(Izd. “Dienas grāmata”, 2006.g., 510 lpp.)

“Viņš ir jauns, radošs un vitāls,” Jāņa Streiča iespaidīgās atmiņu grāmatas ievadā par septiņdesmitnieku raksta Normunds Naumanis. Streičs ir talantīgs stāstītājs, viņa atmiņas par saviem cilvēkiem vienlaikus ir patiesas, sirsnīgas, jautras un smeldzīgas liecības un pārdomas par to, kā bija dzīvot un strādāt padomju sistēmā. Grāmata ļauj izdzīvot veselu laikmetu Latvijas kultūrā. Fotogrāfijas no autora personīgā un muzeju arhīviem.

(Izd. “Lauku Avīze”, 2006.g., 190 lpp.)

Autore par savu darbu raksta: “Romāns ir kādas dzīves tēlojums. Tā ir kāda svešinieka dzīve, kurš kļūst par mūsu draugu, lasot vienu lappusi pēc otras. Uzreiz gribu uzsvērt, - tā nav mana personīgā dzīve, ko esmu attēlojusi romānā. Šī sieviete, Anna, kad sāku par viņu domāt, bija man tik pat sveša kā jums, kad paņēmāt rokās šo grāmatiņu.” Romāns ir par sievietes pacietības mēru, vīrieša pacietības mēru. Cilvēka mēru.

(Izd. “Valters un Rapa”, 2006.g., 606 lpp., cietos vākos)

Gunars Saliņš ir viens no izcilākajiem XX gadsimta trimdas latviešu dzejniekiem. Rakstu 1.sējumā iekļauta dzeja. Tajā apkopoti agrīnie 40.gadu pirmajā pusē Latvijā rakstītie dzejoļi un pēc došanās trimdā iznākušie dzejoļu krājumi “Miglas krogs” (1957), “Melnā saule” (1967) un pēc viesošanās Latvijā tapušais krājums “Satikšanās” (1979), kā arī nepublicēts krājums “No zila gaisa”.

Sastādījis un komentējis Kārlis Vērdiņš.

(Izd. “Zinātne”, 2006.g., 511 lpp.)

Grāmata ir izlase no Latviešu folkloras krātuves arhīva. Tajā ir 14057 folkloras vienības, ko laikā no 1927.gada līdz 1947.gadam savācis un iesūtījis Umurgas skolotājs Mārtiņš Bērziņš.

Izlasē iekļautas pasakas, teikas un nostāsti, anekdotes, sakāmvārdi un parunas, tautas dziesmas, bērnu skaitāmie panti un spēlītes, ticējumi, sapņu tulkojumi, dzīvnieku, putnu un lietu valoda, palamas un pagasta mājvārdi.

Izlasi veidojot ņēma vērā šodienas intereses, kas ir atšķirīgs, kas kādu novadu dara savdabīgu, kas ir tas ar ko novadu var atpazīt.

(Izd. Latv.vēst.instit.apg., 2006.g., 384 lpp., cietos vākos)

Starptautiskās konferences materiāli, 2004.gada 3.-4.jūnijs, Rīga un 2004.-2005.gada pētījumi par holokaustu Latvijā.

Visvaldis Lācis, LATVIEŠU LEĢIONS ārzemju vērotāju skatījumā
(Izd. “Jumava”, 2006.g., 68 lpp., cietos vākos)
    Gan Latvijā, gan ārzemju preses izdevumos izvērtušās asas diskusijas par Latviešu SS leģiona lomu un dalību Otrajā pasaules karā. Vēsturnieki, zinātnieki, politiķi, publicisti, kas iedziļinājušies Latviešu leģiona vēsturē, jau devuši objektīvas atbildes uz visiem jautājumiem par tā nodibināšanu, kaujas spējām un motīviem, kas latviešu leģionārus vadīja cīņās. Ārzemju vērotāju neitrālais skatījums ir labākais un godīgākais vēstures avots, no kura smelties patiesību par Latviešu leģionu.

Egils Lukjanskis, UGUNĪ NOSALUŠIE
(Izd. “Lauku Avīze”, 2006.g., 240 lpp.)
- Vispār man tas fragments patika, - Niklāvs atzinās. – Kas notiek tālāk?
- Vēl neesmu izdomājis.
- Kā tu domā romānu nosaukt?
- Pagaidām uzliku – “Ugunī nosalušie.”
- “Ugunī nosalušie”? Vai tas vispār ir iespējams?
- Nezinu, - paraustīju plecus. – Patiešām. Taču simboliskā nozīmē...Kad dvēsele ir auksta, bet asinis karstas...
- Paklau! – Niks vērsās pie manis. – Vai tu sava romāna galveno varoni sauksi savā vārdā?!
- Kāpēc gan ne? – viegli pasmaidīju. – Vārdam nav ne vainas!
- Un Sindija? – Niks turpināja. – Tā sieviete būs izdomāta?
- Jā, - es apliecināju. – Taču bieži daudz kas no tā, ko savās grāmatās esmu it kā izdomājis, kaut kad tomēr pārvēršas īstenībā. Dažreiz tas mani pat baida.

