Jaunā Gaita nr. 322. rudens 2025

Ojārs Spārītis

 

Ernesta Ansuļa mākslas etnoloģijas aspekts

 

Segments no citur publicēšanai paredzēta plašāka raksta Fotogrāfs laukos – kognitīva pieeja kultūrvides morfoloģijai un fotogrāfa vērtību orientieru identifikācijai.

 

Ernests Ansulis. Rudzu pļauja pie Krauzes 1931. g.

 

Fotogrāfa Ernesta Ansuļa (1910-1989) biogrāfija un vairāk nekā 500 vienību lielā foto kolekcija sniedz iespēju to analizēt Latvijas starpkaru perioda kultūras un sociālās dzīves kontekstā. Fotogrāfiju satura analīze ļauj izzināt gan Kurzemes rietumkrasta kultūrslāņu daudzveidību, gan tā iedzīvotāju garīgās un emocionālās vērtības.

No 1929. līdz 1939. gadam uzņemtās pasūtījuma fotogrāfijas ar iedzīvotāju portretējumiem no Ziemupes, Saraiķiem, Akmensraga u.c. apkārtējiem pagastiem, veido plaša iedzīvotāju spektra sociālo portretu slāni un ir izcils materiāls kultūrvēsturiskai, etnoloģiskai un socioloģiskai analīzei. Savukārt paša fotogrāfa izvēlētie motīvi un žanriskas ievirzes foto liecības atklāj autora skatījumu uz laikmetu, nozīmīgām norisēm pagasta politiskajā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

Individuālie un ģimenes portreti, kā arī kopienas sadzīvē nozīmīgu pasākumu fiksējums grupu attēlos atklāj fotogrāfa centienus radoši izmantot pašmācības ceļā apgūtos fotomākslas paņēmienus. Atdarināšanas ceļā gūtie panākumi kompozīcijas, fototehnikas izmantojuma un žanrisku meklējumu virzienā ir pierādījums „lauku fotogrāfa” iespējām 20. gadsimta pirmajā pusē tuvināt fotografēšanas prasmes plašu sabiedrību aptverošai brīvā laika nodarbei un tādējādi iekļauties Latvijas fotogrāfu – amatieru kopainā.

E. Ansuļa amatierfoto kolekcija no mūsdienu pētniecības viedokļa ir uzskatāma par etnoloģiska pētījuma objektu. Šajā kolekcijā ar ievērojamu estētisku kvalitāti uzņemtos dokumentālajos fotoattēlos gan diahroniski, gan socioloģiski atspoguļota Kurzemes rietumkrasta viena pagasta dzīve otrajā gadu desmitā pēc Latvijas valsts dibināšanas. Pastarpinot ar fotogrāfa pasaules redzējumu un viņa vērtību sistēmu neskaitāmajos fotoattēlos ir tikusi fiksēta Ziemupes pagasta iedzīvotāju sociālā un kultūrvide.

Dzīvojot sava pagasta vidū un atrodoties svarīgāko notikumu epicentrā ar intuitīva taču daudzpusīgu interešu motivēta pētnieka iedziļināšanos E. Ansulis kā vides un kultūras etnogrāfs ir atspoguļojis savu novadnieku ikdienas un svētku ainas, Kurzemes rietumkrasta dabu, vidi un arhitektūru. Ar savu draugu – pamatskolas skolotāja Jūlija Iesalnieka un ziemupnieka Andreja Zēberga – palīdzību iepazinies ar fotogrāfijas pamatiem, ar pašmācības ceļā apgūtām zināšanām par kadra kompozīciju, sižeta inscenējumu, gaismas un aksesuāru izmantojumu, E. Ansulis ir centies dokumentēt sava laika tipiskākās norises kā cilvēkos, tā apkārtējā vidē. Tā radusies virkne kāzu, kristību, iesvētību un bēru fotogrāfiju, kas tika augsti vērtētas un tāpēc pasūtītas kā cilvēka dzīves nozīmīgāko posmu liecības. Sekojot līdzi sava pagasta dzīvei fotogrāfs kā sava novada hronikas veidotājs ar stikla plašu kameru ir bijis klātesošs gan grāmatvežu kursos Ziemupē, gan 1930. gada Tautas skaitīšanas komisijas darbā, gan Izglītības biedrības „Centība”, Patērētāju biedrības, aizsargu, draudzes, skolas un citu pagasta sabiedrisko organizāciju svarīgākajos sarīkojumos. E. Ansulis ir bijis arī jūtīgs dabas vērotājs un fiksējis neparastas Ziemupes stāvā krasta un jūrmalas ainas, pamanījis un iemūžinājis neparastus dabas veidojumus.

