1999. g. Ziemassvētkos
Uzkliksējiet, lai redzētu lielo bildi!
Sestdien 18. decembrī Bostonas Latviešu
skolas telpās Bostonas Trimdas Draudzes namā Bruklainā Masačusetsā notika
Ziemassvētku eglītes sarīkojums. Sarīkojuma programma bija sekojošā:
1. Svētbrīdis -
Mācītāja Sarma Eglīte
2. Ievada vārdi Dr. Juris Treibergs
3. Dziesma un - tālā viesa sagaidīšana
4. ZIEMASSVĒTKI SABRAUKUŠI" Marutas Auģes un Kristas
Kubuliņas iestudējumā
5. Citi priekšnesumi
6. Svētku mielasts
lugā piedalās:
Saimnieks
Pēteris Liepiņš
Saimniece Lija
Amoliņa
Vecāmāte Laura
Bangerska
Meitas
Lāra
Amoliņa
Krista Jansone
Kira Treiberga
Laila Gudrā
Dēli
Einārs Odinecs
Pēteris Antons
Miķelis Auģis
Budeļu māte Alessandra Suuberga
Čigāns
Kurts Dankers
Čigāniete
Andra Kubuliņa
Lācis
Andris Ozols
Lāča dīdītājs Lija Treiberga
Dzērve
Ariāna Lemberga
Stārķis
Emilija Davis
Vilks
Lars Dankers
Zirgs ar jātnieku Mia Auģe
Kaza
Kārlis Becksteins
Garā sieva Monika
Bangerska
Īsais vīrs
Estere
Toša-Malleja
Siena kaudze Māra Spalviņa
Slota
Andrejs Zālītis
Labības kūlītis Marisa Rasuma
Apgaismošanu vada Katrīna Veidiņa
Luga oriģināli sacerēta no A. Brastiņa darba. Bostonas latviešu skola to pirmo reizi
uzveda 1971. gadā, kā " Kaladū", Maijas Šleseres pārstrādājumā.
Skola otreiz to uzveda 1990. gadā kā "Ziemasvētki atnākuši", Rūtas
Jordānes pārstrādājumā.
Kā es gatavojos Ziemassvētkiem
Andra Kubuliņa
Man ļoti patīk Ziemassvētku laiks un tādēļ es sāku
gatavoties ļoti agri. Tūliņ pēc Pateicības dienas es izdekorēju māju ar
Ziemassvētku dekorācijām un svecītēm. Tad es uzrakstīju Ziemassvētku dāvanu
sarakstu, ko izdalīt visiem saviem radiem. Tad es izgudroju kurām draudzenēm un radiem
man ir jānopērk vai jāuztaisa dāvanas. Ziemassvētku laiks ir arī piparkūku laiks.
Parasti man iznāk cept piparkūkas gaidu nodarbībās un mājās. Ar gaidām mēs
braucām apciemot vecos ļaudis, kas dzīvo veco ļaužu mītnēs. Mēs viņus
iepriecinājām dziedot Ziemassvētku dziesmas un ar pašu ceptām piparkūkām. Tad man
vēl jāiemācās dzejolis, un luga latviešu skolas eglītei. Beidzot mēs braucām
izvēlēties eglīti, atvedām to mājās un izpušķojām to ar elektriskām lampiņām
un krāšņiem bumbuļiem. Beidzot mēs esam gatavi sagaidīt Ziemassvētkus!
Rudenī - spoku mēnesī
Rudenī ir skaistas lapas:
Sārtas, dzeltenas un slapjas.
Bargi vēji elš un pūš,
Skolā nav vairs grūti būt.
Prieks būs bērniem - lieliem, maziem
Un ar visiem maniem radiem:
Tad, kad vakars satumsīs,
Visi iesim spokoties.
Daži spoki, daži velni,
Daži kaķi gluži melni.
Baros tie pie durvīm stājas:
"Dodiet saldumus, kas mājās!"
