Jaunā Gaita nr. 11, 1957. g. septembrī, oktobrī

 

Sacerējis pantinieku artelis "Za pašu partiju"

GAISPRATIS

(GAIŠPRĀTIS)

" L a i k a" feļetonista P e r i s k o p a drūmās sajūtas par vecumu, žēlabas par bērniem un "Skabargu" mudinājums.

I e s k a ņ a /Periskopa vecuma sajūtas/:
Liek vecums visādīgi sevi matīt:
Kauns pašam spogulī vairs skatīt.
Gan nekļūšu es mūža beigās līks!
/To nespēju, jo augumā es sīks/
Tak sāk jau sāpēs ieplakt sāni,
Un arī mati šķiŗas plāni.
Bet galvenais - man bērni dara
Ik visu tik pēc sava gara.
Tas sevi manīt liek kā ģikts -
Kļūst cilvēks laipnīgs dikti pikts.

S k a ņ a /Periskopa žēlabas/:

Dēls, Gaišprāti, kas Džordžataunā,
Kas "Jauno Gaitu" lasi lai,
Tā iegrūzt savu tēvu kaunā!
Nav pašam kauna, laikam, vai?
Tev tikai 18 gadu,
Bet ko tu man kā tēvam saki:

NO ŠĪ BRĪŽA MAN TAVI PADOMI
VAIRS NAV VAJADZIGI!
/skat. "Laiks" Nr 78/

Kā vecumdienas nu lai vadu
Bez padomdošanas? Tas traki!
Tu neliec sev uz vārda garumzīmi,
Ne arī jumtiņu uz "s" !
Kauns man pār emigranta ģīmi
No šitādīgas paaudzes !

- - - bet pag' ! Nekas vēl nav par vēlu,
Pats izglābšu es savu dēlu:

viens, divi - plāksters mutei priekšā;
uz acīm - saules brilles - blauks;
un gramafonā plate iekšā,
kas prātu atpakaļ tam sauks:

JAUKI BIJA VECAUCĒ,
KUR NEVIENS MŪS NETRAUCĒ -
JO, KAS DOMĀ CITĀDĀK,
IZSUTĀMO RINDĀ NĀK!..

Kamēr dēlam prāts kļūs gaišs,
Vārdam garumzīmi vilkšu,
Jumtiņu uz "s" turklāt - - -

Un man acu priekšā būs
Atkal:

GAIŠPRĀTIS !

I z s k a ņ a /" Skabargu" mudinājums/:

Ai, Periskop, mums ļoti sāp,
Ka tev uz galvas bērni kāp';
Ka redaktors ar gudru krekšķi
Tev apklusin' kā mazu rekšķi;
Ka šādi tādi, nezin' kādi
Tev piedāvā tik limonādi ...

VAI ZINI TO?. .
Nem, noliec gadus plauktā augstā,
Tver vēlreiz karstu dzelzi plaukstā!
Un nestāvi kā zaķis lakstos -
Liec savu sparu c i t u r rakstos:
Tad nekļūs smejams tas, kas jauns.
Un tevi pazīt - nebūs kauns !