Jaunā Gaita nr. 110, 1976

 

Kārlis Ābele

LATVIEŠU KULTŪRAS DZĪVE EMIGRĀCIJĀ 1975. GADĀ


Vai tu viņus pazīsti? Ko šie cilvēki darīja 1975. gadā trimdas latviešu sabiedrībā? Pareizākās un interesantākās (arī asprātīgākās) atbildes JG redakcija publicēs un godalgos. Iesūtīšanas termiņš: 1976. g. 10. decembris.

 

Līdzīgi pārskatiem par iepriekšējiem gadiem (JG73, JG78, JG83, JG88, JG95, JG101 un JG106), šis pārskats aptveŗ latviešu kultūras dzīves emigrācijā trīs apjomus (mūziku, skatuves mākslu un tēlotāju mākslu) trīs kontinentos (Ziemeļamerikā, Eiropā, Austrālijā), kā arī literāro ražu. Pārskata veidošanu ietekmējuši jau agrāk minēti (JG73 un JG78) apstākļi un apsvērumi.

Pretēji iepriekšējam gadam, katrā no trim kontinentiem ir bijis pa „lielsarīkojumam”, kaut arī ne tik plašā vērienā rīkotam kā pirms pāris gadiem, ar ievērojamu kulturālu un sabiedrisku nozīmi. Salīdzinājumā šo trīs lielsarīkojumu nozīmīgāko sastāvdaļu uzskaite:

6. rietumu krasta latviešu dziesmu svētki Sietlā (3.-6.jūl.):

  • garīgas mūzikas koncerts,
  • G. Griezes komēdijas Bez siltām vakariņām izrādes,
  • tautas deju uzvedums,
  • solistu koncerts,
  • rakstnieku cēliens,
  • kopkoŗa koncerts
  • un tēlotājas mākslas izstāde.

Anglijas latviešu 9.dziesmu dienas Lesterā (1.-3 .aug.):

  • M. Zīverta lugas Zaļā krūze izrāde,
  • latviešu mūzikas koncerts,
  • rakstnieku rīts,
  • kopkoŗu koncerts
  • un tēlotājas mākslas izstāde.

Austrālijas latviešu 25. kultūras dienas Brisbenā (25.-31.dec.):

  • R. Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos izrādes,
  • tautas deju uzvedums,
  • kopkoŗa koncerts
  • un tēlotājas mākslas izstāde.

Atzīmējami arī latviešu jaunatnes dziesmu svētki Montrealā (30. aug.-1. sept.) un Amerikas latviešu centrālās kultūras dienas Grandrapidos (martā). Mazāk kulturāla, vairāk zinātniska vai polītiska nozīme bija 3. Baltijas studiju konferencei Stokholmā (13.-16. jūn.) un 3. vispasaules latviešu jaunatnes kongresam Florefā (15.-23. aug.)

Pasaules brīvo latviešu apvienības Tautas balvu 1975. gadā piešķīra P. Jurevičam par izcilu nacionālu darbību latviešu rakstniecībā un filozofijā.

 

MŪZIKA

 

Komponisti

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu mūzikā saņēma A. Šturms par darbu „Sonata da Chiesa” klavierēm. Goppera fonda balvu mūzikā par 1974. gadu piešķīra E. Šēnfeldam par darbu „20 latviešu tautasdziesmas klavierēm”.

Atsevišķs koncerts Ņujorkā bija veltīts B. Skultes darbiem. Atzīmējams arī jaundarbu koncerts latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Montrealā ar apsveicamu mērķi − dot jaunajiem komponistiem iespēju sevi parādīt lielākai publikai.

 

Koŗi

Koncertos jau minēto lielsarīkojumu ietvaros Sietlā piedalījās 300 (tikpat daudz arī latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Montrealā), Lesterā pāri par 200 un Brisbenā 150 dziedātāju. Kopkoŗa koncertā Garezerā pirmo draudžu dziesmu dienu laikā(24. aug.) dziedāja 200 un latviešu baptistu draudžu koŗu 26. dziesmu dienā Ņujorkā (26. apr.) 100 koristu.

