Līdzīgi pārskatiem par četriem iepriekšējiem gadiem (JG
73,
78, 83
un 88), šis pārskats aptveŗ
latviešu kultūras dzīves emigrācijā trīs apjomus (mūziku, skatuves
mākslu, tēlotāju mākslu) trīs kontinentos (Ziemeļamerikā, Eiropā,
Austrālijā), kā arī literāro ražu. Pārskata veidošanu ietekmējuši
jau agrāk minēti (1968. gada
pārskata ievadā, JG 73) apstākļi un apsvērumi; pārskats
nepretendē uz pilnību un precizitāti.
Kā lielsarīkojumi ar izcilu kulturālu un nacionālu nozīmi atzīmējami
dziesmu svētki Ziemeļamerikā un gadskārtējās kultūras dienas
Austrālijā. Salīdzinājumā šo divu lielsarīkojumu nozīmīgāko
sastāvdaļu uzskaite:
5. rietumu krasta latviešu dziesmu svētki Vankuverā (30. jūn. -
4. jūl.):
-
garīgas mūzikas koncerts,
-
Voitkus lugas Zīmes smiltīs izrāde,
-
latviešu simfoniskās mūzikas koncerts,
-
tautas deju uzvedums,
-
jauniešu koncerts,
-
kopkoŗa koncerts,
-
rakstnieku cēliens
-
un tēlotājas mākslas izstāde.
Austrālijas latviešu 22. kultūras dienas Adelaidē (26.-30. dec.):
-
jaunatnes pēcpusdiena,
-
atklāšanas koncerts,
-
Vāveres vēsturiskas lugas Mačs Priekulis izrāde,
-
tautas deju sarīkojums,
-
kopkoŗa koncerts,
-
raibā pēcpusdiena
-
un tēlotājas mākslas skate.
Atzīmējamas arī Amerikas latviešu centrālās kultūras dienas Ņujorkā
(29. un 30. janv.), sarīkojumu virkne Sidrabenē (Kanadā) (25.-27.
aug.) un Daugavas Vanagu dienas Milvokos (1.-3 .sept.).
Kā ievērojami sarīkojumi ar īsti zinātnisku vai nacionālpolītisku,
mazāk tīri kulturālu raksturu minami 3. Baltijas studiju konference
Toronto (12.-14.maijam) un 2. pasaules latviešu jaunatnes kongress
Londonā (15.-20.aug.).
Nodibināts Pasaules brīvo latviešu apvienības kultūras fonds. Tautas
balvu 1972. gadā piešķīra dzejniekam un polītiskajam darbiniekam
Andrejam Eglītim.
MŪZIKA
Komponisti
Amerikas latviešu 5. vispārējo dziesmu svētku rīcības komitejas
pasūtinātu kantāti „Sasauc dziesma” (Andr. Eglīša teksts) jauktam
korim, simfoniskam orķestrim un solo balsij komponējis H. Pavasars;
to paredzēts atskaņot latviešu pirmo vispārējo dziesmu svētku
simtgades atcerei veltītajos sarīkojumos 1973. gadā Ziemeļamerikā,
Eiropā un Austrālijā.
Komitejas rīkotajā koŗmūzikas jaundarbu sacensībā godalgotas E.
Šēnfelda oriģināldziesma jauktam korim „Veļu psalmi” (M. Ausalas
teksts) un V. Baštika tautasdziesmas sabalsojums jauktam korim
„Kaŗavīra līgaviņa”; atskaņošanai ieteikta E. Šēnfelda
oriģināldziesma vīru korim „Negantnieka gals” (T. Tomsona teksts).
Atsevišķā koncertā Ņujorkā atskaņoti A. Šturma darbi.
Koŗi
Visvairāk dziedātāju piedalījās koncertos Adelaidē (ap 250),
Vankuverā un Sidrabenē (ap 200 katrā) jau minēto lielsarīkojumu
ietvaros. Dziesmu dienā Priedainē (22. jūl.) dziedāja ap 140,
apvienoto latviešu baptistu draudžu koŗu 23. dziesmu dienā Čikagā
(30. apr.) ap 100 koristu.
Atzīmējot diriģentu nopelnus, pieminami apvienoto koŗu koncertu
diriģenti: Adelaidē – V. Bendrups, Ē. Ozoliņš, H. Rutups un K.
Svenne; Vankuverā – A. Berķis, E. Brusubārda jun., P. Galiņš, J.
Kalniņš, F. Matīsa un A. Purvs; Sidrabenē – J. Barušs, A. Purvs, V.
Rundāns un A. Skudra-Kārkliņa.
Ziemeļamerikā
Garīgas mūzikas koncertā dziesmu svētkos Vankuverā piedalījās A.
