iz Lāčplēša
iz Bostonas Latviešu skolas
- fragmenti -
A. Pumpura, Māras Zālītes. Sarmas Muižnieces Liepiņas un BLS 8. klases skolnieku teksts
Pirmizrāde
Teicējs:
Sensenos laikos, Baltijas zemē,
Kur tek Daugava līčotiem krastiem,
Kur meža līdumi liesmoti deg,
Dzīvoja laimīga latviešu tauta.
Daugavas malā, Ķeguma galā,
Kur Rumbas upīte, Daugavā krītot,
Caur klintīm izgrauza dziļas gravas,
Stāvēja slaveno Lielvārdu pils.
Uz skatuves izsteidzas Treiberga kungs ar Latvijas karti. Uzstāda karti - pagriežas pret skatītājiem.
Treiberga kungs:
Labdien! Tas ir ļoti patīkami jūs visus šodien redzēt skolā. Bet es manu, ka mums mazliet jāatkārto ģeogrāfija. Vai kāds man var parādīt kur ir Daugava? Labi! Jā, Daugava ir lielākā Latvijas upe. Teicēj - kā tas bija? . . . Daugavas malā, Ķeguma galā . . .?
Teicējs (pacietīgi atkārto):
Daugavas malā, Ķeguma galā,
Kur Rumbas upīte, Daugavā krītot
Caur klintīm izgrauza dziļas gravas,
Stāvēja slaveno Lielvārdu pils.Treiberga kungs:
Ak jā - paskatīsimies, kur Ķegums, kur Rumbas upīte . . . un tepat (rāda), te jau būs tā pils. Pie Lielvārdes! (Zvana viņa "bīpers") - Vai, atvainojiet, mani sauc, būs jāatzvana.
* * *
Lāčplēsis:
Kangar, mans draugs,
Es dzirdu, es dzirdu,
Es savu tēvzemi dzirdu.Liepiņa kundze:
Nē, nekā nevar dzirdēt! Un ar mazliet stāju! Vai tu neesi skauts? Runā pārliecinoši! Atceries, kā Pūces kundze tev mācīja! Runā tā, ka Pūces kundze dzird!
Lāčplēsis:
Kangar, mans draugs;
Es dzirdu, es dzirdu,
Es savu tēvzemi dzirdu.Liepiņa kundze:
Daudz labāk! Bet kā bija tālāk? (Lāčplēsis cenšas izlasīt no špikošanas papīra rokā). Lāčplēsi, nu tiešām! Vai tu atkal tikai vakar vakarā mācījies? Vai ceļā šeit? Vai kāds var viņam palīdzēt?
No skatuves aizmugures dzird vairākas balsis:
Varenu spēku izplūstam jūtu.
Es savu tēvzemi dzirdu.
Es savu tēvzemi tagadnē dzirdu.Liepiņa kundze:
Paldies! Nu, uz nākošo reizi iemācies skaidri. Re, tur pat divas rindas atkārtojas! Tas taču nav grūti!
* * *
Dīterihs:
Neba nu mūžīgi spēku mēs lietosim.
Vadoņus pakļausim. Varoņus izskausim.
Nebūs tiem varoņu - viņu būs bars.
Varu mēs aplokā - ganāmā pulkā.
Zobens tad vajadzīgs nebūs, tik vica!
Sāksim ar vadoņiem. Atrodiet. Izpētiet.
Stāvokli apziniet. Strādājiet. Ziņojiet.Žagariņa kungs (no malas):
Un atrakstiet arī Bostonas Latviešu skolas avīzei - Skolas ziņām! Man tiešām vajadzīgi vēl raksti! Bez jums tur jau nekas neiznāk. Apnīk lasīt tikai savus rakstus! Varat sūtīt pa gliemežpastu, bet labāk jau pa e-pastu!
1.Ziņotājs (ieskrien aizelsies, ar lielu "WANTED"" plakātu):
Kaupo - liels virsaitis.
Drosmīgs, bet dīvainis.
Ietekme - milzīga.
Pieeja - zināma.2.Ziņotājs:
Burtnieks. Jau vecis.
Bet sarežģīts gadījums.
Jāpēta papildus.
Tur ir kāds noslēpums.3.Ziņotājs:
Kangars - jauns varonis.
Spēcīgs, bet godkāris.
Padomā ir pret viņu
Jau līdzeklis.("WANTED" plakāti tiek izstādīti uz molbertiem (easels) un tos pēta ziņotāji un Dīterihs. Ienāk Šleseres kundze.
