Jaunā Gaita nr. 67, 1968

 

 

KĀ IZVEIDOT LATVIEŠU ORGANIZĀCIJAS PAR SPĒCĪGĀM UN AUGOŠĀM ORGANIZĀCIJĀM

 

Trimdinieku organizāciju vēsture līdz šim bijusi pilna ar kapsētām. Šīs organizācijas visu savu darbību balstījušas uz pašu cilvēku ziedojumiem un atsaucību. Vecajai paaudzei aizejot, organizācijas viena pēc otras spiestas darbību izbeigt. Trimdinieku bērni pārtautojas, jo pašu skolām vairs nav naudas, un aiziet vietējā sabiedrībā.

Kas jādara, lai panāktu pretējo? Šai problēmai ir gaužām vienkāršs atrisinājums: 1) Organizācijas jāpārveido tā, lai tās nebūtu atkarīgas no trimdinieku ziedojumiem un 2) Organizācijas jāizveido tā, lai to ienākumi, caurmērā ņemot, katru gadu palielinātos.

Lai to panāktu, mūsu organizācijām jākļūst par līdzīpašniecēm augošos Kanadas un Amerikas rūpniecības uzņēmumos. Tad organizācijas nebūs vairs atkarīgas no ziedotājiem un biedru naudas maksātājiem, kuŗu skaits pašreiz ar katru gadu samazinās. Ziemeļamerikas un it sevišķi Kanadas rūpniecības uzņēmumi aug ļoti strauji. Šādu uzņēmumu līdzīpašnieku ienākumi gadu gaitā palielinās. Ja mūsu organizāciju ienākumi augs, varēs pirkt īpašumus, paplašināt skolas, tad arī cilvēki nāks klāt. Tad mūsu organizācijas vairs nebūs kā grimstoši kuģi, no kuŗiem pat žurkas bēg.

Lai kļūtu par līdzīpašnieku augošos Kanadas un Amerikas uzņēmumos, ir jāpērk šo uzņēmumu akcijas. To pašu varētu pateikt arī vēl citādi. Mūsu organizācijām jāizveido akciju fondi pēc Mutual ieguldījumu fondu parauga. Mans priekšlikums gan nav nekas jauns šinī kontinentā. Līdzīgs piemērs ir Amerikas apdrošināšanas sabiedrības. Šo sabiedrību ienākumi ir samazinājušies jau 20 gadus no vietas. Apdrošināšanas sabiedrību darbība ir mazinājusies, tāpat kā mūsu organizācijām. Amerikas apdrošināšanas sabiedrības tagad ir sākušas izveidot akciju fondus. Kam vairāk naudas, tās uzpērk jau gatavus citu cilvēku izveidotus akciju fondus. Tā rīkojoties, Amerikas apdrošināšanas sabiedrības cer atkal kļūt par augošām sabiedrībām.

Lai nerastos pārpratums, es tūlīt gribu paskaidrot, ka mans priekšlikums nav tirgoties vai spekulēt ar akcijām. Statistika rāda, ka praktiski visi iesācēji, kas mēģina to darīt, agri vai vēlu savu naudu pazaudē.

Es arī neiesaku pirkt glamour akcijas Vislielāko peļņu parasti gūst tie, kas pērk lielo un progresīvo uzņēmumu akcijas tādās reizēs, kad ir mērens bezdarbs, streiki vai ražojumu pārprodukcija kādā rūpniecības nozarē. Tad labas akcijas var nopirkt par lētu cenu.

Drošības pēc sākumā ir jālieto tā saucamā dollar cost averaging metode. Šīs metodes cienītāji nepērk visas akcijas uz reizi, bet ik pa zināmu laika sprīdi iegulda noteiktu summu izraudzītās sabiedrības akcijās. Lai mazinātu risku, rīcībā esošā nauda ir jāiegulda vismaz 10 dažādos rūpniecības uzņēmumos.

Lai fondu darbība būtu sekmīga, mums būtu nepieciešami vismaz 3 akciju fondi, kas piederētu 3 dažādām organizācijām. Šie fondi tad savā starpā sacenstos taisni tāpat, kā to dara Amerikas rūpniecības uzņēmumi. Tikai tad mēs varētu salīdzināt un novērtēt fondu darbību un gūt labus rezultātus. Tikai tā mēs varētu panākt, lai organizāciju valdēs ievēl cilvēkus ar piemērotām zināšanām un kvalifikācijām.

Daudziem mūsu tautiešiem ir ieguldīta nauda akcijās un Mutual fondos. Šiem cilvēkiem naudas ieguldīšana nav gluži sveša lieta. Tāpēc varētu jautāt, kāpēc mūsu organizācijas jau agrāk nav domājušas par akciju fondiem? Pareizā atbilde laikam būs tāda, ka mēs ievēlam gan organizāciju valdēs īstus dzelzs vīrus, bet mūsu ievēlētie dzelzs vīri ir mazliet ierūsējuši: viņi mūsu ziedoto naudu izlieto pieminekļiem, brāļu kapiem, globālajām apvienībām un jubilejām. Par nākotni netiek domāts.– Bet arī šī problēma ir pārvarama. Vairāk nekā puse no visiem akciju īpašniekiem Amerikā ir sievietes. Lielākā daļa no visām akcijām pieder sievietēm. Amerikānietes nav vis mantojušas visas šīs akcijas, kā daži to mēģina apgalvot. Dzīves īstenība ir tāda, ka sievietes bieži vien prot labāk rīkoties ar akcijām nekā vīrieši. Arī latvietes prot ar naudu rīkoties. Pirms domājam par akciju fondiem, mūsu organizācijām vispirms jānodibina dāmu komitejas. To sevišķi derētu ievērot ALA-i, BATUN un LNAK. Visa mūsu ziedotā nauda jādod dāmu komitejām. Šis priekšlikums ir nopietni domāts, un es nekādus jokus netaisu. Dāmu komitejas pratīs arī izveidot akciju fondus.