Vaivode (kontralts), ērģelniece A. Rundāne un Sietlas – Takomas
koris (dir. F. Matīsa un P. Galiņš). Latviešu simfonisko mūziku
atsevišķā koncertā atskaņoja pianists A. Ozoliņš un Vankuveras
simfoniskais orķestris diriģenta J. Kalniņa vadībā.
Garīgas un laicīgas mūzikas koncertos dažādās pilsētās dziedāja
kontralts A. Vaivode. Krietnā skaitā latviešu centru Ziemeļamerikā
koncertēja viešņas no Vācijas un Austrālijas: L. Sepe (soprāns) un
V. Skujiņa (kolorātūrsoprāns). Vairākus patstāvīgus koncertus
snieguši mecosoprāni D. Kārkliņa (kuŗai piešķirta E. Freimanes
piemiņas stipendija) un V. Melliņa, basbaritoni J. Kļaviņš un A.
Krūmiņš un tenors P. Lielzuika. Patstāvīgos koncertos dažādās
pilsētās dziedāja arī A. Holcmane (soprāns), E. Beitāne, M. Čakare,
A. Nielsone-Cepure, A. Sapale-Raikovska, I. Vijuma un tenors A.
Kita.
V. Dārziņa darbu koncertturnejā Ziemeļamerikas latviešu centros
muzicēja R. Dzilna-Zaprauska (soprāns)
un pianiste I. Strāle-Didrichsone;
vairākās pilsētās koncertēja arī M.
Grimma-Štrausa (soprāns un pianists H.
Štrauss. Kopīgos koncertos dziedāja soprāni A. Kalniņa, E.
Reinvalde, Z. Vīķe un L.
Gleške, mecosoprāns V.
Landmane, alts L.
Gleške-Anšmite, baritons T. Barbins
un bass V. Ūsis. Kā iepriekšējos gados,
īpatnējos literāri muzikālos sarīkojumos uzstājās V. Lesiņa
(soprāns) un literāts – komponists – pianists K. Lesiņš.
Izcilā pianista A. Ozoliņa koncerti Kanadā
un ASV liecināja par arvien tālāku viņa mākslas brieduma attīstību.
Vairākos patstāvīgos koncertos dažādās ASV pilsētās muzicēja
pianisti V. Treimanis un A. Zirnīte;
patstāvīgus koncertus snieguši arī D. Borgiele
un J. Zemzars.
Ar koncertiem Ziemeļamerikas latviešu centros viesojās vijolnieks G.
Larsens („austrālietis” no tagadējās
mājvietas Šveicē), iegūstot atzinīgas latviešu un cittautiešu
kritiķu atsauksmes. Vairākos koncertos muzicēja
čellinieks I. Nāruns, un
vijolnieki U. Baumanis un E. Kļaviņš; patstāvīgi koncerti bija arī
vijolniekam V. Ruševicam un
čelliniekam J.
Adamsonam.
Atzīmējami ērģelnieka A. Lagzdiņa un pūšamo instrumentu kvinteta „Fēnikss”
(kuŗā spēlē obojists A. Jansons)
koncerti Ņujorkā, kā arī M. Milleres-Grasmanes
arpas koncerts
Vilimantikā.
Gadskārtējās kokļu dienas notika Milvokos
(7. un 8. okt.). Vankuveras dziesmu
svētku jauniešu koncertā Montrealas
koklētāju-dainotāju kopa pierādīja, ka tā ir izveidojusies par otru
labāko (aiz slavenajiem ņujorkiešiem) šāda veida ansambli.
Eiropa
Stokholmas karaliskās operas soliste I. Pētersone (mecosoprāns)
ieguvusi zviedru kritiķu atzinību un Svānholma
stipendiju. Labvēlīgas vācu kritiķu atsauksmes veltītas arī soprānam
R. Gerkei, solistei
Bīlefeldas operā. Ar koncertiem Eiropā viesojās „austrāliete”
V. Skujiņa (kolorātūrsoprāns) un
„amerikāniete” K. Brante (soprāns).
Anglijā koncertēja basbaritons K.
Bauers-Zemgalis, bet Vācijā E.
Sepe (soprāns) un M.
Apkalne (mecosoprāns).
Patstāvīgos koncertos Skandināvijā un Anglijā muzicēja pianisti A.
Ozoliņš (no Kanadas) un A.
Zirnīte (no ASV). „Austrālieši”
vijolnieki Gunārs un Mairita Larseni
ieguva koncertsolistu diplomus Lucernas
konservatorijā, kā arī Šveices kritiķu atzinību par saviem atvadu
koncertiem. „Austrālietis” J. Laurs (čello), kas arī patlaban dzīvo
Šveicē, koncertēja Londonā; „kanadiete”
ērģelniece A. Rundāne (tagadējā mājvieta
Holandē) muzicēja Vācijā un Zviedrijā. Atzīmējami arī Spānijā
dzīvojošā A. Kārkliņa flamenko ģitāras koncerti Anglijā.