Atzīmējot diriģentu nopelnus, pieminami apvienoto koŗu koncertu diriģenti: Sietlā − E. Brusubārda, D. Cilne, P. Galiņš, F. Matīsa, A. Purvs un B. Ritmane-Ose; Lesterā − A. Jērums, A. Pommers un Z. Āboliņš; Brisbenā − V. Bendrups, E. Kalums, E. Ozoliņš, H. Rutups un K. Svenne, A. Jērumam piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju par latviešu mūzikas dzīves aktīvu organizēšanu Rietumeiropā.

 

Ziemeļamerikā

Garīgas mūzikas koncertā dziesmu svētkos Sietlā piedalījās ērģelniece A. Rundāne, tenors P. Lielzuika un Sietlas latviešu jauktais koris (dir. P. Galiņš), solistu koncertā pēdējos gadus Vācijā dzīvojošā R. Gerke (soprāns), basbaritons A. Kurmiņš un pianists A. Ozoliņš.

Atzinīgas atsauksmes par saviem koncertiem Ziemeļamerikā guva viešņa no Zviedrijas I. Pētersone (mecosoprāns). Vairākos laicīgas un garīgas mūzikas koncertos dažādās pilsētās dziedāja soprāni E. Indriksone, I. Kurme, A. Nīlsone-Cepure, L. Sepe (no Vācijas) un I. Stāmure, kontralts A. Vaivode un tenors P. Lielzuika. Patstāvīgi koncerti bija arī soprāniem M. Čakarei, R. Dzilnai Zaprauskai, B. Grunvaldei-Šneiderei, S. Līdumai-Hildebrantei, S. Princei un A. Sapalei-Raikovskai, S. Jansonei (mecosoprāns), I. Paupai (kontralts), baritonam J. Kļaviņām un tenoram J. Barušam. J. Kļaviņš arī koncertēja kopā ar pianistu H. Godesu vairākās pilsētās.

Kā jau iepriekšējos gados, atzinīgas cittautiešu kritiķu atsauksmes koncertos Ziemeļamerikā guva pianists A. Ozoliņš. Vairākos latviešu centros koncertēja pianistes G. Kurme (no Zviedrijas) un A. Zirnīte, patstāvīgi koncerti bija arī M. Kārkliņai un J. Zemzaram. Atzīmējami ērģelnieku A. Rundānes, A. Lagzdiņa, arī māsu I. un K. Gutbergu koncerti.

Ievērību saistīja Meksikā dzīvojošās vijolnieces R. Lielmanes koncerts Toronto, arī kopējais N. Auziņas (vijole) un R. Leonarda (čello) koncerts. Kopā ar pianisti V. Dambrāni Klīvlendā koncertēja vijolnieks P. Briedis. Koncertos citās pilsētās muzicēja čelliniece L. Aļļe un I. Nāruns. Flamenko ģitāristam A. Kārkliņam bija koncerti Ziemeļamerikā un Eiropā, viens arī Austrālijā (iecerētā koncertturneja izjuka).

Kokļu svētkos Toronto (23.-26. okt.) ietilpa koncerti, referāti, izstāde u.c. sarīkojumi. Piedalījās ap 80 koklētāju, dalībnieku kopskaitam tuvojoties pusotram simtam. Ap pussimts koklētāju spēlēja latviešu jaunatnes dziesmu svētku koncertā Montrealā.

 


Pirmo trimdas latviešu jaunatnes dziesmu svētku kopkoris Montreālā 1975. gadā. (V. Kalāča uzņēmums)

 

Eiropā

Operās Vācijā un Skandināvijā dziedāja R. Gerke un I. Pētersone. I. Pētersonei (soprāns) bija arī patstāvīgs koncerts Gēteborgā, bet G. Trēziņai Londonā.

Starptautiski atzītie, Ziemeļamerikā dzīvojošie mākslinieki A. Ozoliņš (klavieres) un R. Lielmane (vijole) koncertēja vairākos Eiropas centros. Patstāvīgos koncertos muzicēja arī pianiste G. Kurme un vijolniece I. Graubiņa.