Jānis Kušķis: MŪSU VALODA
(Izd. apg. “Antava”, 2006.g., 272 lpp.)
Padomi valodas spodrināšanai.
    “Jānis Kušķis kļuva plašāk pazīstams vispirms ar daudziem valodas praksei un kultūrai veltītiem īsrakstiem periodikā. Tie nu ir sakopoti grāmatā, palīdzot uzturēt spēkā mūsu valodas un valodnieciskās vērtības.”
/Dr.philol. Rasma Grīsle/

Rimants Ziedonis: PARADOKSĀLĀ LATVIJA
(Izd. “Dienas grāmata”, 2006., 198 lpp., cietos vākos)
    Grāmatā apkopoti aizraujošie un atraktīvie stāsti par ārmalniekiem – par cilvēkiem, kuri dzīvo un domā mazliet citādi – kā dziļi laukos sākt ražot lidmašīnas, kā dabūt uz zemes visumā klīstošos spirta mākoņus, kā ar motociklu izbraukt pasauli utt. Fotogrāfijas apliecina autora šķietami neticamo pasauli – paradoksālo Latviju.

Rasma Kārkliņa, KORUPCIJA POSTKOMUNISMA VALSTĪS
(Izd. “Valters un Rapa”, 2006.g.)
    Grāmatā apkopoti piecpadsmit gadu pētījumu rezultāti – Latvijas politisko procesu, kā arī citu Austrumeiropas valstu politisko pārmaiņu vērojumi, analīze un secinājumi. Aplūkoti korupcijas cēloņi, veidi un tā sekas šai reģionā. Sniedz jaunas atziņas gan korupcijas analīzē, gan praktiskus ieteikumus, kā to mazināt.

Arnolds Auziņš:, ĢENERĀLIS JĀNIS BALODIS
(Izd. “Jumava”, 2006.g., 179 lpp., cietos vākos)
    Tā ir grāmata par pirmo ģenerāli nacionālajā Latvijas armijā Jāni Balodi. Apkopoti dažādi viedokļi par šo cilvēku, reizēm pat pilnīgi pretēji. Grāmatā aprakstīti arī ģenerāļa dramatiskie un pat traģiskie dzīves mirkļi: piedalīšanās krievu-japāņu karā, Pirmajā pasaules karā, kaujās pret bermontiešiem, lieliniekiem, vācu gūstā, izsūtījumā un Krievijas cietumos pavadītais laiks.

Knuts Skujenieks, RAKSTI 6.sējums
(Izd. “Nordik”, 2006.g., 454 lpp., cietos vākos)
    Sējumā ietilpst krājums “Iesien baltā lakatiņā” un ārpus grāmatas palikušie dzejoļi, kas rakstīti no 1980. līdz 1986.gadam. Sējumā ievietotas arī autora apceres par atdzejošanu – par viņa paša un citu atdzejotajiem dažādu tautu dzejnieku darbiem. Tas turpina iepriekšējā sējuma tematiku par atdzejošanas specifiku un problēmām.

Juris Urtāns, AUGŠZEMES PILSKALNI
(Izd. “Nordik”, 2006.g., 279 lpp., cietos vākos)
    Grāmatā dots viena Latvijas kultūrvēsturiskā novada visu pilskalnu un tautā par pilskalniem uzskatītu vietu sintētisks apskats. Augšzemes pilskalni vērtēti gan kā arheoloģiski pieminekļi, gan, izmantojot arealās fiksācijas metodes, kā senās un mūsdienu ainavas elementi, gan kā folkloras un vietvārdu vākumos bieži minētas vietas. Dots jauns skatījums par Augšzemes pilskalnu kultūrpiederību un izmantojumu gan pilskalnu koku piļu pastāvēšanas laikā, gan vēlāk.

Jānis Rokpelnis , SMAGI URBJAS TINTE
(Izd. “Pētergailis”, 2006.g., 174 lpp., cietos vākos)
    Dzejnieka vēstījums par dzejnieka likteni vēsturisku kolīziju laikmetā. Grāmatā daudz faktogrāfisku materiālu un fotogrāfiju, kas atklāj dziļā un tai pašā laikā dzīvespriecīgā, azartiskā Knuta Skujenieka dzīves gājumu.