Austrālijā
Kultūras dienu atklāšanas koncertā Adelaidē piedalījās V.
Liepiņa-Bērziņa (mecosoprāns), M. Veide
(soprāns), baritons Dz. Veide, pianiste
M. Tumule, vijolnieces M. Zaķe, M.
Svilāne un L. Vīksna, J. Ezergailis (viola),
J. Svilāns (čello), Sidnejas latviešu vīru koris (dir.
H. Rutups) un Adelaides latviešu
biedrības jauktais koris (dir. K.
Svenne).
Viesis no Šveices basbaritons K.
Bauers-Zemgalis koncertēja lielākajos
latviešu centros. Dziedoņa labi koptā balss ar jo sulīgu plūdumu
zemāko toņu jomā un skaidrā dikcija ļāva klausītājiem brīvi uztvert
dzejas un mūzikas mijiedirbi
interesantajā programmā. Patstāvīgos koncertos dažādās pilsētās
dziedāja V. Skujiņa (kolorātūrsoprāns),
B. Saiva un tenors E. Māršaus, kopējos
koncertos M. un Dz. Veides un I.
Rulle-Rīda (soprāns).
Pirms došanās uz Sveici čellinieks J.
Laurs muzicēja atvadu koncertos Adelaidē un Melburnā.
Melburnas latviešu operešu ansamblis uzveda F.
Lehāra opereti Jautrā atraitne L.
Kalniņas režijā.
SKATUVES MĀKSLA
Bez teātrinieku un tautas deju kopu
aktīvitātes atzīmējami baleta
mākslinieku V. Vētras, A. Toppes un M.
Lesiņa panākumi Ziemeļamerikā un Eiropā.
Aktīvi darbojās arī jauniešu teātŗa
ansambļi Ziemeļamerikā un Austrālijā. Vairākos latviešu centros
Ziemeļamerikā L. Auzānes-Tīcmanes lugu
Mēs prasām brīvību uzveda Toronto un
Grandrapidu jaunieši. Sidnejas latviešu jaunatnes
teātŗa ansamblis izrādīja
Anšl. Eglīša komēdiju
Kosma
konfirmācija J. Ķauķa režijā un M. Zīverta komēdiju
Zaļā krūze (rež. K.
Gulbergs). Adelaides latviešu drāmas
studija uzveda M. Zīverta mīmu ar ideju Čūska V.
Dulpiņa režijā. Atzīmējamas arī
īslugu izrādes Adelaides, Melburnas un
Sidnejas jauniešu uzvedumā Austrālijas latviešu jaunatnes dienās
Sidnejā.
Ziemelamerikā
It kā „revanšēdamies” par iepriekšējā gada Sanfrancisko Mazā
teātŗa Austrālijas apmeklējumu, Sidnejas
latviešu teātris viesojās krietnā skaitā latviešu centru
Ziemeļamerikā ar T. Vilisa lugas
Sieviete rītsvārkā un U. Siliņa
humoristiskā uzveduma Kaleidoskops 1972 izrādēm (abu uzvedumu
režisors I. Sveilis). Sieviete
rītsvārkā izrādēs izcēlās L.
Veikina, kas notēloja Annijas
Prestones plašo emociju
skālu ar lielu prasmi un bagātīgi
dažādotiem izteiksmes līdzekļiem, arvien paturot raksturam īpatnējo,
vientiesīgās, siltās sirsnības pamattoni.
Mazais teātris Sanfrancisko izrādīja rietumu krasta centros
Anšl. Eglīša komēdijas Bezkaunīgie
veči (rež. L. Siliņš) un jau
iepriekšējā gadā uzvesto Māris un Baiba, kā arī M. Zīverta
lugu Pēdējā laiva (rež. I.
Pampe). Ar jau agrāk izrādīto J.
de Hartoga
komēdiju Debesgulta
ansamblis viesojās ASV vidienes latviešu centros.
Amerikas latviešu teātŗa Vašingtonas
ansamblis izrādīja A. Straumaņa lugu
Tagad ir citādi O. Uršteina režijā
daudzās ASV un Kanadas pilsētās.
Ansamblim piešķīra Ziemeļamerikas latviešu kultūras fonda goda balvu
skatuves mākslā par Anšl. Eglīša
komēdijas Bezkaunīgie veči iestudēšanu un uzvešanu (1971.
gadā O. Uršteina režijā).
Dziesmu svētkos Vankuverā
Losandželesas latviešu teātris uzveda A.
Voitkus lugu Zīmes smiltīs A.
