Mainīsim spēles noteikumus!

Vai var izrunāt vēl rūgtākus vārdus, kā rakstnieks Jānis Mauliņš ir rakstījis Jauno gadu sagaidot!

"Aicinu visus, kas ir pirmskara gaismas vai tās atblāzmas svētīti, palīdzēt mūsu jaunatnei pacelt šo smago nastu, kas patiešām ir smagāka, nekā tā kādreiz bija mums – pēckara jauniešiem, jo šoreiz tumsa spiež ne no ārpuses, bet tieši mūsu sirdīs."

Vai, kad stāvējām barikādēs, ziedojām visu, lai tikai uzlēktu brīvības saule mūsu daudzcietušajā, pazemotajā Latvijā, varējām iedomāties, ka kādreiz sāksim nožēlot, runāt kaut ko tamlīdzīgu? Brīvību ieguvām, bet cilvēka cienīgu dzīvi, diemžēl, nē.

Pēc dažām dienām atzīmēsim barikāžu un Latvijas atzīšanas desmitgadi. Desmit gadi! Veseli desmit cilvēka dzīves gadi pagājuši, kuros gaidījām sasniegumus, izglītības un zinātnes uzplaukumu, cilvēka cienīgus dzīves apstākļus. Bet ar ko mūs iepriecinās šī jubileja? Jau pats J. Mauliņš raksta- Latvijas valdība tikai visu noēd, pat savu tautu. Vēl pieliksim pasaules ekspertu atzinumu, ka valsts ir nolaupīta, t.i., lauksaimniecības un rūpniecības sagraušanu, privatizāciju (prihvatizāciju), par kuras šausminoši negodīgo norisi iedomājoties mati stāvus ceļas, pašiem zināmo- ka lielākā daļa pensionāru saņem 30- 50Ls pensiju, zinātnieku, skolotāju un ārstu sistemātisku pazemošanu, maksājot tiem smieklīgas algas, medicīnas, veselības aprūpes un kultūras pagrimumu, drausmīgo nabadzību un analfabētisma pieaugumu it sevišķi provincē, alkoholismu, narkomāniju, noziedzību…Ak Kungs, pat bail sāk palikt to visu uzskaitot!

Tauta izvirza, ievēl it kā savus labākos, gudrākos, godīgākos pārstāvjus, dod viņiem privileģētu stāvokli maksājot labas algas un piemaksas, ļaujot izmantot dienesta automašīnas un dzīvokļus, apmaksājot palīgus un padomniekus, piedevām vēl garu atvaļinājumu vasarā, bet viņi tautu pazemo, krāpj, apzog.

Latvijā šobrīd ir nodibinātas simtiem sabiedriskās organizācijas, kuras normālos apstākļos nodarbotos ar tautisku izšūšanu vai adīšanu, dziedāšanu un citādu interesantu pasākumu pilnveidošanu un popularizēšanu. Bet ko stāda par mērķi mūsējās? Atklātību un caurspīdīgumu, cīņu pret korupciju, pilsonības un valodas likuma normu pārvērtēšanu, bērnu aizsardzību pret nabadzību, vardarbību un analfabētismu, lauksaimnieku, sieviešu, skolotāju u.t.t. tiesību aizstāvību, cīņu par niecīgo valdības solījumu izpildi, nemaz jau nerunājot par būtiskiem sadzīves apstākļu uzlabojumiem, vārdu sakot, dara to, kas būtu likumdevēju un valdības pirmie un svarīgākie pienākumi.

Domājot par šo situāciju, man tik tiešām grūti izprast, vai tā ir apzināti organizēta, jo Roberts Ķīlis izsaka apgalvojumu, ka – elites cilvēki saprot: ja vairāk piedalīsimies, ar mums vairāk var manipulēt. Taču kad iedomājos kā mēs izskatāmies no malas- tas ir šausminošs skats, kuru varētu vienkāršoti raksturot tā: blēžu un zagļu kompānija rauš, zog, izsaimnieko, dara nelikumības, bet šīs tautas organizācijas bezspēcīgi mēģina iesist pa zagļu pirkstiem, labot viņu neizdarības, atdabūt kaut nedaudz no likumīgi pienākošos, saglābt kripatiņu savu un tautas pašcieņu. Šāda situācija būtībā pierāda, ka viņi zina, ka ir zagļi, zina, ka tauta to zina un arī tauta zina, ka viņi to zina, bet tie tur augšā nekaunīgi un pašapzinīgi smīn, jo tie tur apakšā neko nevar izdarīt, jo likumus taisa tie tur augšā. Un lēnām, bet pamatīgi tie likumi ir sastrādāti tā, ka "Gaismas pils" it pacēlusies tik augstu, ka tautai tā vairs nav sasniedzama, bet tajā mītošie ir neizkustināmi.