 

Austrālijā

Kopējā koncertā Sidnejā dziedāja baritons A. Ruņģis un tenors J. Dzelde.

Melburnas latviešu operešu ansamblis savam gadskārtējam uzvedumam bija izvēlējies F. Raimonda opereti Zilā maska L. Kalniņas režijā.

 

  

SKATUVES MĀKSLA

 

Bez teātrinieku aktivitātes, kas sīkāk apskatīta sekojošās, atsevišķiem kontinentiem veltītās pārskata nodaļās, atzīmējama Minsteres latviešu ģimnāzijas bijušo audzēkņu viesošanās Austrālijas latviešu centros ar tautisko uzvedumu Mičošana (arī ar „Dzeju 75” un referātiem). Šai uzvedumā, kas jau iepriekšējos gados redzēts Eiropā un Ziemeļamerikā, apvienota dziedāšana, koklēšana un dejošana.

 


1975. gadā Toronto apkārtnē daži turpināja rūkt pret uzvedumu „Emigrācijas apskaidrošana”. Ansamblis Baņutas Rubesas (3. no kreisās puses) vadībā uzstājās arī 6. dziesmu svētkos Toronto, izpelnoties lielu piekrišanu. (J. Liģera uzņēmums)

Ziemeļamerikā

Ziemeļamerikas 5. latviešu teātŗa dienās Mineapolē (27.-29.nov.) ceļojošo Ādolfa Alunāna piemiņas balvu par mākslinieciski vērtīgāko izrādi ieguva Daugavas Vanagu teātris Kanadā par J. Viesiena vēsturiskās drāmas Jānis Reiters uzvedumu (rež. G. Vērenieks). Latviešu palīdzības fonda balvu par Anšl. Eglīša lugas Leo izrādi L. Siliņa režijā piešķīra Sanfrancisko Mazajam teātrim. Klīvlendas Daugavas Vanagu teātŗa kopa uzveda A. Rubeņa fantastisko pasaku Dunte Maskalijas galmā autora režijā. Bija arī referāti un pārrunas.

Daudzos Ziemeļamerikas latviešu centros ar U. Siliņa lugu Avota lieta I. Sveiļa režijā viesojās Sidnejas latviešu teātris no Austrālijas un Amerikas latviešu teātŗa Vašingtonas ansamblis ar R. Blaumaņa drāmu Indrāni (rež. O. Uršteins). Savās mājās un dziesmu svētkos Sietlā Vašingtonas ansamblis izrādīja arī jau iepriekšējā gadā uzvesto G. Griezes komēdiju Bez siltām vakariņām. Vairākās austrumu krasta pilsētās A. Brigaderes pasaku lugu Princese Gundega un karalis Brusubārda Ņ. Lagzdiņas režijā uzveda Amerikas latviešu teātŗa Ņujorkas ansamblis; ievērību saistīja E. Dajevska skatuves ietērps.

Bez teātŗa dienās uzvestās lugas Daugavas Vanagu teātŗa Kanadā panākumu kontā jāieraksta jau iepriekšējā gadā izrādīto R. Spilara dziesmu spēles Zaļā pļava un G. Griezes komēdijas Te runā Stariņš, kā arī A. Grīna tautas lugas Kalēja līgava (rež. E. Kraujiņš) uzvedumi. Toronto teātris izrādīja jau pērn uzvesto K. Vitlingera traģikomēdiju Vai pazīstat piena ceļu? Vairākos latviešu centros viesojās Toronto latviešu ģimnāzisti ar M. Zīverta komēdiju Ķīnas vāze un V. Kārkliņa lugu Sarkanvīns (abas H. Miķelsona režijā); ansamblim piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju par izcilo darbību un vērtīgiem uzvedumiem pēdējos gados.