Tipāna režijā; šo lugu Ž.
Dimzas režijā
Dimoinā un Čikagā izrādīja
Aijovas latviešu biedrības
drāmatiskā kopa. Arī M. Zīverta mīmu ar
ideju Čūska uzveda divi ansambļi: Daugavas Vanagu teātris
Kanadā Toronto E.
Znotiņas-Kalniņas režijā un Grandrapidu
latviešu biedrības teātŗa kopa (rež.
A. Štams)
Grandrapidos un Kalamazū.
Izrādes ansambļu dzīves vietās un citos latviešu centros piedzīvoja
komēdijas – R. Blaumaņa Trīnes grēki (Vilmingtonas
latviešu teātŗa kopa;
rež. U. Kariņš), G. Griezes Te runā
Stariņš (Daugavas Vanagu apvienības teātris
Mineapolē; rež. A.
Drone) un Anšl.
Eglīša Kazanovas mētelis
(Filadelfijas latviešu teātŗa kopa;
rež. V. Gulbis).
Daugavas Vanagu dienās Milvokos izrādīja
Aspazijas drāmu Sidraba šķidrauts M.
Valteres-Einbergas režijā. Sietlas latviešu teātris uzveda R.
Blaumaņa komēdiju Skroderdienas
Silmačos (rež.
F. Rutkis). Atzīmējami arī O. Liepas no
R. Blaumaņa lugu fragmentiem sakārtotais muzikālais brīvdabas
uzvedums Trīne Silmačos Sidrabenē
un Amerikas latviešu teātŗa Bostonas
ansambļa J. Porukam veltīts uzvedums (R.
Birzgaļa sakārtojumā un režijā).
Eiropā
Daugavas Vanagu Stokholmas nodaļas teātŗa
kopa izrādīja M. Zīverta lugu Kāds, kuŗa
nav autora režijā vairākos latviešu centros Zviedrijā un Vācijā.
Daugavas Vanagu fonda Bradfordas nodaļas
drāmatiskā kopa Anglijā uzveda M.
Zīverta vēsturisko komēdiju Minhauzena
precības (rež. G. Bergs). Jau agrāk
iestudētās un uzvestās M. Zīles skatu lugu Atvasara un
Anšl. Eglīša komēdiju
Omartija kundze izrādīja
Daugavas Vanagu fonda Volverhamptonas
nodaļas drāmatiskā kopa Anglijā.
Austrālijā
Nozīmīgākais sarīkojums bija Austrālijas latviešu 12.
teātŗa festivāls Adelaidē (9.-11. jūn.).
Godalgošanas komisija par labāko uzvedumu atzina Sidnejas latviešu
teātŗa Ž. Anuija
lugas Antigone izrādi K.
Gulberga režijā. Festivāla balvas par
tēlojumiem galvenajās, lomas šai luga saņēma M.
Ansule (Antigone) un K.
Gulbergs (Kreons),
palīglomās – L. Zemgale, L.
Ozere un K.
Ābeltiņš. Austrālijas latviešu teātris (Melburnā) izrādīja A.
Dželiko lugu Klavieres vai gulta
(„The Knack”)
G. Kūlnieces režijā; no tēlotājiem
festivāla balvu saņēma I. Lēmanis.
Adelaides latviešu teātŗa ansamblis
uzveda M. Zīverta lugu Fiasko (rež.
M. Bumbieris).
Teātŗa
festivālā uzvesto lugu Antigone
Sidnejas latviešu teātris izrādīja arī Sidnejā un Melburnā. Bez
tās Sidnejā izrādes piedzīvoja Ziemeļamerikas turnejai iestudētā T.
Vilisa luga Sieviete
rītsvārkā un U. Siliņa
humoristiskais uzvedums Kaleidoskops 1972, kā arī
Sarkangalvīte (rež. K.
Gulbergs) un S.
Klauverta vēsturiskais drāmatizējums
Mēs gribam būt kungi! (rež. I.
Sveilis).
Austrālijas latviešu teātris Melburnā vēlreiz izrādīja jau
iepriekšējā gadā uzvesto Anšl. Eglīša
komēdiju Bezkaunīgie veči un rakstnieku dienās A.
Straumaņa lugu Tagad ir citādi
(abi iestudējumi P. Elsiņa režijā). Melburnas latviešu
teātŗa uzvedumā V.
Štāla režijā izrādes piedzīvoja M.
Dišleres luga Kraujēnu
mantinieki un A. Šniclera komēdija
La Ronde.
Adelaides latviešu teātŗa ansamblis
viesojās Melburnā ar jau agrāk Adelaidē uzvesto A.
Tornhilla lugu Kalnu slepenībā (rež.
