Jaunā Gaita nr. 299. ziema 2019

 

 

Leons Briedis

 

Dzejnieks, dramaturgs, esejists, atdzejotājs
Leons Briedis saņēma Mūža balvu literatūrā 2015. gadā.

 

 

 

Klusā daba ar mīlestību

Loretai

 

 

vakarpusē

vējš daudz vis nerunā; pilns slēptu bažu

man uzmet skatienu un augšup iet

pret kalnu sagumis; es neizprasu

neko no dienas kura gausi riet

 

par ko gan domāju? par sevi pašu

un tevi kura pūlies mani ciet

vēl saturēt; Dievs dotu tādu važu

uz kurām droši paļauties; man šķiet

 

tur šaudās irbes; paipaliņu ašu

redz garām paskrejot un vienuviet

mūžs manā liktenī ar baltu krāsu

viscaurēm iekrāsots kā bezgalība zied

 

 

smaids naktī

ko dara mans smaids naktī

kad tu rāmi guli?

lēnīgs atsēdies tev galvgalī

vieglītēm saņem tavu roku

vai

klusiņām pieskaras tavam vaigam

vai

sapņains bužina tavus matus

vai

ja nu vien uzdrīkstas

uzspiež siltu skūpstu tavām lūpām

un ierāvis plecos kaklu žigli manās prom

iekams tavā elpā

nav pacēlies sārts rīta blāzmojums

vai

nu

mazums

darāmā

manam smaidam naktī

palaistam brīvā

 

parafrāze par Raiņa tēmu

ikreiz kad vieni man

es domāju uz tevi

marts palāsēs, rau, skan

un mieru nerast sevī

 

tumšs vēl visapkārt ārs

kāpj saule kalnā augstā

zaļš spurgaliņis vārs

silts spurains iegulst plaukstā

 

gaišs pielīst dzīves kakts

kaut dienu slēģi slēgti

nekas ja man no nakts

nekā vairs neizbēgti

 

lai mēness aug un dilst

es klusām rodu sevī

to mieru sirds ko silst

jo domāju uz tevi

 

 

 

tu nekad nebūsi vientuļš

tu nekad nebūsi vientuļš

tev vienmēr blakus būs kāds (vai

kāda)

 

kāda Taka

kura kādu Rītu

tevi aizvedīs cauri kādai Miglai

uz kādu Upi

kurā tu kails izpeldēsies

 

kāda Pļava

kurā tu noplūksi kādu Puķi

no kuras smaržas tev sagriezīsies galva

 

kāds Koks

kurā iedziedāsies kāds Putns

kurā klausoties

tev no aizgrābtības ietrīsēsies sirds

 

kāds Kalns

kurā pakāpies

tu apsēdīsies uz kāda Akmens

un skatīsies kādās Debesīs

pie kurām peld kādi Mākoņi

pretī kādai Tālei

par kuru aizsapņojies tu pievērsi acis

 

kāda Diena

kas ļaus nodzīvot līdz kādam Vakaram

kurā kāds Mijkrēslis

tev pieglaudīsies pie kājām

 

kāda Pasaule

kurā dzīvo kāda Sieviete

kura tevi klusējot mūžsen sauc uz mājām

vakariņās

 

 

trīs priedēs

cik daudz domu izpaliek

cik daudz jūtu izpaliek

tukši vārdi vienmēr liek

apmaldīties mums trīs priedēs

 

cik daudz glāstu izpaliek

cik daudz dziņu izpaliek

tukši vārdi vienmēr liek

apmaldīties mums trīs priedēs

 

cik daudz dzīves izpaliek

cik daudz mūža izpaliek

tukši vārdi vienmēr liek

apmaldīties mums trīs priedēs

 

ai, cik daudz mums tomēr tiek

no mīlestības kas mūžam izpaliek

tukši vārdi vienmēr liek

apmaldīties mums trīs priedēs

 

Jaunā Gaita