Esam labi spoka bērni,
Visas meitenes un zēni.
Gribam jautri vadīt nakti,
Dziedāt dziesmas, piesist takti.
Autori: Lāra Amoliņa, Laura Bangerska, Laila Gudrais, Krista Jansone, Andra
Kubuliņa, Alessandra Suuberg, Kira Treiberga, Andrejs Zālītis.
Gaŗezera Vasaras Vidusskola
Katrīna Veidiņš
Kad vecāki mani pierunāja braukt uz Gaŗezeru, man nebija
nekādas sajūsmas. "Kāpēc man būtu jāpavada vasara skolā, un BEZ
televīzijas?" Tas bija maijā, tad pienāca jūnijs. Tad es skaitīju - 30 dienas
līdz GVV, 29, 28, 27,
u.t.t. Laiks, likās, gāja tik ļoti lēni. Tad piepeši 3
dienas, 2 dienas un "Ak, vai! Tikai viena diena? Man taču vēl jāsapakojas!
Vispār, kā lai es sapakojos uz sešām nedēļām?"
Beidzot pienāca tā diena un mēs devāmies
ceļā agri no rīta. Divas dienas vēlāk mēs iebraucām vidusskolā, lai redzētu, kā
tur viss izskatās. Bija nāvīgi karsts, un istabas bija tumšas, pilnas vecām
mēbelēm
. "Šeit es dzīvošu sešas nedēļas? Āāāāā
"Šī telpa
izskatās vairāk pēc cietuma kameras nekā pēc istabas! Zini ko, mamma? Es esmu
pārdomājusi. Brauksim mājās!"
"Valodas Vasara"
Bija svētdiena, es jau biju ievākusies
savā istabā, un tagad bija atklāšanas ceremonija. Visi runātāji atkārtoja vārdus,
"Būs burvīga Valodas Vasara!"
Pirmās divas nedēļas bija visgrūtākās - bet bija arī jaukas.
Bija daudzi rīti un vakari, kad biju pie telefona un vaidēju "Mammiņa mīļā, ved
mani mājās!". Tad pēkšņi, trešā nedēļā, puf! - viss bija labi un nemaz
nedomāju vairs cik ātri vai lēni aiziet laiks. Es tagad atceros, ka istabas biedrene
Elīna (skolniece no Latvijas) man sūdzējās ka neizturēšot visas sešas nedēļas.
Taču pēc skolas slēgšanas viņa man teica: "Nebija jau nemaz tik grūti.
Izturēju vienā gabalā, vai ne?"
Katru rītu es pamodos ap septiņiem, nomazgājos, saģērbos vēl
pusaizmigusi, un tad - gāju atpakaļ gultā. Pulkstens 7:30 audzinātāja ienāca istabā
un teica: "Meitenes, laiks celties!". Es piebiedrojos pārējām meitenēm:
"Hmmm. Slēdzi nost gaismu! Nevar būt jau rīts!" Mēs nebijām patīkama
kompānija no rītiem: "Kusties!" "Nē!" "Es gribu iet vannas
istabā tagad, tas ir mans
" "Nē!" "Vai kāds pamodināja
Elīnu?" "Hei! Kāpēc neviens mani nepamodināja?!?!" Jā. Tādi bija
rīti. Dažus rītus mēs pat gājām pidžamās uz brokastīm un uz pirmajām klasēm!
Nebija sevišķi viegli, jo no mītnes uz ēdamzāli bija jāiet pusjūdzi. Pēc
brokastīm bija jāsteidzas atpakaļ uz mītni sakārtoties uz inspekciju, jo
NEDRĪKSTĒJĀM dabūt melnu zīmi - bija jāiegūst sarkanais ķeksītis!