M. un V. Dulpiņi) un J. Jaunsudrabiņa
komēdiju Jo pliks, jo traks. Kultūras dienās Adelaidē
ansamblis izrādīja A. Vāveres vēsturisko lugu Mačs
Priekulis Z.
Svennes režijā; izcēlās J. Sedola
krāšņās dekorācijas, kuŗu biežās maiņas
gan aizkavēja izrādes plūsmu.
Atzīmējamas arī Pertas latviešu
drāmatiskās kopas izrādes: E. Zālītes
luga Bīstamais vecums A. Vaļikovas
režijā un Anšl. Eglīša komēdija
Omartija kundze (rež.
J. Bernšteins).
Ar referātiem un teātŗa nodarbībām
Austrālijas austrumu krasta latviešu centros viesojās A.
Straumanis no ASV.
TĒEOTĀJA MĀKSLA
Ziemeļamerikā
Plašākā tēlotājas mākslas skate bija Ziemeļamerikas latviešu
kultūras fonda gadskārtējā izstāde kultūras dienās Ņujorkā,
kuŗā piedalīties bija aicināti gan
tikai ASV austrumu apgabala mākslinieki. Izstādē bija vērojami 32
gleznotāju (krietns skaits no tiem jaunās paaudzes pārstāvju) un 2
skulptoru darbi. Tēlotājas mākslas skatēs dziesmu svētkos
Vankuverā un Daugavas Vanagu dienās
Milvokos bija katrā ap 20 mākslinieku
darbi.
Mākslinieku vienības „Latvis” izstādē Toronto bija redzamas 25
autoru gleznas, grafikas un skulptūras. Vairākos latviešu centros
izstādījās Ņujorkas latviešu mākslinieku grupas dalībnieki.
Goppera
fonda balvu piešķīra gleznotājam K. Brūverim par
triptichu „Nemierīgi laiki”, kas
godalgots jau iepriekšējā gadā Daugavas Vanagu izstādē Toronto.
Patstāvīgās mākslas skatēs vairākās pilsētās savus darbus rādīja
gleznotāji V. Aistars, K. Černoks,
Ed. Dzenis, O.
Grebže, V. Gūtmanis, D.
Igale, J. Kalmīte, viesis no Zviedrijas
R. Kronbergs, B.
Kundrāte-Bērziņa, T. Ķiķauka, A.
Mazītis (no Anglijas), E.
Priževoits, O.
Skušķis un Z. Sloka. Ed. Dzeņa
kompoziciju pamatā vērojams stingrs
zīmējums, atmetot detaļas; mainās raupjas jomas ar gludām virsmām.
Viņa slavenie zirgi reprezentē pārkausētas dabas impresijas; šo
žanru mākslinieks pārvalda virtuozi. D. Igales
gleznās un zīmējumos redzama ļoti savdabīga pasaule, ko raksturo
gleznieciska, grafiska stenografija, R.
Kronberga īpatnējie iežu, minerālu un
kristallu „portreti”, skatāmi gan
parastajā, gan ultravioletā gaismā, izstaro teiksmaini blāzmojošu
mirdzumu (skat. arī JG
87 un Ceļa Zīmes 50). B.
Kundrātes-Bērziņas darbu labākā īpašība ir krāsu un laukumu
chromatiskā iedirbe,
tiecoties uz ritmisku kaligrāfiju, O. Skušķa
kompozīcijām ir ekspresionistiska ievirze; raksturīga ir
piesātinātu, reizēm spilgtu krāsu lietošana spēcīgā, pasmagā
uzlicienā.
Kopējās „ģimeņu skatēs” reprezentējās prof. A.
Annus, J. Annus un A.
Annus-Hāgena, un A. un V. Skultes; tādās
bija redzamas arī S. Vidberga grafikas
un I. Vidbergas-Kasparovičas gleznas.
Bez dažu no jau minēto mākslinieku darbiem, patstāvīgās izstādēs
Ņujorkā bija vērojamas V. Avena, N. Āboltiņa, A.
Krūkliņa, V. Kupra, A.
Meistercs un A.
Vasiļa gleznas. V. Avena klāstā pārsvarā
pusabstraktas kompozīcijas, kuŗās
dominē durvju motīvi dažādās variācijās un krāsu toņos (skat. arī
vērtējumus JG 91). A.
Krūkliņa raksturīgo
daudztoņu
pagleznojumu radītās vibrācijas kļuvušas izsmalcinātākas, skaidrākas
un it kā caurspīdīgākas nekā agrākos darbos. A.
Meisteres liela formāta ekspresionistiskos, emocionāli
piesātinātos audeklos vērojami vienkārši apveidi un spilgti
intensīvu krāsu pretstati.
