Jaunā Gaita nr. 126, 1979

 

ZINAĪDAS LAZDAS FONDA BALVA VALDAI DREIMANEI

Zinaīdas Lazdas fonda valdes priekšsēdis Gvīdo Augusts informē, ka, izvērtējot liroepiskos darbus, kas publicēti vai sacerēti laikā no 1976. līdz 1979. gadam, balva šogad piešķirta dzejniecei Valdai Dreimanei par dzejoļu krājumu Kad bēg putni.

Šo „latviešu dzejas attīstības un jaunrades veicināšanas” balvu līdz šim saņēmuši šādi JG autori:

  • Olafs Stumbrs (Etīdes)
  • Andrejs Eglītis (Lāsts)
  • Aina Kraujiete (Es esmu vasara)
  • Baiba Bičole (Atrita)
  • Astrīde Ivaska (Ziemas tiesa)
  • Baiba Kaugara (Aizcirstās durvis)
  • Aina Zemdega (Cirsma) un
  • Velta Toma (Pēc uguns)

Vērtēšanas komisijā darbojās: I. Dālbergs, A. Ivaska, B. Kaugara, K. Rabācs un J. Silenieks.

Valda Dreimane bija ilggadīga JG literārās daļas redaktore, tāpat viņa ļoti iecienīta 2x2 lektore.


Zem „Rīgas priedes” 17. DIVREIZDIVI nometnē Kvebekā (no kreisās) Valda Dreimane, ALA-s vicepriekšsēde Līga Ruperte, 2x2 biroja meistare Indra Freiberga un lektori Jānis Trapāns un Jānis Peniķis.

 

Abi šeit publicētie Valdas Dreimanes dzejoļi pārņemti no 2x2 nometnes avīzes Rīgas Brīvā Balss 4. numura. Nometne atradās Sv. Alfonsa ezera krastā.

 

Valda Dreimane

 

 

NAKTĪ CILVĒKS

 

Naktī upe, nakti upmalā
vītola snaudošie zari,
naktī cilvēks.
Ar vītolu apsedzies upes malā,
viņš sapņo par laivām

    baltas buŗas, pareizi vēji un debess

sapņo par laivām

    debess dzied un mākoņi svētī

sapņo par laivām

    kamēr zivis nemaldīgi izpeld
    viņa sapņus, kamēr zivis gaŗām
    mierīgi izpeld viņa skumjos ceļus...

Naktī upe, nakti upmalā
vītols − ai jūŗa! − naktī
cilvēks.

 

KO ES REDZĒJU
SV. ALFONSA EZERĀ

Ūdenszāles, kas nepaklanās
viļņiem, ūdenszāles, kas augšup slejas
kā smalks sils −

    EJ, VERIES AIZ LĪMEŅA

ezerā sils, kuŗā pādīti dīda

    AR SAULI PRET SAULI

sils, kuŗā Rīgu ceļ, un jauns koris
paceļas iz ezera un dzied

    ZEMI MŪSU LĪDZU

senlīmenī, aizlīmenī, tam dzidrajam
vēl sadziedamam līmenim
pretī.

 

27.8.79.

 


Jaunā Gaita