Jaunā Gaita nr. 77, 1970

 

 

Losandželesas latviešu dziesmu svētkos no koŗu koncerta programmas izstrīpota Latvijas zemes komponista Valtera Kaminska dziesma „Mazā dziesma” (O.Vācieša vārdi). Tanī pašā laikā Austrālijas 19. kultūras dienās atskaņots Oļģerts Grāvītis. Šur un tur jaunatnes ansambļi „uzrauj” arī Induļa Kalniņa „Silavas valsi”. Nesen Toronto koncertā dziedāja Jāņa Ķepīša dziesmas ar Imanta Ziedoņa un Ārijas Elksnes tekstiem. Kādā lasītāja vēstulē Laikā pamanīju teikumu: „Ir dzirdēts, ka viņš komūnistu partijā”.

Ar „dzirdēšanu” nepietiek. „Meklējiet rakstos”, t.i. Latvijas PSR mazā enciklopēdijā. Katrā ziņā īstas konsekvences te nav un – kas vienam ļauts, otram liegts.

 

*

Ērikas Freimanes piemiņas stipendija 1969. g. Toronto piespriesta jaunajai diriģentei Gunai Kalmītei, kas pagājušā vasarā sekmīgi debitēja ne vien kā Gaŗezera vidusskolnieču koŗa vadītāja, bet arī kopkoŗa virsdiriģente. Ērika Freimane bija 1. un 2. Kanadas latviešu dziesmu svētku virsdiriģente. Šinī sakarībā cerēsim, ka nākotnē jaunā diriģente saredzēs arī sava muzikālā ceļa latvisko vīziju.

 


Jaunā diriģente Guna Kalmīte Gaŗezerā. (K. Puriņa uzņēmums)

 

1969. g. oktobrī Dr. Gundaris Pone pabeidzis milzu projektu, gar kuŗu strādājis divus gadus – „Composizione per Quattro Orchestre”. Tāpat mēnesi vēlāk komponists uzrakstījis „Berceuse pour les morts” (Šūpuļdziesma miroņiem) kuŗu šinī pavasarī uzvedīs vismaz sešās Austrumeiropas valstīs. Darba vidū komponists atrodas pie „Junius Broschüre” uz Rozas Luksemburgas tekstiem, izmantojot četrus deklamatorus dažādās valodās (krievu, vācu, franču, angļu), 16 balsīgu kori, dažādus instrumentus un elektronisku lenti. Gundaris Pone ir iesācis arī savu pirmo operu „Rosa Luxemburg”.

 

*

Arī Ziemeļvietnamā trīs mēnešus pēc Ho-Čimina nāves sanākusi konference, lai veselas četras dienas spriestu par Ziemeļvietnamas mūziku. Komūnistu partijas ideologs Truongs Čins (Truong Chinh) mudinājis māksliniekus nepievērsties revīzionismam mūzikā, sargāties no ārzemju ietekmēm, izvairīties no tautas tradicionāliem avotiem. Mūzikai jābūt revolūcijas un šķiŗu cīņas ierocim, tāpat līdzeklim lai izglītotu jauno cilvēku un iedrošinātu viņu pašaizliedzīgam darbam. Dzirdēti vārdi. Padomju Savienībā to jau izmēģināja divdesmito gadu sākumā. Bet lai neviens nemēģina šodien iestāties komūnistu partijā bez kārtīgas muzikālas izglītības. Viņš tai „valstībā” netiks iekšā.

 

*

Literatūras un Mākslas pag. gada 11. okt. numurā V. Sams rakstā „Kapitāls ieguldījums tautas mākslas apcirkņos” vērtē Jēkaba Vītoliņa Kāzu dziesmu publicējumu, par kuŗu īsumā izteicos JG 74. numurā. Arī Sams piemin ziņģi „Pidriķis staigā baltās biksēs” un apšauba vēl dažu citu dziesmu vērtību un autentiskumu. Visumā mūsu domas saskan (atskaitot dažas nekonsekvences Literatūras un Mākslas recenzenta terminoloģijā, piem., miksolīdiskais mažors (?), un varu pievienoties Sama vēlējumam, lai nākamais sējums iznāktu rūpīgāk noslīpētā formā.

 

*

Nesen pārlasīju Mūzikas Apskata 1937. g. 2./3. izdevumu, kur aprakstīta Latviešu dziesmu' svētku biedrības gada sapulce 1937. g. 23. martā, Latvijas konservatorijā. Sapulcē konstatē, ka biedrības mēnešrakstam Mūzikas Apskatam iepriekšējā gadā piemaksāti Ls 1.651,89 (Ls – lats). Kultūras fonda pabalstu žurnāls nesaņemot. Rodas jautājums par žurnāla izbeigšanu... Atsaucoties uz Valsts Prezidenta aicinājumu, valde ziedoja Uzvaras laukuma izbūvei Ls 1000 un uzaicināja koŗus piedalīties ar saviem ziedojumiem kopējā tautas talkā, kādam mērķim koŗi saziedoja Ls 1.596,55. Valsts aizsardzības fondam bez tam vēl iemaksāti pilnas sapulces atvēlētie Ls. 100,00. Likumā par Uzvaras laukuma izbūvi biedrībai paredzēta pārstāvība Uzvaras laukuma izbūves komitejā, par pārstāvi ievēlēts Teodors Reiters.