Patstāvīgās skatēs Toronto izstādījās G. Cenne,
J. Popelis un J.
Zuntaks. G. Cennes gleznās,
iesākot ar figūrāliem elementiem,
atainotie tēli saplūst ar telpas un dabas struktūrām un kļūst par
organisku, telpisku vienību, kas kūst un dalās skatītāja acu
priekšā.
F. Milta darbiem izstādē
Ņuhopā raksturīga izkopta krāsu izjūta
un klusināta krāsu palete; iezīmīgākie ir galvu gleznojumi vairāk
vai mazāk uzsvērtā stilizācijā.
Patstāvīgas izstādes Čikagā bija L.
Kalmītei, B. Kalniņai, P. Kārkliņam, I.
Rekei un M. Sudaram;
dažādās citās pilsētās – U. Albertam, Ē. Antonam, J. Audriņam, J.
Balkam, H. Baumanim, L.
Rērziņai, E.
Dajevskim (dekorāciju meti, kostīmu zīmējumi un brīvas
kompozīcijas), J. Gravām, K. Grūbem, E.
Igenbergai, J.
Kraftam, K. Kronbergam, M.
Orlenai, N. Rikšem,
A. Sisenei-Asbergai, B.
Sniedzem, A.
Šlakanam, V. Teterim, V. Vabalei,
F.R. Vilensonam un A. Zandbergam.
Ievērību un godalgas amerikāņu un Kanadiešu
mākslas izstādēs guvuši gleznotāji Ēriks Dzenis, I. Jirgensone, V.S.
Māris un L. Peka. Lielus sienu gleznojumus darinājis H.
Gricevičs.
Daudzu citu mākslinieku darbi rādīti jau minētajās un dažādās
mazākās kopējās izstādēs; starp to dalībniekiem bija D. Dagnija, E.
Druja-Foršū, L. Eglītis, J. Gailis, O.
Grunde, A. Matcate, V. Mērniece, D.
Miezājs, A. Nulītis, L. Ore, V.
Reinholds, J. Siliņš, I. Šteins, A.
Treibergs, S.
Vīdzirkste u.c.
Patstāvīgā skate Filadelfijā bija vērojamas V. Jansona skulptūras.
Tēlnieka A. Kopmaņa darbi izstādīti
latviešu un Kanadiešu mākslas skatēs.
Atzīmējamas arī mākslas audējas V. Vilsones sienas segu un A.
Graudiņas keramikas izstādes Toronto un
Ņujorkā.
Eiropā
Franču kritiķu atzinību patstāvīgās izstādēs Parīzē guva ASV
dzīvojošais gleznotājs J. Gailis (marīnists, kas spēcīgā plastiskumā
un robustā temperamentā ar vareniem krāsu triepieniem pauž savu
ziemeļniecisko cilmi; (skat. arī
JG 88 un Treji Vārti 34) un Zviedrijā mītošais
tēlnieks V. Balutis (dzīvnieku veidotājs
bronzā ar tieksmi uz spēcīgām, kāpinātām formām). Patstāvīgas
izstādes bija arī gleznotājai L.
Dombrovskai-Larsenai Kopenhāgenā, J.
Jēgeram Londonā (darbos dominē zilie un sarkanie toņi,
vērojamas sirreālisma iezīmes, ironija un humors), J.
Soikanam Krēfeldā
un T. Sundbergai Stokholmā. Kopējās
izstādēs bija vērojamas E. Pīlupa un G.
Pāvula (Stokholmā), un V. Bērziņa (Bradfordā)
gleznas. J. Lāča īpatnējās koku intarsijas un mozaīkas (skat
Treji Vārti 33), kas izstādītas privātā galerijā
Minchenes tuvumā, guva vācu preses
ievērību.
Atklāts Raiņa un Aspazijas piemineklis
Kastaņolā; dzejnieku reljefi (portreti) un stilizēta jātnieka
figūra bronzā darināti pēc tēlnieka J. Plates meta. Piemineklis ir
pieticīgāka apmēra nekā sākotnēji iecerēts.
Kultūras dienu tēlotājas mākslas skatē Adelaidē bija pārstāvēti 38
mākslinieki.
Patstāvīgās izstādēs Ņukaslā un Sidnejā
rādītie R. Zustera darbi guva atzinīgas
austrāliešu kritiķu atsauksmes; nekas neliecina par sekošanu modei,
bet par neatlaidīgiem meklējumiem, kas sola turpinājumu. Mākslinieka
pēdēja laika darbi nav ainavu elementu abstrakcijas, bet
pārdzīvojumu, notikumu un īslaicīgu momentu impresiju tulkošana
abstraktā skatījumā.
Sidnejā patstāvīgas darbu skates bija arī V.
Dzelzkalējam, M. Ģeņģerim, G.
Krūmiņam, E. Dzelmei, L. Mednei un A.