LATVIJAS OKUPĀCIJAS MUZEJA GADAGRĀMATA. 2005.
“Atbrīvotāji kā iekarotāji”
(Izd. Latv.Okupāc.muzeja biedrība, 2006.g., 323 lpp.)
    Latvijas tautas, nācijas un valsts likteņlēmējs mums ierādījis dzīves telpu, pēc kuras vienmēr tiekušās kaimiņu lielvalstis. Sevišķi spilgti šī tieksme izpaudās divu totalitāro impēriju pastāvēšanas laikā 20.gadsimta vidū. No 1940. līdz 1991.gadam Latvija cieta gan no PSRS totalitārās komunisma impērijas, gan Vācijas nacionālsociālistiskās totalitārās impērijas, pārdzīvojot trīs varas maiņas. 1940.gada jūnijā Latviju okupēja PSRS Sarkanā armija. 1941.gada jūnijā-jūlijā Latviju okupēja nacistiskās Vācijas armija, bet no 1944.gada jūlija līdz 1945.gada maijam to reokupēja Sarkanā armija. Ja pirmā padomju okupācija 1940.gadā izlēma Latvijas un tās kaimiņvalstu likteņus uz nākošajiem 50 gadiem, tad sekojošā Vācijas un otra PSRS okupācija notika kara apstākļos, kad Latvijas tautai nebija suverēnu tiesību un vara pārgāja no viena okupanta otra okupanta rokās.

Elza Ķezbere, DZEJA
Divos sējumos
(Izd. “Valters un Rapa”, 2006.g., 1.sēj. – 336 lpp., 2.sēj. – 342 lpp.)
    Divos sējumos apkopoti līdz šim iznākuši dzejoļi. Elzas Ķezberes dzejas pasaulē iezīmējas Latvijas laiks, bēgļu gadu izjūtas un trimdas gadi Ņujorkā. Pārklājoties laikiem un sapņiem, meklējot skaisto un mīlestību, dzejā atklājas plašas jūtu gammas. Tā ir viegla, ritmiska, estētiska un romantiska. Vēlākā dzejā iezīmējas pasaules skumju un tautas likteņa traģisms.

Gundega Repše, VARA RATI
(Autorizd., 2006.g., 163 lpp., cietos vākos)
    Gundegas Repšes romāns “Vara rati” ir dienasgrāmatu romānu cikla “Smagais metāls” otrā grāmata – gan “Alvas kliedziena” turpinājums, gan no pirmā romāna pilnīgi neatkarīgs vēstījums, jo, tāpat kā metāliem, arī dzīves posmiem piemīt katram sava īpaša un neatkārtojama iedaba.

Gunārs Ievkalns, BALTIE VASARAS MĀKOŅI, I.daļa. “Saknes”. Romāns.
(Izd. “Zvaigzne ABC”, 2006.g., 334 lpp., cietos vākos)
    Ventspilnieks Gunārs Ievkalns ir žurnālists un rakstnieks, kas savu dzīves pazinēja vērīgo skatienu apliecinājis gan dramaturģijas, gan stāstniecības, gan arī romāna žanrā, veiklā, precīzā tēlojumā izzīmējot izteiksmīgus visdažādāko cilvēku likteņus.
    Romāna “Baltie vasaras mākoņi” pirmā daļa “Saknes” ievada autora iecerēto plašo vairākdaļu vēstījumu.
    Šo grāmatu ar lielu aizrautību lasīs katrs, kam Latvija nesākas tikai ar viņa paaudzi vien.

Valda Marija Šuvcāne: MAZIRBE – MAZS CIEMS JŪRMALĀ
(Izd. “Jumava”, 2006.g., 164 lpp., cietos vākos)
    “Vai jūs zināt, kas ir Maģiere vai Kārlis Stalte? Laikam ne. Bet par Mazirbi gan būsit dzirdējuši un ziņģi par veco Taizelu dziedājuši ne reizi vien.
    Maģiere tā pati Mazirbe vien ir – tā 18. un 19.gadsimtā sauca šo ciemu. Kārlis Stalte ir īstens lībiešu dzejnieks, bet populārās ziņģes varonis Taizels ir reāla persona, kas 19.gadsimta vidū piedzima šai ciemā pie jūras.
    Par to arī būs šis stāsts – par Staltu un Freimaņu dzimtu cilvēkiem, par Mazirbes ciemu, kurā viņi piedzimuši, dzīvojuši un strādājuši.” /Autore/

Ojārs Zanders: VIDZEMES BALTAJOS LIELCEĻOS
(Izd. “Jumava”, 2006.g., 292 lpp., cietos vākos)
    Apceres Vidzemes kultūrvēsturē.
    Šajā izdevumā publicētas dažādos gados tapušas Ojāra Zandera apceres par 19. un 20.gadsimta zināmiem un mazāk zināmiem Vidzemes novada kultūras darbiniekiem – literātiem, mūziķiem un māksliniekiem. Šī, autora sestā grāmata, ir viņa sveiciens dzimtajai pusei – Gulbenei, Vidzemes novadam un mūsu Tēvzemei Latvijai.