Šleseres kundze: Atkal nav alfabētiskā kārtībā. Burtnieks jāizstāda pirms Kaupo! Un vai nevar kaut kā noslēpt vai izdzēst tos angliskos virsrakstus? Te var uzrasties citi, neesat jau vienīgie, kas lieto šīs telpas! Un ko tad domās, ka tie nemaz latviski vairs neraksta?
(Visi parausta plecus, sēde turpinās)
4.Ziņotājs:
Bēdīga vēsts.
Viņiem ir Lāčplēsis.
Neredzu spraugu,
kur nazi bāzt, atvāžot.Amoliņa kundze iznāk no aizmugures ar visādiem papīriem.
Amoliņa kundze:
Dzirdēju, ka jums te tekstā bija tāds interesants locījums. Ziņotāj, izlasi atkal par spraugu.
4.Ziņotājs:
Neredzu spraugu,
kur nazi bāzt, atvāžot.
Amoliņa kundze:Ļoti labi. Redzu, ka tu esi mācījies. Un 2.Ziņotājs, kādā locījumā ir "nazis" nākamajā rindā . . . "kur nazi bāzt . . ."?
2.Ziņotājs:
Tas arī būs akuzatīvā. Kur ko bāzt? Nazi.
Amoliņa kundze:
Labi, turpināsim . . .
Dīterihs:
Lāčplēsis. Lāčplēsis. Jā, zinu, tas ir nominatīvā, atbild uz jautājumu - kas?
Tas man vairs nepatīk.
Kas tad šis ir?
Ko tad šis paveicis?
4.Ziņotājs:
Zemi no plēsoņām tīrījis.
Velnus un mošķus padzinis.
Trejgalvi pūķi nokāvis. . .
[zvans (skolas) - visi iziet]* * *
Kangars:
Lāčplēsis dzīvību izglāba man.
Mežā mums staigājot, uzbruka lācis.
Metās man virsū ar atvērtu rīkli.
Lāčplēsis lāci kā kazlēnu kādu
Pārplēsa pušu. Viņi izglāba mani.
Raudāja pats, jo žēl tam bij lāča.Aldiņa kundze:
Jā, žēl bija lāča Lāčplēsim. Re, kā Lāčplēsim mīksta sirds, kā Sprīdītim. Laba sirds. Iedomāsimies viņu mežā. Visapkārt dzied putni (skan Latvijas putnu audiolenta). Arī mežā citi dzīvnieki. Kādus šodien redzēji, Kangar?
Kangars:
Nu, stirnu, alni, agrāk pļavā pāris cielaviņas, strazdus. Bezdelīgas lidoja zemu, laikam sajuta, ka lietus nāk. Un mežā pašā arī bija labi, līdz metās virsū lācis, tad Lāčplēsis . . . viss notika tik ātri!
Aldiņa kundze:
Jā, un arī Lāčplēsim bija tīra, mierīga sirdsapziņa līdz brīdim, kad bija jāglābj, kaitējot citai dzīvībai. (noiet)
Kangars:
Nebija jau tā padomājis. Bet pašam nu arī kļūst lāča žēl. Nevajadzēja jau vispār tai mežā ložņāt! Varēju jau mierīgi pasēdēt mājās, uzēst picu, paklausīties kādu CD . . . Nebūtu tad Lāčplēsis mani glābis, nebūtu Lāčplēsim parādā. . .
Līkcepure (varoņu psichiātrs):
Kangar, atsēdies! Vai tev ir labi, ērti? Nu tad - klausies:
Tā viņš tev mūždien pamanās priekšā.
Simtkārt tu vērtāks par Lāčplēsi esi.
Kangar, tu pats esi varonis tautai.
Kangar, tu gudrs, padomā, Kangar.
Padomā, Kangar, nesteidzies atbildēt.* * *
(Skatuve tiek salikta kā "Quiz Show" - katrs Lāčplēsis sacenšas Laimdotai iepatikt - Dace Beckstein vada "Quiz Show" - aizkari vēl ciet.
Dace Beckstein:
Latvija ir maza tauta Ziemeļeiropā pie Baltijas jūras. No turienes nāk daudz brīnišķīgu hokejspēlētāju ieskaitot Artūru Irbi un Sandi Ozoliņu. Latvijā visbrašākos, stiprākos vīriešus sauc par Lāčplēšiem, visdaiļākās, visgudrākās sievietes par Laimdotām. Šodien mūsu programmā Laimdota mēģinās atrast īsto Lāčplēsi, kas tīk viņas sirdij. Lūdzu uzmanību!