Klīvlendas Daugavas Vanagu teātŗa kopas citi iestudējumi (bez teātŗa dienās uzvestās lugas bija J. Viesiena Viņa pēdējā griba un R. Blaumaņa Trīnes grēki, (abas komēdijas A. Rubeņa režijā). Grandrapidu latviešu biedrības teātŗa kopa izrādīja jau iepriekšējā gadā uzvesto A. Deglava stāsta Vecais pilskungs E. Zālītes drāmatizējumu un N.S. Zemgaļa atmiņu lugu Gaidi mani atkal mājās (rež. N. Subiņš). Ansambļu dzīves vietās un citās pilsētās Denveras latviešu teātŗa kopa uzveda G. Griezes komēdiju Te runā Stariņš (rež. E. Prindule-Dargevica), Indianapoles latviešu teātŗa ansamblis Anšl. Eglīša romāna Homo novus G. Alchimoviča drāmatizējumu (rež. J. Ādamsons un V. Burģis), Vilmingtonas latviešu teātŗa kopa U. Siliņa komēdiju Vēstule no dzimtenes (rež. U. Kariņš) un Mineapoles jaunatnes teātris A. Brigaderes drāmu Hetēras mantojums (rež. E. Šulcs). Atzīmējams neparasts uzvedums Losandželosā: ainas no vairākām lugām dažādu režisoru iztulkojumā.

Amerikāņu ansambļu izrāžu veidošanā sekmīgi piedalījās režisors M. Ubāns un aktieri L. un B. Siliņi.

 

Eiropā

Anglijā, Zviedrijā un Vācijā viesojās Sidnejas latviešu teātris no Austrālijas ar U. Siliņa lugu Avota lieta (rež. I. Sveilis). Vairākos latviešu centros Zviedrijā un Vācijā G. Griezes komēdiju Te runā Stariņš O. Murjāna režijā izrādīja Stokholmas latviešu teātris.

Zviedrijā izrādes piedzīvoja arī U. Siliņa luga Vēstule no dzimtenes Gēteborgas un Burošas teātrinieku uzvedumā (rež. N. Dzalbe), Vācijā − Daugavas Vanagu Minsteres nodaļas drāmatiskās kopas uzvestā E. Zālītes luga Bīstamais vecums O. Trauciņas režijā.

Ar dziesmu dienās Lesterā izrādīto M. Zīverta lugu Zaļā krūze citos Anglijas latviešu centros viesojās Daugavas Vanagu Fonda Volverhamptonas nodaļas drāmas kopa (rež. E. Zepe).

 

Austrālijā

Austrālijas latviešu 15. teātŗa festivālā Adelaidē (13.-16. jun.) piedalījās pieci ansambļi. Par labāko atzina Sidnejas latviešu teātri, kas izrādīja L. Geršes komēdiju Taurenītis lido (rež. L. Veikina); festivāla balvas par tēlojumiem galvenajās vīriešu un sieviešu lomās šai lugā saņēma E. Ķipste (arī Induļa Nīča piemiņas balvu kā labākais jauniešu aktieris) un E. Medne, atbalstītājā lomā arī L. Veikina. Austrālijas latviešu teātris (no Melburnas) uzveda G. Griezes komēdiju Bez siltām vakariņām; balvu par režiju piešķīra G. Kūlniecei, par tēlojumiem atbalstītājās lomās V. Ponei, G. Graudam un E. Kūkām. Pertas latviešu drāmatiskā kopa izrādīja V. Kārkliņa komēdiju Sarkanvīns (rež. J. Bernšteins), Adelaides latviešu drāmas studija M. Zīverta lugu Pēdējā laiva (rež. V. Dulpiņš) un Adelaides latviešu teātŗa ansamblis M. Zīverta komēdiju Kalostro Vilcē (rež. M. Bumbieris).

Pirms došanās uz Ziemeļameriku Sidnejas latviešu teātris izrādīja pārstudēto U. Siliņa lugu Avota lieta I. Sveiļa režijā. Bez šīs un festivālā uzvestās lugas Sidnejā izrādes piedzīvoja arī A. Brigaderes pasaku luga Maija un Paija (rež. A. Apele), Dž. Kiltija luga Mīļais melis (rež. K. Gulbergs) un laikmetīgas satīras uzvedums Kaleidoskops 1975 I. Sveiļa režijā.