Kad zvans nozvanīja, bija jāpagrābj grāmatu soma un jāskrien uz
Kronvalda Zāli uz rīta lūgšanu. Pēc rīta lūgšanas bija ziņojumi, dziesma un
"šīs dienas vārds". "Dienas vārds" strādāja tā: katru dienu
vienai klasei bija jāizvēlas kāds nezināms vārds un tas jāiemāca visai skolai,
vispirms paskaidrojot vārda nozīmi un tad pareizi pielietojot vārdu teikumā. Esmu
iemācījusies vārdus ikrs, kapuce, lietusgāze un citus. Tad bija laiks mācību
stundām. Bija četras stundas katru dienu ar piecu minūšu starpbrīžiem. Pa
starpbrīžiem visi vai nu skrēja uz mītni vēl kaut ko sakārtot vai gulēja saulītē
uz beņķiem. Pēc ceturtās stundas varēja priecāties, jo klases bija cauri, varēja
bēdāties jo vēl viena diena puspagājusi, un varēja dusmoties, jo skolotāji bija
uzdevuši daudz mājasdarba.
Pusdienās es parasti izplānoju kuŗos laikos varēšu aizskriet uz
Saulgriežiem (skolas administrācijas centru) saņemt pastu un kuŗos varēšu piekļūt
pie datora. Pēc pusdienām bija jāiet uz kantīni dabūt "īstu ēdienu".
Nevarējām taču dzīvot no negaršīgām putrām vien, un pēc laika pat iemīļotais
spageti sāka negaršot. Jā un es gandrīz aizmirsu pieminēt, ka šīs vasaras Gaŗezera
pavārs bija savu mākslu apguvis strādājot kā pavārs armijā, un papildinājies
latviskās gaumes ēdienu gatavojot pielatviešu medniekiem. Kantīnē parasti nopirku
saldējumu un konfektes un tad steidzos uz meiteņu ansambļa mēģinājumu. Tur parasti
nesanāca liela dziedāšana, jo visi bija aizņemti ar saldumu ēšanu. Pēc
dziedāšanas pirmās trīs nedēļās man bija brīvlaiks un pēc tam tenis. Tam sekoja
keramika ar iemīļoto Spures kundzi. Pēdējās trīs nedēļas man bija rotu kalšana
arī. Dienas gāja neticami ātri. Bija brīvlaiks starp nodarbībām. Par to laiku
varēja darīt, ko grib. Man atmiņā citas nometnes kur, kad bija sportošana, visiem
bija jāsporto, kad bija rokdarbi, visiem bija rokdarbi. Te, tu darīji ko tu gribēji!
Pēc vakariņām bija sagatavošanās stunda ("sag. stunda").
Par šo laiku parasti darījām mājas darbus. Pēc sag. stundas bija
"iemīļotais" koris, kur vairāk laiks pagāja Brugmanis kundzei mūs norājot
nekā dziedot.
Beidzot, pēc visām "garlaicīgām" lietām, ap pulksten
9:30 nāca vakara nodarbības. Šīs nodarbības atšķīrās viena no otras ar lielu
dažādību: no tekno balles uz kasino vakaru - un ugunskuri
bija burvīgi! Ap 10:30
bija azaids, vakara dziesma, un - uz čučumuižu! Jā! Ap 11:30 audzinātāja vienmēr
ienāca un lika gaismas izdzēst. Jā. Paklausījām. Bet kad viņa aizgāja uz citu
istabu, tā gaismas atkal uzgriezām un sākās zupas vārīšana! Taču ēdiens
ēdamzālē nebija ēdams un mēs vārījām ūdeni un taisījām "instant"
zupas un ēdām otrās vakariņas. Beidzot, tikai ap vieniem gājām gulēt.
Nedēļu nogales vienmēr bija ļoti burvīgas. Sestdienās bija tikai
trīs mācību stundas, un pēc tam, "spodrības stunda". Spodrības stundā
mēs sakārtojām mītnes un apkārtni, lai nedēļas nogales ciemiņiem viss būtu
pieklājīgi tīrs. Sestdienās un svētdienās dabūju iepirkties Gaŗezera iemīļotā
un iecienītā K-Mart veikalā. Sestdienas vakari sagādāja lielu prieku ar ballēm, un,
pēc tam, svētdienas rīti vēl lielāku prieku - iespēju gulēt stundu ilgāk!