Ilmars Bastjānis-Krasts: PAŠVĒSTURE – PIEMIŅAI
(Izd. “Likteņstāsti”, 2006.g., 328 lpp., cietos vākos)
Memuāri, stāsti, dzejoļi, apceres, draugu vēstules.
    (..) Pēdīgi, kad ikdienas darba gaitas beidzās, Ilmars varēja sākt ilgi loloto atmiņu grāmatu rakstīšanu. “Pašvēstures” pabeigšanu kavēja daudzi citi pienākumi, un iecerētais trešais atmiņu sējums palika nepabeigts.
    Pēdējos gados Ilmaram radās smagi veselības traucējumi, ar kuŗiem viņš tika galā ar pārsteidzošu mieru un lietišķu pieeju. Smagākā slimība pārņēma visu viņa būtni – un pēdējais grāmatas sējums palika nepabeigts. Tāpēc mums, viņa draugiem un cienītājiem, bija pienākums mēģināt to pabeigt. /Juris Cilnis/

Ojārs Vācietis, Arturs Maskats, Latvijas Radio koris: KLAVIERKONCERTS
(Izd. “Valters un Rapa”, 2006.g.)
    Izdevumā apvienots skaņu ieraksts CD formātā un grāmata, kurā publicēta Ojāra Vācieša dzeja. Skaņu ieraksta pamatā ir 2003.gada 13.novembrī Dailes teātrī pirmo reizi izrādītais muzikālais uzvedums korim, solistiem un divpadsmit klavierēm “Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts.”. Artura Maskata dziesmas ar Ojāra Vācieša vārdiem izpilda Latvijas Radio koris, kora solisti un Dailes teātra aktieri. Mūzikas dramaturģiskā attīstība vairāk nekā trīsdesmit skaņdarbos liek ieskatīties skaņu pasaulē ar dzejnieka acīm – no nedaudz sentimentālas bērnības un pirmo jūtu smeldzīgā viegluma ar mīlestību kā vadmotīvu cilvēka dzīvei, kā dzinuli tās attīstībai un būtībai līdz ironiski izkāpinātai groteskai.

100 LATVIJAS PERSONĪBU
(Izd. Nacionālais apg., 2006.g., 227 lpp., cietos vākos
    Liels, grezns, ilustrēts albums
    Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (~7000 respondentu) socioloģisku aptauju, “tautas balsojumu”. Aptauju veica “Latvijas Avīze” un interneta portāls “Apollo” 2004.gada oktobrī, drīz pēc Eiropas referenduma, no kaislībām vēl neatdzisušajā sabiedrībā, tūdaļ pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā
    (..) Latviešu tautas un Latvijas vēstures gaitu, mūsu sasniegumus šajā izdevumā mēģināts raksturot nevis tradicionālā vēstures faktu izklāsta veidā, bet gan ar spilgtākajām personībām, tām, kuras pašreizējā Latvijas, latviešu sabiedrība ir atzinusi par autoritātēm dažādās sabiedriskās, kultūras, sporta, zinātnes jomās.

“Lata romāns”
Aija Zuja, ŠOVS
(Izd. “Lauku Avīze”, 2006.g., 191 lpp.)
    “Romualds vēlas dāvināt Pontāgu ģimenes piederīgajiem vienu miljonu ASV dolāru, kas vienādi tiks sadalīts radinieku starpā. Vienīgais nosacījums, kuru Romualds Patmalnieks izvirza – naudu dabūs tie, kuri piekritīs doties uz neapdzīvotu vietu un tur nodzīvos sešus mēnešus, iztiekot bez civilizācijas ērtībām – televīzijas, interneta, preses un citiem labumiem. Tas ir tādēļ, lai cilvēki saprastu naudas vērtību, jo ir zināms – kas viegli nāk, tas viegli aiziet.”

LATVIEŠU IZLOKŠŅU VĀRDNĪCA
Prospekts.
(Izd. LU Latviešu valodas institūts, 2005.g., 360 lpp.)
    Kopš plašākā latviešu izlokšņu leksikas apkopojuma – K.Mīlenbaha “Latviešu valodas vārdnīcas” un tās papildinājumu – publicēšanas ir apritējis vairāk nekā pusgadsimts. Pa šo laiku (diemžēl dažādos laika periodos un arī izlokšņu grupās nevienmērīgi) ir turpinājusies dialektālās leksikas vākšana un sistematizēšana. Atsevišķās izloksnēs, piemēram, Sinolē, Dignājā, Jeros, Dundagā, Nīcā, Svētciemā, savākto leksikas vienību skaits pārsniedz 50 tūkstošus. Ir izdota “Latviešu dialektu atlanta” I.daļa, publicētas vairākas atsevišķu izlokšņu – Ērģemes, Kalupes, Vainižu – vārdnīcas un Sinoles salīdzinājumu vārdnīca. Kopumā LU Latviešu valodas institūta arhīvā no visas Latvijas teritorijas ir uzkrāts aptuveni 1,5 miljonu kartotēkas vienību – gan izlokšņu vārdu, gan to leksiski semantisko variantu, vārdu savienojumu un frazeoliģismu.
    Uzkrātais leksikas materiāls, jauni izlokšņu vārdu un to izplatības reģistrējumi, kā arī etimoloģiskie pētījumi ir radījuši priekšnoteikumus jaunas, apvienotas izlokšņu vārdnīcas izveidei.