Var apbrīnot E. Ansuļa plašo tematiku, iekļaujot tajā gan etnogrāfiski interesantos labības novākšanas procesus un citu lauku videi raksturīgu kopienas pasākumu – malkas zāģēšanas, akmeņu skaldīšanas, sabiedrisko ēku celtniecības talku un gadatirgus ainas. E. Ansuļa un viņa draugu kopīgie ceļojumi ar velosipēdiem pa Kurzemi un Vidzemi ir atstājuši tālākām etnoloģiskām studijām interesantu pilsētu, ievērojamu vietu un dabas skatu klāstu. Fotodokumentu vidū ir manāmas arī laikmetu iekrāsojušās konjunktūras epizodes, kurās dokumentētas ne tikai Meža dienu talkas, bet arī 1936. gada 26. aprīlī sarīkotā „Vadoņa ozola” stādīšana, 15. Maija atceres gājiens, K. Ulmaņa „Draudzīgā aicinājuma” sanāksme, mazpulka ražas skate un citi politiskajam kalendāram pieskaņoti svētki. Foto kolekcijas daudzveidīgo tematiku ar 20. gadsimta 20.-30. gadiem tipiskajiem jaunās Latvijas valsts tapšanas rituāliem līdzsvaro E. Ansuļa dienesta gaitu dokumentējums fotogrāfijās, 1933. gadā vadot karadienesta mēnešus Rīgā Armijas Štāba rotas sastāvā.

Ar šodienas mākslas etnoloģijas un kognitīvās etnoloģijas metodēm ir iespējams dziļi un strukturēti izzināt fotogrāfa – autodidakta estētisko gaumi, zināšanas etnogrāfijā, vērtēt viņa pieredzi Latvijas kultūrvides dokumentēšanā un izmantot to ticamas pagājušā laika panorāmas rekonstrukcijai. Vācu etnoloģijas teorētiķu Betinas Bēras (Beer) un Hans Fišera (Fischer) sastādītajā un vairākkārt izdotajā krājumā Ethnologie. Einführung und Überblick iekļautie dažādu autoru raksti par vairākiem etnoloģijas virzieniem un metodēm ir noderīgs avots un ieteicams ikvienam etnoloģijas aspektu pētniekam *. Šajā konkrētajā gadījumā, kad holistiskā veidā tiek analizēts nedalāms komplekts – E. Ansuļa radīts monolīts kultūras liecību korpuss – tā izpētei nākotnē piemērota būs monogrāfiskā pieeja. Lai rekonstruētu laikmeta kultūrvēsturisko kontekstu kā sistēmiski, tā arī katrā no struktūras segmentiem, tā dos iespēju vērtēt dokumentālo mantojumu kā veseluma, tā arī fragmentu griezumā, gan no autora gan no pasūtītāju un recipientu viedokļa. 

 

* Beer, B., Fischer, H. Ethnologie. Einführung und Über­blick. Achte Auflage. Dietrich Reimer Verlag GmbH, Berlin, 2013, S. 476.

Ernests Ansulis. Šteinberga galdniecība Ziemupē

 

Ernests Ansulis. Armijas Štāba rotas karavīri pie zāģa 1933. g.