daudzi bija izbraukuši

uz savām vasarnīcām,

tāpēc norunāja tā:

sasauks pilnsapulci

ar īpašu apkārtrakstu