Uzskatu, ka tālāk vairs nevar pieļaut šo bezjēdzību, iedzīvotāju pazemošanu un apkaunošanu! Kur vēl trakāk, ja tauta sāk nožēlot ka cīnījušies par Latvijas neatkarību. Kur vēl lielāku kaunu, ja pašiem savu valdību jāiet ar dakšām sviest ārā! Jo izsakot J. Mauliņa vārdus savādāk- toreiz mēs tikām pazemoti, bet šodien vēl arī apsmieti un apkaunoti. Toreiz pie vainas bija komunisti, bet šodien pasaule rāda ar pirkstu uz mums visiem- uz Latviju.

Piekrītu Ilzei Ostrovskai, Ilmāram Lazovskim, Mārai Zālītei, Ivaram Silāram, Robertam Ķīlim, Jānim Peniķim, visbeidzot prezidentei Vairai Vīķei Freibergai un vēl daudziem citiem, kuri pēdējā laikā runājuši un rakstījuši- ir jāmaina spēles noteikumi. Ir jāmaina manuprāt un daudzuprāt visnedemokrātiskākais vēlēšanu likums Eiropā, ir jāatceļ un jāgroza likumi, kuri ļauj deputātiem ne par ko, arī par saviem solījumiem, neatbildēt, palīgu un padomdevēju naudas izmantot maksājot tās saviem dēliem- studentiņiem, sievām- mājsaimniecēm, nebraukt pie vēlētājiem, lai gan tam ir paredzēta viena diena nedēļā.

Katru dienu televīzijā pazīstami cilvēki lūdz Dievu glābt Latviju!!! Bet mūsu premjers arī šajā lūgšanā atļaujas sacīt- lai jaunajā simtgadē mums būtu…Pat komunisti solīja nākošajā piecgadē, bet te nesola pat mūsu mazmazbērniem. Arī Latvijas attīstības koncepcijā runā par vairākām desmitgadēm. Kur tad vēl tālāk iet?

Tādēļ aicinu visus godos Latvijas iedzīvotājus! Rakstiet, izsakiet savus vērtējumus un priekšlikumus. Apvienosimies vienā kopīgā spēkā un sāksim mainīt negodīgos spēles noteikumus, kuri gremdē tautu nabadzībā, apātijā un bezcerībā.

Neceru uz tādu brīnumiem, ka deputāti nobīsies un paši izmainīs Satversmi un Vēlēšanu likumu. Tādēļ mūs gaida liels un grūts darbs- izdiskutēt un izstrādāt optimālās izmaiņas, sagatavot jauno likumu, savākt parakstus un sarīkot tautas nobalsošanu. Tas ir vajadzīgs, iespējams un izdarāms. Par to esmu pārliecināts. Vēl vairāk- tas ir jāizdara!

Zinu, cik grūti, neloģiski. Bet gribu uzsvērt - mēs, tie, kuri sākām, organizējām, virzījām un novedām līdz uzvarai Atmodu, esam atbildīgi arī par tās sekām, atbildīgi par savu nemākulību, bezatbildību, neizdarību. Dzīve māca un mācīs mūs.

Tādēļ lūdzu pārvērtēt savu nostāju vienam otram pazīstamam Atmodas un citu labu pasākumu organizētājiem no rakstniekiem, māksliniekiem un inteliģences. Nedrīkst pagriezt muguru politikai, reformām un visādi citādi grūtai un sarežģītai dzīvei. Vadoņa spējas Dievs nav devis visiem, tādēļ tās neatdot tautas un Dzimtenes uzplaukuma labā, manuprāt, ir noziegums.

 

Vides aizsardzības kluba

nodaļas "Rītdienai" vadītājs

Alnis Freibergs.

Telef: 2972539- mājas

9487122- mobilais

e-pasts: alnis@lis.lv