Pēteris Zeile, LATGALES KULTŪRAS VĒSTURE
(Latgales kultūras centra izdevniecība., 2006.g., 748 lpp., cietos vākos)
    No akmens laikmeta līdz mūsdienām.
    Ar “Latgales kultūras vēsturi” noceļu nost kādu akmeni, lai atgrieztos pie saknēm un tiektos parādīt, kādas daudzveidīgas vērtības slēpj mūsu dzimtais novads. Novads, kuram līdz šim sarakstītajās biezajās Latvijas vēstures grāmatās veltītas dažas garāmskrejošas lappuses. Novads, bez kura nav iedomājama Latvija kā viena zeme, valsts kā vienota un daudzveidīga kultūrtelpa. Novads ar savu savpatīgu vēsturi, īpaši skarbu likteņgaitu. Jau ar to vien Latgale ir pelnījusi izdevumu par savu vēsturi un kultūrvēsturi, bet ne tikai ar to. Savā gadu tūkstošu attīstības gaitā Latgale ir radījusi visas tās kultūras formas, kas tapušas pārējā Latvijā, vēl vairāk – Eiropā, pasaulē, un devusi latviešu tautai personības – radītājus, protestētājus, novadu vienotājus, valstiskās neatkarības cīnītājus un nostiprinātājus. Tāpēc radās dziļa pārliecība, ka nedrīkst ļaut tam visam “aizslīdēt garām” aizmirstības miglājā un zaudēt ticību savai esmei un nākotnei. Kā teicis J.V.Gēte “ir tikai viens neārstējams ļaunums – ja kāds etnoss, tauta pārstāj ticēt pati sev, tad tā ir lemta zudībai.

LATVIEŠU VALODAS ŽARGONA VĀRDNĪCA
(Izd. “Avots”, 2005.g., 272 lpp., cietos vākos)
    Sastādot šo vārdnīcu, mūsu nodoms bija sakopot vārdus un teicienus,kurus latvieši lieto un uzskata par žargonu un kuri nav atrodami pazīstamākās latviešu valodas vārdnīcās. Šie vārdi un teicieni ir savākti, gan klausoties sarunās, gan aptaujas ceļā. Neseni svešvalodu vārdi, ko runātāji parasti piesavinās kādas citas valodas ietekmē, nav šeit ievietoti.

Knuts Skujenieks, TAGAD ES ESMU ALEKSANDRS
(Izd. “Neputns”, 2006.g., 102 lpp.)
    K.Skujenieka jaunākajā dzejoļu krājumā ietverti 1999.-2006.g. tapuši dzejoļi. Šis laikposms nav raisījis dzejnieka lirisku jūsmu. Situācijas vērtējumā saklausāmi gan smiekli, gan sarkasms. Miniatūrās parādās spēja ironizēt vispirms pašam par sevi, bet nežēlojot arī laiku un parādības, kas risinās visapkārt.

Pauls Bankovskis, OFŠORS
(Izd. “Valters un Rapa”, 2006.g., 108 lpp., cietos vākos)
    Romāna sižetā mijas realitāte ar iztēli – galvenā varoņa vairāku diennakšu ceļojums beidzas ar aviokatastrofu un viņš nonāk mitoloģiskā senlatviešu zemē. Ceļā radušās asociācijas, domas un atmiņas par ģimeni, skolas un studiju laiku, laulībām un par valsti, kurā dzīvo, veido traģikomisku literāru pašapziņas procesu.

Pauls Bankovskis, SKOLA
(Izd. “Valters un Rapa”, 2006.g., 108 lpp., cietos vākos)
    Krājumā apkopoti stāsti “Pagarinātā dienas grupa”, “Rudens kross”, “Motociklu vasara”, “13.mēneša alga” un citi, kas gan saturiski, gan ar noformējumu mērķtiecīgi atklāj autora aplūkoto tēmu. Stāsti dod iespēju atgriezties fizkultūras stundās ar rokas bumbu, granātu mešanu, atsauc atmiņā ārstniecības augu vākšanu.

Juris Rubenis, Māris Subačs, LĪDZI BAZNĪCAS GADAM
(Izd. “Zvaigzne ABC”, 2006.g., 104 lpp.)
    Grāmata piedāvā ieskatu svarīgākajos kristīgās baznīcas svētkos. Baznīcas gads atšķiras no mūsu parastā kalendārā gada. Baznīcas gads sākas ar pirmo adventa svētdienu un noslēdzas ar nedēļu pēc Mūžības svētkiem. Autori raksturo katru svētku garīgo būtību, cilvēka dvēseles dzīves saistību ar tiem.

Andrejs Eglītis, RAKSTI 7.sējums
(Izd. “Valters un Rapa”, 2006.g., 326 lpp., cietos vākos)
    Sējumā iekļauta pēdējos gados rakstītā dzeja, kas nav apkopota krājumā, bet publicēta periodikas izdevumos vai arī atrodama rokrakstos. Tā ir dziļi intīma dvēseles dzīves atklāsmes, smalki niansētu noskaņu dzeja, kurā kā skarbi akordi ielaužas sabiedriskās dzīves vērojumi un vērtējumi.Krājumu papildina Andreja Eglīša rakstītās vēstules draugiem un literātiem, kā arī dzejniekam un viņa daiļradei veltītā dzeja un raksti.
    Sējumā atrodams publikāciju un rakstu par dzejnieku hronoloģisks pārskats un komponētās dzejas saraksts.