Vēl man nāk prātā daudzas pēcpusdienas pavadītas bibliotēkā
ne jau lai sēdētu, lasītu grāmatas, bet tāpat vien, pabūt dzesinātā telpā -
protams!
Atmiņā paliks skaistās Dziesmu dienas un viss grūtais darbs kas
bija jādara, lai sagatavotos uz tām. Atmiņā paliks arī izbraukums uz Mičiganas ezera
kāpām. Bet visvairāk, un vissvarīgāk, atmiņā paliks visi burvīgie cilvēki!
Ziniet, tikai septiņi mēneši
241 dienas
5784 stundas līdz
atkal atgriežos Gaŗezerā!
Visinteresantākais piedzīvojums
Marisa Gudrais
Visinteresantākais piedzīvojums, kas man bija šo vasaru bija
mans Ģimenes brauciens uz Latviju. Visus gadus kamēr mācījos Latviešu skolā, es
domāju, ka Latvija ir pārāk garlaicīga un vecmodīga vieta. Bet Latvija izrādījās
daudz citādāka, nekā es to biju iedomājusies.
Ka mēs nolaidāmies Rīgas lidlaukā, jau no
pirmās minūtes viss likās savāds. Bija interesanti, kad pirmo reizi manā mūžā ne
visi latvieši kas bija apkārt bija paziņas. Es nevarēju ticēt, ka tik daudz cilvēku
prot latviešu valodu!
Kamēr biju Latvijā, iemīļoju Rīgu. Tā man likās gandrīz kā
Latvijas Ņujorka. Pa dienu Rīga bija skaista un jauka - visvairāk Vecrīga. Pa nakti
tā bija pavisam cita pilsēta! Naktsklubu lampas mirkšķināja un ļaudis staigāja
apkārt līdz vēlai stundai.
Ārpus Rīgas arī bija skaisti. Viena no manām vismīļākām
atmiņām ir no reizes, kad vienā siltā vakarā sēdēju Baltijas jūŗas krastā.
Sēdēju uz ļoti liela akmens, kas vēl bija silts no saules. Varēju dzirdēt vecāku
balsis un jautru mūziku no svinībām kaut kur aiz mājas. Vēl tuvāk bija maigie
viļņi. Man likās, ka es ilgi varētu sēdēt šai vietā pie jūras. Citu nodarbību
man nevajadzētu.
Es domāju, ka šī vasara man ilgi paliks atmiņā.
Ieguvu atslēgu
Jūlijs Liepiņš
Kad prāts slīd atpakaļ uz pagājušo vasaru Gaŗezerā,
jāsaka, ka tas, ko atceros, mani pārsteidz. Gaŗezerā bija ļoti bagāta nodarbību
izvēle, daudz mācīšanās, bet visam tam pāri man tikai viena lieta paliek skaidrāka
kā visas citas. Tā viena lieta ir visi tie cilvēki, ko tur satiku, visi mani jaunie
paziņas un it īpaši mani draugi.
Ir jāatzīstas, ka pastāv milzīgs
spiediens uz mācībām Gaŗezerā. Daudz klašu stundu, daudz mājasdarbu un projektu.
Pārbaudījumi. Klases darbi. Knapi var atšķirt Gaŗezeru no īstās skolas kur ikkatrs
jaunietis iet rudenī un pievienojas amerikāņiem. Bet tas ir tieši tas, kas padara
Gaŗezeru tik brīnišķīgu. Tas, ka katrs jaunietis iet Gaŗezera Vasaras skolā tāpat,
kā rudenī amerikāņu skolā piedod Gaŗezeram tādu svarīgu sajūtu, tādu sajūtu, ka
tur tiešām būtu jāmācas cītīgi. Tomēr, tāpat kā amerikāņu skolās, arī te ir
tāda maza ironija. Vai atcerēsies kāds to vēstures pārbaudījumu pēc divdesmit
gadiem tik labi, kā to reizi, kad viņš ielēca ūdenī ar visām drēbēm mugurā?