Cik lielu peļņu ienes akcijas? Ja pirms 10 gadiem kāda organizācija būtu ieguldījusi kādu naudas summu caurmēra Amerikas vai Kanadas akcijās, tad šodien, pēc 10 gadiem, šīs organizācijas ienākumi (dividendes) no ieguldītā kapitāla būtu dubultojušies, un arī ieguldītais pamatkapitāls būtu dubultojies. Kas notiks nākotnē? Eksperti apgalvo, ka nākošajos 10 gados enerģijas patēriņš Kanadā dubultosies. Tas nozīmē, ka rūpniecības uzņēmumi augs un Kanada arī nākotnē būs izdevīga zeme tiem, kas vēlas ieguldīt naudu rūpniecības uzņēmumos.

Daudzi cilvēki domā, ka akciju pirkšana ir liels risks. Līdz šim tomēr ir bijis tā, ka lielo uzņēmumu akcijas ir bijušas daudz drošākas nekā nauda bankā. Tā, piemēram, Rokefellera fondam (kas ir labdarības organizācija) visa nauda bija ieguldīta akcijās. Lielās saimnieciskās krizes laikā no 1929.-1931. gadam Rokefellera fonda akciju vērtība nokritās par 44% un ienākumi (dividendes) samazinājās par 38%. Bet akcijas nekur nepazuda un drīz vien atguva savu vērtību. Tanī pašā laikā tādā lielpilsētā kā Detroitā palika tikai 2 bankas, kas nenobankrotēja. Tad arī Vācijā vācu marka esot kļuvusi gandrīz bezvērtīga. Akciju īpašnieki tomēr esot dzīvojuši ļoti labi. Tā vismaz apgalvo Erichs Maria Remarks (Remarque) savā grāmatā Melnais obelisks.

Šinī zemē visi prasa garantijas. Kādu garantiju es varu dot, ka manai metodei būs rezultāti? Es atbildēšu tā:

1) Nauda pievelk cilvēkus. Itālija ir nabadzīga zeme, Amerika ir bagāta. Tāpēc arī katru gadu cilvēki izceļo no Itālijas un ierodas Amerikā.

2) Kopējs īpašums, tāds, kas aug, ne tikai satur cilvēkus kopā, bet palīdz atrast kopējas intereses un piesaista klāt atturīgos un kautrīgos. Ļoti labs piemērs ir mūsu draudžu vasaras nometnes.

Šo divu iemeslu dēļ vien mūsu organizācijām būtu pēdējais laiks sākt domāt par akciju fondu izveidošanu.

Sava priekšlikuma nobeigumā gribu brīdināt visus tos tautiešus, kam nepieder akcijas. Akcijas nenozīmē, ka nauda birst no gaisa. Lai pirktu akcijas, ir vajadzīgas zināšanas un spēja paredzēt rūpniecības attīstību nākotnē. Tāpēc caurmēra cilvēks akcijas nevar pirkt. Caurmēra cilvēkam vislabākā vieta naudas glabāšanai ir latviešu banka.

 

Jānis Zībiņš, Toronto, Kanadā

 

 


 

 

ziemeļblāzmas 20. gadā

 

 

      Kādēļ rakstu? ... man vienkārši niez nagi.
 

REZULTĀTA: JĀŅA JAUNSUDRABIŅA PROZAS BALVA 1967. GADĀ:

 

 

andrejs irbe

marisandra kaza

Noveles, 1966.

— ... spontāni darbi. Noveles rakstot, nezinu, kā viss beigsies. Vārds izraisa vārdu, teikums – nākošo teikumu. Kauzalitāte tātad valodas plūsmā, iztēlē uznirstošo situāciju starpā. Apmēram tā kā dzīvē. —

ASV/Kanadā $ 4.—, Austrālijā $ 3.50 Zviedrijā Kr. 18:—


 

 

TAGAD DZEJOĻU KRĀJUMS

 

andrejs irbe

vientuļa laiva ir nošu zīme

— Nošu zīme? Tā ir skaņas sākums. Aiz tās: pērkona negaisi, klusi krītošs sniegs, saules stars ezera vidū. Ainavas kā sastingusi mūzika. Bet ir arī citas skaņas. Piemēram, ja to sākums ir nošu zīmē — vientuļā, krastā izmestā, pa pusei smilšu apraktā laivā. —

ASV/Kanadā $ 4.—, Austrālijā $ 3.50 Zviedrijā Kr. 18:—

 

Abas grāmatas pieprasāmas tuvākā grāmatu galdā, Jaunās Gaitas redakcijā vai apgādā ZIEMEĻBLĀZMA (Jānis Abučs), box 7, Västerĺs, Sweden

 

 

Jaunā Gaita