(Aizveras aizkari, Laimdota sēž paaugstinātā krēslā, katram Lāčplēsim piesprausts savs numurs, piem. Lāčplēsis#1, Lāčplēsis#2 . . . Lāčplēsis#6)
Laimdota:
Teci, saulīt, bet neatstāj mani,
Neatstāj visus mūs.
Dod mums ticību, dod mums cerību,
Mīla mums pašiem būs.Lāčplēsis#1:
Laimdota, mīļā,
Caur tevi vēl dziļāk
Es savu tēvzemi dzirdu.Lāčplēsis#2:
Laimdota, mīļā,
Caur tevi vēl dziļāk
Es savu tēvzemi dzirdu.Lāčplēsis#3:
Laimdota, mīļā,
Caur tevi vēl dziļāk
Es savu tēvzemi dzirdu.Lāčplēsis#4:
Laimdota, mīļā,
Caur tevi vēl dziļāk
Es savu tēvzemi dzirdu.Lāčplēsis#5:
Laimdota, mīļā,
Caur tevi vēl dziļāk
Es savu tēvzemi dzirdu.Lāčplēsis#6:
Laimdota, mīļā,
Caur tevi vēl dziļāk
Es savu tēvzemi dzirdu.
Karmena Ziediņa:
Nu, visi Lāčplēši teciņus solī pa dejas ceļu!
(Lāčplēši skeptiski saskatās)Karmena Ziediņa:
Nu, kas būs? Teciņus solī pa dejas ceļu! (Visiem rokas šļūk no krūtīm) Brašāk! Rokas augšā! Ko sildiet vēderus? Tagad dārziņā, labās rokas sadodiet vidū. Rokas augšā! Staltāk! Laimdota skatās!
Visi Lāčplēši kopā (arī visi vīrieši skatītājos):
Pildās man krūtis ar varenu spēku.
Es savu tēvzemi dzirdu.
Es savu tēvzemi dzirdu.
Uz skatuves uzsteidzas Aija Kusiņa Auģe. Lāčplēši atkal sastājas rindā.Aija Kusiņa:
Tas bija skaisti, bet puiši, ir ļoti svarīgi, ka jūs zinat latviešu rakstus! Esmu sagatavojusi te mazu pārbaudījumu.
Lāčplēši:
O, nē . . . ne atkal! mēs tos jau visus zinām!
Aija Kusiņa:
Hmmm. Par to neesmu tik droša. Pagājušo reizi nemaz tik labi nezinājāt. Tagad, kad Laimdota parāda bildi, gribu redzēt kurš pirmais zina pateikt, kā sauc rakstu.
Skolotāja Aija paceļ LAIMAS SLOTIŅAS rakstu.
Visi Lāčplēši zina. Ceļ rokas pavisam augstu, lai viņus izsauktu.
Karmena Ziediņa (pamet rokas):
Es uzdodu! Kāpēc viņi nevar turēt rokas gaisā, kad viņi dejo?? (Dusmīga noiet no skatuves)
Aija Kusiņa:
Labi. Lāčplēsi#3, kā sauc šo rakstu?
Lāčplēsis#3:
Laimes slotiņa.
Aija Kusiņa:
Labi! Un šo? (Parāda JUMJU RAKSTU.) Un kā sauc šo rakstu?
Visi atkal vicina rokas.
Aija Kusiņa:
Lāčplēsi#5. Kā to sauc?
Lāčplēsis#5: Jumju raksts!
Aija Kusiņa:
Pilnīgi neticami! Tas laikam par vieglu. Nu gribu lai jūs visi man uzzīmējat nākošo rakstu. (Izdala lielus papīra gabalus un "markerus". Visi Lāčplēši apsēžas uz grīdas.) Uzzīmējiet Ūsiņa rakstu!
Visi cītīgi bet ātri zīmē.
Aija Kusiņa:
Tagad parādiet! Pārskata visus. Tīri labi! (Pagriežas pret skatītājiem) Lūdzu palīdziet man novērtēt, kurš vislabākais. Aplaudējiet, kad rādu uz katru.
Visi rāda savus zīmētos auseklīšus un kad Aija rāda uz katru pēc kārtas, skatītāji aplaudē.