Tāds, man liekas, būtu rets cilvēks.
Ar to, ka esmu bijis Gaŗezerā man ir bijusi iespēja piedzīvot tādu
latviešu sabiedrību, kuŗā man ir prieks piedalīties. Es esmu ieguvis sajūtu, ka
latviešu sabiedrībā var atrast daudz draugus, interesantas nodarbības un
neaizmirstamus brīžus. Man ir jāatzīstas, ka pirms Gaŗezera man bija savas šaubas
par latviešu pastāvību Amerikā. Es nepazinu sevišķi daudz latviešu ārpus Bostonas
rajona, sevišķi ne manā vecumā. Gaŗezers ir izklaidējis manas šaubas. Man ir
paziņas Seatlā, Čikāgā, Indianapolē, Ņujorkā, Kanādā. Man ir pazudusi tā
jušana, ka ir tikai četri latvieši visā Amerikā manā vecumā.
Atceros, ka tad, kad 1999. gada Gaŗezera Vasaras visdusskola jau bija
tuvu pie beigām, mūs apciemoja kāda sieviete, kas prasīja, ko latvietība mums
nozīmē. Interesants jautājums. Par to bija jāpadomā. Bet beidzot sapratu, ka
Gaŗezers ir neticami vērtīga vieta, kur ikkatrs iegūst skaidrāku, dziļāku nojautu
par to, ko tas īsti nozīmē būt latvietim. Latvietība nav vairs jāapraksta kā
speciāls klubs, bet to var saprast kā savrūpēju pasauli kur var iegrimt vienalga kad
sirds to grib.
Ar to, ka biju Gaŗezerā ieguvu atslēgu; tik vien atliek kā atvērt
durvis. Ziņkāro, kas tur būs?
"A" klases e-sarakste ar Jāņa skolu Cēsīs
24. septembrī janask@cesis.lanet.lv
Labdien. Te esam mēs no Jāņaskolas 4. klases bērni. Ir sākusies skola un
datorpulciņš, kas mums ļoti patīk darīt. Šodien ir otrā rudens diena un laiks ir
saulains. Vasarā mēs atpūtāmies - bijām nometnēs pie jūras un daudz braucām
ekskursijās pa Latviju. Visa klase bijām pie ezera - peldējāmies, braucām ar
skrituļslidām, ūdens riteņiem, spēlējām bumbu, rotaļas un beigās kurinājām
lielu ugunskuru. Mājās daudz strādājām - vedām lopiņiem sienu mājās, lasījām
kartupeļus, ravējām dārzus. Tā pagāja siltā vasara un nu mēs esam skolā visi
atkal kopā. Mēs jums novēlam veiksmi mācībās, labu veselību visiem - bērniem un
skolotājām. Mācīsimies kopā latviešu valodu! Gaidam no jums vēstules.
Sveicieni no Zanes, Kārļa, Marutas, jāņa, Naura un Dzintras
skolotājas
25. septembrī boslatskola1@banet.net
Sveiki, Jāņaskolas ceturtās klases bērni!
Paldies par vēstuli! Mums patīk sarakstīties ar jums, lietojot
datoru. Šodien ir otrā skolas diena. Rudenis ir sācies, bet laiks vēl ir silts.
Vasarā bija ļoti karsts. Daži no mums šogad ciemojāmies Latvijā (Laila un Lāra).
Mums patika Latvijas daba un vecās pilsdrupas. Mēs arī bijām nometnēs - 3X3 nometnē,
Katskiļu nometnē, Piesaules nometnē, burāšanas nometnē (Andra, Laura, Kira, Krista
un Alessandra). Andrejs pavadīja vasaru pie ezera un ļoti daudz makšķerēja. Noķēra
38 zivis! Mēs jums vēlam labu skolas gadu un sekmes mācībās.