SUITU IDENTITĀTE
(Izd. LU akad.apgāds, 2006.g., 175 lpp., cietos vākos)
    Grāmatu sastāda literatūras zinātniece, folkloras pētniece Dr.Janīna Kursīte. Ir tādas personības, kurām piemīt gluži vai maģiska vara, līdzko viņi ar savu domu vai darbu pieskaras kādai jomai, - viss pēkšņi iegūst klasisku skaidrību, iekšēju skaidrību un aizraujošu atklāsmes svaigumu.
    Šāda sajūta pārņem, lasot “Suitu identitāti”, arī J.Kursītes daudzo ekspedīciju aprakstus un tajās iegūtās liecības, faktus, dokumentus, tādējādi veidojot skaidru ainu par atsevišķu novadu senām tradīcijām, par to vēsturiskām saknēm, bet arī atspoguļojot visas Latvijas vēsturi un cilvēku likteņus.
    Visas krājuma 12 nodaļas tapušas profesorei izceļojoties par suitu novadu, kura robežās ir Alsunga, Jūrkalne, Gudenieki, Basi, Adze. Tiekoties ar vietējiem ļaudīm, radušies sarunu pieraksti, vērojumi, atziņas, apceres.

Imants Ziedonis, Nora Ikstena,  NENOTEIKTĀ BIJA
(Autorizd., 2006.g., 215 lpp., cietos vākos)
    Dienasgrāmata.

Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis, MEŽU ZEMĒ LATVIJĀ
(Izd. “Lauku Avīze”, 2006.g., 272 lpp., cietos vākos)
    Mežam kopš seniem laikiem bijusi liela nozīme cilvēku dzīvē. Tas bija cilvēku patvērums, vieta, kas deva iespēju izdzīvot. Dzīve nestāv uz vietas, daudz kas ir mainījies. Cilvēks jau sen ir iznācis no meža. Mūsdienās cilvēce ir tik ļoti attālinājusies no meža, ka bieži vien tajā saskata tikai kokus, nevis kompleksu un dzīvu organismu, kura visas daļas ir nepārtrauktā savstarpējā mijiedarbībā. Taču meži joprojām dod vietu dzīvei un patvērumam tūkstošiem augu, sēņu, zvēru, putnu, kukaiņu, ķērpju un sūnu sugu. Un ne tikai – ar mežiem saistīti daudzi vēsturiski nozīmīgi notikumi, par ko liecina silos, vēros un gāršās rodamās kultūrvēsturiskās vērtības. Jāmāk tikai atrast un saskatīt.
    Šī grāmata ievedīs brīnumainajā mežu pasaulē, palīdzēs ikvienam interesentam atrast un pašam izpētīt visdažādākos dabas un kultūrvēsturiskos objektus, bez kuriem Latvijas meži nav iedomājami.
    Grāmatā ir arī kartes.

Aina Ruta Britāne un Agita Veidemane, ĀGENSKALNA ĢIMNĀZIJA
(Izd. “Jumava”, 2006.g., 276 lpp., cietos vākos)
    Šogad Pārdaugavas vecākajai skolai aprit 85.pastāvēšanas gads. Grāmatā aplūkota vidusskolas vēsture no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām. Autores īpašu uzmanību veltījušas skolas ilggadīgo un talantīgo pedagogu darbam, kā arī specializācijai vācu valodā.

Jānis Krēsliņš, RAKSTI. 2.sējums,“Vēstures vārtos”
(Izd. “Valters un Rapa”, 2006.g., 510 lpp., cietos vākos)
    Krājumā apkopoti J.Krēsliņa raksti, apceres, recenzijas un intervijas gan par Latvijas politiskās vēstures jautājumiem dažādos gadsimtos, gan apceres par latviešu nācijas likteni un baltvāciešu lomu vairākās Latvijā vēsturiski nozīmīgās situācijās. Kultūrvēsturiskā rakursā atklājas J.Krēsliņa skatījums uz hernhūtiešiem un Bībeles nozīmi latviešu pasaules redzējuma veidošanā. Vairāki raksti un intervijas veltītas izciliem latviešu kultūras darbiniekiem.

Zigmunds Skujiņš, JŪTU CEĻOJUMI: Dažādu dimensiju apsēstība, “Raksti” 3.sējums
(Izd. “Mansards”, 2006.g., 530 lpp., cietos vākos)
    Rakstu 3.sējumā iekļautas līdz šim nepublicētas dienasgrāmatas un piezīmju bloknoti par notikumiem Latvijas literārajā dzīvē 20.gs. 60.-90.gados, rakstnieka piedzīvojumi Eiropā, Āfrikā, Amerikā un Austrālijā, stāsti, noveles un ceļojumu apraksti.