Nicmanei. Patstāvīgās izstādēs Melburnā
bija vērojamas P. Indāna, K. Medņa, L.
Meilertes un K. Veinberga gleznas,
kopējā skatē „Zilās otas” mākslinieku O. Bisenieka, G.
Jurjāna, G. Saliņa, L.
Svīķera un K. Trumpja darbi. G. Pārupes
gleznu skati Pertā atzinīgi novērtēja
austrāliešu kritiķi; Pārupe ir ieguvusi savos darbos pamatīgumu un
briedumu, tai pašā laikā neko nezaudējot no savas
spontānitātes.
Atzīmējama arī Brisbenas latviešu mākslinieku grupas „Okers” (T.
Krūmkalns,
L. Mastiņš u.c.) darbu izstāde. I. Mastiņam par ainavu eļļā piešķīra
pirmo godalgu Varana festivāla izstādē
Brisbenā; Banberijas (Rietumaustrālijā)
mākslas galerijas izstādē godalgoti E.
Karabanova, A. Nicmanes un V.
Pētersona darbi. Austrāliešu izstādēs rādītas arī J.
Šenberga un B.
Tilleres gleznas.
LITERĀTŪRA
Periodika
Ziemeļamerikas latviešu kultūras fonda goda balvu publicistikā
saņēma laikraksta Latvija redaktors O. Kalējs Vācijā par
ievadrakstu „Pirms 25 gadiem”, reportāžām un par latviešu valodas
tīrību viņa rediģētajā laikrakstā. Krišjāņa Barona prēmija piešķirta
rakstu krājuma Acta
Baltica redaktoram A.
Namsonam.
Dzeja
Jauni dzeju krājumi izdoti autoriem, kuŗu
dzejoļi jau agrāk parādījušies atsevišķos sējumos – J.
Babrei (Ceļā uz
Loreto), Andrejam Eglītim (Audiet mani karogā
sarkanbalti sarkanā), G. Pļavkalnam
(Juliāns pie Benedikta), Ē.
Raisteram (Kad mēs jauni bijām) un A.
Spoģim (Pecunia,
arī Dzagjuzes
lineni latgaļu dialektā). Iespiests
G. Ikonas dzejoļu krājums Kodols, kas 1971. g. manuskriptā
ieguva Daugavas Vanagu organizācijas atzinības balvu. Krājumā
Zelta ziedi sakopoti pirms dažiem gadiem Latvijā mirušās Ilzes
Kalnāres dzejoļi. Izdoti arī K. Eglītes-Bērziņas
(Mana aizjūras paradīze), K. Kundziņa (Dieva stunda),
A. Richteres (Vētru laiks)
un E. Tālmanes (Tālā gaisma)
dzejoļu krājumi. Iespiesti plakāti vai salokāmas lapas, ko rotā
P. Johansona, O.
Rozīša un O. Stumbra dzejoļi.
Pāris agrākos krājumos ievietotā E. Tauna dzeja pārspiesta jaunā
sējumā Iesim pie manas mīļās. Atzīmējama arī „Ceļinieka”
apgāda latviešu klasiķu lirikas izlases
mazgrāmatiņu sērija.
Dzejniekam O. Jēgenam un gleznotājai S.
Šteinerei-Jēgenai piešķirta
Goppera fonda balva par 1971. gadā
izdoto bilžu grāmatu Ežmalē.
Drāma
Izdots J. un A. Baļķu jaunatnes lugu kopojums Tālie stari.
Krišjāņa Barona prēmiju literātūrā
piešķīra L. Auzānei-Tīcmanei par
jaunatnes lugu Mēs prasām brīvību.
Daiļproza
Izdoti romāni: G. Janovska Balsis aiz
tumsas, N. Kalniņa Tikai saulei nav ēnu, A.
Voitkus Četri simti un Sudraba
un zelta man nav. Krājumos sakopoti A. Krūmiņa (Mijkrēslī)
un V. Lesiņa (Vajātie) stāsti un noveles.
No atkārtotā iespiedumā izdotajiem darbiem (kādu bija krietni vairāk
nekā oriģinālizdevumu) – nozīmīgākie
bija Andrieva Niedras rakstu un J.
Poruka mazāk pazīstamu stāstu un noveļu
sējumi, kā arī J. Janševska romāna
Dzimtene piektā grāmata un A. Ersa romāns Muižnieki.
J. Jaunsudrabiņa balvas (balva šoreiz dalīta) piešķirtas J.
Gorsvānam (Krāšņa un bagāta dzīve)
un E. Spēkam (Es redzēju jūriņā) par 1970. gadā
izdotiem stāstu un noveļu krājumiem. Goppera
fonda balvu saņēma J. Širmanis par
manuskriptu Lielmeža pasakas.