Saskaitait un spriediet paši. Cerams, ka līdzīgās situācijās nenonāks dziesmu svētku rīkotāji svešumā. Bet šis nabaga mūzikas žurnāls joprojām ir izcila vērtība un pagātnes dokumentējums pašreiz kā tanī, tā šinī pusē. Kas notika ar naudu Uzvaras laukumam un Aizsardzības fondam, nezinu. Vienīgi zinu, ka nebija aizsardzības. Turpretī Mūzikas Apskata izdevumi ļoti nepieciešami studijām un referencēm, un žēl, ka šim žurnālam bija jāapstājas Uzvaras laukuma dēļ.

Starp citu, ari mums svešumā ir mūzikas žurnāls Latvju Mūzika, kas iznāk ar Amerikas un Kanadas latviešu dziesmu svētku rīkotāju pabalstu. Jaunās Gaitas redaktori nav skaudīgi, tādēļ arī man iespējams, šīs rindas rakstot, uzsvērt šī mūzikas izdevuma jau divi iznākušos numurus. Taču pāris sarunās ar profesionāliem latviešu mūziķiem izrādījās, ka neviens par šo izdevumu nekā nezina. Padomju Savienībā valdība žēlojas, ka mūziķi nelasot Pravdu, mums brīvībā nelasa paši savu žurnālu. Apburts stāvoklis!

 

*

Austrālijas Latvietī lasām sašutušu latviešu vēstules par Ļeņingradas simfoniskā orķestra diriģentu Arvīdu Jansonu.

Jāpiezīmē, ka lai kļūtu par pasaules slavas ievērojamu orķestra diriģentu ar partijas un padomju labvēlību vien nepietiek. Ir jābūt arī ļoti, ļoti labam mūziķim. Un cik reizes savā laikā Jāzeps Vītols netika nosaukts par krievu?

 

*

5. Kanadas latviešu dziesmu svētku biedrības izsludinātajā, jauno komponistu konkursā nepiešķīra nevienu pirmo godalgu. Toties 2. godalgas saņēma Lilija Sabīne Zobene no Halifaksas, Anglijā, un Mārtiņš Aldiņš no Konektikatas, Savienotās Valstīs. Lilijai Zobenei pagājušā gada 9. novembrī apritēja tikai 19 gadu, bet Mārtiņš Aldiņš ir pašreiz Savienoto Valstu armijā. Klātpieliktais foto uzņēmums rāda jauno komponistu slimības atvaļinājumā tēva mājās. Tādēļ arī īsi mati un pabālais vaigs (plaušu karsonis). Līdz redakcijas slēgšanai neizdevās dabūt Lilijas Zobenes attēlu.


Jaunais komponists Mārtiņš Aldiņš.

*

Literatūras un Mākslas 1969. g. 12. jūlija numurā A. Derkevica un I. Cepītis raksta par igauņu dziesmu svētku simtgadi (30.000 dziedātāji!). Rakstā atzīmēts, ka individuāli vērtējot ar atzīmi, tika pārbaudīts katrs koris, noklausoties visu dziesmu svētku repertuāru. Jubilejas gadā rajonos un pilsētās notikuši 280 kopmēģinājumi.

Arvien no jauna jāuzsveŗ, ka dziesmu svētku kopkoŗa muzikālā sagatavošanā mums kādreiz jāmācās ari no. Baltijas, resp. Latvijas zemes pieredzes.

 

*

Ātri tuvojas dziesmu svētki Kanadā, Losandželesā un Latvijā. Uz Kanadas jaunatnes sarīkojumiem – „Nākotne-70” un dziesmu svētku koncertu, tautas deju lieluzvedumu u.c. sarīkojumiem pošas jau latvieši arī no Anglijas, Zviedrijas, Vācijas, Austrālijas u.c. Drebi, Toronto! Tāpat dienvidnieki un rietumnieki jau sen auj kājas uz Losandželesas svētkiem, lai redzētu un dzirdētu pazīstamo orķestra diriģentu Oļģertu Bištēviņu. Un Latvijas zemē tūkstoši dimdinās vecās Rīgas ielas:

Tā latvju tauta, kuŗa dzied!

 

Imants Sakss

Jaunā Gaita