Bez festivālam iestudētās lugas Austrālijas latviešu teātris Melburnā uzveda Latvijā dzīvojošā H. Gulbja lugu Vilkābele P. Elsiņa režijā un satīrisko Zobgalis 75 (rež. G. Klauss). Melburnas latviešu teātris izrādīja G. Griezes komēdiju Lai atskatītos un pasmietos (rež. H. Kārklinš), bet Melburnas latviešu jaunieši E. Ādamsona lugu Mālu Ansis M. Rozītes režijā.

Bez festivālā redzētām lugām Adelaidē uz skatuves parādījās arī R. Blaumaņa komēdija No saldenās pudeles Adelaides latviešu teātŗa ansambļa uzvedumā (rež. M. Bumbieris). Pertas latviešu drāmatiskā kopa bez Sarkanvīna Pērtā izrādīja arī F. G. Lorkas lugu Bernardos Albas māja (rež. D. Olmanis) un Ž.P. Sartra lugu Aiz aizslēgtām durvīm (rež. A. Lanska).

Brisbenas latviešu teātris kultūras dienu laikā uzveda R. Blaumaņa lugu Skroderdienas Silmačos M. Rubes režijā. 

 

TĒLOTĀJA MĀKSLA

 

Ziemeļamerikā

 

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu tēlotājā mākslā piešķīra J. Mintikam par skulptūru grupu „Jumja raksts, līklocis un ugunskrusts”, kas bija izstādīta mākslas skatē dziesmu svētkos Sietlā. Mākslinieku vienības „Latvis” rīkotajā izstādē Toronto pirkuma balvu ieguva A. Nulītis par eļļas gleznu „Klusuma balsis”. Kanadas Daugavas Vanagu 25 gadu jubilejas izstādē Toronto godalgoja Ed. Dzeņa eļļas gleznu, A. Kerāna skulptūru kokā, D. Miezāja akvareli un I. Šteina tušas zīmējumu; pirkuma balvu piešķīra A. Kopmanim par koka skulptūru. It plašas izstādes bija arī Ņujorkā un Klīvlendā. No mazāku apmēru kopējām darbu skatēm atzīmējamas G. Cennes, K. Kronberga, T. Ķiķaukas, A. Nulīša, V. Reinholda un J. Zuntaka gleznu izstādes Montrealā un Otavā, kas saistīja Kanadiešu ievērību.

Vairākās pilsētās patstāvīgās skatēs savus darbus izstādīja gleznotāji J. Gailis (mira jūlijā), O. Grebže, O. Grunde, V. Gūtmanis, J. Kaķis, J. Kalmīte, T. Ķiķauka, Lilita Spure (Riekstiņa-Krūmiņa), I. Rumpēters, V. Skulte, O. Skuškis, V. Teters, A. Upelnieks un M. Vilke. T. Ķiķaukas akrilika gleznojumos iestrādāti dažādi materiāli, panākot īpatnējus virsmu kontrastus; vērojama nopietnu kompozicionālo un glezniecisko problēmu risināšana. M. Vilkes labākajos akvareļos viegli caurspīdīgi plūdinājumi, necaurspīdīgi akcentējumi un grafiski tverti priekšmetības atveidojumi mērķtiecīgi iekļaujas gleznieciskās ieceres īstenojumā. O. Skušķa figūrālajās kompozīcijās svarīgākais ir krāsu laukumi un to mijiedirbe, gandrīz pilnīgi ignorējot perspektīvu. Par divdesmit gleznu ciklu „Kurzemes cietoksnī” O. Skušķim piešķīra Goppera fonda balvu tēlotājā mākslā.