Vizbulīte Bērziņa, DAUDZ BALTU DIENIŅU... “Jēkaba Graubiņa dzīvesstāsts”
(Izd. “Atēna”, 2006.g., 334 lpp.)
    Lasītājam nav jābaidās, ka būs grūti vai nesaprotami, vai pārāk šauram mūziņu lokam svarīgi. 1886.gadā dzimušā komponista, mūzikas kritiķa, skolotāja, tautas mūzikas pētnieka dzīvesstāsts ir tik piesātināts ar nozīmēm un notikumiem, ka tas satrauc un provocē. Grāmata ir lasāma kā romāns vai varoņsāga, kurā varoņiem jāuzveic aizvien spēcīgāks pretinieks.

Turpinājums!!!
IDEJU VĒSTURE LATVIJĀ II.daļa
“Jaunā strāva – 20.gs. sākums”
(Izd. “RaKa”, 2006.g., 349 lpp.)

Ainārs Zelčs, 1940
(Izd. “Zvaigzne”, 2006.g., 200 lpp., cietos vākos)
Romāns.
    “Ja upuris baidās pretoties pat domās, tad viņš patiešām ir salauzts... Vēsture pazīst daudzus izglābšanās gadījumus, kad pret pārspēku līdzējis kaut kas tāds, ko mēdz dēvēt par neiedomājamu.
    Vēsture dažbrīd ir kā vējš, kas spēj joņot te vienā, te otrā virzienā...
    No romāna “1940” vielas LNT ir veidota filma “Paralēlā vēsture.
    1940.gads” – par to, kas būtu, ja būtu... Kas būtu, ja Latvijas valdība 1940.gadā būtu nolēmusi pretoties padomju karaspēkam? Filma beidzas ar notikumiem, kas grāmatā aptuveni pusē. Grāmata turpina vēstīt, kas notiek pēc tam, kad Latvijas valdībai izdodas slepeni izkļūt no aplenktās valsts.
    Dziļāk un dziļāk iekļūt laika slāņos palīdz tālaika valoda, pareizrakstība, izteiksmes atdarinājumi, rakstības stila noskaņošana “uz to vilni”. Būtu gājis vēl tālāk, taču tad var ienirt tik dziļi, ka mūsu laikā vairs neiznirt.” /Autors/

KAD DZĪVOŠU OTRU REIZI
Rakstu krājums Valdas Dreimanes piemiņai
(Izd. “Nordik”, 2006.g., 336 lpp., cietos vākos)
Sastādītāja, komentāru un bibliografijas autore Maija Meirāne.
    - Mēs esam daļa no lielām sakritībām, no visuma, jo mūsu sapnis ir liels, - saka Valda Dreimane. Daļa no viņas paliek kā akmens šķemba Daugavā, Rīgas vidū, bet radošais gars ir paveicis mūža garuma odiseju – dzejniece, zinātniece, kultūras saglabātāja, Latvijas vārda nesēja no diasporas līdz Rīgai.
    Šis rakstu krājums ir viņas atgriešanās un palikšana.
/Grāmatas sastādītāja/

Dzintars Sodums: KOPOTI RAKSTI VI.sējums “Dzeja”
(Izd. “Atēna”, 2005.g., 480 lpp., cietos vākos)
    Šajā sējumā publicēti gandrīz visi vairāk nekā 60 gados tapušie dzejoļi, kuri līdz šim bijuši izkaisīti periodikā, kopkrājumos un glabājušies rakstnieka arhīvā, un četru Tomasa Stērnsa Eliota darbu atdzejojumi. Atlasi veicis pats autors.

Udo Intis Sietiņš: PAR ZEMI, KO MĪLAM...Latviešu dzelzskrustnieki
(Autorizd., 2005.g., 304 lpp., A4 form., cietos vākos)
    Autors ir savācis un apkopojis, salīdzinājis un analizējis visu zināmo un bieži vien no aizmirstības dzīlēm izceltu nezināmo, lai šodien mūsu rokās nonāktu grāmata “Par zemi, ko mīlam...Latviešu dzelzskrustnieki” ar vairāk nekā 3000 I un II šķiras Dzelzs krusta apbalvoto latviešu karavīru vārdiem. Tie iegūti, pārlasot skopās ziņas frontes laikrakstos “Daugavas Vanagi”, “Tēvija”, “Latvijas Kareivis” un citos kara laika izdevumos, aptaujājot vēl dzīvos lieciniekus un īpaši apzinot daudzos kara laika dokumentu sējumos.

Mārtins Pollaks: APSŪDZĒTS TĒVA SLEPKAVĪBĀ
(Izd. apg. “Harro von Hirschheydt”, 2005.g., 362 lpp., cietos vākos)
Filipa Halsmana lieta.
    Skaļa krimināllieta, kas kļuva par starptautiska mēroga afēru: 1928.gada 10.septembrī Tiroles kalnos tiek noslepkavots 48 gadus vecais Rīgas zobārsts Makss Halsmans. Jau tajā pašā dienā uz aizdomu pamata tiek arestēts viņa dēls Filips. Tiesas process sašķeļ sabiedrību divās daļās, par apsūdzēto iestājas juristi, mediķi, rakstnieki un intelektuāļi – no Zigmunda Freida līdz Tomasam Mannam.
    Mārtins Pollaks ir izpētījis visus pieejamos materiālus un uzrakstījis aizraujošu dokumentālu romānu – par piemiņu pasaulslavenajam Life un Vogue fotogrāfam Filipam Halsmanam.

