Jaunā Gaita nr. 128, 1980

 

Andrievs Ezergailis

DOMĀJOT PAR LEŠINSKI − I

 

 

F I N L A N D I Z Ā C I J A  − Latvijā droši vien nepazīstams jēdziens − mūsu pusē, it sevišķi konservatīvo panditu slejās, bieži atrodams. Izrūnīta suverēna vara − tas ir, ko šis vārds nozīmē, Delikātāk izsakoties − aizplēsta vāze. Pārdod nu ieplēstu stiklu. Pasaules lielākās republikas brīvības zvans?

Gudrie pareģo, ka pasaules jēga, Amerikas sabiedrotie un Amerika pati sakaros ar Padomju Savienību (mani oponenti teiktu − sarkano Krievijas impēriju) lēnām slīd uz Somijas polītikas pusi. Ja tas tā, to vajadzētu Brežņevam ar lielu ordeni uz krūts uzlikt, jo, no mūsu puses skatoties, sasniegums būtu ne mazais. Kapitālisma iekšējās pretišķības − teiktu Ļeņins − pie šīs situācijas Amerikas sabiedrotos novedušas. Miermīlīgas evolūcijas aizstāvji var Ļeņina zārkā iedzīt vienu kārtīgu naglu.

Aizviņnedēļ apmeklēju lekciju par Polijas šāsdienas problēmām. Referents − nesen pārmucis polis, polītisko zinību profesors, tumša paskata, tumšām urbīgām acīm, nedzēšamu zemdegu skatu, kas kā kurmis rokas savas tautas problēmās. Perfekta amerikāņu dikcija un nemaz nevarētu pateikt, ka nesens bēglis, ja būtu iemācījies, kā izrunāt vārdu polis. Stāsta par strādnieku, intelliģences un katoļu saliedēšanos un opozīciju pret Polijas komūnistisko partiju. Polijai aizņēmumi „līdz zobiem” − strādnieki dzer, zog un dzīvo uz valsts rēķina. Racionālisma ieviešana Polijas ekonomijā lielākā nepieciešamība.

− Reformu vajag −

− Bet kādēļ partija nereformē − mēs prašņājam. −

− Partijai bail. Racionālas reformas paceltu cenas. Drošāk nedarīt nekā. −

− Vai krīzes nebūs? −

− Būs. Liela krize būs! −

Izrūnīta partija, varētu teikt. Vai finlandizācija?

Polijā viena veida finlandizāclja, Ungārijā cita. Tur ekonomija racionālizētāka − dzīves līmenis kustas uz Somijas pusi. Melnais tirgus tur iet augstāk kā jebkur citur padomju zemēs. Sevišķi izceļoties poli ar valūtas spekulāciju Budapeštas stacijā.

ANEKDOTS: Desmit gadu pēc nāves Brežņevs atgriezies pasaulē pārskatīt, kā sarkanajā impērijā vedas. Bet sarkanums noplucis. Saviebjas, lielās uzacis saceļas kā spuras. Visa lielā Eirāzijas valsts vai nu melna, vai pelēka. Vienīgi Balkānu pussalā sarkanu gaismiņu maziņu kā adatas galiņu pamanījis, Brežņevs atplaucis smaidā.

− Tad tomēr vēl sarkanā dzirksts dzīva? Što tam? −

− Tie, biedri, ir tavi poļi, dolāru spekulanti Budapeštas stacijā. −

− Vot, Internacionāle! Vot, finlandizācija! −

Finlandizācija drīz piedzīvos savu pārbaudi Afganistānā. Beidzot pēc gada vai diviem mēs uzzināsim, vai latviešiem 1940. g. lielais tanku vilnis būtu bijis jāsaņem ar bumbām? Bet tas taču bija pirms Molotova kokteiļa. Pirms prettanku kaŗš bija finlandizēts.

No trijām pilsētām: Maskavas, Rīgas, Petrogradas, ko pērnajā lietainajā rudenī apciemoju, man likās, ka tauta Petrogradā greznojās vislabākajos virsmēteļos un cepurēs. Taujāju pēc iemesliem. Izrādās, ka Pēteris finlandizēts. Somu alkoholiķi braucot uz Petrogradu „uzņemt uz krūts” lēto padomju vodku, un tad arī petrogradiešiem rodoties virsmēteļi, uzvalki un apakšveļa. Neviena vien somu dāma atpakaļ uz Helsinkiem aizbraukusi, kailumu villainē tinusi. Koeksistences ceturtais grozs!

Padomju Savienībai par visu visvairāk vajag Somiju. Daudz, daudz Somiju, Tas man liek cerēt uz labvēlīgu izlīgumu Afganistānā. Eventuāli varbūt arī Baltijā.

− Vai tad nu mēs sliktāki vodkas dzērāji? −

− Labāki! Daudz, daudz labāki! Pasaule nemaz nezina, kādi metēji baltieši var būt. −

Somija ne pirmoreiz vēsturē bijusi latviešu ideāls.

Ja nu var finlandizēt tautas un valstis, kādēļ gan ne individus. Brīžiem liekas, ka latviešu attīstībai divi sprosti − šeit SS zvērastam vēl uzticīgie, tur − staļiniskie partijnieki.

− Tos tā kā vajadzētu finlandizēt. −

− Bet vai nebrēks? −

− Brēks! −

Zinu arī vienu otru redaktoru, ko vajadzētu finlandizēt, −

KUŖŠ NO MUMS NAV AIZPLĪSIS TRAUKS?

 

(Turpinājums sekos)


Jaunā Gaita