Bez dažiem no jau minētajiem māksliniekiem gleznu skates Toronto bija arī E. Bebrim, L. Bērziņai, A. Birkhānam, E. Dambergam, Ed. Dzenim un J. Popelim; Ņujorkā − E. Hermanovskim, V. Kuprim un V. Strazdiņam; Garezerā − J. Aistaram, V. Sīmanim un V. Skraucam. Ed. Dzeņa darbos dominē zirgu motīvi un ekspresīvs tēlojums; allaž svarīga ir kustība. V. Strazdiņa ainavās dabā gūtu vērojumu, noskaņu un izjūtu sintezē parādās fotogrāfijai radnieciskā skaidrībā un pārskatāmībā.

Patstāvīgās skatēs dažādās citās pilsētās reprezentējās gleznotāji un grafiķi V. Aistars, A. Asberga, Z. Belte, A. Čepure, J. Cīrulis, K. Černoks, E. Druja, B. Geistaute, K. Ivess, I. Kaņeps, S. Kocēna (no Argentīnas), J. Krafts, Ā. Krūkliņš, M. Krūmiņš, A. Langmanis, J. Lejiņš, M. Miesniece-Bērziņa, L. Ore, V. Ozoliņš, I.Reke-Andersone un R. Vītols, kopā ar citiem māksliniekiem arī J. Annus, J. Balks, E. Dzenis, L. Eglītis, V. Mērniece, A. Treibergs u.c. A. Krūkliņa gleznām raksturīgs melodiski dekoratīvs simbolisms; liela vērība pievērsta kompozīcijai, plankumu vērtībai un patstāvīgai kontūrai. I. Rekes-Andersones darbos dabā vērotais kalpo par izejas punktu kompozicionāliem nolūkiem un abstrakti izvērstas gleznieciskās telpas radīšanai.

Pensilvēnijā bija izstādīti L. Linauta stikla glezniecības darbi. Tēlnieka A. Kopmaņa retrospektīva darbu skate Toronto liecināja par mākslinieka daudzpusību materiālu izvēlē un dažādību iztēles tālākvirzībā; darbiem raksturīga izdoma, atjautība un iedrīkstēšanās. Patstāvīga skulptūru izstāde bija M. Kļaviņai, sīktēlniecības skate S. Zārdei; kopā ar gleznotāju B. Geistauti izstādījās tēlnieks M. Geistauts.

 


Sandras Ikses-Bergmanes gobelēns „Atbrīvošana” (120 x 180 cm). Sandra izstādījusies Malmē; Gēteborgā un Stokholmā.

Eiropā

Nelielā, bet interesantā mākslas izstādē kultūras darbinieku kongresa laikā Stokholmā bija vērojami desmit pazīstamu mākslinieku darbi. Patstāvīgas izstādes Zviedrijā bija gleznotājiem M. Strovaldam un T. Sundbergai.

Izstādēs Dānijā vērojamos L. Dombrovskas-Larsenas darbos atspoguļojas mūsdienu pasaules daudzpusīgā, nežēlīgā seja. Patstāvīgā izstādē Vācijā bija skatāmi „austrālietes” I. Strautiņas asējumi un tušas zīmējumi, kopējās skatēs arī J. Soikana darbi. Parīzē bija izstādītas I. Sinkas gleznas.

Atzinīgas angļu kritiķu atsauksmes ieguva L. Mieriņa Līdsā izstādītie darbi; pazīstamiem ševrona motīvos izteiktajiem krāsu savstarpēju attiecību pētījumiem bija pievienota arī aktu izlase. Kopējās izstādēs bija skatāmas V. Bērziņa gleznas.

Godalgota starptautiskā mākslas skatē Parīzē izstādīta J. Gaiļa glezna „Baltijas jūŗa”.

 

Austrālijā

Kultūras dienu tēlotājas mākslas skatē Brisbenā 29 mākslinieki bija pārstāvēti ar 71 darbu. Godalgas piešķīra gleznotājiem R. Balodim, V. Veinbergam un G. Krūmiņam.