Proza
Kā tematikā atšķirīgi darbi ar vēsturisku nozīmi atzīmējami O.
Freivalda un O.
Caunīša rediģētā Latviešu kaŗavīrs
Otra pasaules kaŗa laikā 2.
sējums, J. Lavenieka Bruņoto vilcienu
pulks, A. Platbārža Latvijas
nauda un A. Dziļuma Lai neaizmirstam, dienas
grāmata pēc izdoto leģionāru atstātām piezīmēm). Krājumā Sirmā
grāmata bez J. Jaunsudrabiņa pēdējiem darbiem ievietotas arī
atmiņas un apceres par rakstnieku. E. Dunsdorfa
rediģētā rakstu krājuma Archīvs
12. sējums veltīts latviešu sabiedriskajai rosībai emigrācijā.
Izdots kapitāldarba Latviešu techniskās
terminoloģijas vārdnīca pirmais sējums (galvenais redaktors E.
Dravnieks) un Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija 1940-1960
otra daļa (red. B.
Jēgers). Ziemeļamerikas latviešu
kultūras fonda goda diplomu literātūrā
piešķīra nelaiķim J. Rudzītim par 1971. gadā izdoto grāmatu Starp
provinci un Eiropu.
Literāri sarīkojumi
Ziemeļamerikā rīkoto rakstnieku un dzejnieku cēlienu skaits, šķiet,
nav samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem; aicināto
dalībnieku izvēle gan
dažkārt izraisījusi kritiku un pārmetumus. Tā, piemēram, rakstnieku
cēliens dziesmu svētkos Vankuverā
atbalsojās „rakstnieku nedienās” Gaŗezerā;
abus pārrunāja latviešu preses biedrības literātu un žurnālistu
kongresā Katskiļos. Atzīmējama 2. baltu
literātūru konference
Kolumbusā (28. un 29. sept.).
Austrālijas latviešu 13. rakstnieku dienu (Melburnā, 29. sept. - 1.
okt.) ietvaros ietilpa teātŗa izrāde,
lirikas un daiļprozas vakars un referātu pēcpusdiena.
Priekšlasījumu turneja (vācu valodā) Vācijā bija Z.
Mauriņai.
ATZIŅAS
1972. gads dēvēts gan par latviešu valodas, gan par latviešu preses
(sakarā ar tās pusotras simtgades jubileju) gadu. Pirmo apzīmējumu
daļēji attaisnoja tādi sarīkojumi kā, piemēram, Amerikas latviešu
centrālās kultūras dienas Ņujorkā, kuŗās
referātiem un pārrunām par latviešu valodu un tās mācīšanu bija
ierādīta izcila vieta. Var vēlreiz pieminēt arī tāda kapitāldarba kā
Latviešu techniskās terminoloģijas
vārdnīca pirmā sējuma izdošanu. Neskatoties uz redaktoriem
piešķirtām Ziemeļamerikas latviešu kultūras fonda balvām, nereti gan
nācās dzirdēt un lasīt iebildumus, ka valodas tīrībai un pareizībai
dažādos mūsu preses izdevumos veltīts par maz vērības.
Neiepriecināja arī izdoto daiļprozas oriģināldarbu mazais skaits.
Ziemeļamerikā „dienas kārtībā”, it sevišķi rakstos un lasītāju
vēstulēs laikrakstā Latvija Amerikā, bija literātu
savstarpēji strīdi un pārmetumi par jau minēto dalībnieku izvēli
literārajos sarīkojumos. Varētu par šādu parādību priecāties, ja to
iztulkotu kā apliecinājumu, ka interese par latviešu
literātūru nebūt nav mirusi. Ir gan
bēdīgi, ja tā sauktajā latviešu preses gadā latviešu preses
biedrības prestižs ir ļoti zemā līmenī, kā to atzinis H. Puriņš (Laika
73.n-rā). Saprasties nevarēja arī pāris lielāko jauniešu
kongresu vadītāji un mūsu preses pārstāvji. Šķiet, ka šādu
domstarpību pamatā lielā mērā ir atšķirīgi uzskati attieksmē pret
sakariem ar Latvijā dzīvojošiem latviešiem. Acīmredzot, vēl arvien
trūkst savstarpējas iecietības šai jautājumā. Iezīmīgs ir A.
Ruņģa raksts „Trimdas šķelšanās vai
polarizēšanās” (Latvija Amerika 46. n-rā),
arī tā apakšvirsraksts: ne visas domstarpības ir nevēlamas. Tiešām –
mums nav jāvairās no domstarpībām, bet gan no nonākšanas tādā
stāvoklī, kad pretējo viedokļu pārstāvji vairs nav ar mieru atzīt,
ka arī pretinieku uzskatos varētu būt sava daļa taisnības.