Aija Kusiņa:
Pilnīgi neticu. Viņi tomēr iemācījās. Iziet.
Laimdota:
Tas viss ļoti aizkustinoši, ko jūs man rādāt: dzeja, tautas dejas, latviešu raksti. Bet vai kāds te prot arī cept un vārīt? Vannas berzt? Pļaujammašīnas labot? Un vai kādam šeit pieder māja? Kur jūs vispār dzīvojat, un kur dzīvotu es, ja vienu no jums mīlētu?
(skatuves aizmugurē parādās liela glezna no Gaismas pils)
Lāčplēši visi kopā:
Grimusī pils, tev jāceļas augšā!
Tautai staigāt pa istabām tavām.
Tautai kāpt tavos augstajos torņos.
Grimusī pils, tev jāceļas augšā!
Celsies ar tevi tēvzeme visa!Aizveras aizkars
Pa vienu pusi iznāk Teicējs#2.Teicējs#2:
Tas, kurš uzcēlis grimušo pili,
Atdodams tautas dvēselei mājas,
Pelnījis bija dvēseli pašu -
Laimdotu skaisto un viņas sirdi.
Derības slēdza un posās uz kāzām.
Vienojās divas slavenas ciltis,
Kam apsargāt, apgaismot latviešu tautu!
Teicējs noiet. Aizkari aizveras. Skatuves vidū stāv Lielvārdis Žagariņš
Žagariņa kungs (Lielvārdis):
Latvju zeme vaļā stāv
Tā kā dzīsla, pušu rauta.
Iztek asis, iztek spēks.
Latvju zeme vaļā stāv.
Vēji staigā iekšā, ārā.
Izplēš sēklu, izrauj saknes.
Latvju zeme vaļā stāv.
Krustaceļiem pienaglota.
Krustavējiem caurvējota.
Latvju zeme vaļā stāv.
Paldies! Esmu vienmēr gribējis deklamēt šo daļu!Lāčplēsis (uz skatuves arī visi virsaiši un Kangars):
Virsaiši labie,
Es dzirdu, es dzirdu.
Es savu tēvzemi dzirdu!Kangars:
Ausīs ir viņa spēks, es saku.
Viņš savu tēvzemi dzird, es saku.
Jūt katru kustību,
Mums vajag panākt Lāčplēša kurlumu!Kurlandes kundze:
Nē, nē bērniņi, tā nu nevajag! Nevajag citu sāpināt. Lāčplēsim tās austiņas un pirkstiņi ir ļoti vajadzīgi lai zīmētu un dziedātu. Ja apsolīsities uzvesties labi, arī pa starpbrīdi, tad iedošu visiem dažas konfektes. (Visi krata galvas, solās. Kurlandes kundze dala konfektes.)
Lāčplēsis:
Lūst Austras koks,
Un ceļš jau skujām svaidīts.
Sedz acis, Laimdota!
Bet krustcelēs mazi bērniņi rotaļājas,
Klausās.
Sauciet mani skaļāk, bērniņi!
Es dzirdu vēl!
Man ir vēl valoda un vārds!
Sauciet mani, bērniņi!
Sauciet mani skaļāk!Mācītāja Eglīte (iznāk ar lielu papīra "shopping bag". Runā ar skatītājiem.)
Padomāsim par to, ko nupat dzirdējām. Ko lai sauc? Vai kāds var palīdzēt? Varbūt paskatīsimies, kas man te maisā līdzi paņemts.
(Izvelk lielu zīmi ar LĀČPLĒSIS uzrakstītu. Paceļ, lai visi var redzēt.)
Kas te uzrakstīts? Lāčplēsis. Labi. Sauksim visi kopā:
Visi skatītāji:
LĀČPLĒSIS!
Mācītāja Sarma:
Vēlreiz - skaļāk!
Visi skatītāji:
LĀČPLĒSIS!
Gaismas pils glezna lēnām ceļas, apgaismota.
Teicējs:
Laik' no laika laivinieki,
Braukdami pa Daugavu,
Pusnaktī redz divus vīrus
Stāvā krastā cīnoties.
Tas ir Lāčplēsis, kas še cīkstas
Vēl ar svešo naidnieku.
Un kad reizi nāks tas brīdis,
Kad viņš savu pretinieku
Vienu pašu lejā grūdīs,
Noslīcinās atvarā -
Tad zels tautai jauni laiki,
Tad būs viņa svabada!BEIGAS