Patstāvīgas izstādes Sidnejā bija gleznotājiem U. Āboliņam, M. Ģenģerim, G. Jansonam, E. Kalumam, A. Knopem, A. Lapsai, I. Lucei un L. Mednei, Melburnā − O.Biseniekam, L. Meilertei un G. Pārupei, Adelaidē − V. Mednim un I. Ernai, Nūkāslā − V. Endelmanei. U. Āboliņa akvareļos krāsu spilgtums un asums ir līdzekļi kompaktas, ekspresīvas izteiksmes veidojumam. A. Lapsas abstraktajos darbos lieli, iespaidīgi krāsu laukumi mainās ar sīkāk salauzītām, asi norobežotām laukumu daļām. I. Luces grafikas ar izsmalcinātu, pedantiski sīku detaļu izstrādājumu ir labs neoreālisma paraugs. L. Meilertes gleznās otas vilcieni gan sakļaujas blīvās, gleznieciskās masās, gan iezīmējas brīvos, atšķirtos triepienos, kur pat neapklātā audekla baltie laukumi kāpina spontānu, vibrējošu kopainu. G. Pārupes darbos dominē stabila, dekoratīva, krāsainu laukumu izkārtojumos balstīta, ekspresīva glezniecības ievirze, vietām iegaismojoties pa sejai vai augumam.

Godalgas austrāliešu izstādēs Sidnejā ieguva R. Zusters, V. Spoģe-Erdmane un G. Krūmiņš. I. Tillera darbi bija vērojami Sidnejā un pārstāvēja Austrāliju starptautiskā mākslas izstādē Brazīlijā.

 
 

LITERĀTŪRA

 


1975. gadā latviešu literātūrā pēc ilgākas projienes atgriezās Modris Zeberiņš. (Foto: A. Ezergailis)

Periodika

PBLA Kultūras fonda goda balvu žurnālistikā saņēma redaktors A. Strautmanis par izciliem nacionāli polītiskiem rakstiem laikrakstā Laiks. Par rakstu sēriju „Tuvos un tālos ciemos” tai pašā laikrakstā Ē. Raistera fonda balvu žurnālistikā par 1975. gadu piešķīra T. Zeltiņam.

 

Dzeja

Jauni dzejoļu krājumi izdoti autorēm, kuŗu dzejoļi jau agrāk parādījušies atsevišķos sējumos − Z. Liepai (Zvaigžņu gaisma, sniega gaisma), V. Tomai (Pēc uguns) un A. Jaunzemei (Akmens maize). Iespiestas I. Brēdricha (Pārziemosim), L. Muižnieces (Rikšiem ziloni es palaidu), A. Ruņģa (Slīdošajās kāpēs) un O.Stumbra (Vasaras brīvlaiks) dzejlapas.

Dalītu PBLA Kultūras fonda goda balvu literātūrā par 1974. gadā izdotiem dzejoļu krājumiem piešķīra A. Kraujietei (Ne bungas, ne trompetes) un Z. Liepai (Atspulgu nams).

 

Drāma

Izdotas M. Zīverta lugas Rakte un Karātavu komēdija. Vairāku organizāciju kopīgi izsludinātā lugu sacensībā no iesūtītajiem manuskriptiem godalgoja A. Dziļuma lugu Izdotie un A. Vāveres lugu Sabrukušais nams.

 

Daiļproza

Izdoti romāni: E. Aistara Adatas ēnā, L. Bārenes Dzīves straume, A. Dziļuma Gaidi mani, A. Voitkus Dod man savu sirdi un T. Zeltiņa Nu ir tā stunda, kā arī A. Baumaņa vēsturisku romānu cikls 8 sējumos Hernhūtieši un A. Plauža romāna Kaina bērni pirmā dala. Krājumos sakopoti M. Čuibes (Torņu un drupu bezdelīgas), G. Janovska (Ieklausies naktī), Z. Mauriņas (Dzintar-graudi), T. Puisāna (Senču pēdās) un V. Richtera (Vakardiena) stāsti, noveles, tēlojumi, pārdomas un pasakas.

Goppera fonda balvu literātūrā saņēma J. Širmanis par pastāstu virkni bērniem Roze un dadzīši.