Oskars Grosbergs: MEŽVALDE
(Izd. apg. “Harro von Hirschheydt”, 2005.g., 347 lpp., cietos vākos)
Vecās Vidzemes muiža gadu gaitās.
    Senās Vidzemes muižas dzīve gada gaitā atainota patiesi un ar labu humora izjūtu. Aprakstītais laiks ir 19.gs. sešdesmitie gadi. Jau bija jūtams latviešu atmodas laiks. Attiecības starp latviešiem, vāciešiem, ebrejiem un krieviem sadzīviski mierīgā sapratnē.

Viktors Hausmanis: ANŠLAVS EGLĪTIS
(Izd. “Zinātne”, 2005.g., 390 lpp.)
    Autors Anšlava Eglīša dzīvei un daiļradei pievērsies vairākkārt: publicējis apceres, veidojis krājumu “Pretskatā un profilā”, kurā apkopoti raksti par Eglīša darbiem, sastādījis lugu izlasi u.c. Šī grāmata ir mēģinājums plašāk ielūkoties Anšlava Eglīša personībā un daiļradē. Stāstījumu papildina fotogrāfijas, dzīves hronika un personu rādītāji.

Nora Vētra-Muižniece: LEĢENDA PAR RĪGU
(Izd. “Zvaigzne ABC”, 2005.g., 96 lpp., cietos vākos)
    Ierosmi leģendām autore smēlusies no J.Strauberga “Rīgas vēstures” (“Grāmatu draugs”) un A.Vīksnas “Vecās aptiekas” (“Zinātne”). Grāmata uzrakstīta saistošā valodā, senajā Rīgas vēsturē iezīmējot arī cilvēku likteņus. Līdz ar teiksmu un pasaku elementiem stāstījumā ievijas arī reālais plāns.
    Galvenā atziņa cauri daudzajām leģendām iezīmējas nepieciešamībā pēc spēcīga ētiskā apliecinājuma. Autore domā, izpētot senus foliantus, lasot teikas un leģendas, ka “Rīga bijusi daudz agrāk, nekā mēs rēķinām. Gadu simtiem pirms bīskapa Alberta pilsētas dibināšanas...”

Skaidrīte Kaldupe: SILA PURENE KLUSĒ
(Izd. “SolVita”, 2005.g., 191 lpp.)
    Šis romāns ir par skolu dzīvi skarbajos pēckara gados. Par pacietību un izturību nabadzībā, par spēju klusēt pazemojumā, par augstsirdību un gara diženumu. Laikmetā, kad skola šķirta no baznīcas, vēl jau vecmāmiņas slepeni māca bērniem Tēvreizi un Ziemassvētkos “Klusa nakts, svēta nakts”, bet nav jau vairs tādu svinīgu nakšu, jo gar skolotāju dzīvoklīšiem slīd direktore – spiegotāja soļi. Vēl meži baismu pilni.

Viljams R.Troters: KRIEVU-SOMU 1939.-1940.gada ZIEMAS KARŠ
(Izd. “Atēna”, 2005.g., 302.lpp.)
    Grāmata par kaujām, kurās ar niknumu cīnījās nežēlīgos, arktiskos apstākļos, bieži vien ar lielu varonību abas puses. Partizāni uz slēpēm, varonīgi vienpatņu uzbrukumi tankiem, neizmērojama izturība un viena no pagājušā gadsimta patieso militāro ģēniju harizmātiska vadība – tādas bija Somijas īslaicīgās uzvaras sastāvdaļas. Neskatoties uz somu vareno pretošanos iznākumu bija jau iepriekš nolemts. Krievi novēloti aptvēra, ka gaidītais vieglais triumfs pār skaitliski ievērojami mazāku pretinieku pārvērsties slaktiņā.

Monika Zīle: NERĪGA
(Izd. “Jumava”, 2005.g., 165 lpp.)
    Tiem, kuri Moniku Zīli iepazinuši galvenokārt caur romāniem, viņas īsproza var izrādīties tikpat negaidīts, cik patīkams atklājums. Pastāsti un apceres, kā žanrs nodēvēts uz apvāka, prasa no autora spēju romāna vērtu sižetu kondensēt nedaudzās lappusēs, saglabājot fona informāciju, veidojot ticamus tēlus un atklājot emocijas. Rakstnieces spēja saskatīt un tikpat jūtīgos, cik precīzos vārdos aprakstīt detaļas, padara stāstus īpaši ticamus. Nekaitē arī dažiem stāstiem pārklātais vieglais mistikas zeltījums.