|
Laima Ābele
vai jūs dzīvojat kopā?
1.---
te sirdstoni nosaka nepārtraukts elektrības pievads
un starplaikā izstieptas atvadas
daudz ģenerālmēģinājumu
nevienas pirmizrādes
vecpilsētas siluets dzīvības procesus uzraugošajā ekrānā
gandrīz sastindzis
baiļu pilns gaiss manās plaušās
pieklusinātas pulsa vibrācijas
pārejas portālā
endoprotezēts ceļa gals
šķērsot daugavu rubikonu stiksu
netikt tev tuvāk
vēl esot blakus
2.---
tu pamosties no zāļu miega un stāsti
ka tikko biji lidmašīnā ar mīļajiem kuri jau sen aizlidojuši
atminies ainažu radus un kapu kopēju
bet neatceries sava telefona pin kodu
pēc brīža tu klaigā un sparīgi karo karā
par kuru sen uzņemts simtiem pompozu filmu
ar atšķirīgām fināla ainām
tu aizklīsti miglā
ārpus scenārija
3.---
ķermeņa sīkstums un padošanās
gravitācijas apātijai
vienreizlietojamajiem katetriem dzīvību uzturošai aparatūrai
spiediens normāls
baktērijas nereaģē uz nozīmēto terapiju
tu vairs nereaģē
uz manu sveicienu
tu saki ka esi vannā
kaut guli piesieta intensīvās terapijas gultai
to sauc par laika un roku fiksāciju
4.---
kardiogrammas zobi
izbirst uz sterili noberztā linoleja
tiem nav iespējams izgatavot protēzes
milzīgs elektroenerģijas patēriņš
lai uzturētu tavu dzīvības enerģiju minimālā apmērā
mākslīgais apgaismojums tevi skar
bet nekādi neietekmē
intravenozajā sistēmā
iekļuvuši laika pūslīši
plīst bez skaņas
bez apsūdzības
bez mierinājuma
5.---
kapelānu dienests strādā attālināti
tāpat kā viņu darba devējs
visu nevar paspēt
uz nerealizētās iespējamības aizaugušās takas
dzīve šķiet kā ātri šķirstītu ekrānšāviņu animācija
kā fotogrāfijas kurās vēl kāds kādu atpazīst
kāds šķiro un šķir
no kāda rokas tās izkrīt
kā nevērīgu turēta kāršu kava
tava karalaika bērnība drebošām balsīm
runājošiem vēderiem
piepilsētas strādnieku rajonā izmitinātais laiks
kura eksistenci eksperimentāli vairs nevar pierādīt
6.---
esmu viena
zvana un četrdesmit minūšu brauciena attālumā
tu esi paralēlajā klātbūtnē
dienu un nakšu miglas saplūšanā
ķermenī kas pamazām izžūst un sapūst
vēdera izeja atjaunojusies
centrālā nervu sistēma turpina decentralizēties
bezsvara smagums
katrā elpas vilcienā
telpā kas piepildīta ar nešķirotām miesām un dvēselēm
zāļu ampulām pulsa skaitītājiem pamperiem šīberiem
skābekļa maskām un barošanas zondēm
snīpjkrūzīte ar sārtu dzērienu drebošās rokās
bezzobu mute kalst
stāvu un bēgu vienlaikus
saku paldies un piedod
lomas ir sadalītas
dažas jau nospēlētas
7.---
sāp kaut kur tieši zem ādas
katras elpas pagarinātajā pauzē
fāzē kas netiek aprakstīta
fizioloģijas grāmatās
izotonisks šķidrums šauro acu kaktiņos
bāls skatiens
remdena klātbūtnes nojausma
tā krākt var tikai mākslīgā miegā
traucējot dzīvajiem gulēt
8.---
21 maršruta autobusa līkumi
pilsētas vienaldzīgajā sejā
parastā lietu kārtība
mēs atkal atvadāmies it kā tas nebūtu pēdējo reizi
čīkst palātas durvju eņģes
klusi kauc pusvirus atstāts pakešu logs
vēl tēja un maza iedomu kūciņa
kas ripo pa šķīvi izvairīdamās no mazdakšiņas tavos stīvajos
pirkstos
acu skatiens kas zina bet nenotic
mani muļķīgie klusēšanas iestarpinājumi sēcošas elpas piepildītajā
izplatījumā
cenšos piedot tavu izdomāto atmiņu tēliem par pārāk biežām vizītēm
vairs nezinu ko atbildēt uz daktera jautājumu
vai jūs dzīvojat kopā
9.----
varu tikai noskatīties
kā neredzamais pārņem varu pār tevi
mana bezpalīdzība tava bezpalīdzība
tā ir liela māksla
klusēt par būtisko
es it kā te esmu
un it kā neesmu
tu it kā te esi `
bet vairs neesi
visi noslēpumi nu ir drošā vietā
10.---
cenšos turēties
pie jautājumiem un izmisuma
pie pārliecības
ka viss reiz beigsies
bet tas nepalīdz
aizturēt asaru dziedzeru un izgulējumu brūču sulošanos
nevienmērīgs upes plūdums apmazgā aizgājēju ar augļūdeņiem
pārrauj skaņu kanālu dambjus
noplēš atmiņu plāksterus ar noskrandušām malām
manu apjukumu baro šaustoši pašpārmetumi
neziņa kuru bēru lēmumu pieņemt
pieņemt likteni
atrast labākās drēbes
nopirkt jaunu apakšveļu
mūžīgai dzīvei
|