Čau!! Kira, Laura, Andra, Alessandra, Krista, Lāra, Laila, Andrejs
2. decembrī janask@cesis.lanet.net
Paldies par jūsu vēstuli. Mums skolā bija Mārtiņdienas pasākumi - gatavojām
visādus rotājumus no dabas materiāliem klasēm. Ciemos bija atbraukusi folkloras kopa
"Rija" no Rīgas. Bija ļoti interesantas rotaļas. Ēdām pīrāgus un pupas un
sklandraušus. Daudz dziedājām un gājām rotaļās visi kopā - arī mammas un tēti.
18. novembrī, Latvijas dzimšanas dienā pie mums skolā bija atnācis zemessargs.
Stāstīja par armiju un Latvijas aizstāvēšanu. Kad mēs būsim lieli, mēs būsimtādi
paši, bet mums tagad vēl jāpaaugas un jāiet skolā. Laiks mums ir ļoti nejauks -
līst lietus, dažreiz spīd saule, reizēm uzsalsts zeme, bet sniega vispār nav.
Atā!!! Ar svceicieniem Kārlis, Jānis, Maruta, Līga. Arī Zane (bet
viņa tagad ir slima)
4.decembrī boslatskola1@banet.net
Sveiki, Jāņa Skolas draugi!
Paldies par jūsu vēstuli. Mēs ļoti gaidam Ziemassvētkus. Mēs
pašlaik nevaram slēpot vai braukt ar kamanām, jo pie mums nav snidzis sniegs.
Ko jūs darīsit skolā Ziemassvētkos? Šo ziemu mēs spēlēsim lugu
"Ziemassvētki sabraukuši".
Kopā ar ģimeni pirksim dāvanas un eglīti. Šeit ir paraša logus
apgaismot ar svecēm un egles krāsainām spuldzītēm. Skolā gaidas un lielgaidas ceps
piparkūkas. Tās nesīsim vientuļiem cilvēkiem un dziedāsim Ziemassvētku dziesmiņas.
Vēlam jums priecīgus svētkus un laimīg (2000.) gadu!
Goodbye! Andra, Alessandra, Laila, Lāra, Laura, Kira un Andrejs
A Summary
in English
On Saturday, December 18 we celebrated Christmas in high style, with a pageant
depicting the traditional visitation of the household by costumed carolers. The production
was directed by teachers Maruta Auģe and Krista Kubuliņa and technical assistance was
given by Katrīna Veidiņa.
Anda Kubuliņa describes her preparations for Christmas from making up a wish list to
shopping for family and friends to caroling with the girl scouts and learning her lines
for the pageant.
The students of "B" grade all worked together to produce a poem titled
"Autumn in the Month of Ghosts".
Three of last year's graduates contribute memories of their summer activities. Katrīna
Veidiņš candidly and with verve describes her experiences in summer school at Garezers
in Michigan. As hard as it was, she is counting the days to go back next summer. Jūlijs
Liepiņš attended the same school and found that he now sees Latvian society not as an
elite club but as a whole world open to him.
Marisa Gudrais describes some magic moments in her visit to Latvia, which she expects
to cherish for a long time yet.
An exchange of e-mail between students of the "A" grade and students in a
school in Cēsis, Latvia shows that the school computer is being put to good use.
The minute of the meeting of parents and teachers on December 4 are short and sweet.
On November 12 the school was visited by Nora Ikstena, a writer from Latvia currently
living in New York. She read a fairy tale about a village where the people talked so much
that their words collected in great black clouds, and when the clouds eventually burst,
the flood of words swept them away across the sea to a land with clear blue skies where
they could talk to their hearts' content. Later, when some people told stories about that
great flood, others told them not to tell fairy tales. JŽ
[ BLS mājas lapa ]