 

Proza

Sējumā Latviskie baltie un krāsainie raksti L. Valteres sakārtotus A. Dzērvītes, Z. Ventaskrasta, A. Zēbergas u.c. autoru rakstus papildina daudz paraugu un zīmējumu. H. Vītola Marta pali stāsta par latviskās ainavas klasiķi V. Purvīti, viņa laikmetu un mākslas problēmām.

Kā atmiņu, vērojumu un atziņu krājumi ar lielāku vai mazāku kultūrvēsturisku nozīmi atzīmējami P. Klāna Kadet, uguni! un Ž. Unāma Aiz septiņiem kalniem un Zem Barbarosas šķēpa. Otrā paplašinātā izdevumā iespiesta Ž. Unāma latviešu biogrāfiskā vārdnīca Es viņu pazīstu un E. Dunsdorfa Latvijas vēstures atlants. E. Dunsdorfa rediģētā rakstu krājuma Archīvs 15. sējums dokumentē latviešu inženieru un techniķu sasniegumus.

PBLA Kultūras fonda goda balvu humanitārās un sociālās zinātnēs piešķīra E. Dunsdorfam par 1973. gadā izdoto grāmatu Latvijas vēsture 1710-1800. Līdzīgu balvu daiļamatniecībā saņēma A. Dzērvīte par tai pašā gadā izdoto sējumu Latvju raksti.

Rakstnieku un izdevēju starptautiskā sanāksmē Zviedrijā nolēma dibināt Zentas Mauriņas godalgu, ko ik pa diviem gadiem piešķirs rakstniekam, kas iestājas par tautu tuvināšanu un cilvēku cieņu. Pirmo šādu godalgu piešķīra Z. Mauriņai. Z. Mauriņa saņēma arī brīvo latviešu balvu, kas radusies kā rakstnieces cienītāju pateicība viņas grūtajās vientulības dienās.

 

Literāri sarīkojumi

Latviešu rakstnieku apvienības rīkotajā rakstnieku nedēļā Garezerā (21.-29. jūn.) piedalījās krietns skaits Ziemeļamerikā dzīvojošu literātu, pāris arī no Austrālijas. Bija daudz referātu ar virstematu „Latviešu rakstniecība nākotnei”, arī literāri semināri, interešu grupu sanāksmes, prozas un lirikas cēlieni.

Austrālijas latviešu 15. rakstnieku dienu (Adelaidē 3.-5. okt.) ietvaros ietilpa referāti, pāris prozas un lirikas sarīkojumi un teātŗa izrāde.

 

ATZIŅAS

 

Iepriecināja ansambļu un atsevišķu mākslinieku un kultūras darbinieku viesošanās citos kontinentos. Tik liela tautas dejotāju un dziedātāju grupa kā uzveduma Mičošana dalībnieki (ap 40) nekad agrāk nebija mērojusi tik tālu ceļu kā no Eiropas līdz Austrālijai. Sidnejas latviešu teātris viesojās kā Ziemeļamerikā, tā Eiropā. Iepriecināja arī ar plašu vērienu rīkotā rakstnieku nedēļa Gaŗezerā.

Pārrunas un pārmetumus presē izraisīja 3. vispasaules latviešu jaunatnes kongress Florefā un it sevišķi tam sekojošais kultūras seminārs, kuŗā piedalījās referenti no Latvijas. Netrūka gan arī atzinīgu atsauksmju (skat. L. Zandberga rakstu JG 106). Toties maz putekļu, izņemot sūdzēšanos par lugas kvalitāti, sacēla Latvijā dzīvojošā H. Gulbja darba Vilkābele izrāde Melburnā.

 


Vidējās paaudzes diskusijas Ervīna Grīna vadībā Florefā. No kreisās; O. Stumbrs, J. Kadelis, I. Spilners, M. Austriņa, E. Grīns, A. Tērmanis un G. Saliņš.

Foto : U. Grasis

 

„Mīļā, par Florefu neraizējies, taisīsim latviskos dieviņus, un mums būs darbs un maize nodrošināta līdz mūža vakaram”. Zilberta zīmējums.

Jaunā Gaita